Aicinām iepazīties un izmēģināt receptes no gatavošanas meistarklases “Lai dzīve saldāka”, ko Rīgas domes Labklājības departaments organizē sadarbībā ar SIA “OnPlate”.
29. oktobris – Pasaules insulta diena
Ik gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules insulta diena, kuras mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par insulta riska faktoriem un profilakses metodēm, lai ikkatrs būtu spējīgs laikus atpazīt un novērst iespējamo insultu. Šajā dienā tiek uzsvērts, ka dažādus riska faktorus (paaugstinātu asinsspiedienu, lieko svaru, smēķēšanu, alkohola lietošanu, mazkustīgu dzīvesveidu u. c.) ir iespējams novērst, piemēram, esot regulāri fiziski aktīvam, ievērojot sabalansētu un veselīgu uzturu, kā arī sekojot līdzi savam asinsspiedienam un ķermeņa masas indeksam. Šogad Pasaules insulta dienas devīze ir “Esi fiziski aktīvs! Esi varenāks par insultu!”, kas akcentē fizisko aktivitāšu nozīmi insulta profilaksē un atveseļošanās procesā.
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Tās ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā, veidojot vairāk nekā pusi no visiem nāves gadījumiem katru gadu. Insults ir izplatītākais invaliditātes cēlonis, kā arī 30 % insulta gadījumu rezultējas ar nāvi.
Pasaules insulta dienā aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centa (SPKC) un Veselības ministrijas izstrādātiem informatīviem materiāliem saistībā ar tēmu.
Par insulta pazīmēm un SAS veselību
- Pastkarte “Kā atpazīt infarktu/insultu?”
- Grāmatzīme “7 veselas sirds rādītāji’”
- Brošūra “Sirds un asinsvadu veselības formula”
- Infografika “Insults”
- Infografika “Zini un kontrolē savu asinsspiedienu”
- Tests Vai proti atpazīt insultu un pareizi rīkoties?
- Kampaņas “Laiks ir dzīvība – atpazīsti insultu un infarktu” materiāli
Par veselīga uztura pamatprincipiem
- Brošūra “Veselīga uztura pamatprincipi. Sirds un asinsvadu slimību profilaksei”
- Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam”
- Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam”
- Brošūra “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem”
- Radošo uzdevumu grāmata “Vesels ēdis”
- Infografika “Rūpējies par savu sirdi, izvēloties veselīgu uzturu”
- Infografika “Ēd veselīgi, izmantojot šķīvja principu!”
- Infografika “Ēd dārzeņus, augļus un ogas katru dienu”
- Kampaņas “Augļi, ūdens, dārzeņi – Tavas veselības supervaroņi” materiāli
Par fizisko aktivitāšu veicināšanu
- Uzlīme “Piespied sevi, nevis pogu – izvēlies kāpt pa kāpnēm!”
- Radošo uzdevumu grāmata “Kustēties – tas ir jautri”
- Informatīvais materiāls “Fizisko aktivitāšu ieteikumi Latvijas iedzīvotājiem”
- Infolapa “Fizisko aktivitāšu piramīda”
- Infolapa “Esi aktīvs visu gadu”
- Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi bērniem un pusaudžiem (0-17 gadi)”
- Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi pieaugušajiem (18-64 gadi)”
- Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi senioriem (>64 gadi)”
Par smēķēšanas pārtraukšanuPar alkohola lietošanas pārtraukšanuAr visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.
PVO aicina cilvēkus apzināties alkohola saikni ar vēzi un citām slimībām
Pasaules Veselības organizācija (turpmāk tekstā PVO) vērš uzmanību, ka Eiropā katra vienpadsmitā nāve ir tieši saistīta ar alkohola lietošanu [1]. Tāpēc PVO aicina cilvēkus apzināties alkohola saikni ar vēzi un citām slimībām.
Alkohols ir riska faktors vairāk nekā 200 slimībām, no kurām vismaz septiņas ir onkoloģiskas, tostarp krūts un resnās zarnas vēzis [2;3]. Reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš Latvijā ir viens no augstākajiem PVO Eiropas reģiona valstu vidū – 2022. gadā tas bijis 11,9 litri uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu [4]. 2022. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā alkoholu lietojuši gandrīz 80 % Latvijas iedzīvotāju [5] un vairāk nekā 36 % iedzīvotāju alkoholu lietojuši riskantā veidā (vismaz sešdesmit grami absolūtā alkohola vienā iedzeršanas epizodē) [6].
Papildus fiziskajai ietekmei alkohols veicina arī plašākas sabiedrības problēmas. Kā liecina dati, alkohola lietošana ir viens no galvenajiem vardarbības, tostarp seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības, ceļu satiksmes negadījumos zaudēto dzīvību, kā arī gūto traumu un citu kaitējuma veidu faktoriem, kas ietekmē ne tikai pašus alkohola lietotājus, bet arī viņu ģimenes un kopienas [7]. Aplēses liecina, ka Latvijas valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas ir 1,3 – 1,8 % no IKP [8].
Kampaņas “Pārdefinē alkoholu” (Redefine alcohol – angļu val.) mērķis ir samazināt informācijas trūkumu par alkoholu kā slimību izraisītāju, daloties ar jaunākajiem pētījumiem un veicinot atklātu diskusiju par veselības kaitējumu, kas bieži publiskajās diskusijās netiek ņemts vērā. “Pārdefinē alkoholu” aicina Eiropas iedzīvotājus pārdomāt savas attiecības ar alkoholu, mudinot pārskatīt tā lomu ikdienas dzīvē, svinībās un tradīcijās.
Kampaņas materiāliem iespējams sekot līdzi tās oficiālajā mājas lapā Redefining alcohol for a healthier, safer, and happier Europe (who.int), kā arī PVO pārstāvniecības Latvijā facebook lapā.
Izmantotā literatūra un atsauces:
- WHO, General facts about alcohol use
- Alcohol, health and policy response in the WHO European Region in 2019
- Health and cancer risks associated with low levels of alcohol consumption; Anderson, Benjamin O et al.; The Lancet Public Health, Volume 8, Issue 1, e6 – e7
- SPKC, Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš Latvijā, 2024
- SPKC, Grīnberga, D., Velika, B., Pudule, I., Gavare, I., Villeruša, A. Iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu dati
- SPKC, Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā, 2022. gadā
- Global status report on alcohol and health and treatment of substance use disorders. Geneva: World Health Organization; 2024. Licence: CC BY-NC-SA 3.0 IGO.
- Pļuta, A., Zasova, A., Gobiņa, I., Stars, I., Sauka, A. Pētījums par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī
Receptes no gatavošanas meistarklases
Projekta “Mentality” programmas ”Komandas pārdomas” ieviešanas process
Projekta “Mentality” programmas ”Komandas pārdomas” atgriezeniskā saite
Papildus ūdens aerobikas nodarbības 16 +
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments sadarbībā ar Rimi Olimpisko centru aicina iedzīvotājus apmeklēt papildus bezmaksas fiziskās aktivitātes nodarbības baseinā personām no 16 gadiem – ūdens aerobika.
Nodarbības atsāksies 21. oktobrī, pieraksts uz nodarbībām tiks atvērts 16. oktobrī plkst. 9.00.
Nodarbības “Rimi Olimpiskā centra” Lielajā peldbaseinā norisināsies no 21. oktobra līdz 2. decembrim ieskaitot, un tās vadīs sertificētas treneres Marita Kalniņa un Adelīna Priedniece.
Nodarbības notiks:
- pirmdienās un trešdienās plkst. 8.30 – 9.15
- pirmdienās plkst. 11.30 – 12.15
- pirmdienās, otrdienās un trešdienās plkst. 19.45 – 20.30
Pieraksts uz nodarbībām obligāts, zvanot pa tālruni 67387710. Projekta laikā viena persona drīkst apmeklēt 5 nodarbības. Vietu skaits ierobežots, vienā nodarbībā ne vairāk kā 15 dalībnieki.
Ūdens aerobikas nodarbību laikā tiek stiprināta vēdera, muguras un dziļā muskulatūra, sirds un asinsvadu sistēma, uzlabota vielmaiņa un elpošanas sistēmas darbība. Ūdenī organizētas nodarbības nenoslogo locītavas un ir īpaši piemērotas cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa svaru, turklāt tās būs piemērotas kā sievietēm, tā arī vīriešiem jebkurā sagatavotības līmenī. Tās būs lieliska alternatīva tiem, kas vēl tikai iepazīstas ar sportu. Nodarbības ilgums 45 minūtes.
* Bezmaksas nodarbības finansē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments.
** Informācija: www.veselgsridzinieks.lv un www.olimpiskais.lv
*** Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv un Rīgas valstpilsētas pašvaldības Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.
Oktobris – krūts veselības mēnesis
Oktobris visā pasaulē tiek atzīmēts, kā krūts veselības mēnesis ar mērķi veicināt izpratni par krūšu veselību un krūts vēža profilaksi.
Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm pasaulē. Arī Latvijā krūts vēzis ir biežākais reģistrētais ļaundabīgais audzējs un visbiežākais nāves cēlonis ļaundabīgo audzēju grupā sievietēm. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk tekstā SPKC) datiem, vidēji trešajai daļai sieviešu krūts vēzis tiek atklāts novēloti – III un IV stadijā.
Dzīvesveidam un veselības paradumiem ir ietekme uz krūts vēža attīstību. Tādi svarīgi faktori, kā veselīgs un sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes, atteikšanās no smēķēšanas un alkohola lietošanas u. c. var būtiski samazināt krūts vēža attīstību dzīves laikā.
Krūts vēža attīstības pirmajās stadijās visbiežāk nav novērojami simptomi, tādēļ īpaši svarīgi ir regulāri pārliecināties par savu veselības stāvokli.
No 50 līdz 68 gadu vecumam reizi divos gados aicinām izmantot iespēju veikt valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu:
- vairāk informācijas par krūts vēža skrīningu pieejams šeit;
- informācija par ārstniecības iestādēm, kas veic valsts apmaksātu mamogrāfiju: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/arstniecibas-iestazu-saraksts;
- informācija par mobilā mamogrāfa izbraukumu grafiku: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/mobilais-mamografs.;
- SPKC informatīvie materiāli par krūts vēža skrīningu:
- brošūra “Profilaktiskās vēža pārbaudes dāmām pēc 25. Kas Tev jāzina?”;
- pastkarte “Krūts vēža skrīnings”.
Tāpat būtiski reizi mēnesī veikt krūšu pašpārbaudi jeb krūts formas un struktūras kontroli:
- vairāk informācijas par krūšu pašpārbaudi pieejams šeit;
- SPKC informatīvie materiāli par krūšu pašpārbaudes veikšanu:
- brošūra “Krūšu pašpārbaude – ikmēneša rituāls”;
- darba burtnīca “Krūšu veselība un pašpārbaude”;
- pastkarte “Veic krūšu pašpārbaudi un esi vesela!”.
- brošūra “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem”;
- brošūra “Veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem”;
- infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi pieaugušajiem”;
- infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi senioriem (>64 gadi)”.
10. oktobris – Pasaules psihiskās veselības diena
Katru gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena. Pasaules psihiskās veselības dienas galvenie mērķi ir virzīt psihisko veselību un labbūtību par pritoritāti visā pasaulē, veicināt sabiedrības rūpes par psihisko veselību un mazināt stigmu pret psihiskajām saslimšanām.
Šā gada Pasaules psihiskās veselības dienas devīze ir “Psihiskā veselība darbā”, uzsverot drošu, veselīgu darba vidi kā vienu no psihiskās veselības aizsardzības faktoriem. Neveselīgi darba apstākļi, tostarp stress, stigmatizācija, diskriminācija un pakļautība tādiem riskiem kā uzmākšanās, agresija, vardarbība u. tml., var radīt negatīvas sekas, ietekmējot nodarbinātā psihisko veselību, vispārējo dzīves kvalitāti un līdz ar to – līdzdalību un produktivitāti darbā.
Stress darbā ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem psihiskās veselības traucējumiem pieaugušajiem (darbspējīgajiem) iedzīvotājiem. Ilgstošs stress var radīt depresiju, neirotiskus, ar stresu saistītus traucējumus, izdegšanas sindromu, pastiprinātu atkarību izraisošo vielu lietošanu un citas problēmas. Ar darbu saistīts stress ir cilvēka reakcija uz darba prasībām un spiedienu, kas neatbilst zināšanām un spējām, apgrūtinot personas spēju pārvarēt to. Stress var rasties dažādos darba apstākļos, taču bieži vien tas pastiprinās, ja darbinieks jūt par maz atbalsta no vadītājiem un kolēģiem, kā arī zemu kontroli pār darba procesiem.
Lai vairotu darba devēju un iedzīvotāju zināšanas par dažādiem psihosociālajiem riska faktoriem darbavietā, aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk tekstā SPKC) speciālistu izstrādāto infografiku “Psihosociālie apdraudējumi darbavietā”, kurā apkopoti biežākie apdraudējuma veidi darbavietā un potenciālie risinājumi to preventīvai novēršanai.
Tāpat, lai sekmētu iedzīvotāju labsajūtu, mazinātu spriedzi un palielinātu enerģijas līmeni ikdienā, SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku, kurā apkopotas biežāk pielietotās pašpalīdzības metodes psihiskās veselības veicināšanai.
Pasaules psihiskās veselības dienā aicinām iepazīties un apskatīt arī citus SPKC izstrādātos informatīvos materiālus saistībā ar tēmu:
- brošūra “Kas ir somatoforma veģetatīva disfunkcija?“;
- brošūra “Kas ir neirotiski ar stresu saistīti traucējumi?“;
- brošūra “Kas ir ēšanas traucējumi?“;
- brošūra “Kas ir miega traucējumi?“;
- brošūra “Kas ir depresija?“;
- brošūra “Jauno vecāku psihiskā veselība pēcdzemdību periodā”;
- brošūra “Pašpalīdzības darba burtnīca psihiskās veselības veicināšanā pusaudžiem”;
- brošūra “Bērna psihoemocionālā un sociālā audzināšana pirmsskolas vecumā”;
- brošūra “Informatīvs materiāls vecākiem par ņirgāšanās novēršanu izglītības iestādes vidē”;
- brošūra “Pirmā psiholoģiskā palīdzība”;
- brošūra “Padomi saskarsmē, komunikācijā un sadzīvē ar cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām”;
- infografika “Psihiskā veselība un stigma”;
- infografika “Ieteikumi vecākiem bērna sociālās un emocionālās attīstības veicināšanai pirmsskolas vecumā”;
- infografika “Veselīgs miegs”;
- infografika “Pašnāvības: fakti un mīti”;
- infografika “Depresija: fakti un mīti”;
- infografika “Izdegšana darbā”;
- infografika “Kā pārvarēt stresu?”;
- informācija SPKC mājaslapā.