Receptes no ēdiena gatavošanas meistarklases “Rudens brīvdienas”

Dārzeņu karijs

Sastāvdaļas:

  • ziedkāposta galviņa;
  • 2 burkāni;
  • bundžiņa vārītu pupiņu;
  • neliels tomāts;
  • 3 ēdamkarotes tomātu mērces;
  • Bengāļu karija garšvielu maisījums;
  • ingvera gabaliņš ½ īkšķa lielumā;
  • 2 ķiploka daiviņas;
  • čili pulveris vai ¼ pipara bez sēkliņām;
  • 200 g grieķu jogurta;
  • šķipsniņa sāls.

Pagatavošana:

Ziedkāpostu noskalo, sadala mazās rozetītēs, burkānus noskalo, nomizo, sagriež ripiņās, dārzeņus liek vārīties karstā ūdenī un vāra līdz tie kļuvuši mīkstāki, bet vēl ir nedaudz kraukšķīgi. Ingveru nomizo, sagriež mazos gabaliņos, ķiploka daiviņas nomizo un sasmalcina, tomātu noskalo un sagriež gabaliņos.  Ķiploku, ingveru, tomātu mērci, tomātu, karija garšvielas, čili liek blenderī un sablendē līdz viendabīgai konsistencei. Iegūto mērci silda uz pannas, ja tā ir pavisam bieza, pievieno nedaudz ūdens. Pakāpeniski pannā pievieno grieķu jogurtu, to iemaisot, kad uzmet burbuli, noņem no liesmas līdz dārzeņi ir gatavi. Kad dārzeņi ir izvārījušies, tos iemaisa kopā ar pupiņām karija mērcē, silda uz mērenes uguns vēl 3 – 5 minūtes.

Zirņu miltu pankūkas

Sastāvdaļas:

  • 500 ml piena;
  • 250 g zirņu miltu;
  • 3 olas;
  • šķipsniņa cukura;
  • šķipsniņa sāls;
  • šķipsniņa kūpinātas paprikas pulvera.

Pagatavošana:

Miltus sajauc ar sausajām sastāvdaļām. Sakuļ olas, pamazām pievieno pienu un miltus līdz veidojas pankūku mīklas masa. Mīklu atstāj uz 10 minūtēm. Uz pannas uzkarsē nedaudz eļļas, lej mīklu, ko vienmērīgi izlīdzina pa pannu, cep līdz tā kļūst viegli zeltaina no abām pusēm.

Rudens ābolu kūka

Sastāvdaļas:

  • 4 āboli;
  • tējkarote ābolu kūkas garšvielas (kanēlis, muskatrieksts);
  • ēdamkarote sviesta;
  • ēdamkarote kļavu sīrupa;
  • 120 g pilngraudu mīklas;
  • ola.

Pagatavošana:

Ābolus noskalo, sagriež, izņem serdes. Tos kārto cepampannas pamatnē. Sviestu izkausē mazā katliņā, pievienojot kļavu sīrupu, ābolu kūkas garšvielas (nepiededzināt!). Kad sviests izkusis, pārlej ābolus ar pagatavoto masu. Mīklu izrullē, klāj pāri āboliem, pielīdzinot maliņas. Olu sakuļ, ar otiņu vai dakšiņu apsmērē mīklu no virspuses. Liek cepties uzsildītā krāsnī 180’ C 20 – 30 minūtes (līdz mīkla kļuvusi zeltaina). Izņem no krāsns, ļauj atdzist vismaz 10 minūtes, tad uz virsmas, kas noklāta ar cepampapīru, apgriežot otrādi, izņem no cepampannas.

Cepti āboli

Sastāvdaļas:

  • 10 āboli;
  • 70 g auzu pārslu ar ābolu un ķirbja gabaliņiem, kanēli;
  • 30 g dzērveņu.

Pagatavošana:

Ābolus noskalo, tiem izņem serdes, augšpusē izgriež lielāku caurumu. Dzērvenes sasmalcina blenderī, pievieno auzu pārslas, visu samīca, pilda ābolos. Tos liek cepties 180’ C līdz 10 minūtēm (līdz āboli mīksti).

 

Kā runāt ar bērnu par “TO”

Kā atbildēt dažādu vecumu bērniem par seksualitātes jautājumiem

Svarīgi apzināties, ka sarunas ar bērniem par reproduktīvās veselības jautājumiem nav tikai sarunas par seksu. Tās ir arī sarunas par grūtniecību, dzemdībām, attiecībām, kā arī par cilvēka ķermeni, tā uzbūvi, cilvēka uzvedību u.tml.. Tāpēc šīs tēmas vecākiem parasti nav viegli risināmas. Kad un kā uzsākt šādas sarunas un kā turpināt?
Pirmsskolas vecuma bērns pamana mammas higiēniskās paketes un jautā: kas tas ir? Ko un kā vecākam būtu uz šo jautājumu jāatbild? Un vai vispār jāatbild? Kā atbildēt uz jautājumiem par to, kā rodas bērni?
Ikvienam vecākam visticamāk jau pašam ir sapratne par to, ka ar bērnu ir jārunā par higiēnu un reproduktīvo veselību. Tāpēc šeit mēģināsim rast atbildes par to, kad ir tas piemērotākais brīdis sarunas uzsākšanai un kā atbildēt uz dažādiem bērnu jautājumiem tā, lai paši nebītos un bērnu nenobiedētu.  Un, lai nenotiktu tā,  ka pirmsskolas vecuma bērni daudz jautā vecākiem par šo, bet vecāki, nezinot, vai un kā atbildēt, izvairās no atbildēm, bet pusaudžu vecumā bērni vairs nejautā…

Vissvarīgākis ir brīva un labvēlīga gaisotne

Galvenais, kas jāzina vecākiem, kuri vēlas kopā ar bērnu pievērsties sarunām par intīmo – ka šāds lēmums ir ļoti pareiza un atbalstāma izvēle. Pieredze liecina, ka bērniem, kuriem kaut reizi ir bijusi sirsnīga un atklāta saruna ar vecākiem par seksualitātes tematiku, ir daudz mazāk raksturīga sabiedriski nepieņemama un riskanta seksuāla uzvedība un šāda rakstura problemātika.
Tas nozīmē, ka informēti bērni:

  • vēlāk uzsāk seksuālo dzīvi un visbiežāk to dara pēc savas apzinātas izvēles un fizioloģiskas vajadzības nevis sabiedrības spiediena rezultātā;
  • izvēlas mazāku seksuālo partneru skaitu un seksuālās attiecības retāk izmanto psiholoģisku problēmu risināšanai;
  • rūpējas par savu drošību, biežāk izmanto kontracepcijas līdzekļus un biežāk atļaujas atteikt, kad kaut ko nevēlas pieļaut saskarsmē.

Faktiski tieši šis ir tas rezultāts, par kādu justos iepriecināts ikviens vecāks. Mierīgas, labvēlīgas sarunas kā reiz ir veids, kā šo rezultātu sasniegt. Neviens cits spēcīgāk par vecākiem nespēj ietekmēt bērna gaidas, priekšstatus un personisko robežu cieņu. Tas attiecas arī uz seksa tēmu.

Vecākiem labi jāapzinās un jāpārvalda savas personiskās izjūtas

Sekss, bērnu piedzimšana un attiecības kā parādības pati par sevi nav ne kaunpilna, ne smieklīga, ne netīra joma. Tā ir tāda pat mūsu dzīves šķautne, kā, piemēram, veselība un citas. Tomēr šī šķautne ir ļoti intīma un tas ir iemesls, kādēļ nereti par to ir grūti sākt runāt. Turklāt, daudziem vecākiem ir sava negatīva pieredze, kas traucē par šīm lietām brīvi izteikties.
Tāpēc vecākiem pirms sarunas uzsākšanas ar bērnu būtu vēlams:

  • Savstarpēji apspriest kopīgo plānu. Jāpārliecinās, ka mammai un tētim ir vienāds priekšstats par to, ko vajag un ko nevajag teikt bērnam. Ja priekšstati atšķiras, vēlams jau laikus panākt kompromisu.
  • Ja kautrējaties, izmēģiniet sarunu spoguļa priekšā jeb kopā ar dzīvesbiedru. Bērns var kaut ko pajautāt vienam no vecākiem un var arī abiem vienlaikus uzdot jautājumu, tāpēc būtu lieliski, ja gan mamma, gan tētis nesamulstot spētu piedalīties sarunā viens otra klātbūtnē.
  • Ja jūs nespējat runāt ar bērnu dēļ saviem psiholoģiskajiem pagātnes pārdzīvojumiem, palīdziet sev tikt ar tiem galā. Varat vērsties psihoterapijā, varat izrunāties ar tuvākajiem draugiem vai vismaz palasīt par šīm tēmām internetā. Jūsu bērns ir atsevišķa personība un viņa dzīve veidosies pavisam citādāk kā jūsējā. Jums ir unikāla iespēja pasargāt savu bērnu no tās negatīvās pieredzes, kāda bijusi jums. Šim nolūkam vispirms jāparūpējas par sevi un jārunā ar bērnu.

 

Nepieciešams sajust un cienīt robežas

Daudzi vecāki uztraucas, ka “samaitās” bērnu, ja runās ar viņu par tēmām, kuru pareizai izpratnei bērns vēl nav gatavs. Un vēl baidās par to, vai šādas sarunas neizprovocēs bērnā pāragras nevajadzīgas vajadzības un vēlmes. Pieredze liecina, ka nav iespējams paātrināt bērna normālu seksuālu attīstību, ja mēs paši ievērojam bērna robežas un neattīstām sarunu tālāk par bērna izziņas vēlmēm.
No šīs problēmas iespējams izvairīties, ievērojot četrus vienkāršu likumus:

  • Nesteigties uzsākt sarunu pirmajam, bet tikai atbildēt uz bērna jautājumiem un komentēt dzīves situācijas, ja pamanāt, ka tās nodarbina bērna prātu (atradis prezervatīvus, paketes, ieraudzījis kādu no vecākiem kailu, ieraudzījis bērna barošanu ar krūti, izdzirdējis svešu vārdu, ieraudzījis erotisku ainu filmā, pusaudža vecumā izrāda satraukumu par attiecībām ar kādu pretējā dzimuma bērnu utt.).
  • Dzirdot bērna jautājumu, vispirms jāprecizē, ko tieši bērns ar jautājumu domājis, kur bērns to dzirdējis, ko bērns par to jau zina. Jāņem vērā tāda bērna psihes īpatnība kā tas, ka bērns ne vienmēr jautā par to, ko vēlas zināt un kas viņus uztrauc. Un aiz konkrētā jautājuma var slēpties būtiskāks jautājums, kas jānoskaidro, lai pareizi atbildētu.
  • Atbildēt tikai uz uzdoto jautājumu bez iedziļināšanās. “Kas tas tāds? – Tās ir krūtis.” Punkts. Un pauze. Ja bērnam ar šo atbildi būs par maz, viņš turpinās jautāt, uzdodot vienu (vai 25) precizējošus jautājumus. Ja bērna ziņkārība jau pēc pirmās atbildes ir apmierināta, var un arī vajag apstāties un pie tās arī palikt. Bērni lieliski spēj regulēt sarunas dziļumu un sev saprotamās informācijas daudzumu. Ja bērnam radīsies nākamais jautājums, jūs par to uzzināsiet pirmie!
  • Būt gataviem turpināt sarunu jebkurā laikā, kad bērnam to gribēsies turpināt (izņemot sociāli nepiemērotus brīžus, to skaidrojot un atgriežoties pie jautājuma tiklīdz iespējams). Kopumā raugoties, seksa tēmas legalizācija stimulē ziņkārību un jāsaprot, ka tā ir absolūti veselīga! Un tas, savukārt, nozīmē, ka, iespējams, jau pēc mēneša jums būs bērnam jāskaidro, kas ir, piemēram, “surogātmāte”. Ko darīt?  Arī atbildes uz šādiem jautājumiem ir vecāku sūtība.

Ne vienmēr ir vērts bērniem stāstīt par visu slikto, ko jūs ziniet par uzdoto jautājumu. Bieži vecāki par to runā,  jūtas satraukti un vēlas bērnu pasargāt. Šāda vēlme ir absolūti normāla, tomēr bērna vecumposms bieži vien neļauj visu saprast, apgūt un “salikt galvā pa vajadzīgajiem plauktiņiem”.  Toties vecāki, kas paši pārdzīvo spriedzi un trauksmi attiecībā uz seksa jautājumiem, tieši sar savām izjūtām nevis ar bērnam sniegto informāciju spēj padarīt bērnu nevajadzīgi trauksmainu. Līdz ar to arī bērns no vecākiem var pārņemt trauksmi attiecībā uz seksualitātes tematiku. Tāpēc vecākiem nepieciešams nopietni izsvērt, par ko paši ir gatavi runāt un kuras tēmas jāatliek.

Kādas tēmas interesē dažādu vecumposmu bērnus

Ko mazulim stāstīt par seksu un bērna piedzimšanu

Kā variantu var minēt no kāda bērnu ārsta noklausītu ieteikumu. Visi bērni zina, ka zemāk par vēderu cilvēki izskatās atšķirīgi. Tāpēc var sacīt, ka tētim ir caurulīte un mammai caurumiņš. Tētim ir ļoti mazi bērniņi, bet tie tētī nevar izaugt. Tāpēc tētis ar savu caurulīti pārstādīja bērniņu mammai vēderā, kur viņš auga un, kad izauga pietiekami liels, izkļuva ārpusē.

2-4 gadi
Ķermeņa daļu un dzimumorgānu nosaukumi. Kā rodas bērni (vispārējā ideja). Var atbldēt: Tu izaugi mammas vēderā. Tur bērniņam ir silti un droši, un viņš izaug mammai zem sirsniņas. Šajā vecumā bērns vēl nespēj izprast bērna ieņemšanas un dzemdību procesa detaļas. Tāpēc parasti pietiek ar atbildi par dzemdi, kurā aug bērniņš, kamēr viņam nepienāk laiks piedzimt (nākt pasaulē).

4-6 gadi
Kā tieši dzimst bērns. Varat paskaidrot dzemdību procesu, pastāstīt par spazmām un to, ka bērni piedzimst (nāk pasaulē) no vagīnas. Bērna ieņemšanas kopējā koncepcija (atbilde – mēs ar tēti tevi uztaisījām). Dažkārt bērni jautā pēc vairāk detaļām, tad var sākt stāstīt par olšūnām un spermatozoīdiem.

6-9 gadi
Dzimumakta kopējā koncepcija. Olšūnas un spermatozoīdi, penis (loceklis) un vagīna, dzemde un sēklinieki. Jo vecāks kļūst bērns, jo vairāk viņš spēj saprast –  arī par seksa svarīgumu un baudu, par masturbāciju, par izvarošanu, par viendzimuma attiecībām, par neauglību utt..

10-12 gadi un vecāki
Dzimumnobriešanas būtība un pārmaiņas organismā. Visas ar seksu saistītās tēmas, ko bērns pamanīs TV vai dzirdēs no vienaudžiem. Šajā vecumā būtiski formējas bērna vērtību sistēma un personiskās robežas. Tāpēc svarīgi noskaidrot, tieši ko bērns vēlas uzzināt, lai, no vienas puses, vecāki nekļūtu pārāk uzbāzīgi, un no otras puses – paustu bērnam savu gatavību vienmēr apspriest it visu, kas bērnam svarīgs.

Kādā “valodā” runāt ar bērnu

Ikvienā valodā ir daudz vārdu, kas apzīmē seksu, dzimumorgānus un ar tiem saistītās parādības un procesus. Bieži vien šie vārdi mēdz būt pārāk zinātniski, “saldi”, vai lietoti pārnestā nozīmē (krāniņš, vāverīte). Jā, protams, ir arī rupja leksika. Neitrālu vārdu šajā jomā faktiski nav. Tāpēc arī vecākiem grūti izvēlēties, kādā “valodā” ar bērnu runāt pat sniedzot vienkāršākos paskaidrojumus. Ir ļoti grūti izrunāt to ķermeņa daļu, procesu un parādību nosaukumus, kas saistās ar seksualitāti.
Tāpēc vispirms vēl pirms sarunas ar bērnu ir vērts pārdomāt apzinātu vārdu izvēli un pārliecināties, ka varat paši bez mulsuma (vai vēlmes smieties) tos izrunāt. Smiekli ir kauna, trauksmes un spriedzes maska. Savukārt bērni sajūt vecāku patiesās emocijas un neapzināti sasaista tās ar apspriežamo tēmu! Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki apspriežamajā tēmā un izvēlēto vārdu lietošanā justos ērti.
Lai kādus vārdus jūs izvēlētos, tie vienīgie būs arī pareizie. Tikai jūs pārzināt jūsu ģimenē ierasto leksiku, jūtat intonāciju un konkrētajā brīdī lietoto vārdu izvēles pareizumu. Tikai jūs spējat lemt tieši ko un kā teikt. Ja jūs izvēlaties teikt “čuriņa”, “vāverīte”  vai “krāniņš” un “gailītis”, arī tas nav nepareizi, tāpat kā “vagīna” un “penis”. Kādam jebkurš no šiem vārdiem var šķist muļķīgs, smieklīgs vai neadekvāts, tomēr tas ir daudz mazāk svarīgi nekā tas, ka jūs vispār ar savu bērnu apspriežat jautājumus, kuru kontekstā šos vārdus lietojat. Bērnam ir svarīgi nevis paši vārdi, bet jūsu miers un pārliecība, kādā tos izrunājat un spējat atbildēt uz viņa jautājumiem. Valoda uzlabosies, kad pienāks laiks.

Protams, ja sākotnēji sauksiet lietas īstajos vārdos (penis, loceklis, vagīna, starpene), tas noteikti atvieglos turpināt sarunas ar bērnu pieaugušākā vecumā.

Kā risināt sarunu

Ir daži paņēmieni un ieteikumi, kas spēj atvieglot sarunu visiem tās dalībniekiem:

  • Paskaidrot vēlams pēc iespējas vienkāršāk, bez terminiem un gariem teikumiem. Ja tomēr vēlaties lietot kādu terminu, tas bērnam jāizskaidro.
  • Jums nav obligāti jāpiekrīt tam, ko jūs stāstāt. Jūs varat stāstīt par dažādiem variantiem un viedokļiem. Galvenais, neignorēt to, kam jūs nepiekrītat (piemēram, ķeizargrieziens). Tā kā bērns savu ziņkārību agri vai vēlu apmierinās arī bez jums, labāk pašiem neslēpt informāciju.
  • Ir pilnīgi normāli kaut ko nezināt vai nespēt atbildēt uzreiz. Tas nozīmē, ka varat mierīgi atzīt savu nezināšanu un apsolīt atrast vajadzīgās atbildes (internetā, literatūrā, sarunā ar psihologu u.tml.) un atgriezties pie sarunas. Jo bērns vecāks, jo vairāk iespējams kopīgi meklēt atbildes uz jautājumiem.
  • Ir pilnīgi normāli kautrēties un sajusties neveikli. Arī to var droši atzīt bērnam (tu mani samulsināji; nu gan es samulsu, tu man uzdevi ļoti nopietnu jautājumu u.tml.) un teikt, ka šī jautājuma apspriešana ir ļoti nozīmīga un ka jums vajag mazliet laiku, lai sagatavotos sarunai.

 Bez kā būtu jāiztiek sarunās:

  • bez tēmas uzspiešanas, moralizēšanas un garām “lekcijām” (pirmsskolas vecumā informēšana ne ilgāk par 3-7 minūtēm);
  • bez mulsuma un sarkšanas;
  • bez “pasakām” par stārķiem, kāpostiem, bērna pirkšanu veikalā vai  sēklas apēšanu, lai tiktu pie bērna;
  • bez pārveidotas balss intonācijas;
  • bez dusmošanās un pārmetumiem par izrādīto interesi;
  • bez izvairīšanās, nolieguma vai atrunāšanās par laiku (tā trūkumu, bērna vecuma nepiemērotību tēmai);
  • bez sniegto zināšanu pārbaudes (pārliecībai, ka iegaumēts).

 

Raksta autore: Evija Rozenlauka, Psych.mag., praktiskā psiholoģe, eksistenciālā psihoterapeite

Foto: talkaboutgiving.org

Onkoloģe: Mums pašiem jābūt ieinteresētiem savā veselībā

Ikviens no mums pazīst kādu vēža pacientu vai, ļaunākajā gadījumā ar šo diagnozi saskāries arī pats. Reizēm šķiet, ka mūsdienās vēzis kļūst arvien agresīvāks, viltīgāks un neizbēgamāks. Tomēr lielā mērā slimības attīstību var noteikt arī mūsu dzīvesveids un izvēles. Par to intervijā onkoloģijas – ķīmijterapijas ārste rezidente Ļubova Blumberga.

 

Kuri dzīvesveida faktori ir svarīgākie onkoloģisko slimību profilaksē?

Vienu atsevišķu faktoru nevaram izdalīt – tas būs gan uzturs, gan fiziskās aktivitātes, gan ieradumi kopā. Vēzis ir multifaktoriāla saslimšana, respektīvi, tā rodas no daudziem faktoriem. Ja ievērosim pareizu dzīvesveidu un ēdīsim pareizi, tas vēl nenozīmē, ka nekad nesaslimsim. Te jāņem vērā gan ģenētiskie faktori, gan dzīves laikā uzkrātās mutācijas – ar gadiem onkoloģisko saslimšanu risks pieaug. Piemēram, daudziem vīriešiem krietni gados jau būs predispozīcija prostatas vēzim. Paši nevaram ietekmēt arī vidi, gaisa kvalitāti un radiāciju, tāpat arī mūs ietekmē vīrusi – piemēram, dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss. Tomēr daļēji vēža risku iespējams mazināt.

Ar uzturu vislabāk var mazināt resnās zarnas un kuņģa-zarnu trakta vēža saslimstību. Daļā gadījumu dzīvesveidam ir ietekme arī uz krūts vēzi. Protams, plaušu vēža risku vistiešākajā veidā mazina nesmēķēšana. Arī alkohols ir kaitīgs faktors, un, ja runājam tieši par onkoloģisko slimību profilaksi, tad alkoholu būtu jāizslēdz no savas dzīves vispār. Ultravioletais starojums ir viens no būtiskiem riska faktoriem, kurš var izraisīt melanomu, tāpēc arī no tā lielās devās būtu jāizvairās. Visvairāk jāuzmanās cilvēkiem ar 1. un 2. ādas fototipu – tiem, kam ir gaiša āda un mati. Viņiem vislabāk būtu doties ārpus mājas, sargājot sevi ar SPF krēmu. Arī ziemā, ja laiks ir saulains.

Taču kā ar D vitamīnu? Nesen publicēti pētījumi, ka D vitamīns pasargā no vairākiem vēžiem. Kā to sabalansēt?

Mūsu platuma grādos vispār rudens periodā būtu labi lietot D vitamīna pilienus vai tabletes. Protams, SPF krēms nav jālieto katru minūti – nelielos daudzumos uzturēties saules gaismā bez aizsardzības var, un tad arī D vitamīnam būs iespēja izstrādāties. Galvenais, ievērot mērenību un piesardzību.

Runājot par uzturu, kādi principi būtu noteikti jāievēro, lai maksimāli attālinātu vēža risku?

Latviešiem šis ir sāpīgs jautājums, jo mums ļoti garšo gaļa. Tomēr zinātnieki pierādījuši, ka liels sarkanās gaļas patēriņš veicina zarnu vēža risku. To nevajadzētu izslēgt pavisam, taču nedēļas deva būtu jāierobežo līdz aptuveni 500 gramiem pagatavotas gaļas. Tāpat jāēd šķiedrvielas – augļi, dārzeņi, brūnie rīsi un nerafinēti graudaugi. Starp citu, gatavas šķiedrvielas var nopirkt arī aptiekās, taču nezinu, vai kāds tās tur patiešām arī pērk. Ja vēlamies šķirot dārzeņus, tad veselīgāki būs tie, kas satur mazāk cietes – krustziežu dzimtas augi, zaļie lapu dārzeņi, kā arī pākšaugi, kas satur daudz olbaltumvielu un palīdz daļēji aizstāt gaļu. Ļoti svarīgi ir dzert ūdeni! Arī ar to mums visiem ir, kā ir, tomēr tīrs ūdens ir ļoti svarīgs veselībai kopumā, ne tikai onkoloģisko slimību profilaksei.

Visvairāk vajadzētu izvairīties no ātrajiem ēdieniem un tukšām kalorijām, kas veicina svara pieaugumu – arī liekais svars un aptaukošanās ir viens no lielākajiem vēža riska faktoriem. Te sevišķi bīstami ir viscerālie tauki jeb tie, kas nogulsnējas vēdera rajonā, jo šie tauki ir hormonāli aktīvi un rada labvēlīgu fonu noteiktiem vēža veidiem.

Atgriežoties pie jautājuma par gaļu – būtu vērtīgi izvēlēties liesāku gaļu un ēst to tvaicētu vai vārītu, nevis ceptu eļļā, kūpinātu vai grilētu. Pavisam izslēdzami būtu gaļas izstrādājumi, jo šajos produktos vērtīgu uzturvielu vairs nav nemaz, palicis tikai sāls, tauki un citi sliktumi. Arī sāli vajadzētu lietot mazāk, nekā pie mums ierasts

Vai tad arī sāls veicina vēža attīstību?

Ir aizdomas, ka augsts sāls patēriņš tiek asociēts ar augstāku kuņģa un zarnu vēža saslimstību. Protams, sāls veicina arī sirds-asinsvadu slimību risku, un no liela sāls daudzuma ir vienas vienīgas nepatikšanas.

Kā ar citiem faktoriem? Piemēram, psihoemocionālie faktori? Stress?

Tas, protams, ir viens no slimību veicinošiem faktoriem. Tiesa, visi saka, ka jāizvairās no stresa, tomēr neviens nezina, kā to izdarīt – stress parasti ir diezgan neizbēgams. Mēs nevaram paredzēt, kas ar mums notiks.

Un fiziskās aktivitātes? Cik nepieciešamas ir tās?

Pētījumos pierādīts, ka slimību, tostarp onkoloģisko saslimšanu, profilaksei ir nepieciešams būt fiziski aktīvam vismaz 30 minūtes dienā. Man nav datu par Latvijas situāciju, taču redzēju datus par Lielbritāniju – tur šo aktivitāšu apjomu īsteno nedaudz vairāk kā 30% vīriešu un 20% sieviešu. Tas ir ļoti, ļoti maz. Turklāt, tas ir tikai viens no faktoriem, kurš palīdz samazināt onkoloģisko slimību risku, un arī to pašu mēs neievērojam.

Tomēr sanāk, ka jāievēro ļoti daudz. Vai nav tā, ka cilvēkiem tāpēc nedaudz nolaižas rokas?

Tā ir, un tāpēc arī reti kurš ievēro visus pareizos faktorus. Tomēr jāatceras, ka arī ar perfektu dzīvesveidu mēs mazinām vēža attīstības risku par kādiem 20%, kas ir ļoti, ļoti daudz. Taču paliek 80%, kurus nevaram ietekmēt. Tāpēc vienkārši jācenšas ievērot labos ieteikumus, jāveic vismaz tie skrīningi, kurus apmaksā valsts, un jāvēro savs ķermenis arī pašam, jo neviens ārsts jūs nepazīst tik labi, kā sevi pazīstat jūs paši. Pie mazākajām aizdomām labāk doties pie ārsta pārbaudīties, nevis atmest ar roku un domāt, ka viss pāries pats. Mums pašiem jābūt ieinteresētiem savā veselībā, jo neviens cits mūsu vietā to nedarīs.

Par šiem un citiem faktoriem visu varēs noklausīties lekcijā 13. oktobrī no plkst. 11.00 – 15.00 tirdzniecības centrā “Spice”, kur notiks onkoloģiskās profilakses diena “Esi gudrāks par vēzi”! Dažādu speciālistu lekcijas un pārbaudes ļaus uzzināt visu, kas nepieciešams veiksmīgai vēža slimību profilaksei.

Uz visām speciālistu lekcijām notiek iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālr. nr. 28305097, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo lekciju.

Tiekamies 13. oktobrī!

Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Mediācija – ārpustiesas konfliktu risināšanas veids

 

Mediācijas mērķis ir panākt, lai katra konfliktējošā puse panāktu uz savām interesēm vērstu rezultātu. Mediācijā nav zaudētāju. Ar mediācijas palīdzību konflikts var tikt atrisināts ātrākā laikā vai arī no tā var izvairīties pavisam. Mediācija ir brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – mediatora – palīdzību pašas mēģina atrast abām pusēm pieņemamu domstarpību risinājumu.

Mediācija no tiesas procesa, kas ir ierastākais un pazīstamākais šķietami sarežģītu konfliktu risināšanas veids, galvenokārt atšķiras ar to, ka tiesas procesā gandrīz vienmēr ir viens uzvarētājs un viens zaudētājs. Veiksmīgas mediācijas rezultāts ir abu pušu panākta vienošanās un abas puses jūtas kā ieguvējas. No likuma viedokļa taisnīgs lēmums var neapmierināt nevienu no pusēm, bet mediācijas laikā abpusēji apmierinošus lēmumus pieņem paši dalībnieki, tāpēc viņi ar šiem lēmumiem būs apmierināti un pildīs uzņemtās saistības.

 

Mediācijai raksturīgākās pazīmes

 

  1. Mediācija nozīmē konfliktu risināšanu.
  2. Mediācija ir konfliktu risināšanas process komunikācijas ceļā, kurā abas puses tiek atbalstītas, lai tās noslēgumā justos kā uzvarētājas.
  3. Mediācija atbalsta puses, lai tās savu konfliktu risinātu pašas. Mediācija koncentrējas uz interesēm, kas slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām, tādējādi paplašinot konflikta risinājumu iespējas.
  4. Mediācijas process var beigties ar juridiski saistošu vienošanos.
  5. Mediācija ir brīvprātīgs process. Tikai no pašām iesaistītajām pusēm ir atkarīgs vai mediācijas procesa rezultāts būs veiksmīgs.

 

Mediācijas process nav iespējams, ja kāda no strīda pusēm ir pielietojusi fizisku vardarbību pret otru pusi vai sirgst ar atkarību (vielu, spēļu u.c. atkarības formas).

Mediators ir neitrāla, strīda risināšanā neiesaistīta persona, kas vada sarunu procesu un atbalsta abas puses nonākt pie abpusēji izdevīga risinājuma. Mediators ir tam speciāli apmācīts.

Kā notiek mediācijas process?

Mediators vai mediatori satiekas ar strīdā iesaistītajām pusēm, izskaidro mediācijas norisi, mediatora funkcijas, pušu tiesības un mediācijas pamatprincipus. Mediators/-i uzsāk mediāciju ar strīdā iesaistītajām pusēm, uzklausot abu pušu viedokļus, pozīcijas, noskaidro patiesās vajadzības un priekšlikumus strīda risināšanai. Parasti mediācijas procesā piedalās abas strīdus puses, tomēr mediators var tikties ar katru no pusēm atsevišķās mediācijas sesijās. Mediators nepieņem lēmumus, bet iesaista abas puses strīda risināšanā un puses pašas vienojas par abām pusēm pieņemamāko strīda risinājumu. Mediācija ir konfidenciāls process – nekas no mediācijas sesijā runātā netiek izpausts trešajām personām. Mediācija ir vienlīdzīgs process attiecībā pret abām strīdā iesaistītajām pusēm.

Ja mediācija ir noritējusi sekmīgi un noslēgusies ar abām pusēm izdevīgu strīda risinājumu, puses var parakstīt mediācijas vienošanos, ko palīdz sastādīt mediators. Ja mediācija noslēgusies bez abu pušu vienošanās – puses nav spējušas rast abpusēji pieņemamu risinājumu, strīdu tālāk var risināt tiesā.

Ja mediācijas rezultātā tiek atsaukta prasība tiesā, tiek atmaksāta valsts nodeva 50% apmērā.

Ieguvumi, ja konflikts tiek risināts mediācijā:

–              tiek ietaupīti līdzekļi;

–              tiek ietaupīts laiks;

–              tiek saglabātas savstarpējās attiecības un abas puses jūtas kā uzvarētājas;

–              puses pašas pieņem lēmumu par sev izdevīgu strīda risinājumu;

–              neformāls, konfidenciāls un uz abu pušu interesēm balstīts process;

–              pusēm ir tiesības izvēlēties abām pusēm pieņemamu mediatoru.

 

Rīgas pašvaldībā deklarētajām ģimenēm mediācijas pakalpojums līdz šī gada novembra beigām ir pieejams bez maksas 8 – 10 stundu apmērā ar Rīgas sociālā dienesta nosūtījumu, atkarībā no konkrētā gadījuma. Potenciālajam klientam ir jāierodas uz konsultāciju Rīgas Sociālajā dienestā (informācija par tuvāko teritoriālo centru atbilstoši faktiskajai dzīvesvietai var uzzināt, zvanot uz informatīvo tālr. nr.  67105048), sociālais darbinieks izvērtēs klienta vajadzības.

Mediācijas pakalpojuma mērķis – palīdzēt risināt vecāku domstarpības, kas skar arī bērnu intereses, un veicināt ģimeņu stiprināšanu, ļaujot saglabāt cieņpilnas attiecības starp vecākiem un nodrošinot turpmāku vecāku spēju kopīgi konstruktīvi risināt jautājumus, kas saistīti ar bērna ikdienas aprūpi, audzināšanu un izglītošanu.

 

Foto: AIFS

 

Notiks onkoloģiskai profilaksei veltīta diena “Esi gudrāks par vēzi”

13.oktobrī tirdzniecības centrā “Spice” notiks onkoloģisko saslimšanu profilakses diena “Esi gudrāks par vēzi”. Oktobris ir zināms arī kā krūšu veselības mēnesis, tāpēc pasākumā īpaši tiks akcentēta tieši sievietes krūšu veselība. Ikvienam būs iespēja noklausīties speciālistu ieteikumus veselības veicināšanai, kā arī sievietes varēs apgūt krūšu pašpārbaudi un pārliecināties par savu veselību, veicot krūšu pārbaudi ar mamogrāfijas vai ultrasonogrāfijas metodi.  

Laikā no plkst. 11:00 līdz 15:00 pie t/c Spice informācijas centra notiks speciālistu lekcijas, kurās varēs uzzināt par onkoloģisko slimību profilaksi un diagnostikas iespējām Latvijā. Uztura speciāliste stāstīs par uztura nozīmi onkoloģisko slimību profilaksē un sniegs praktiskus uztura padomus. Geštaltterapeite pastāstīs, cik bīstams veselībai var būt stress un sniegs ieteikumus veiksmīgam stresa menedžmentam. Dzirdēsim arī krūts vēža pacientes stāstu par to, ko nozīmē cīņa ar vēzi un kā pēc uzstādītas diagnozes uzsākt dzīvi no jauna.

Paralēli lekcijām sadarbībā ar Veselības grupu MFD būs pieejama arī mobilā krūšu diagnostika. Uz vietas varēs veikt mamogrāfijas un ultrasonogrāfijas pārbaudes. Jāatceras, ka mamogrāfijas veikšanai nepieciešams paņemt līdzi Nacionālā dienesta uzaicinājuma vēstuli vai ģimenes ārsta, vai cita speciālista nosūtījumu.

Sievietei jebkurā vecumā ir ārkārtīgi svarīgi veikt krūšu pašpārbaudi, tāpēc pasākuma laikā būs pieejams arī krūšu pašpārbaudes punkts. Speciālista vadībā ikviena sieviete bez maksas varēs pārbaudīt krūtis un apgūt pareizu krūšu pašpārbaudi. Apmeklētajām būs iespēja arī iztaustīt speciāli veidotu krūts mulāžu ar veidojumiem, kas ļaus labāk saprast, kādām krūts izmaiņām jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Uz visām speciālistu lekcijām notiek iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 28305097, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo lekciju.

Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Valsts veselības apdrošināšanas sistēma

Valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu jeb veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa.

Personas, kuras ietilpst kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kā arī legālos darba ņēmējus, kuri veic sociālās iemaksas, valsts automātiski apdrošina un šiem cilvēkiem tiek nodrošināts pilnais veselības aprūpes pakalpojumu grozs.

Valsts apdrošinātās iedzīvotāju grupas:

Legālie darba ņēmēji:

Tests apdrošināšanas statusa noteikšanai pieejams šeit.

Sīkāka informācija par valsts veselības apdrošināšanas sistēmu pieejama Latvijas Republikas Veselības ministrijas mājas lapā.

Akcijas “Diena bez rindām” ietvaros seniorus aicina konsultēties par E-veselības lietošanu

Piektdien, 21. septembrī, akcijas “Diena bez rindām” ietvaros Nacionālā veselības dienesta Klientu apkalpošanas centrā Rīgā no plkst. 10.00 līdz 16.00 senioriem un citiem interesentiem būs iespēja konsultēties par E-veselības sistēmas pakalpojumu lietošanu un kopā ar konsultantu aizpildīt E-veselībā informāciju par savām kontaktpersonām – piemēram, kaimiņu, dēlu, mazmeitu vai kādu citu tuvinieku – saziņai neatliekamā gadījumā.

Sīkāka informācija Nacionālā veselības dienesta mājas lapā.

 

Foto: New England Low Vision

Receptes no Ēdiena gatavošanas meistarklases “Sildoši rudens ēdieni”

Ķirbja – kokosriekstu zupa

Sastāvdaļas:

  • 1 kg miltainu ķirbju;
  • 400 ml kokosriekstu piena;
  • 400 ml ūdens;
  • 3 ķiploka daiviņas;
  • 1 šalotes sīpols;
  • 1 – 2 čili;
  • citronzāles stiebrs;
  • 2 cm biezs ingvera saknes gabaliņš;
  • 1 laima miziņa un sula;
  • 1 ēd.k. extra virgin olīveļļas;
  • kinza, pētersīļi pasniegšanai.

Pagatavošana:

Čili, ķiplokus, sīpolu, ingveru un citronzāles biezo galu sakapā. Katlā sakarsē eļļu un apcep uz vidējas uguns, līdz dārzeņi mīksti. Krāsnī liek gabalos sagrieztu ķirbi, cep 20 minūtes. Pārlej dārzeņus ar karstu ūdeni, pievieno ķirbi, sāli pēc garšas un vāri. Beigās pievieno kokosriekstu pienu, samaisa, lai izšķīstu (nevāra) un sasmalcina zupu blendera krūzē. Krēmzupai pievieno laima sulu, uzsilda, bet nevāra.

Ķirbja pīrāgs

Sastāvdaļas:

  • 1 kg ķirbja;
  • 130 g krēmsiera;
  • 40 g kļavu sīrupa;
  • 1 ēdamkarote ķirbja pīrāga garšvielu maisījuma;
  • 70 g smalkā mušļa vai sasmalcinātas auzu pārslas + žāvētas ogas;
  • 50 g žāvētu dateļu;
  • 30 g valriekstu.

Pagatavošana:

Dateles izmērcē aptuveni pusstundu, tad ievieto blenderī, pievieno valriekstus, ēdamkaroti kļavu sīrupa (10 g), smalko musli vai auzas un sablendē masā. Ja cepamajam traukam nav pretpiedeguma virsma, tajā ievieto cepampapīru. Izveidojušos masu ievieto cepamā trauka pamatnē, izlīdzina, veidojot pīrāga pamatni. Ķirbi noskalo, nomizo, sagriež gabaliņos un vāra verdošā ūdenī, līdz tas ir mīksts. Ķirbi atdzesē, tad ievieto blenderī un sablendē ar krēmsieru, 30 g kļavu sīrupa un garšvielām, līdz viendabīgai masai. Gatavo ķirbja masu lej cepamajā traukā pāri pamatnei, izlīdzina, liek cepties 180’C temperatūrā aptuveni 40 – 50 minūtes, līdz pīrāgam ir aprāvušās maliņas un virsma, tas vidiņā sāk nedaudz “šķelties”.

 

Citronu kukurūza un burkāni

Sastāvdaļas:

  • 3 – 4 svaigas kukurūzas vālītes;
  • 3 burkāni;
  • 1/2 citrons;
  • 1/2 daiviņa ķiploka;
  • sāls;
  • 1/2 tējkarote medus;
  • olīveļļa.

Pagatavošana:

Kukurūzu nomizo, to un burkānus nomazgā, var sagriezt ripiņās vai likt veselus, apslaka ar olīveļļu, pievieno nedaudz sāls, liek cepeškrāsnī 180’C uz 15 minūtēm vai līdz burkāni mīksti (kukurūzu var izņemt ātrāk). Kad dārzeņi gatavi, tos izņem no krāsns, pārrīvē ar citrona miziņu un nedaudz citrona sulas (2 ēdamkarotes), pārpilina nedaudz medus, pierīvē ķiploka daiviņu, visu sajauc, liek krāsnī vēl uz 5 minūtēm, līdz burkāni kļūst zeltaināki, izņem no krāsns un ļauj nedaudz atdzist.

« gada 3 »

 

 

Receptes no Ēdiena gatavošanas meistarklases “Vasaras raža”

Ratatui dārzeņu sacepums

Sastāvdaļas:

  • 50 ml olīveļļas;
  • 2 sīpoli, nomizoti, smalki sakapāti;
  • 2 ķiploka daiviņas, nomizotas, smalki sakapātas;
  • 1 baklažāns;
  • 1 cukini;
  • 2 tomāti;
  • 10 g timiāna;
  • 50 g parmezāna, sarīvēta;
  • 10 g bazilika;
  • sāls, pipari pēc garšas.

Pagatavošana:

Dārzeņus noskalo, sagriež plānās šķēlēs. Sīpolus un ķiplokus sakapā smalki, ja ar rokām neizdodas, var sarīvēt uz smalkās rīves, tad  liek sakarsētā pannā ar ~2 karotēm eļļas, sautē līdz tie ir caurspīdīgi. Ieeļļo cepamtrauku, kurā tiks gatavoti dārzeņi, izklāj ķiplokus un sīpolus pamatnē, virsū apļveidā liek dārzeņu šķēles (tomāts, baklažāns, cukini)  līdz trauks ir pilns. Pārkaisa ar sāli, pipariem, timiānu, pārklāj ar follju. Cep 180 grādos 35 – 40 minūtes, tad pārkaisa ar parmezānu, cep vēl 10 minūtes. Sakapā baziliku. Kad dārzeņi ir gatavi, tos izņem no krāsns, pārkaisa ar sakapātu baziliku, pasniedz.

 

Zemesriekstu sviesta humuss un grissini

Zemesriekstu sviesta humusam:

  • 200 g turku zirņu;
  • 40 g (40 ml) ūdens;
  • 2 ēdamkarotes zemesriekstu sviesta;
  • 1 ēdamkarote olīveļļas;
  • 1 ēdamkarote citronu sulas.

Grissini:

  • 15 g svaiga rauga;
  • 240;ml silta ūdens;
  • 125;g vīnogu kauliņu eļļas vai olīveļļas;
  • 170 g speltas miltu;
  • 240 g kviešu miltu;
  • 1 tējk. jūras sāls
  • 1 tējk. cukura
  • sēkliņas, garšaugi pildījumam.

Pagatavošana:

Pagatavo humusu:  sastāvdaļas sablendē, masu liek trauciņā, pasniedz ar dārzeņu salmiņiem, maizes nūjiņām.

Pagatavo maizes nūjiņas: bļodā lej raugu, pielej ūdeni un atstāj uz 5 minūtēm, lai raugs atdzīvojas. Pievieno pārējās sastāvdaļas un mīca mīklu aptuveni 10 minūtes ar rokām. Pārvelk bļodu ar pārtikas plēvi un noliek mīklu raudzēties līdz tā dubultojas izmērā. Uzsilda krāni līdz 220’ C, sadala mīklu divās daļās. Vienu daļu plāni izrullē, vidū liek sēkliņas vai garšvielas, malas pārloka pāri, piespiež un izrullē, tad  to sagriež plānos stienīšos. Liek uz plāts, kas izklāta ar cepampapīru, cep 10 – 15 minūtes. Kad gatavi, izņem no krāsns un atdzesē.

Upeņu pārsteigums

Sastāvdaļas:

  • 300 g saldētu upeņu;
  • ½ glāze jeb 120ml piena;
  • gatavs saldēts banāns.

Pagatavošana:

Banānus noskalo, nomizo, sagriež ripiņās un sasaldē līdz tie ir pavisam sasaluši, cieti (var ielikt saldētavā iepriekšējā vakarā vai dažas stundas pirms saldējuma gatavošanas). Sasalušos banānus ieliek pārtikas kombainā (smalcinošā blenderī), pievieno pienu un upenes, blendē līdz iegūst viendabīgu, pabiezu masu.

 

Ābolu riņķīši

Sastāvdaļas:

  • āboli;
  • dažādas sēklas;
  • melnā šokolāde.

Pagatavošana:

Āboliem izņem serdes un sagriež šķēlītēs. Izkausē šokolādi ūdens peldē. Kārto ābolu riņķīšus uz šķīvja un ar karoti lej virsū kausēto šokolādi un ber sēkliņas.

No Images found.

Projekts “Labākai veselībai”

Rīgas domes Labklājības departaments ir iesaistījies projektā “Labākai veselībai” (Interreg Baltijas jūras reģiona Seed money projekts “For Better Health”, PVS ID 3683).

Projekta mērķis – izpētīt principa “Veselība visās politikās” īstenošanu vietējā līmenī – pilsētās un pašvaldībās. Pirmo reizi terminu Veselība visās politikās minēja Pasaules Veselības organizācija, runājot par starpsektoru kopīgu darbību sabiedrības veselības uzlabošanā. Svarīgi ir ņemt vērā, ka pašvaldībām ir liela ietekme veselīgas sabiedrības veidošanā, bet atbildība nedrīkst tikt novirzīta tikai uz veselības aprūpes iestāžu pleciem. Visām nozarēm, bet it īpaši par vidi, sociālo aprūpi, izglītību, drošību, sabiedrisko kārtību atbildīgajām institūcijām, ir jāuzņemas tikpat liela loma sabiedrības veselības veicināšanā kā veselības sektoram. Visas šīs jomas ietekmē un piedalās iedzīvotāju dzīves apstākļu, apkārtējās vides un dzīves kvalitātes, kas ir būtiski veselības priekšnosacījumi, veidošanā.

Projektā paredzētās aktivitātes:

  • principa “Veselība visās politikās” situācijas izvērtēšanu pašvaldībā;
  • pašvaldības iestāžu vadītāju anketēšana, lai iegūtu informāciju par profesionāļu vajadzībām starpnozaru sadarbībā veselības un labklājības jomā;
  • pieredzes apmaiņas braucieni projektā iesaistītajiem speciālistiem.

Informācija par projektu:

Projekta ilgums: 2017.gada septembris – 2018.gada augusts.

Projektā sadarbojas:

  • Baltijas reģiona veselīgo pilsētu asociācija, Somija;
  • Pērnavas pilsēta pašvaldība;
  • Klaipēdas pilsētas veselības aprūpes birojs;
  • Rīgas domes Labklājības departaments;
  • Jelgavas novada pašvaldība;
  • Turku pilsēta;
  • Norvēģijas veselīgo pilsētu tīkls;
  • Vesterbotenas pašvaldība (Zviedrija).

Projektu līdzfinansē Rīgas domes Labklājības departaments 5 000 EUR apmērā.

Sīkāka informācija par projektu tā mājas lapā:

https://projects.interreg-baltic.eu/projects/for-better-health-85.html

Kontaktpersonas:

Baltijas reģiona veselīgo pilsētu asociācija:

Karolina Mackiewicz (karolina.mackiewicz@marebalticum.org)

Rīgas domes Labklājības departamentā:

Inese Upelniece (inese.upelniece@riga.lv).