Bērnu spējas izvērtēt internetā pieejamo saturu un atbilstoši reaģēt uz to ir daudz zemāk attīstītas par pieaugušā spējām. Bērna interneta lietošanas uzvedību īpaši riskantu padara arī tas, ka bērns jebkāda veida informāciju var ne tikai saņemt, bet arī izplatīt ļoti viegli, ātri un ērti. Arī vecāku informētība un izpratne par drošu interneta lietošanu ne vienmēr ir pietiekama un adekvāta. Situāciju, kad bērns lieto internetu, var salīdzināt ar situāciju, kad bērns atrodas ārpus mājas bez pieaugušo klātbūtnes vai pārraudzības. Reālajā vidē vecāki parasti interesējas, kur bērns atrodas un ar ko pavada savu brīvo laiku. Tāpat reālajā vidē vecāki bērniem nodrošina lielākoties tādu informāciju, kas ir atbilstoša bērnu vecumam un izpratnes līmenim, un cenšas ierobežot tādu, kas attiecīgi ir neatbilstoša. Ņemot vēra, ka interneta vide ir ārkārtīgi plaša, starptautiska pasaule, kas ietver ļoti dažāda satura informāciju, iepriekš minētie kritēriji attiecas arī uz drošu interneta lietošanu – vecākiem ir jāzina, kādus sociālos tīklus, mājas lapas bērns apmeklē, ar kāda satura informāciju bērns iepazīstas un kas ir tie cilvēki, ar kuriem bērns komunicē virtuālajā vidē. Neskatoties uz to, ka vecākiem ir pieejami dažādi bērna interneta lietošanas uzraudzības un kontroles rīki, tomēr ikdienā vecākiem ir ļoti grūti kontrolēt bērna interneta lietošanas uzvedību. Tas ir saistīts ar lielo informācijas pieplūdes ātrumu un apjomu, ko bērnam piedāvā internets. Līdzīgi kā reālajā vidē bērnam ir uzvedības noteikumi, šādiem noteikumiem ir jābūt arī virtuālajā vidē, jo tie pasargā gan pašu bērnu, gan citus bērnus no nedrošas interneta lietošanas, piemēram, personīgo datu izpaušanas vai intīmu attēlu, video sūtīšanas.
Bērniem lietojot internetu, vecākiem lielākie izaicinājumi un grūtības ir līdzīgi tiem, ar kuriem bērns sastopas reālajā dzīvē. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir kiberhuligānisms jeb dažāda veida pazemošana virtuālajā vidē. Piemēram, pazemojoša satura īsziņas, izslēgšana no īsziņu saņēmēju grupas, citas personas sociālā konta uzlaušana. Galvenie kiberhuligāniskas uzvedības iemesli ir saistīti ar bērnu savstarpējām attiecībām – cīņa par savstarpēju uzmanību, popularitāti vienaudžu vidū, pieņemšanu grupā, grūtībām tikt galā ar personīgām emocijām – dusmām, aizvainojumu, greizsirdību, nedrošību utt. Lai vecāki pasargātu bērnu no kļūšanas par kiberhuligānisma upuri un, lai mazinātu risku, ka bērns pats kļūst par kiberhuligānu, ļoti palīdzoša būs šāda rīcība:
- runājiet ar bērnu par kiberhuligānismu. Vecākiem ir svarīgi noskaidrot, vai un kā bērns izprot pazemošanu un apcelšanu virtuālajā vidē. Runājiet ar bērnu par to, ka uzvedības ētiskās normas virtuālajā vidē ir tieši tādas pašas kā reālajā saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Bērni bieži vien neatpazīst ētiski morālo robežu starp vienreizēju ķircināšanu un apcelšanu, pazemošanu. Bērnam var būt bažas, ka viņš pārāk jūtīgi reaģē uz vienaudžu jokiem un baidās saņemt aizrādījumu no vienaudžiem par humora izjūtas trūkumu. Šādas bažas veicina bērna klusēšanu par pazemošanu virtuālajā vidē. Atgādiniet bērnam, ka par kiberhuligānisku uzvedību var tikt piemērotas reālas un legālas sekas;
- vienojieties par vienkāršiem interneta lietošanas noteikumiem. Ir dabiski, ka bērns nejauši piekļūst vai tieši interesējas par informāciju, kas nav piemērota bērna vecumam. Centieties šādus un līdzīgus gadījumus saskatīt kā iespēju uzzināt, kas saista bērna uzmanību, un pārrunāt ar bērnu interneta lietošanas noteikumus. Piemēram, ka bērns sociālajos tīklos nedrīkst izpaust savu tālruņa numuru vai sūtīt savu foto bez vecāku atļaujas;
- neliedziet pieeju tehnoloģiju ierīcēm. Aizliegšana lietot dažādas ierīces veicinās bērna klusēšanu par piedzīvoto pāridarījumu virtuālajā vidē;
- interesējieties par to, kas bērnu visvairāk saista internetā un ar ko bērns nodarbojas, lietojot kādu no tehnoloģiju ierīcēm. Līdzīgi reālajai videi, arī virtuālajā vidē bērnam var būt savas specifiskas intereses, par kurām jāzina arī vecākiem. Vecāku interese par bērna aktivitātēm internetā palīdzēs bērnam saprast, ka pastāv uzvedības robežas, lietojot internetu dažādiem mērķiem.
Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Mg.psych., klīnisko psiholoģi Elīnu Rotbahu – Zarembu.
Raksts pirmoreiz publicēts 2018. gada decembrī.
