11.03.2015.

Senioru traumatisms – ne tikai senioriem

 

Rīgas domes Labklājības departaments 2015.gada februārī uzsāka informatīvu kampaņu par traumatisma tēmu, un līdz 9.martam daudzās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās tika izvietoti informatīvi plakāti, lai pievērstu sabiedrības uzmanību aktuālai problēmai – senioru traumatismam.

Lai par traumatisma tēmu sniegtu papildus informāciju, uz sarunu aicinājām Rīgas 2.slimnīcas traumatologu-ortopēdu, Rīgas Stradiņa universitātes ortopēdijas katedras pasniedzēju, Sandri Petroni.

Kādēļ tieši šobrīd aktuāla senioru traumatisma tēma?

Ņemot vērā Rīgas domes Labklājības departamenta uzsākto traumatisma kampaņu, var teikt, ka šobrīd šai tēmai tiek pievērsta lielāka uzmanība un iedzīvotāji tiek mudināti aizdomāties par savu drošību ar vizuāliem uzskates līdzekļiem. Nevar teikt, ka traumatisms aktuālāks tikai gados vecākiem cilvēkiem, jo traumatisms ir izplatīts it visās vecuma grupās. Tomēr, kas ir svarīgi arī kampaņas kontekstā – svarīga ir atšķirība, kā traumatisms skar seniorus, un kā – bērnus un jauniešus.

Ja citās vecuma grupās vērojama, piemēram, pašu neuzmanība vai kādi ārēji ietekmējoši faktori, seniori traumas gūst gan itin ikdienišķu lietu dēļ, gan arī lielā mērā novecošanās procesa dēļ. Arī pēctraumas periods būtiski atšķiras senioriem un jauniešiem, un šeit jāmin gan fizioloģiskas, gan psiholoģiskas atšķirības.

Vecāka gadagājuma iedzīvotāji traumatisma riskam tiek pakļauti biežāk – jo viņiem biežāk ir grūtības pārvietoties, jo ir sliktāka kustību koordinācija un samazinās muskuļu spēks. Papildus traumatisma risku palielina blakus slimības. Piemēram, sirds- asinsvadu un nervu sistēmas slimības, kas var radīt galvas reiboņus un veicināt kritienus. Tādēļ arī veciem cilvēkiem ir lielāks kritienu un traumatisma risks. Visliekākais traumatisma risks ir cilvēkiem pēc 80 gadu vecuma.

Statistikas dati liecina, ka traumu gadījumu skaits palielinās tieši ziemas mēnešos…

Statistikas dati par 2013.gadu liecina, ka traumas lielākoties gūtas decembrī un gada pirmajos mēnešos. Tomēr ne vienmēr to ietekmē sezonalitāte. Protams, nenoliedzams ir „slidenu ietvju” vai nekaisītu ceļu faktors. Tad, kad sākas slidens laiks, atsevišķās „slidenajās dienās” pacientu skaits, kas ierodas pēc palīdzības Rīgas 2.slimnīcā var sasniegt pat simtu.

Tomēr – vairāk nekā 50% traumu tiek gūtas tieši mājās –savā dzīvesvietā. Un tieši tādēļ šim apstāklim jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo kur gan vēl varētu pats radīt drošāku vidi, ja ne savā dzīvesvietā…

Profilakses pasākumi ir vienkārši veicami sakārtojot vidi, kurā dzīvo seniors, un spēj mazināt iespējamo traumu risku. Tie var būt itin ikdienišķi sīkumi, bet ir ļoti nozīmīgi. Piemēram, gaismas ieslēgšana, elektrības slēdži ar indikatoriem, vadu salikšana tā, lai aiz tiem nevarētu paklupt, neslīdoši vannas paklājiņi…

Kādas tad ir biežāk gūtās traumas dzīvesvietā?

Kritieni ir biežākie iemesli traumatismam un daudzos gadījumos izraisa lūzumus. Kritieni notiek gan mājās, gan pie mājām – kāpņutelpās, uz ietves. Labākajā gadījumā kritiens rada sasitumus un nobrāzumus, bet lūzuma gadījumā atveseļošanās ir ilgāka un sarežģītāka. Pacientam jāpārdzīvo gan fiziskā atlabšana (tai skaitā var rasties arī kustību ierobežojumi), gan garīgā –   pēc traumas var rasties, piemēram, bailes no atkārtotiem kritieniem. Tāpat var ietekmēt sociālās dzīves kvalitāti, ja kustību ierobežojuma dēļ seniora pārvietošanās ir apgrūtināta.

Kādi ir iespējamie profilakses pasākumi?

Traumatisma mazināšanai mājās var palīdzēt vides labiekārtošana, lai seniors varētu pārvietoties brīvāk un drošāk. Uz grīdas nevajadzētu būt nekam liekam, tai skaitā vadiem, aiz kuriem itin bieži gadās aizķerties. Tāpat arī priekšmeti – uz tiem uzkāpjot, var zaudēt līdzsvaru. Ja nav vēlēšanas šķirties no tik iemīļotajām grīdas sedziņām vai nelieliem paklājiem, tos jāfiksē pie grīdas – šim mērķim labi noderēs divpusējā līmlente. Arī apaviem jābūt stabiliem, ar neslīdošu zoli. Veikalos iespējams iegādāties arī speciālas apavu uzlikas ar pretslīdes efektu, lai pārvietotos pa slidenajām ielām.

Ja cilvēkam ir tendence uz galvas reiboņiem, nepieciešams lietot palīglīdzekļus – spieķīti vai kruķus. Tāpat pie sienām var piestiprināt arī rokturus. Labierīcībās pie poda var piestiprināt atzveltni, kas palīdz piecelties, bet vannas istabā vannā var ievietot speciālus dušas krēsliņus. Ļoti svarīgi arī ir raudzīties, lai uz grīdas, īpaši lamināta vai flīzēm, nebūtu slapjums, uz kā paslīdēt.

Arī kaulu sistēmas stiprināšana ir būtisks solis savas veselības saglabāšanā. Lai kauli būtu veseli un stipri, trīs zelta likumi ir:

  • Kustības.
  • Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs.
  • Atrašanās ārā svaigā gaisā, un īpaši vasarā – saulītē.

Kaulu veselība svarīga ir jau no mazotnes. Vecumdienās seniori ir pakļauti osteoporozes riskam. Osteoporoze ir slimība, kam raksturīgs kaulu blīvuma samazinājums, turklāt sievietēm – vērojams biežāk. Ietekmējošais faktors ir menopauze, kad organismā notiek hormonālas izmaiņas, kā rezultātā kaulu blīvums samazinās. Līdz ar kaulu blīvuma samazināšanos un trauslumu, pieaug arī lūzumu risks.

Kaulu blīvuma samazināšanos ietekmē arī mazkustīgs dzīvesveids, blakusslimības un ilgstošs atveseļošanās process pēc smagas slimības, piemēram, pēc insulta. Osteoporozes attīstību veicina blakus slimības, kas saistītas ar endokrīno sistēmu, piemēram cukura diabēts, iekaisīgas locītavu slimības, nieru slimības un citas.

Vai ir nepieciešami kādi speciāli izmeklējumi?

Osteodensitometrija ir izmeklējums osteoporozes diagnostikai, kura laikā tiek noteiks kaulu minerālais blīvums. Vecums, kad būtu jāsāk domāt par osteoporozi ir ir vidēji pēc 50 gadiem, kad iestājas menopauze. Osteoporoze neattīstās strauji uzreiz, bet vairāku gadu garumā. Osteodensitometriju apmaksā valsts un, lai veiktu izmeklējumu, nepieciešams nosūtījums no ģimenes ārsta vai speciālista.

Vai osteoporozi var apturēt?

Ja ir pierādīta osteoporozes diagnoze, osteoporozes ārstēšanai tiek lietoti speciāli medikamenti, kurus valsts kompensē. Papildus bieži ir nepieciešams lietot D vitamīnu.Lai jau laikus veicinātu un saglabātu savu kaulu veselību, svarīgākais ir jau iepriekš pieminētais: kustības un fiziskās aktivitātes, veselīga dzīvesveida ievērošana (t.sk. nelietot alkoholu un nesmēķēt), sabalansēts uzturs un svaigs gaiss. Turklāt ne tikai senioriem – šis pasākumu komplekss jāveido jau bērnībā, lai veidotu izturīgāku un spēcīgāku balstu – skeleta uzbūvi. Tā teikt: „Jo stiprāki mājas pamati, jo ēka izturīgāka”.

Senioru traumatisms – ne tikai senioriem

Jāpiemin, ka senioru traumatisms ir tēma, par ko vajadzētu aizdomāties ikvienam. Īpaši –senioru tuviniekiem, draugiem vai paziņām. Ne vienmēr seniori var paši parūpēties par savas vides labiekārtošanu. Tādēļ liels atbalsts ir tuvinieku gādīgās rūpes. Tāpat iedzīvotāji var aizdomāties par dāvināšanas prieku – lai veltes, ko dāvājat senioriem, būtu gana drošas un ērtas lietošanai. Ieteicams izvairīties no mīkstām čībām, kas cieši nepieguļ kājai vai arī mēbeles, kas būtu drošākas par „ļodzīgo ķeblīti”, uz kura tā vien gribētos kādu reizi pakāpties pēc ievārījuma burciņas pieliekamajā…

Ģimenes locekļi var būt liels palīgs gadījumos, ja nepieciešams nokļūt citā vietā. Ja sācies slidens laiks, labāk lieki nestaigāt, bet lūgt kādu par pavadoni. Ja tomēr no mājas jāiziet, slidenā laikā labāk izmantot spieķīti stabilitātei.

Foto: imgarcade.com