Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra sagatavojusi daudzsēriju filmiņu, kurā uzskatāmā veidā skaidro dažādus ar koronavīrusu saistītus jautājumus. Aicinām noskatīties!
Receptes no gatavošanas meistarklases “Dārzeņi vai gaļa?”
Biešu un rīsu kotletes
Sastāvdaļas:
- bietes, 2 gab.;
- selerijas sakne;
- sīpoli, 2 gab.;
- burkāni, 2 gab.;
- vārīti basmati rīsi, 100 g;
- zirņu milti, 50 g;
- labi kūstošs siers, 100 g;
- spināti, 70 g;
- ķimenes, kumīns;
- citrona sula;
- sinepju sēklas;
- melnie pipari, sāls, cukurs.
Pagatavošana:
sinepju sēklas, ķimenes, kumīnu un sarīvētas bietes apcep. Pēc pāris minūtēm piespiež citrona sulu, pieber cukuru, sāli un piparus. Pārliek sautēto masu bļodā. Uz pannas liek sarīvētu selerijas sakni un burkānus, sagrieztu sīpolu, atkal piespiež citrona sulu, pieber cukuru, sāli, piparus. Sarīvē sieru, pieber zirņu miltus, novārītus rīsus, pievieno sagrieztus spinātus un no šīs masas veido mazas bumbiņas. Tām apkārt liek biešu un dārzeņu masu, lai siers būtu kā pildījums vidū. Cep kotletes uz pannas, pēc tam izsilda 5 minūtes cepeškrāsnī 180 grādos.
Baklažānu Boloņas mērce
Sastāvdaļas:
- sīpols;
- selerijas kāts;
- burkāns;
- ķiploka daiviņas, 2 gab.;
- extra virgin olīveļļa;
- Vidusjūras garšvielu maisījums;
- baklažāns (sagriezts gabaliņos 2 x 2 cm), 1 gab.;
- konservētu tomātu gabaliņi, 400 ml;
- koncentrēta tomātu pasta, 1 ēdamk.;
- nerafinēts cukurs, ½ ēdamk.;
- sāls, pipari;
- dārzeņu buljons, ½ glāze;
- svaigs baziliks;
- pilngraudu pasta, 160 g.
Pagatavošana:
sagriež gabaliņos sīpolu un selerijas kātu. Sarīvē burkānu un sakapā ķiploku. Lielā katlā uzkarsētā eļļā, ik pa laikam apmaisot, apcep sagatavotos dārzeņus, kam pievienots Vidusjūras garšvielu maisījums. Pievieno baklažānus, cep vēl pāris minūtes. Pievieno konservētos tomātus un tomātu pastu. Pieber šķipsniņu sāls un cukuru. Kārtīgi samaisa. Samazina uguni un sautē 30 – 40 minūtes. Ja nepieciešams, ik pa laikam pievieno dārzeņu buljonu. Izvāra pilngraudu pastu. Pasniedz, pārlietu ar baklažānu mērci, kam pārbērts svaigs baziliks.
Baklažānu un valriekstu pastēte no krēmsiera
Sastāvdaļas:
- neliels baklažāns, ½ gab.;
- krēmsiers, 100 g;
- sauja valriekstu;
- sāls, pipari;
- eļļa cepšanai.
Pagatavošana:
baklažānu sagriež ripās un apcep krāsnī 200° C līdz paliek mīksti, atdzesē un sablendē kopā ar krēmsieru. Pēc garšas pieber sāli un piparus. Valriekstus sadrupina un iemaisa pastētē.
Veģetārais steiks
Sastāvdaļas:
- sausi turku zirņi, 100 g;
- turku zirņu milti, 30 g;
- cukurs, 1 ēdamk.;
- sāls, ½ ēdamk.;
- saišķītis pētersīļu;
- saišķītis diļļu;
- blanšēta paprika, 70 g;
- kurkuma, ½ tējk.;
- citrona sula no ¼ augļa;
- Indijas garšvielas, ½ tējk.;
- mazs gabaliņš čili;
- sezama sēkliņas.
Pagatavošana:
turku zirņus izvāra un sablendē. Smalki sagriež zaļumus, papriku un čili, samaisa ar turku zirņu masu un pārējām sastāvdaļām. No masas veido glītus, steikam līdzīgus gabalus. Pārkaisa ar sezama seklām. No sākuma apcep uz pannas no abām pusēm, tad liek cepeškrāsnī un 180 grādu temperatūrā cep 10 minūtes. Pasniedz ar salātu lapām!
Par bērnu drošību internetā
Bērnu spējas izvērtēt internetā pieejamo saturu un atbilstoši reaģēt uz to ir daudz zemāk attīstītas par pieaugušā spējām. Bērna interneta lietošanas uzvedību īpaši riskantu padara arī tas, ka bērns jebkāda veida informāciju var ne tikai saņemt, bet arī izplatīt ļoti viegli, ātri un ērti. Arī vecāku informētība un izpratne par drošu interneta lietošanu ne vienmēr ir pietiekama un adekvāta. Situāciju, kad bērns lieto internetu, var salīdzināt ar situāciju, kad bērns atrodas ārpus mājas bez pieaugušo klātbūtnes vai pārraudzības. Reālajā vidē vecāki parasti interesējas, kur bērns atrodas un ar ko pavada savu brīvo laiku. Tāpat reālajā vidē vecāki bērniem nodrošina lielākoties tādu informāciju, kas ir atbilstoša bērnu vecumam un izpratnes līmenim, un cenšas ierobežot tādu, kas attiecīgi ir neatbilstoša. Ņemot vēra, ka interneta vide ir ārkārtīgi plaša, starptautiska pasaule, kas ietver ļoti dažāda satura informāciju, iepriekš minētie kritēriji attiecas arī uz drošu interneta lietošanu – vecākiem ir jāzina, kādus sociālos tīklus, mājas lapas bērns apmeklē, ar kāda satura informāciju bērns iepazīstas un kas ir tie cilvēki, ar kuriem bērns komunicē virtuālajā vidē. Neskatoties uz to, ka vecākiem ir pieejami dažādi bērna interneta lietošanas uzraudzības un kontroles rīki, tomēr ikdienā vecākiem ir ļoti grūti kontrolēt bērna interneta lietošanas uzvedību. Tas ir saistīts ar lielo informācijas pieplūdes ātrumu un apjomu, ko bērnam piedāvā internets. Līdzīgi kā reālajā vidē bērnam ir uzvedības noteikumi, šādiem noteikumiem ir jābūt arī virtuālajā vidē, jo tie pasargā gan pašu bērnu, gan citus bērnus no nedrošas interneta lietošanas, piemēram, personīgo datu izpaušanas vai intīmu attēlu, video sūtīšanas.
Bērniem lietojot internetu, vecākiem lielākie izaicinājumi un grūtības ir līdzīgi tiem, ar kuriem bērns sastopas reālajā dzīvē. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir kiberhuligānisms jeb dažāda veida pazemošana virtuālajā vidē. Piemēram, pazemojoša satura īsziņas, izslēgšana no īsziņu saņēmēju grupas, citas personas sociālā konta uzlaušana. Galvenie kiberhuligāniskas uzvedības iemesli ir saistīti ar bērnu savstarpējām attiecībām – cīņa par savstarpēju uzmanību, popularitāti vienaudžu vidū, pieņemšanu grupā, grūtībām tikt galā ar personīgām emocijām – dusmām, aizvainojumu, greizsirdību, nedrošību utt. Lai vecāki pasargātu bērnu no kļūšanas par kiberhuligānisma upuri un, lai mazinātu risku, ka bērns pats kļūst par kiberhuligānu, ļoti palīdzoša būs šāda rīcība:
- runājiet ar bērnu par kiberhuligānismu. Vecākiem ir svarīgi noskaidrot, vai un kā bērns izprot pazemošanu un apcelšanu virtuālajā vidē. Runājiet ar bērnu par to, ka uzvedības ētiskās normas virtuālajā vidē ir tieši tādas pašas kā reālajā saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Bērni bieži vien neatpazīst ētiski morālo robežu starp vienreizēju ķircināšanu un apcelšanu, pazemošanu. Bērnam var būt bažas, ka viņš pārāk jūtīgi reaģē uz vienaudžu jokiem un baidās saņemt aizrādījumu no vienaudžiem par humora izjūtas trūkumu. Šādas bažas veicina bērna klusēšanu par pazemošanu virtuālajā vidē. Atgādiniet bērnam, ka par kiberhuligānisku uzvedību var tikt piemērotas reālas un legālas sekas;
- vienojieties par vienkāršiem interneta lietošanas noteikumiem. Ir dabiski, ka bērns nejauši piekļūst vai tieši interesējas par informāciju, kas nav piemērota bērna vecumam. Centieties šādus un līdzīgus gadījumus saskatīt kā iespēju uzzināt, kas saista bērna uzmanību, un pārrunāt ar bērnu interneta lietošanas noteikumus. Piemēram, ka bērns sociālajos tīklos nedrīkst izpaust savu tālruņa numuru vai sūtīt savu foto bez vecāku atļaujas;
- neliedziet pieeju tehnoloģiju ierīcēm. Aizliegšana lietot dažādas ierīces veicinās bērna klusēšanu par piedzīvoto pāridarījumu virtuālajā vidē;
- interesējieties par to, kas bērnu visvairāk saista internetā un ar ko bērns nodarbojas, lietojot kādu no tehnoloģiju ierīcēm. Līdzīgi reālajai videi, arī virtuālajā vidē bērnam var būt savas specifiskas intereses, par kurām jāzina arī vecākiem. Vecāku interese par bērna aktivitātēm internetā palīdzēs bērnam saprast, ka pastāv uzvedības robežas, lietojot internetu dažādiem mērķiem.
Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Mg.psych., klīnisko psiholoģi Elīnu Rotbahu – Zarembu.
Raksts pirmoreiz publicēts 2018. gada decembrī.
Veselīgs dzīvesveids samazina audzēju risku par 30%
“Onkoloģisku saslimšanu skaits arvien pieaug, un šā brīža prognozes liecina, ka pasaulē uz 2032. gadu tas palielināsies par 70 %!” atzīst Latvijas Onkologu asociācijas prezidents, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Onkoloģijas katedras vadītājs, asociētais profesors un vadošais pētnieks, LOC Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Dr. med. Jānis Eglītis.
Joprojām trūkst atsaucības skrīninga programmai
Jānis Eglītis norāda, ka joprojām ir spēkā visiem zināmā patiesība par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem: nesmēķēt, neaizrauties ar alkoholiskajiem dzērieniem, būt fiziski aktīvam, sekot savam svaram, uzturā lietot daudz dārzeņus un augļus un ievērojot šo visu, ļaundabīgo audzēju attīstības risku iespējams samazināt par 30 %.
Tomēr statistikas dati ir nepielūdzami, lai gan arī ne dramatiski – pēdējos 10 gados onkoloģijas pacientu skaits mūsu valstī ir samērā konstants – pirmreizēji diagnoze vēzis gada laikā tiek uzstādīta apmēram 11 000 – 11 500 cilvēkiem. Jāpiebilst, ka sievietēm reproduktīvā vecumā joprojām biežākais mirstības cēlonis ir krūts vēzis, savukārt mirstība kopumā no ļaundabīgiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām Latvijā.
“Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku saslimšanu, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, nezaudējot darba spējas un aktīvu atrašanos sabiedrībā,” uzsver onkologu priekšstāvis un piebilst, ka ar diagnostiku Latvijā nav problēmu, turpretī ārstēšanas jomā joprojām aktuāls ir jautājums par mūsdienīgām zālēm.
Otra tikpat nozīmīga problēma ir tieši agrīna diagnostika un valsts ieviestās skrīninga programmas maksimāla izmantošana. “Pieejamie dati liecina, ka atsaucība no sievietēm joprojām ir salīdzinoši maza un viņas neizmanto skrīninga programmas ietvaros piedāvāto iespēju bez maksas veikt mamogrāfiju krūtīm. Arī citiem vēža veidiem noteiktās bezmaksas skrīninga iespējas cilvēki izmanto ļoti kūtri, lai gan uzlabojumi ir vērojami. Šogad sasniegti 50 %,” norāda Jānis Eglītis. Viņš pauž cerību, ka tuvākajā laikā šis process tiks uzlabots vēl vairāk, pateicoties dažādām idejām un iestrādēm.
“Veicot profilaktiskās pārbaudes un piedaloties valsts organizētajās skrīninga programmās, iespējams atklāt pirmsvēža saslimšanas un audzējus agrīnā stadijā un veiksmīgāk izārstēt pacientu,” teic Jānis Eglītis.
Vienkopus pieejama palīdzība
Latvijā onkoloģisko pacientu ārstēšanas jomā par flagmani uzskatāms Latvijas Onkoloģijas centrs, kur palīdzību saņem 80 % pacientu. LOC gadā tiek veiktas aptuveni 8 000 operācijas, 36 000 ķīmijterapijas procedūras, 52 000 staru terapijas procedūras un sniegtas vairāk nekā 98 000 speciālistu konsultācijas ambulatorajā daļā.
“Tas ir praktisks izaicinājums – saglabāt LOC kā vadošo onkoloģisko pacientu ārstniecības iestādi valstī, kurā tiek sniegti 80 % no specializētās onkoloģiskās palīdzības,” uzsver Jānis Eglītis un piebilst, ka tikpat būtiska ir arī personalizēta pieeja ārstniecībā, kas nozīmē gan modernu audzēju un citu bioloģisko substanču morfoloģisko un ģenētisko izmeklēšanu, gan jaunu medikamentu ieviešanu valsts kompensējamo zāļu sarakstā, gan inovatīvu iekārtu un tehnoloģiju iegādi progresīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai. “Koncentrējot nepieciešamos līdzekļus vienā, specializētā iestādē efektīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai, tas ir realizējams, turpretī, ja mēs sadalīsim kūku mazos gabaliņos, mēs turpināsim stagnēt, un augs tikai statistikas cipari ar novēlotiem saslimšanas gadījumiem,” teic profesors.
Tāpat joprojām ir spēkā “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017. – 2020. gadam”. “Pateicoties papildu piešķirtajam finansējumam, tagad onkoloģijas pacientiem pieejami vairāk nekā desmit jauni mērķterapijas medikamenti, kas iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Gribētos cerēt, ka šī tendence turpināsies un neaprobežosies līdz ar vēlēšanām, jo Latvijā sistēmiskajā ārstēšanā lielākoties esam spiesti izmantot novecojušus medikamentus pretēji praksei Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, kur aizvien vairāk izmanto efektīvāku un pacientu veselību saudzējošāku personalizētu medicīnisko aprūpi.”
Jānis Eglītis arī norāda, ka vajadzētu vienkāršot procesu, kā medikamenti nonāk apritē. Viņaprāt, ekonomiskās efektivitātes izvērtēšanas mehānisms medicīnā ir pārāk sarežģīts: “Tie nav salīdzināmi lielumi, ko izvērtējam – cilvēka dzīvība, veselība pret naudas daudzumu, kas nepieciešams, lai ārstētu pacientu.”
Raksts sagatavots Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta un Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros. Raksts pirmo reizi publicēts 2018. gada novembrī.
Receptes no gatavošanas meistarklases “Saldās bietes”
Biešu/rabarberu zupa ar biezpiena klimpām
Zupai
Sastāvdaļas:
- rabarbera kāts;
- bumbieris;
- biete;
- cukurs, 1,5 ēdamk.;
- kokosriekstu piens, 5 ēdamk.;
- svaigs ingvers.
(biete, rabarbers, bumbieris – aptuveni vienādās proporcijās)
Biezpiena bumbiņām
Sastāvdaļas:
- biezpiens, 200 g;
- manna, 2 ēdamk.;
- auzu pārslas, 4 ēdamk.;
- cukurs, 2 ēdamk.;
- vaniļas cukurs;
- rieksti vai mandeļu skaidiņas dekorēšanai.
Pagatavošana:
bieti izvāra, sagriež gabaliņos, pieber sagrieztu bumbieru, pāris šķēlītes ingvera un sagrieztu rabarberu. Pielej pavisam nedaudz ūdens, lai sākumā ir, kur sautēties, līdz rabarbers izsulojas. Pieber cukuru un vāra, līdz viss šķīst laukā. Sablendē un izkāš caur sietiņu. Pievieno kokosriekstu pienu un vēlreiz visu sablendē. Zupa gatava. Gatavo biezpiena bumbiņas: biezpienam pieber cukuru, vaniļas cukuru un mannu, izmaisa. Tad pa karotītei pievieno auzu pārslas un maisa. Kad masa stingra, auzu pārslas pietiek. Masai jābūt tādai, lai var veidot stingras bumbiņas un vāroties tās neizšķīst. Veido valrieksta lieluma bumbiņas. Vāra ūdenī apmēram 2 minūtes. Zupu pasniedz ar biezpiena bumbiņām un riekstiem.
Spinātu un biešu kūka
Pamatnei
Sastāvdaļas:
- dateles, 120 g;
- mandeles, 200 g;
- rozīnes, 80 g.
Biešu pildījumam
Sastāvdaļas:
- bietes sula no 1 saknes;
- citrona sula no ½ augļa;
- agaves sīrups, 25 ml;
- Indijas rieksti, 100 g;
- kokosriekstu piens, 50 ml;
- kokosriekstu eļļa, 50 ml.
Spinātu pildījumam
Sastāvdaļas:
- spināti, 100 g;
- Indijas rieksti, 100 g;
- agaves sīrups, 25 ml;
- citrona sula no ½ augļa;
- kokosriekstu piens, 50 ml;
- kokosriekstu eļļa, 50 ml.
Pagatavošana:
smalki sablendē pamata masu un izklāj to tartes formā, veidojot paaugstinātas maliņas. Gatavo pirmo pildījumu – sīki sablendē pirmo devu Indijas riekstu, tad pievieno pārējās biešu masai nepieciešams sastāvdaļas. Ieklāj pildījumu tartes formā un topošo kūku uz 15 minūtēm ieliek ledusskapī, lai masa sastingtu un pildījuma kārtas viena ar otru nesaplūstu. Gatavo otro pildījuma kārtu – atkal sablendē Indijas riekstus, pievieno spinātu pildījumu un klāj virs biešu kārtas, torti atkal uz brīdi ieliek ledusskapī, tad var griezt gabalos.
Biešu – burkānu auzu mafini
Sastāvdaļas:
- kviešu milti (½ no tiem – pilngraudu), 140 g;
- cepamais pulveris, 1 tējk.;
- auzu pārslas, 45 g;
- brūnais cukurs, 80 g;
- valrieksti, 20 g;
- kanēlis, 1 tējk.;
- rozīnes, 20 g;
- muskatrieksts, ¼ tējk.;
- šķipsniņa sāls;
- eļļa, 70 ml;
- olas, 2 gab.;
- apelsīnu sula, 75 ml;
- ābols, 115 g;
- burkāns, 80 g;
- bietes, 50 g.
Pagatavošana:
sajauc miltus, auzu pārslas un cepamo pulveri. Pievieno sadrupinātus riekstus, rozīnes, sāli, garšvielas un gandrīz visu cukuru, atstājot 1 – 2 karotes. Olas sakuļ ar eļļu, pievieno apelsīnu sulu, sīki sagrieztus ābolus, rīvētus burkānus un bieti. Visu kārtīgi izmaisa ar sausām sastāvdaļām. Aizpilda mafinu formiņas uz ¾, virsū pārber atlikušo cukuru. Cept 200 grādos 20 minūtes.
Biešu braunijs
Sastāvdaļas:
- bietes, 4 gab. (450 g);
- pilngraudu milti, 100 g;
- kakao, 3 ēdamk.;
- tumšā šokolāde, 70 %, 150 g ;
- eļļa, 60 g;
- brūnais cukurs, 75 g;
- ūdens, 3 – 4 ēdamk.;
- cepamais pulveria, 2 tējk.
Pagatavošana:
bietes nomizo, sagriež nelielos gabaliņos un vāra, kamēr tās mīkstas. Mīkstas bietes liek blenderī un sablendē līdz viendabīgam biezenim. Bļodā samaisa miltus, kakao un cepamo pulveri, citā bļodā samaisa eļļu ar cukuru. Ūdens peldē izkausē šokolādi. Eļļas maisījumam pievieno biešu biezeni, izkausēto šokolādi un 4 ēdamkarotes ūdens. Visu rūpīgi samaisa. Miltu – kakao maisījumu pamazām pievieno biešu – šokolādes masai. Izmaisa līdz viendabīgai konsistencei. Uzkarsē krāsni līdz 180 grādiem. Cepamtraukā ieklāj cepampapīru un lej tajā mīklu. Cep krāsnī 35 – 40 minūtes. Pirms sagriešanas atdzesē.
Buklets “Pusaudzis. Alkohols. Smēķēšana. Padomi vecākiem, kā par to runāt”
Slimību profilakses un kontroles centrs ir sagatavojis informatīvu materiālu “Pusaudzis. Alkohols. Smēķēšana. Padomi vecākiem, kā par to runāt.” Materiāla mērķis ir iedrošināt un motivēt vecākus sarunai ar pusaudzi, pārrunājot ar atkarības vielu lietošanu saistītos jautājumus, kā arī sniedzot praktiskus ieteikumus, kā šo sarunu veidot. Materiāla pamatā ir iekļauta informācija par alkohola lietošanu, tomēr jāņem vērā, ka tā bieži vien tiek apvienota arī ar smēķēšanu, kurai arī būtu jāpievērš uzmanība.
Piedāvājam iepazīties ar materiālu!
vecakiem_atkaribas_148x210Receptes no gatavošanas meistarklases “Veselīgāks “Junk food””
Veselīgie “Bounty”
Sastāvdaļas
- 125 g tumšās šokolādes;
- 1 ēdamkarote kļavu sīrupa;
- 100 g kokosriekstu skaidiņu;
- 150 ml kokosriekstu piena.
Pagatavošana
Ber blenderī kokosriekstu skaidiņas, lej kokosriekstu pienu, pievieno kļavu sīrupu. Visu sablenderē. No iegūtās masas veido nelielus batoniņus, izkārto uz cepamā papīra. Liek saldētavā uz 40 minūtēm. Izkausē šokolādi un noklāj batoniņus ar to. Tur ledusskapī, līdz šokolāde sacietējusi.
Saldo kartupeļu frī
Sastāvdaļas
- 2 lieli saldie kartupeļi;
- ēdamkarote kukurūzas cietes;
- ½ tējkarotes sāls;
- 2 ēdamkarotes olīveļļas.
Pagatavošana
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 215C. Nomizo kartupeļus, sagriež nelielos stabiņos un izkārto uz cepamās pannas (būs nepieciešamas 2 pannas). Kartupeļiem pāri pārkaisa kukurūzas cieti un sāli. Kartupeļiem pāri pārlej mazliet olīveļļas. Cep 20 min, tad apmaisa un turpina cept.
Svaigais burgers
Sastāvdaļas
- 8 burgera maizītes;
- 3 baklažāni;
- 3 avokado;
- 200 g ķiršu tomātu;
- mazliet rukolas;
- 100 g kazas siera;
- 40 ml olīveļļas;
- 15 ml laima sulas;
- sāls, pipari.
Mērcei
- 150g bezpiedevu jogurta;
- 1 tējkarote sinepju;
- sāls, pipari;
- 40 g zaļumu.
Pagatavošana
Sagriež baklažānu šķēlītēs un ķiršu tomātiņus pārgriež uz pusēm. Sagrieztos dārzeņus apmaisa bļodā kopā ar laima sulu, sāli un pipariem. Sagriež avokado nelielos gabaliņos un visu liek cepeškrāsnī uz 8 – 12 minūtēm. Sagriež kazas sieru. Blenderī liek visas mērces sastāvdaļas un sablenderē kopā. Cepeškrāsnī apgrauzdē maizītes. Gatavo burgeri!
Kale kāpostu čipsi
Sastāvdaļas
- Kale kāposts;
- 4 ēdamkarotes olīveļļas;
- garšvielas pēc izvēles.
Pagatavošana
Cepeškrāsni uzsilda līdz 180 grādiem, kāpostu nomazgā. Kāposta lapas jāsaplucina gabaliņos, bļodā jāsajauc kopā ar nelielu daudzumu eļļas un kādām garšvielām. Labi ies klāt ķiploks, derēs arī kaltēta paprika, čili, bet droši var eksperimentēt. Pievieno arī šķipsnu sāls. Izkārto uz pannas un liek cepties aptuveni 11 minūtes – jāpaseko līdzi, jo čipsi var piedegt, un jānotestē (t.i., ar roku pieskaroties – vai ir sausi un kraukšķīgi).
Siera čipsi
Sastāvdaļas
- 100 g lavašs (vai arī 1 iepakojums);
- 80 g siers ar samazinātu tauku procentu;
- ola;
- ēdamkarote grieķu jogurta;
- zaļie lociņi pēc garšas;
- sāls, pipari, paprika, ķiploku pulveris.
Pagatavošana
Sieru sarīvē uz smalkās rīves. Bļodiņā sajauc kopā sarīvēto sieru, olu, grieķu jogurtu, lociņus un garšvielas. Sajaukto pildījumu vienmērīgi izsmērē lavašam virsū. Sagriež lavašu nelielos kvadrātiņos un izliek tos uz cepampaplātes, kas ir klāta ar cepampapīru. Cep čipsus 8 – 10 minūtes 180°C līdz paliek zeltaini. Pieskata, lai nepiedeg.
Video sižets – saruna par veselīgu dzīvesveidu ar gerontologu, profesoru Jāni Zaļkalnu
Saruna ar profesoru Jāni Zaļkalnu – gerontologu-geriatru, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītāju. Tajā profesors stāsta, kā izprast un pieņemt tik dabisko novecošanās procesu, lai rastu iespējas vecumdienas pavadīt pēc iespējas pilnvērtīgāk. Šī ir pēdējā no 4 sarunu cikla sarunām. Iepriekšējās sarunās ārsti cita starpā uzsvēra arī tos novecošanos ietekmējošos faktorus, ko novērst mēs nevaram, un cik būtiska ir savlaicīga profilakse un diagnostika. Šajā noslēdzošajā sarunā vairāk uzsvērta apziņas nozīme, ar kuras palīdzību savā ikdienā un dzīvesveidā varam ieviest vairāk prieka un pēc iespējas ilgāk saglabātu možumu ikdienā. Ar profesoru Jāni Zaļkalnu sarunājas ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=Cc6u1dZrlO8&t=12s) aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.
Video sižets – saruna par senioru veselības profilaksi ar ģimenes ārsti Žannu Raku
Trešajā sarunu sižetā par senioru veselību ģimenes psihoterapeite Aina Poiša uzrunā SIA “Rīgas veselības centrs” filiāles “Ziepniekkalns” ģimenes ārsti Žannu Raku. Aicinām noskatīties video un uzzināt, kādēļ tik svarīga nozīme ir asinsspiediena, pulsa un citu veselības rādītāju pārbaudei, ko veic ģimenes ārsts vizītes laikā; kādas ir tipiskākās saslimšanas senioru vecumā, ar ko savā praksē visbiežāk sastopas ģimenes ārste, un kādi ir galvenie simptomi, kas norāda uz nepieciešamību doties uz papildu izmeklējumiem?
Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=iWHSxYoZfaY&t=1318s), aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.
Video sižets – saruna par demenci ar psihiatru Elmāru Tēraudu
Aicinām noskatīties Rīgas domes Labklājības departamenta izstrādāto sarunu video par senioru veselību. Šis ir otrs no četru sarunu cikla sižetiem, un šoreiz ģimenes psihoterapeite Aina Poiša sarunājas ar psihiatru Elmāru Tēraudu, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītāju.
Tajā uzzināsiet – kas ir demence, un kādas ir izteiktākās demences izraisītās psihisko procesu pārmaiņas. Sarunā psihiatrs stāsta arī par svarīgākajiem demences riska faktoriem un pazīmēm, kas palīdz demenci atpazīt, profilakses iespējām, lai mazinātu saslimšanas riskus, un ko darīt, ja diagnoze – demence jau ir noteikta.
Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=Ik1WJY5O_kY&t=1771s), aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.
