Video sižets – saruna par demenci ar psihiatru Elmāru Tēraudu

Posted on | by vr_admin

Aicinām noskatīties Rīgas domes Labklājības departamenta izstrādāto sarunu video par senioru veselību. Šis ir otrs no četru sarunu cikla sižetiem, un šoreiz ģimenes psihoterapeite Aina Poiša sarunājas ar psihiatru Elmāru Tēraudu, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītāju.

Tajā uzzināsiet – kas ir demence, un kādas ir izteiktākās demences izraisītās psihisko procesu pārmaiņas. Sarunā psihiatrs stāsta arī par svarīgākajiem demences riska faktoriem un pazīmēm, kas palīdz demenci atpazīt, profilakses iespējām, lai mazinātu saslimšanas riskus, un ko darīt, ja diagnoze – demence jau ir noteikta.

Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=Ik1WJY5O_kY&t=1771s), aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.

Video sižets – saruna par senioru traumatismu ar traumatologu-ortopēdu Sandri Petroni un ergoterapeiti Vitu Kurganovu

Posted on | by vr_admin

Aicinām noskatīties Rīgas domes Labklājības departamenta izstrādāto sarunu video par senioru traumatismu, kurā īpaši senioriem vērtīgus padomus un informāciju sniedz Sandris Petronis (Rīgas 2.slimnīcas valdes priekšsēdētājs, traumatologs- ortopēds, Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedras pasniedzējs) un Vita Kurganova (Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeite). Ar ekspertiem sarunājas ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Video uzzināsiet, kādas ir tipiskākās un bīstamākās traumas, kāda ir to ietekme uz veselību, un kādi ir iespējamie veidi, kā pašu spēkiem samazināt traumatisma risku, piemēram, vienkāršiem veidiem labiekārtojot savu mājvietu. Šī informācija var būt noderīga ne tikai senioriem, bet arī viņu tuviniekiem, kuri var palīdzēt seniora mājvietu padarīt drošāku, ņemot vērā ergonomikas pamatprincipus un dažādus palīglīdzekļus – piemēram, ikdienā izmantojot neslīdošas zolītes; atzīmējot sliekšņus, aiz kuriem iespējams paklupt vai aizķerties; piestiprinot atbalsta rokturus vannasistabā, kā arī izmantojot citus efektīvus paņēmienus, lai pasargātu no kritieniem vai citiem raksturīgākajiem traumu gūšanas veidiem.

Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=n8ci8NNu5Hk), aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.

Aicinām noskatīties sarunu video ciklu par senioru veselību

Posted on | by vr_admin

Kā padarīt drošāku mājas vidi, lai pasargātu sevi vai tuviniekus no kritieniem, kas ir vienas no biežākajām traumām senioru vecumā? Kā pieņemt fiziskās un garīgās pārmaiņas, kas rodas novecošanās procesa gaitā? Kādēļ tik svarīga nozīme ir asinsspiediena, pulsa un citu veselības rādītāju pārbaudei, ko veic ģimenes ārsts vizītes laikā? Kuras ir svarīgākās profilaktiskās veselības pārbaudes, un kādi ikdienas paradumi palīdz saglabāt možu prātu un garu?

Continue reading →

Rūpējies par savu redzi!

Posted on | by vr_admin

 

Laba redze ir būtiska kvalitatīvas dzīves sastāvdaļa. Ikdienā par savu redzi un acu veselību kopumā cilvēki īpaši nedomā, kamēr nav sākušās problēmas. Tomēr daudzi no mums savas dienas pavada pie datora un telefona ekrāniem. Tā paiet gan darba dienas, gan vakari un brīvdienas. Īpaši daudz laika dažādu ekrānu tuvumā pavadām pēdējā laikā, kad COVID-19 dēļ daudzi no mums mācās un strādā attālināti, tikšanās un sapulces notiek virtuālajā vidē, arī liela daļa no brīvā laika pavadīšanas veidiem – koncerti, teātra izrādes, izstādes, pat sporta nodarbības, ir pārcēlušies un virtuālo vidi.

Lai šajos jaunojos dzīves apstākļos redze neciestu, ir svarīgi par to parūpēties, pirms vēl acis apsārtušas, kļuvušas sausas un niezošas, redze sākusi migloties. Veselīgs dzīvesveids, pilnvērtīgs, vitamīniem un minerālvielām bagāts uzturs, pietiekoši liels ūdens patēriņš palīdzēs uzturēt arī acis veselas. Tomēr nedrīkst aizmirst arī par regulāru acu atpūtināšanu un izvingrināšanu.

Veselīgi ir mirkšķināt acis vidēji ir pēc piecām sekundēm. Tomēr, veroties ekrānā, mēs to darām krietni retāk. Strādājot pie datora, ir svarīgi vismaz ik pēc 15 minūtēm novērsties no darāmā darba un palūkoties tālumā – ārā pa logu vai kaut vai uz tālāko sienu. Ir dažādi acu vingrinājumi, kas palīdz tām atpūsties.

Vienkāršs, taču ļoti noderīgs vingrinājums acīm

  1. Skaties uz augšu piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties uz leju piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  2. Skaties pa labi piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties pa kreisi piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  3. Skaties uz augšējo labo stūri piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties uz apakšējo kreiso stūri piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  4. Skaties uz augšējo kreiso stūri piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties uz apakšējo labo stūri piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  5. Rotē acis pulksteņa rādītāja virzienā desmit sekundes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  6. Rotē acis pretēji pulksteņa rādītāja virzienam desmit sekundes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  7. Savirzi acis kopā, lai redzētu degungalu. Tad paskaties uzacu augstumā, tad atpakaļ uz degungalu. Atkārto piecas reizes. Atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  8. Samiedz acis, cik stipri vien vari. Noturi tās samiegtas piecas sekundes. Atver acis vaļā, cik plaši vien vari. Noturi tās vaļā piecas sekundes. Atkārto desmit reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.
  9. Nofokusē redzi uz kādu tuvu esošo priekšmetu (piemēram, pirkstu), lai skaidri to saskatītu, tad nofokusē redzi uz kādu tālu esošu priekšmetu (vēlams ārpus telpas, skatoties caur logu), maini fokusu desmit reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.

Regulāra acu izvingrināšana palīdzēs uzturēt acis veselīgas un redzi labu. Tomēr nevajag aizmirs arī par regulārām redzes pārbaudēm un ārsta apmeklējumu, ja ir jebkādas sūdzības saistībā ar redzi vai acīm.

PVO aicina palikt fiziski aktīviem

Posted on | by vr_admin

 

Fiziskās aktivitātes veicina gan mūsu fizisko, gan garīgo veselību. Tā kā COVID-19 izplatības dēļ daudzi cilvēki šobrīd atrodas savās mājās, Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir izstrādājusi rokasgrāmatu, lai palīdzētu cilvēkiem rast vienkāršus, drošus veidus, kā būt fiziski aktīviem arī ierobežotā telpā. Rokasgrāmatā ņemti vērā arī tie fiziskie izaicinājumi, ko rada darbs no mājām, piedāvājot idejas, kā realizēt izkustēšanos un fiziskas aktivitātes ikdienas rutīnā. Continue reading →

Video pusaudžiem par dažādām ar higiēnu saistītām tēmām

Posted on | by vr_admin

Slimību profilakses un kontroles centrs ir izveidojis izglītojošus video pusaudžiem par personīgo higiēnu. Video sērijā ir iekļauti video ar ieteikumiem kā rūpēties par savu intīmo zonu higiēnu, video par svīšanu un piemērota apģērba izvēli, kā arī video par roku, sejas ādas un galvas ādas un matu kopšanu. Izveidotajos video materiālos ir uzsvērta personīgās higiēnas nozīme veselībai un pašapziņas celšanai, kas ir svarīgi pusaudžu vecumposmā.

 

Receptes no gatavošanas meistarklases “Maize – cepsim paši!”

Posted on | by vr_admin

Fokača

Sastāvdaļas

  • 225 g kviešu miltu (no tiem 50 g pilngraudu kviešu milti);
  • 6 g sausā rauga;
  • ½ tējkarotes sāls;
  • ½ tējkarotes cukura;
  • 7 ēdamkarotes olīveļļas;
  • rozmarīna zariņš;
  • sauja ķirštomātiņu;
  • 150 ml silts ūdens.

Pagatavošana

Miltus sajauc ar sāli, cukuru un raugu, vidū izveido bedrīti, kurā ielej 150 ml silta ūdens un 2 ēdamkarotes eļļas. Pamazām jauc klāt miltus un, pievienojot visus, samīca mīklu. Mīca pamatīgi, līdz mīkla ir vijīga un nelīp pie rokām. Tai nevajadzētu būt pārāk stingrai, mīklai var pievienot vēl nedaudz silta ūdens. Mīklu saveļ bumbā, pārklāj ar dvielīti un siltā vietā raudzē, līdz tā dubultojas apjomā. Tad to apmērām 2 cm biezā kārtā ieklāj veidnē – to iepriekš izklāj ar cepampapīru un pārslaka ar eļļu. Mīklu var klāt uz cepampapīra arī tāpat, bez veidnes. Ar pirkstiem mīklu izlīdzina, pārklāj un siltumā atkal raudzē. Tad mīklā ar pirkstiem vai koka karotes kātu izspiež iedobumiņus, ieliek tur uz pusēm sagrieztus tomātiņus. Mīklu pārkaisa ar rozmarīna lapiņām, pārlaista pārpalikušo eļļu, var pārkaisīt rupju sāli. Krāsnī 230 grādu temperatūrā cep 10 minūtes. Tad karstumu samazina uz 200 grādiem, cep vēl 10 minūtes.

Bulciņu maize ar sieru

Sastāvdaļas

  • 200 g kviešu miltu;
  • 50 g auzu miltu;
  • ½ glāzes piena vai ūdens;
  • ola;
  • 30 g sviesta;
  • šķipsniņa sāls;
  • ēdamkarote cukura;
  • 5 g sausā rauga;
  • 80 g mocarellas siera;
  • sezama sēkliņas un ķimenes.

Pagatavošana

Bļodā iesijā miltos, kas sajaukti ar sāli, cukuru un raugu, vidū izveido bedrīti, ielej siltu pienu, ūdeni vai abus, pievieno mīkstu sviestu un olu, nedaudz atstājot pārsmērēšanai. Pamazām jauc klāt miltus, izveido mīklu. Labi samīca, pārklāj ar dvieli un noliek siltā vietā, līdz mīkla ir uzrūgusi un dubultojusies. Tad to saspaida, izveido garenu desiņu un sadala 9 vienādos gabalos. Arī sieru sadala 9 gabalos. Katru mīklas gabaliņu saplacina, vidū liek siera gabaliņu, cieši ietin mīklā un saveļ apaļās bumbiņās. Bumbiņas liek ietaukotā veidnē, pārsmērē ar olu, daļu pārkaisa ar sezamu, daļu – ar ķimenēm. Veidni pārsedz, uz 15 minūtēm noliek uzrūgt. Tad liek sakarsētā krāsnī un 200 grādu temperatūrā cep 20 minūtes. Cepoties bulciņas sacepsies kopā. Izņemtas no krāsns padzesē, tad bulciņas atlauž un siltas pasniedz.

Pilngraudu dārzeņu maize

Sastāvdaļas

  • 240 g sarīvētu burkānu;
  • 1 sīki sakapāts sarkanais sīpols;
  • 2 saspiestas ķiploka daiviņas;
  • 3 sīki sagriezti seleriju kāti;
  • 125 g šampinjonu (šķēlītes);
  • mazs cukīni (šķēlītes);
  • 3 ēdamkarotes sakapātu pētersīļu un kinzas;
  • 60 g sarīvēta čedaras siera;
  • 125 g pilngraudu miltu;
  • 2 olas.

Pagatavošana

Sakarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Izklāj formu ar cepampapīru. Visus dārzeņus, sēnes, zaļumus, čedaras sieru, olas un miltus lielā bļodā, samaisa viendabīgā masā. To liek ar cepampapīru izklātā formā un cep apmērām vienu stundu.

Biezpiena rudzu maize

Sastāvdaļas (3 gab.)

  • 9 ēdamkarotes mīksta biezpiena;
  • 3 olas;
  • 21 ēdamkarote pilngraudu rudzu miltu;
  • 2,5 tējkarotes cepamā pulvera;
  • sāls pēc garšas;
  • saulespuķu sēkliņas rotāšanai.

Pagatavošana

Samaisa biezpienu, olas un sāli līdz viendabīgai masai. Pievieno miltus ar cepamo pulveri un samaisa. Labāk maisīt ar dakšiņu vai lāpstiņu, jo mīkla būs ļoti lipīga – tā ir pareiza konsistence, vairāk miltus nepievieno, citādāk maizīte būs cieta. Sadala mīklu 3 daļās un izveidot apaļas maizītes. Var izrotāt ar sēkliņām. Liek cepties cepeškrāsnī 200°C līdz paliek zeltaini brūna.

Mandeļu, tomātu un bazilika pesto

Sastāvdaļas

  • 4 lieli tomāti;
  • 90 g blanšētu mandeļu
  • 2 ķiploku daiviņas;
  • melnie pipari;
  • mazs saišķītis bazilika;
  • 4 ēdamkarotes olīveļļas
  • 4 ēdamkarotes svaigi rīvēta cietā siera.

Pagatavošana

Tomātus nomizo un izgriež sēklas. Tad tomātus pārkaisa ar sāli un liek caurdurī, lai kārtīgi izvelk sulu un notecinās. Pēc tam lieko sāli noskalo, tomātus nosusina papīra dvielī un kopā ar blanšētām mandelēm un ķiploku daiviņām liek blenderī. Pieber sāli un piparus, arī bazilika lapiņas, pielej ēdamkaroti olīveļļas. Sablendē viendabīgā masā, pievieno sarīvēto sieru, atlikušo olīveļļu un rūpīgi samaisa.

Salsa verde

Sastāvdaļas

  • 5 marinēti nelieli gurķi;
  • maza ķiploka daiviņa;
  • sauja sagrieztu pētersīļu;
  • 2 ēdamkarotes sagrieztu diļļu;
  • 2 ēdamkarotes olīveļļas;
  • ēdamkarote citrona sulas.

Pagatavošana

Visu ļoti sīki sakapā, samaisa un atstāj 20 minūtes ievilkties.

Viss ir Norm.a

Posted on | by vr_admin

Eiropā gada laikā katrs ceturtais cilvēks cieš no psihiskās veselības sarežģījumiem. Tie var būt miega traucējumi vai īslaicīga nomāktība, taču tās var būt arī tādas saslimšanas kā depresija, anoreksija, bipolāri afektīvi traucējumi, vielu atkarības un citi.

Psihiskās veselības sarežģījumi samazina cilvēka spēju sevi realizēt, veidot veselīgas attiecības ar ģimeni, draugiem, kopienu, piedzīvot profesionālu piepildījumu, ietekmējot arī mūsu kopējo labklājību un ekonomiku. Tāpēc ir labi būt zinošam, lai tad, kad palīdzība būs nepieciešama pašam vai tuviniekam, spētu pilnvērtīgi iesaistīties situācijas risināšanā.

Latvijas Republikas Veselības ministrija ir izveidojusi kampaņu “Viss ir Norm.a”, kuras ietvaros kopš 2020.gada jūlija gada laikā ik mēnesi tiek piedāvāts viena cilvēka reāls stāstu par to, kā viņš mācās sadzīvot ar savas psihiskās veselības vajadzībām. Tie būs divpadsmit stāsti par dažādiem psihiskās veselības sarežģījumiem: depresiju, nesuicidālu paškaitējumu, narkotiku atkarību, alkohola atkarību, anoreksiju, robežstāvokļa personības traucējumiem, bipolāri afektīviem traucējumiem, šizoafektīviem traucējumiem, demenci, mācīšanās traucējumiem, uzmanības deficītu un hiperaktivitāti, garīgo atpalicību. Ar stāstiem un citu noderīgu informāciju iespējams iepazīties šeit.

Katrs stāsts ir unikāls

Ne vienmēr konkrētie traucējumi visiem izpaužas vienādi. Vēl svarīgāk – ne vienmēr tos var mazināt ar vienām un tām pašām metodēm. Tomēr ir dažas kopīgas lietas, kas vieno visus stāstus:

  • svarīgi atpazīt simptomus un brīdi, kad pats tos vairs nespēj regulēt,
  • lūgt palīdzību līdzcilvēkiem un speciālistiem, kuriem uzticies,
  • vienlaikus apzināties, ka sadzīvot ar šķēršļiem būs jāmācās pašam un pārmaiņas ir ciklisks process, kas prasa laiku un darbu ar sevi.

Atceries, ka situācijas var būt dažādas – reizēm medikamenti nav vajadzīgi un pietiks ar atpūtu, dzīvesveida maiņu, terapiju. Reizēm simptomi ir spēcīgāki un zāles palīdz iegūt atsperšanās punktu, lai rastu spēku uzsākt darbu ar sevi, un dažreiz zāles ir ilgstošs atbalsta plecs. Tas viss ir normāli. Galvenais kopā ar labu speciālistu atrast sev piemērotāko risinājumu.

Tā reizēm notiek – dzīvē pienāk laiks, kad nejūties labi. Varbūt ir slikti. Varbūt pat ļoti slikti, un jau ilgi. Redzi, tava psihiskā veselība ir tikpat reāla kā fiziskā. Tā var sašķobīties. Vai zināji, ka Eiropā katrs ceturtais cilvēks gada laikā saskaras ar psihiskās veselības sarežģījumiem? 

Ir labas ziņas. 

Tev nav jātēlo, ka viss ir kārtībā. 

Nenoliedz to, kā jūties. 

Necieties. Nesakod zobus. 

Tu neesi viens. Meklē palīdzību. Tas ir normāli.

Kur meklēt bezmaksas palīdzību?

Ambulatorā palīdzība:

Izvēlies uzticamus informācijas avotus

Esi piesardzīgs – psihiskā veselība ir joma, kurā valda daudz novecojušas infromācijas, aizspriedumu un nepatiesu pieņēmumu. Internets ir būtisks izziņas avots, taču vienmēr rūpīgi izvērtē informācijas uzticamību:

  • Vai resurss, kurā tā ievietota, ir uzticams?
  • Vai tā ir pierādījumos balstīta?
  • Ja neesi drošs, meklē iespēju pārbaudīt to pie psihiskās veselības speciālista.

Papildu informāciju atradīsi

ESparveselību.lv

Nenovērsies.lv

Kampaņa tiek realizēta Veselības ministrijas īstenotā ESF projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).