Minam krustvārdu mīklas!

Vai zini atbildi uz šo mīklu “Abi gali balti, vidus zaļš”?

Dažādām mīklu minēšanas tradīcijām ir sena izcelsme un lielākoties šīs radošās nodarbes norise saistāma ar vakarēšanu ģimenes, saimes vai kaimiņu lokā. Tradicionāli ar mīklu minēšanu ļaudis nodarbojās vēlā rudenī un ziemas pirmajā pusē (sākot no Mārtiņiem). Laikam ritot, šī tradicionālā mutvārdu folkloras forma kļuvusi daudzpusīgāka – attīstoties arī joku jautājumu mīklām, burtu un zilbju mīklām, šarādēm un attēlu mīklām. Radošā un tēlainā mīklu minēšana kļuvusi arī īstenu prāta asināšanas uzdevumu, un mūsdienās mīklu daudzveidīgums no lappušu pāršķirstīšanas dažādos tematiskajos žurnālos un avīzēs iet roku rokā ar “prāta mežģiem” arī digitālajā vidē.

Tuvojoties gadu mijai, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments novēl nerimstošu zinātkāri, radošas aktivitātes un, protams, veselību! Tādēļ aicinām ielūkoties zemāk redzamajā saitē, lai atvērtu nākamā 2024.gada gada Veselības kalendāru un minētu krustvārdu mīklas* par dažādām veselības tēmām – sirds veselību, veselīgu uzturu, psihoemocionālo veselību, fiziskajām aktivitātēm un citām tēmām. Lai veicas!

Veselibas kalendars_2024

*Zemāk pievienotas arī pareizās atbildes janvāra mēnesim.

Pareizās atbildes janvāra mēnesim.

 

Traumas un augšējo elpceļu veselība ziemā. Videolekcijā ārsti sniedz praktiskus ieteikumus veselīgākai ikdienai

Foto:Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr. Rihards Sīpols, stāstot par kritienu risku ziemā. Attēls: Rīgas 2. slimnīcas fotoarhīvs.

Tiešsaistes lekcijā Rīgas valstspilsētas medicīnas iestāžu SIA “Rīgas 2. slimnīca” un SIA “Rīgas veselības centrs” (RVC) ārsti sniedza rekomendācijas un dalījās piemēros, atsvaidzinot un papildinot zināšanas par izvairīšanos no traumatisma un rūpēm par augšējo elpceļu veselību, lai ar drošu soli izbaudītu ziemas aktivitātes. 

Kritiena risks ziemā

Gada slidenākajā periodā ir jo īpaši svarīgi pievērst uzmanību drošas pārvietošanās principiem un ar mēru izbaudīt dažādas āra aktivitātes. Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr. Rihards Sīpols savā prezentācijā Kritiena risks ziemā iepazīstināja ar tipiskākajām ziemas traumām un piesardzības pasākumiem, minot praktiskus piemērus un jo īpaši uzsverot, ka jāvelk piemēroti apavi (ar rievotu, neslīdošu gumijas zoli vai uzliekot speciālas radzes) un nepieciešamības gadījumā, jo īpaši senioriem, ir ieteicams lietot tehniskos palīglīdzekļus. Drošības garants – iešana lēnāk un ar mazākiem soļiem, izvēloties iespējami drošāku maršrutu. Ja ir ļoti slidens segums, ieteicams pārvietoties pingvīna gaitā, t.i., maziem soļiem.

Traumatoloģijā un ortopēdijā specializētās slimnīcas ārsts atgādināja, ka “pareizi” krītot, lai negūtu savainojumus, ir ātri jāreaģē un jāsagrupē ķermenis. Savukārt, ja pēc kritiena ir gūts sasitums, sastiepums, mežģījums, lūzums, visu traumu gadījumā pirmā neatliekamā medicīniskā palīdzība sniedzama atbilstoši RICE (angļu: R – rest, I – ice, C – compress, E – elevateprincipam, traumēto roku vai kāju novietojot atslodzes režīmā, lietojot aukstuma kompresi, imobilizējot, piem., ar elastīgo saiti, un paceļot skarto ekstremitāti uz augšu. Rīgas 2. slimnīcas komanda palīdzēs risināt neplānotās dzīves situācijas, kas saistītas ar traumām un ierobežotu mobilitāti.

Augšējo elpceļu iekaisumi ziemas periodā

RVC filiāles “Ķengarags” otorinolaringologs (LOR) dr. Oļegs Sokolovs-Karijs savā prezentācijā Augšējo elpceļu iekaisumi ziemas periodā izklāstīja sezonai raksturīgāko augšējo elpceļu iekaisumu (deguna dobumā – iesnas, rīklē – tonsillīts, faringīts) gaitu, kā arī dalījās ar efektīvākajiem līdzekļiem cīņā pret saslimšanām, uzskaitot priekšrocības, lietojot aerosolus, pilienus, sīrupus, tabletes u.c. līdzekļus atkarībā no situācijas.

Akūta rinosinusīta jeb iesnu ārstēšanai otorinolaringologs rekomendē vienmēr dot priekšroku aerosoliem, nevis pilieniem, un pēc 5 dienu lietošanas asinsvadus sašaurinošus līdzekļus atcelt vai nomainīt pret deguna hormonāliem līdzekļiem.

LOR jo īpaši uzsvēra, ka, sirgstot ar rīkles iekaisumu, to nekādā gadījumā nevajag skalot ar sāli, jodu, sodu, citronu vai medu jebkādā kombinācijā. Rīkle ir jāskalo ar speciāli tam paredzētiem līdzekļiem, kas tur medikamentus.

Zinātniskie pētījumi liecina, ka atveseļošanos paātrina selēna uzņemšana, kā arī ir svarīgi uzņemt D vitamīnu, jo tā trūkums pasliktina imunitāti. D vitamīnam ir nozīmīga loma arī kaulu un locītavu veselības nodrošināšanai.

Noskatieties videolekciju >>


Par Rīgas 2. slimnīcu

Rīgas 2. slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde Daugavas kreisajā krastā, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu gadījumos un plānveida ortopēdisko ārstēšanu dažādām kaulu un locītavu slimībām.

Par Rīgas veselības centru

SIA “Rīgas veselības centrs” darbojas sešās filiālēs – Ziepniekkalnā, Imantā, Iļģuciemā, Ķengaragā, Torņakalnā, Bolderājā un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus vairumam Pārdaugavas un daļai Ķengaraga iedzīvotāju iespējami tuvu viņu dzīves vietai.

27. oktobris – Pasaules ergoterapijas diena

Pasaules ergoterapijas dienā speciālisti mudina pievērst uzmanību savām ikdienas aktivitātēm. 


“Mēs katrs pats esam atbildīgs par savu veselību, tāpēc aicinu pievērst uzmanību tam, kā tiek veiktas ikdienas aktivitātes,” tā Pasaules ergoterapijas dienā, 27. oktobrī, mudina sertificēta Rīgas 2. slimnīcas ergoterapeite Terēze Meire.

Ergoterapija ir veselības aprūpes profesija, kas pamatojas uz zināšanām par mērķtiecīgām nodarbēm un kuras galvenais uzdevums ir veicināt indivīda dalību ikdienas dzīves nodarbēs, veselību un labklājību visos dzīves aspektos. Ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt, atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.

Kā jau ierasts, arī šogad ergoterapeiti dalās ar #1padomuveselībai. Rīgas 2. slimnīcas speciālisti rūpējas par pacientu kaulu un locītavu veselību, tāpēc ergoterapeites T. Meires šā gada ieteikums veselībai balstīts tieši uz šiem aspektiem: “Veicot ikdienas aktivitātes, ņemiet vērā locītavu aizsardzības principus: 

  1. Respektējiet sāpes;
  2. Sabalansējiet veicamo aktivitāti ar atpūtas pauzēm;
  3. Vingrojiet, lai saglabātu un uzlabotu muskuļu spēku un kustību apjomu locītavās;
  4. Izvairieties no deformāciju pastiprinošiem stāvokļiem;
  5. Samaziniet pārāk lielu piepūli un spēka izmantošanu; 
  6. Izmantojiet  lielākas un spēcīgākas locītavas;
  7. Izvairieties no ilgstoši statiskām pozām;
  8. Izvairieties no pārāk cieša satvēriena.

Neatkarīgi no tā, vai pacients dzīvo mājā vai dzīvoklī, lai mājvietā justos droši, tā ir jāpielāgo. Tas var

ietvert spilgtāka apgaismojuma uzstādīšanu, mēbeļu pārvietošanu u.c. Ergoterapeite aicina novērtēt mājas vides drošību, aizpildot anketu:

Uz ergoterapeita konsultāciju var pieteikties, zvanot uz Rehabilitācijas nodaļas tālruni: 67 607 263 (darba dienās plkst. 8:00 – 16:00). 

Informāciju sagatavoja: SIA “Rīgas 2. slimnīca”

 

10.novembrī notiks seminārs senioriem par traumatismu

Rīgas domes Labklājības departaments aicina apmeklēt semināru par traumatisma profilaksi, kas norisināsies traumatoloģijā un ortopēdijā specializētajā Rīgas 2. slimnīcā 10. novembrī no plkst. 16:00, piedaloties traumatologam, ortopēdam un sertificētam fizioterapeitam. Dalībnieki aicināti iepriekš pieteikties.


Seminārs notiks Rīgas 2.slimnīcas konferenču zālē, 5. stāvā (Ģimnastikas ielā 1).

Pieteikšanās – zvanot uz tālruni +371 29423020 (Ieva) vai rakstot uz e-pastu ieva@onplate.lv 

Informatīvi izglītojošā semināra un praktiskās nodarbības laikā pieredzējuši speciālisti sniegs ieskatu un lietderīgus padomus, kā pēc iespējas labāk parūpēties par kaulu un locītavu veselību.

Semināra programma:

  • 16:00-17:00 lekcija “Traumatisma profilakse”

Vada dr. Sandris Petronis, sertificēts traumatologs, ortopēds, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Dalībnieki uzzinās, kādi ir traumatisma riska faktori, traumatisma un lūzumu profilakses pasākumi, pirmā palīdzība traumu gadījumā, drošība dzīvesvietā un dodoties ikdienas gaitās.

  • 17:15-18:15 izzinoša nodarbība “Kustības veselībai”

Vada Evita Brensone, sertificēta fizioterapeite.

Nodarbības apmeklētāji noskaidros, kāda slodze un vingrinājumi ir piemēroti senioru vecumā.

Vēlams ierasties sev ērtā apģērbā, lai kopā ar fizioterapeiti varētu veikt mierīgas intensitātes vingrojumus līdzsvaram, koordinācijai un kustību mobilitātei, kā arī dažus “āķīgus” vingrinājumus, kas ikdienā ļoti noderīgi kognitīvo spēju stiprināšanai (t.sk. vingrojumi pirkstiem, pretējās darbības vingrojumi u.tml.).

Semināra dalībnieki saņems izdales materiālus par traumatisma profilaksi un fizioterapeites sagatavotu  vingrinājumu programmu.


Seminārs tapis sadarbībā ar uzņēmumu “OnPlate”.

Organizatori informē, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts RD Labklājības departamenta publicitātes materiālu vajadzībām.

Foto: www.freepik.com

Tiešsaistes lekcijas novembrī par cilvēka iekšējiem resursiem – kā stiprināt sevi un savu iekšējo līdzsvaru

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar “GRIBU BŪT” Dzīves kvalitātes uzlabošanas un veselības veicināšanas biedrība” aicina piedalīties  BEZMAKSAS lekciju ciklā  “Iekšējo resursu stiprināšana emocionālās labsajūtas veicināšanai”, kuru vada psiholoģe Sanita Kronberga.

Visas 3 lekcijas notiks tiešsaistē  ZOOM platformā un būs viena otru papildinošas. Sākot no soļiem, kā saprast sevi; kā apzināties savus resursus un tos novērtēt, līdz iekšējo resursu stiprināšanai un to izmantošanai ikdienas grūtībās. Zemāk redzamas pieteikšanās saites:


23.novembra lekcijā “Iekšējo resursu apzināšanās un atrašana” uzināsi:

sava “ES” koncepciju, cilvēka personības modeļus, pašcieņas mehānismus un to ietekmi uz mūsu veselību. Praktisku uzdevumu un diskusijas veidā analizēsim, kā veidojas veselīgs pašvērtējums un kā tad sev palīdzēt ikdienā, lai savus iekšējos resursus stiprinātu un izmantotu jēgpilni, sastopoties ar dažādiem ikdienas izaicinājumiem.

30.novembra lekcijā “Iekšējo resursu attīstīšana un stiprināšana” uzzināsi: 

kā apzināt, attīstīt un stiprināt savus iekšējos resursus; kā noteikt savai emocionālajai labsajūtai veselīgas robežas un savus iekšējos resursus saglabāt; kādēļ tik svarīga ir nepieciešamība atbrīvoties no emocionālām atkarībām un toksiskām attiecībām/toksiskas domāšanas; kā atpazīt brīdi, kad tiek pārkāptas manas robežas? Uzzināsim, kas ir emocionālā līdzatkarība un kā tā ietekmē manu dzīvi?

Lekcijas noslēgumā būs praktiska darbošanās savu resursu apzināšanai.

6.decembra lekcijā “Iekšējo resursu stratēģijas – kā tikt pāri grūtībām un pielietot tās savā dzīvē” uzzināsi:

kādi var būt psihiskās noturības veicināšanas paņēmieni; kāda varētu būt situāciju modelēšana, lai palīdzētu apzināties un saprast – kā mūsu iekšējie resursi vislabāk var palīdzēt, sastopoties ar emocionālām grūtībām/situācijām un atgūt iekšējo līdzsvaru; kā pielietot savus spēka resursus stresa situācijās; iepazīstināsim ar praktiskiem uzdevumiem savu spēka resursu apzināšanai.

Ja rodas vairāk jautājumu par lekciju norisi, aicinām rakstīt uz e-pastu – biedriba.gribubut@gmail.com

 

12. oktobris – Pasaules artrīta diena

Pasaules artrīta diena ik gadu tiek atzīmēta 12. oktobrī. Šajā dienā sabiedrības ievērība tiek vērsta locītavu iekaisumam jeb artrītam un tā profilaksei. Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienā rūpējas par iedzīvotāju kaulu un locītavu veselību un skaidro, kā izvairīties no diagnozes “artrīts” vai arī stabilizēt tā radītās sekas.  


Artrīts ir bieži izplatīta hroniska, deģeneratīva locītavu iekaisuma slimība, kas ietekmē locītavu audus ap locītavu un citus saistaudus. Ir zināmi vairāk nekā 100 artrīta paveidu, bet populācijā visizplatītākais ir osteoartrīts un reimatoīdais artrīts. Par artrītu var liecināt šādas sūdzības, ja tās ilgst vizmaz divas nedēļas: locītavu sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi un locītavu pietūkums. Ja ir laikus noteikts locītavu iekaisuma veids, ārstēšanu var uzsākt agrīnāk, tādējādi maksimāli mazinot locītavu bojājumu.

“Dzīvība ir kustībā, tādēļ Pasaules artrīta dienā jo īpaši padomāsim par savu locītavu veselību. Šī izplatītā slimība ierobežo kustības, arī rada invaliditāti, un tāpēc nelabvēlīgi ietekmē dzīves kvalitāti. Pirms cīnāmies ar sekām, mēs katrs varam piedomāt par savas ikdienas paradumiem un likt pamatus veselīgākām vecumdienām,” uzsver dr. J. Kovaļevskis

Cēloņi un riska faktori

Osteoartrīta attīstību var ietekmēt un veicināt dažādi faktori:

  • locītavas traumas, piem., lūzumi, sastiepumi, atkārtota pārmērīga noslodze sportā vai darbā;
  • jau esošas locītavu slimības, piem., reimatoīdais artrīts vai podagra;
  • specifiskas vielmaiņas slimības, piem., diabēts;
  • aptaukošanās – īpaši gūžas un ceļa osteoartrīta gadījumā – kam raksturīgi vielmaiņas traucējumi, iekaisums un pārmērīga slodze uz locītavām;
  • ģenētika;
  • sociāldemogrāfiskie faktori (vecums, dzimums).

Ārstēšana

Traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienas praksē saskaras ar artrīta radītajām sekām: “Aicinu ikvienu rūpēties par savu kaulu un locītavu veselību jau no mazotnes – regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, lietot veselīgu uzturu. Mēs kā ārsti palīdzam atvieglot kustības, sniedzam iespēju turpināt savas ierastās aktivitātes, taču ir svarīgi, ka pacienti pēc iespējas vairāk realizē profilaktiskos pasākumus un jau pirmo sūdzību gadījumā vēršas pie ģimenes ārsta. Ar motivāciju un kopīgiem spēkiem ikvienam izdosies saglabāt kustību prieku.”

Lai saglabātu veselību un novērstu artrīta risku, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, regulāri kustēties, uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un, ja nepieciešams, saņemt ārsta aprūpi un ārstēšanu.

  • Savlaicīga diagnostika un ārstēšanas plāna ievērošana ir labākais veids, kā palēnināt slimību un optimizēt balsta sistēmas funkcijas.
  • Rehabilitācija ar individuāli izstrādātu vingrinājumu programmu var stiprināt skartos muskuļus un palīdzēt atgūt mobilitāti. Citas terapeitiskās pieejas var palīdzēt locītavai pareizi kustēties un ļaut cilvēkiem turpināt ikdienas aktivitātes.
  • Ir svarīgi saglabāt veselīgu ķermeņa svaru.
  • Locītavu nomaiņas jeb endoprotezēšanas operācija var samazināt sāpes, atjaunot kustību amplitūdu un uzlabot dzīves kvalitāti lielākajai daļai cilvēku ar smagi skartām locītavām. Šīs operācijas visbiežāk veic gūžas un ceļa locītavai.
FAKTI

  • Pasaules veselības organizācija norāda, ka 2019. gadā ap 1,71 miljards cilvēku visā pasaulē cieš no muskulo-skeletālās sistēmas slimībām.
  • Muskulo-skeletālo slimību izplatība palielinās līdz ar vecumu. Ar osteoartrītu sirgst 528 miljoni cilvēku visā pasaulē, bet no reimatoīdā artrīta cieš 18 miljoni cilvēku. Attiecīgi 19 milj. personu osteoartrīta gadījumā un 2,4 milj. cilvēkiem reimatoīdā artrīta radītas invaliditātes dēļ ir zaudēti veselīgas dzīves gadi.
  • Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas datiem 2019. gadā ap 528 milj. cilvēkiem visā pasaulē bija diagnosticēts osteoartrīts; salīdzinot ar 1990. gadu, slimības izplatība pieaugusi par 113%.
  • Apmēram 73% osteoartrīta pacientu ir vecāki par 55 gadiem, un 60% no sirgstošajiem ir sievietes.
  • Visbiežāk, t.i., 365 milj. pacientu, skarta ir ceļgala locītava. Nākamais izplatītākais osteoartrīts ir gūžas un plaukstas locītavai.
  • 344 milj. osteoartrīta slimnieku ir vidējas vai smagas pakāpes stāvoklis, ko var uzlabot ar rehabilitācijas palīdzību.

Informāciju sagatavoja: Rīgas 2. slimnīcas speciālisti

 

6.oktobrī aicinām uz semināru par traumatisma profilaksi “Mans ķermenis ir mana pils”

Lai izglītotu par senioru traumatisma profilaksi un parādītu iespējas – kā savlaicīgi pasargāt pašam sevi vai nepieciešamības gadījumā atbalstīt arī savus tuviniekus, Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar SIA “Rīgas veselības centrs” organizē semināru senioriem par traumatisma profilaksi “Mans ķermenis ir mana pils”.

Seminārs notiks:

6.oktobrī 16:00 – 18:15 (t.sk. atpūtas pauze), SIA “Rīgas veselības centrs” filiālē “Imanta” (Imantas 8.līnija 1, korpuss 1).

Reģistrācijas sākums – no plkst. 15:40. Vēlams ierasties sev ērtā apģērbā, lai kopā ar fizioterapeiti varētu veikt mierīgas intensitātes vingrojumus gan kustību mobilitātei, gan dažus “āķīgus” vingrinājumus, kas ikdienā ļoti noderīgi kognitīvo spēju stiprināšanai (t.sk. vingrojumi pirkstiem, pretējās darbības vingrojumi u.tml.).

PIETEIKŠANĀS

pa tālruni +371 29423020 (Ieva) vai rakstot e-pastā ieva@onplate.lv


Seminārā uzstāsies:

  • 16:00-17:00 – Sandris Petronis – Rīgas 2.slimnīcas valdes priekšsēdētājs, sertificēts traumatologs, ortopēds, ikdienā praktizējošs ķirurgs. Noskaidrosim: kādi ir traumatisma riska faktori un profilakses pasākumi; traumatisma profilakse ar tehnisko palīglīdzekļu palīdzību; lūzumu profilakse; apkārtējās mājas vides un ergonomikas loma kritienu mazināšanā un iespējamie riska faktori dodoties ikdienas gaitās; kāda ir pirmā palīdzība traumu gadījumā;
  • 17:15-18:15 – Evita Brensone – fizioterapeite. Noskaidrosim: kāda slodze un vingrinājumi ir vispiemērotākie senioru vecumā. Kopīgi izkustēsimies, veicot līdzsvara, koordinācijas vingrinājumus, jo regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru, turklāt pētījumi liecina, ka tieši līdzsvara vingrojumi būtiski samazina kritiena risku.

Semināra dalībnieki saņems izdales materiālus gan par demences profilaksi, gan ikvienam senioram noderīgu vingrinājumus, ko sagatavojusi fizioterapeite Evita Brensone!

Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūdzam savu dalību pieteikt jau laicīgi!


Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotofiksācija Rīgas domes Labklājības departamenta publicitātes materiālu vajadzībām.

 

 

 

Programmas “Komandas pārdomas” ieviešana uzsākta Rīgas patversmē un RSAC “Mežciems”

Laikā no 14.augusta līdz 24.augustam notika programmas “Komandas pārdomas” apmācību pirmā kārta. Pirmajā kārtā speciālisti no Nīderlandes apmācīja RSAC “Mežciems” un Rīgas valtstpilsētas pašvaldības Labklājības departamenta speciālistus un psihologu programmas “Komandas pārdomas” ieviešanā. Pēc apmācību beigām apmācītie speciālisti ir gatavi ieviest programmu iestādēs.

13.septembrī sākās programmas ieviešana Rīgas patversmē. Oktobrī sāksies programmas ieviešana RSAC “Mežciems”. Plānots, ka kopumā programmu “Komandas pārdomas” apgūs piecas grupas, katrā 10 – 15 cilvēki. Paralēli reizi mēnesī notiks Nīderlandes speciālistu vadītas supervīzijas, kurās piedalīsies apmācību pirmajā kārtā sagatavotie speciālisti. Pirmā supervīzijas tikšanās plānota 18.oktobrī.

29.septembrī aicinām uz semināru par demences profilaksi “Mans ķermenis ir mana pils”

Seminārs notiks:

29.septembrī plkst. 16:00 – 18:15 (t.sk. atpūtas pauze), Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā “Vidzeme” , Brīvības gatvē 206.

PIETEIKŠANĀS

pa tālruni +371 29423020 (Ieva) vai rakstot e-pastā ieva@onplate.lv

Jau pats semināra nosaukums “Mans ķermenis ir mana pils” vedina vērst uzmanību apzinātībai par savu veselību un ar to saistīto dzīves kvalitāti, kā arī mūsu pašu ikdienas darbībām vai ieradumiem veselības uzturēšanā un stiprināšanā.

Tā kā novecošanās procesā dažādi kognitīvie jeb prāta funkciju traucējumi sākotnēji var izpusties viegli jeb būt grūtāk pamanāmi; par tiem var trūkt pietiekamas izpratnes; dažkārt dēvēti pat par “normālu novecošanās procesu”, šī būs vērtīga iespēja uzzināt svarīgāko informāciju par saslimšanu ar demenci, tās savlaicīgu diagnosticēšanu un profilakses pasākumiem, lai savlaicīgi pasargātu sevi vai savus tuviniekus.  Tāpat līdz ar praktiskiem vingrinājumiem uzzināsim, cik būtiska ir regulāra fizisko aktivitāšu loma ikdienā, t.sk. demences profilaksē.


Semināru vadīs: 

  • Aleksandra Koņevņina (ārste, psihiatre). Uzzināsim, kas ir demence, kādi ir biežākie mīti un aizspriedumi par prāta funkciju traucējumiem; kādas ir galvenās kognitīvo funkciju sūdzības un kādi ir galvenie demences riska faktori; kādas ir iespējas demenci diagnosticēt un kur vērsties pēc palīdzības. Psihiatre sniegs arī praktiskus padomus un kopā veiks dažus prātu stimulējošus uzdevumus, kas varēs kalpot kā labs piemērs arī ikdienā.
  • Evita Brensone (fizioterapeite). Noskaidrosim, kāda slodze ir piemērota senioru vecumā un kādi vingrinājumi senioru vecumā ir vispiemērotākie. Kopīgi izkustēsimies, veicot līdzsvara un koordinācijas vingrinājumus.

! Semināra dalībnieki saņems arī izdales materiālus par demenci, dažādu uzdevumu darba lapas, kā arī vingrinājumus no fizioterapeites!


Informējam, ka pasākuma laikā var tikt uzņemts foto Rīgas domes Labklājības departamenta un Rīgas Centrālās bibliotēkas publicitātes materiālu vajadzībām.

 

 

 

 

Rekomendācijas izglītības iestādēm un to dienesta viesnīcām Legionella baktēriju izplatības samazināšanai

 

Veselības inspekcija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru ir izstrādājusi rekomendācijas izglītības iestādēm (t.sk. bērnudārziem) un to dienesta viesnīcām Legionella baktēriju izplatības samazināšanai. Šie ieteikumi ir paredzēti izglītības iestāžu (t.sk. izglītības iestāžu sporta centru) un to dienesta viesnīcu atbildīgajām personām par ēku apsaimniekošanu (saimniecības pārziņiem u.c.), lai vērstu uzmanību uz Legionella baktēriju izplatības riskiem un to samazināšanu iestāžu ūdensapgādes sistēmās, sevišķi pēc vasaras brīvlaika un citiem garākiem iestāžu darbības pārtraukumiem.

Izglītības iestādēs sezonāli ir novērojams ilglaicīgi (līdz pat diviem mēnešiem) stāvošs ūdens, kas ir istabas temperatūrā (vasarā, kad skolas un dienesta viesnīcas ir tukšas, aukstā ūdens temperatūra var sasniegt vismaz 22 – 25 ºC, bet siltā ūdens sildīšana tiek atslēgta), līdz ar to ir labvēlīga vide Legionella baktēriju izplatībai. Tādējādi, audzēkņiem un personālam atgriežoties izglītības iestādēs un dienesta viesnīcās, tie tiek potenciāli pakļauti paaugstinātam saslimšanas ar leģionāru slimību riskam, it sevišķi izmantojot dušas.

1. Kas ir legioneloze?
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir Legionella baktērijas izraisīta infekcijas slimība, kas izpaužas kā smaga pneimonija (plaušu karsonis).

2. Ierosinātājs: Legionella spp. baktērijas.

3. Infekcijas avots: baktēriju (legionellu) saturošs ūdens.

4. Ar legionelozi VAR inficēties: ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām vai ūdens strūkla tiek izsmidzināta, kad tā iet caur dūšas galviņu u.tml.
Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. 

5. Inficēšanās avoti izglītības iestādēs, to dienesta viesnīcās un sporta centros: iekārtas, kas veido ūdens aerosolu: karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmas, t.sk. dušas un krāni, baseini, saunas, turku pirtis, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionēšanas iekārtas, kurās gaisa dzesēšanai tiek izmantots ūdens (tā saucamie dzesēšanas torņi), dekoratīvās strūklakas u.c.

6. Faktori, kas veicina legionellu izplatību:
6.1. ūdens temperatūra (robežās no +20 līdz +45℃);
6.2. bioloģiskais aplikums, nosēdumi, katlakmens, korozija;
6.3. stāvošs ūdens vai ūdens ar nelielu plūsmu;
6.4. dušas iekārtas un jaucējkrāni, kuri tiek reti izmantoti.

7. Ar legionelozi NEVAR inficēties: 
7.1. dzerot ūdeni;
7.2. mazgājoties vannā;
7.3. peldoties;
7.4. kontaktu rezultātā ar citu cilvēku vai dzīvnieku.

8. Legionelozei raksturīgs: 
8.1. straujš sākums;
8.2. paaugstināta temperatūra (39–40,5 ℃);
8.3. galvassāpes un muskuļu sāpes;
8.4. sauss klepus;
8.5. sāpes krūtīs, apgrūtināta elpošana;
8.6. pneimonija;
8.7. sirds un nieru darbības traucējumi;
8.8. caureja.

9. Riska grupas: 
9.1. cilvēki ar hroniskām slimībām;
9.2. cilvēki ar novājinātu imunitāti;
9.3. smēķētāji;
9.4. cilvēki virs 50 gadiem.

10. Kur legionellas var augt un izplatīties?
Legionellas var augt ēkas ūdens apgādes sistēmu daļās, un dažas ierīces pēc tam var izplatīt piesārņotus ūdens pilienus. Piemēri:
10.1. karstā un aukstā ūdens uzglabāšanas tvertnes (rezervuāri);
10.2. ūdens sildītāji (boileri);
10.3. izplešanās tvertnes (spiedkatli, hidrofori);
10.4. lokālie ūdens filtri;
10.5. jaucējkrāni, jaucējkrānu ūdens plūsmas ierobežotāji, aeratori, sietiņi;
10.6. dušas galviņas (uzgaļi) un dušas pievadi;
10.7. cauruļvadi, vārsti;
10.8. aerosolu veidojoši gaisa mitrinātāji;
10.9. gaisa apstrādes iekārtas (dzesēšanas torņi), kurās gaisa dzesēšanai tiek izmantots ūdens;
10.10. dekoratīvās strūklakas.

11. Lai izvairītos no inficēšanās, svarīgi: 
11.1. sekot tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20 ℃, bet karstā ūdens virs +50 ℃;
11.2. regulāri veikt dušas uzgaļu un izlietnes krānu tīrīšanu no aplikuma, dezinficēt ar hloru saturošiem sadzīves dezinfekcijas līdzekļiem;
11.3. nedaudz notecināt ūdeni pirms dušas izmantošanas, un to darīt tādā veidā, lai pēc iespējas neveidotos ūdens šļakatas;
11.4. vismaz reizi nedēļā notecināt karsto un auksto ūdeni krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti (nedēļa), kā arī pēc ilgstošas prombūtnes;
11.5. gaisa mitrinātājos izmantot tikai tīru un svaigi ielietu ūdeni, kas ir novārīts un atdzesēts.

12. Ieteikumi ūdens apgādes sistēmu lietošanas atsākšanai pēc vasaras brīvlaika un citiem garākiem iestādes darbības pārtraukumiem:
Vispirms izvadīt sastāvējušos ūdeni no aukstā un karstā ūdens apgādes sistēmām, to īstenojot pa soļiem:
12.1. aukstā ūdens notecināšana sanitāri tehniskajās ierīcēs (dušās, roku un trauku mazgātņu un vannu jaucējkrānos, dzeramā ūdens strūklakās u.c. ūdens izplūšanas vietās):
(a) aukstā ūdens notecināšanu sāk ar krānu vai ierīci, kas ir vistuvāk vietai, kur ūdens ienāk ēkā (ēkas ievadam), un sistemātiski virzās uz vistālāko vietu ēkā, kur ūdens tiek lietots;
(b) ūdens notecināšanu turpina veikt vienlaicīgi no visiem ūdensvada atzara krāniem un ierīcēm, ieskaitot klozetpodus, urinālus, bidē u.c.;
(c) auksto ūdeni notecina līdz tas ir dzidrs, vēss, un tekošā ūdens temperatūra vairs nemainās.
12.2. karstā ūdens notecināšana sanitāri tehniskajās ierīcēs:
(a) ja iestādes darbības pārtraukumā bijusi atslēgta karstā ūdens sagatavošana, tad skalošanas darbus vēlams veikt pirms karstā ūdens sagatavošanas atsākšanas;
(b) karstā ūdens notecināšanu sāk ar krānu vai ierīci, kas ir vistuvāk vietai, kur karstais ūdens ienāk ēkā (ēkas ievadam), lokālajam karstā ūdens sildītājam (boileram), un sistemātiski virzās uz vistālāko vietu ēkā, kur ūdens tiek lietots;
(c) ūdens notecināšanu vienlaicīgi veikt no visiem ūdensvada atzara krāniem un ierīcēm;
(d) gadījumā, ja karstā ūdens apgāde ir tikusi nodrošināta neatkarīgi no iestādes darbības pārtraukuma, tad ūdeni notecina līdz tā temperatūra sasniedz vismaz 55°C.

Svarīgi ņemt vērā:
Ūdens notecināšanu veic tā, lai samazinātu ūdens aerosola veidošanos:
• sākot notecināt, ūdens plūsmai vēlams būt lēnai aptuveni 1 min, pēc tam ūdens plūsmu pakāpeniski var palielināt, atverot krānus līdz galam;
• dušas galviņu (uzgali) iegremdē traukā (spainī) piepildītā ar ūdeni vai novieto ar ūdens strūklu uz leju pēc iespējas tuvāk ūdens novadīšanas teknei, stacionārajās dušās, ja iespējams, noņem dušas galviņu pirms ūdens notecināšanas, klozetpodiem aizver vākus;
• ūdens notecināšanas laikā turēties atstatus no sanitāri tehniskajām ierīcēm, var lietot individuālos aizsarglīdzekļus – sejas masku, kas samazinās ūdens aerosola ieelpošanas iespējas.

12.3. Sanitāri tehnisko ierīču, ūdens sildītāju, ūdens apstrādes iekārtu apkope:
o dušas galviņu (uzgaļu) un izlietnes krānu iekšējo virsmu aplikuma noņemšana un dezinfekcija ar hloru saturošiem sadzīves tīrīšanas līdzekļiem vai ievietošana verdošā ūdenī;
o ūdens tvertņu (konteineru), vārstu, filtru, sietiņu, aeratoru u.c. tīrīšana un dezinfekcija, ja tāda ir pieļaujama, izmantojot piemērotu tīrīšanas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem;
o ūdens sildītājos (boileros) pēc tīrīšanas vēlams uzkarsēt ūdeni līdz maksimālajai temperatūrai (ieteicams virs +70°C), vienlaikus jāuzmanās no katlakmens izgulsnēšanās. Profilakses nolūkos vienu reizi dienā vēlams uzsildīt karsto ūdeni līdz +60 °C.