Katru gadu 10. septembrī tiek atzīmēta Pasaules pašnāvību novēršanas diena. Ja ir domas par pašnāvību, ir nepieciešams runāt par to ar sev tuviem cilvēkiem un noteikti vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem (ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa, psihoterapeita, krīzes centra speciālista vai sociālā darbinieka). Ja kāds no Jūsu draugiem, paziņām vai tuviniekiem uztic Jums savas domas par pašnāvību un/vai ir redzamas pašnāvības riska pazīmes, un/vai šis cilvēks ir pakļauts vienam vai vairākiem pašnāvības riska faktoriem, neatstājiet viņu bez ievērības un dariet visu, kas ir Jūsu spēkos, lai šis cilvēks saņemtu palīdzību. Jūs varat izglābt savu vai cita dzīvību! Smagā dzīves brīdī var šķist, ka aiziešana no dzīves ir vienīgā izeja, taču ir iespējami risinājumi un palīdzība, lai atkal varētu justies labi un pilnvērtīgi baudīt dzīvi.
Pašnāvības riska pazīmes:
- izteikumi par nāvi, pašnāvību vai paškaitējumu, piemēram, ”Es labāk gribētu būt miris”, ”labāk nebūtu nemaz piedzimis”, ”šādai dzīvei nav jēgas”, ”es gribētu aizmigt un nepamosties” un tamlīdzīgi. Šādi izteikumi nedrīkst tikt atstāti bez ievērības;
- norobežošanās no apkārtējiem cilvēkiem un sociālajiem kontaktiem;
- dzīvesveida un režīma izmaiņas – bezmiegs, izteikti pazemināta apetīte;
- izteiktas garastāvokļa svārstības – pārlieka emocionalitāte mijas ar bezcerību un depresīvu noskaņojumu;
- pašiznīcinoša, bīstama, riskanta uzvedība, netipisku risku uzņemšanās, piemēram, pastiprināta alkohola vai narkotiku lietošana, pārgalvīga auto vadīšana, apzināta fizisko slimību neārstēšana;
- pēkšņa atvadīšanās no draugiem, ģimenes, kolēģiem tā it kā otru personu vairs nekad nesatiks;
- pēkšņa finansiālo jautājumu kārtošana, risināšana (piemēram, testamenta rakstīšana), atsacīšanās no nozīmīga īpašuma, nozīmīgu lietu pārdošana, atdošana, dāvināšana bez redzama iemesla;
- pēkšņa informācijas meklēšana par pašnāvības izdarīšanas metodēm.
Faktori, kas nosaka lielāku pašnāvības risku:
- iepriekš dzīvē bijušas pašnāvības domas vai pašnāvības mēģinājums, vai paškaitējums (piemēram, roku graizīšana);
- pašnāvība vai pašnāvības mēģinājums ģimenē;
- psihiska saslimšana (piemēram, depresija, šizofrēnija, pēctraumas stresa sindroms, bipolāri garastāvokļa traucējumi);
- nopietna fiziska saslimšana (piemēram, vēzis, AIDS, slimības, kas saistītas ar hroniskām sāpēm);
- nesena psiho traumējoša situācija (piemēram, izjukušas attiecības, problēmas ģimenē, biznesa vai juridiskas problēmas);
- vientulība, noslēgts un savrups dzīvesveids;
- noteiktas personības iezīmes – pesimistisks pasaules redzējums, agresivitāte, impulsivitāte;
- vīrieša dzimums;
- viegla piekļuve pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem (medikamenti, ieroči u.c.).
Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību?
Sarunājieties! Saruna var būt pirmais solis, lai pašnāvību novērstu. Neatstājiet cilvēku, kuram ir pašnāvības domas, līdz neesat noorganizējuši palīdzību. Pēc iespējas samaziniet pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem. Zvaniet uz diennakts krīzes centra tālruni 67222922 (Lattelecom), 27722292 (Bite), Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai (113). Ikviens no mums VAR būt nozīmīgs atbalsts – ar sarunu, klātbūtni un patiesu sapratni. Īsta ieklausīšanās spēj dot cilvēkam drošības sajūtu un atgādināt – viņš nav viens, cerība vienmēr pastāv.
Informācijas avots: https://www.spkc.gov.lv/lv/pasnavibas-risks
