Asins donorus Valsts asinsdonoru centrs turpmāk gaidīs arī Rīgas Austrumu slimnīcas stacionārā “Gaiļezers”

No vakardienas, 11. jūlija, gan esošajiem, gan topošajiem donoriem ir iespēja ziedot asinis arī Valsts asinsdonoru centra (VADC) jaunajā pastāvīgajā ziedošanas vietā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas  stacionārā “Gaiļezers”.

Ziedošanas punkts ik nedēļu strādās otrdienās un trešdienās no plkst. 8:00 līdz 16:00, bet piektdienās no plkst. 8:00 līdz 14:00. Turpmāk donoru pieņemšana notiks jaunās telpās – netālu no ieejas stacionārā “Gaiļezers” (AB1 ieeja), Hipokrāta ielā 2.

“Rīgas Austrumu slimnīca ir vislielākā daudzprofilu slimnīca Latvijā, kur simtiem pacientu ik dienu gaida donoru palīdzību. Tādēļ esam gandarīti, ka no šodienas atkal Hipokrāta ielā 2 pacientu tuvinieki varēs atbalstīt savus mīļos ziedojot asinis. Prieks, ka arī slimnīcas darbinieki ir aktīvi asinsdonori, kuri labāk kā jebkurš cits apzinās ziedošanas aktualitāti un ne tikai nāk paši nodot asinis, bet arī mudina ziedot pacientu tuviniekus un apciemotājus, atbalstot nelaimē nonākušos, kuriem asins komponentu pārliešana var izglābt dzīvību,” uzsver Egita Pole, VADC direktore.

Pērn Gaiļezera slimnīcā donori asinis ziedoja 2673 reizes. Turpretī šogad, kad pastāvīgā ziedošanas vieta stacionārā strādāja vien trīs mēnešus un remonta laikā VADC devās vairākos izbraukumos, ziedotāju skaits ievērojami sarucis – pieņemti 526 donori, kuri pusgada laikā ziedojuši nedaudz vairāk kā 550 reižu. Savukārt, lai mediķi varētu palīdzēt visiem pacientiem, kuriem nepieciešama asins pārliešana, aktīvi jāiesaistās visas Latvijas asinsdonoriem. VADC ar jaunā ziedošanas punkta atvēršanu cer palielināt ziedotāju skaitu.

“Asins donoriem ir būtiska nozīme ārstniecībā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas piecos stacionāros ārstējas pacienti, kuriem ļoti nepieciešama  šī asinsdonoru nesavtīgā rīcība – asins ziedošana. Tie ir, piemēram, hematoloģisko saslimšanu pacienti, vai arī pacienti, kuriem tiek veiktas neatliekamas un/vai sarežģītas ķirurģiskas operācijas. Tāpat mūsu slimnīcā ir valstī lielākā Neatliekamās palīdzības un pacientu uzņemšanas klīnika, kas strādā 24/7 režīmā un kur nonāk smagi cietuši pacienti ceļu satiksmes negadījumos, ar smagām politraumām, apdegumiem. Tādēļ esam gandarīti par Valsts asinsdonoru centra jaunatvērto asins ziedošanas punktu, kas ir izvietots stratēģiski ērtā  lokācijā – stacionāra “Gaiļezers” galvenās ieejas (AB1) 0. stāva foajē. Tagad pacientu tuvinieki, mūsu slimnīcas mediķi un personāls, kā arī ikviens apkārtnē dzīvojošais iespējams izvēlēsies ziedot pacientiem tik nepieciešamās asinis biežāk,” akcentē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pacientiem pērn bija nepieciešamas 16 tūkstoši eritrocītu masas, vairāk nekā 5 tūkstoši trombocītu masas, kā arī 6 tūkstoši plazmas devu. Savukārt šī gada pirmajos mēnešos pieprasījums pēc asins komponentiem ir pieaudzis, pusgadā sasniedzot jau 8429 eritrocītu masas devu, 2570 trombocītu masas devu un 3642 plazmas devu.

Lai veicinātu asinsdonoru kustību, Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar biedrību „Latvijas Sarkanais Krusts” veic daļēju transporta izdevumu kompensāciju 1.20 EUR apmērā katram donoram, kas ieradies nodot asinis kādā no pastāvīgajām ziedošanas vietām.

Kas jāņem vērā karstajā tveicē un kur pieejams veldzējums jeb ūdens brīvkrāni Rīgā

Lai nepakļautu savu organismu riskam pārkarst, atceries par profilaksi:

  • karstā laikā valkā vieglu kokvilnas vai linu apģērbu, kas nekavē sviedru izdalīšanos;
  • dzer pēc iespējas vairāk šķidruma;
  • laiku pa laikam apslakies ar vēsu ūdeni;
  • samitrini vismaz seju, kaklu un plaukstas;
  • pieskati mazus bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus, pamodini tos, kas tveicē aizsnaudušies saulītē.

Visbiežāk cilvēki cieš no karstuma, kad organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Atceries, ka pārkarst var ne tikai saulē – iepērkoties tirgū, sēžot uz soliņa vai mājās, bet arī smacīgās, nevēdinātās telpās!

Pārkaršanu veicina: karstums, mitrums, nepietiekama šķidruma uzņemšana, bezvējš, neatbilstošs apģērbs un fiziska slodze.

Ja redzi, ka blakus esošajam cilvēkam seja kļūst sarkana, paātrinās pulss un elpošana, nekavējoties palīdzi viņam nokļūt ēnā un vēsumā, kur ir svaigs gaiss.  Cietušo vajadzētu novietot guļus, lai galva ir vienā līmenī ar ķermeni, un atbrīvot no spiedoša apģērba. Pie galvas jāpieliek aukstā ūdenī samitrināts dvielis, lai ātri mazinātu karstumu, ar to var noslaucīt arī visu ķermeni. Vieglākos gadījumos slimība var izzust pāris stundu laikā. Smagākos – noteikti jāmeklē ātrā palīdzība vai cietušais jānogādā slimnīcā. Ja cilvēks ir pie samaņas, viņam jādod padzerties vēsu ūdeni, labāk minerālūdeni, kas atjauno zudušo sāļu līdzsvaru.

Pārkaršanas simptomi: nespēks, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, vemšana, bezsamaņa, murgi, krampji, apziņas traucējumi, pulsējoša skaņa ausīs, paaugstināta temperatūra.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests norāda, ka ķermeņa pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un ir bīstama cietušā dzīvībai.

Atgādinām, ka jānovērtē karstums un lauku/mazdārziņu darbus nav ieteicams veikt saules tveicē, tāpat pārkaršanu var veicināt arī intensīvas sportiskas aktivitātes.

Karstās vasaras dienās pārkaršanas riskam īpaši pakļauti ir:

  • gados vecāki cilvēki (īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un dzīvo vieni);
  • zīdaiņi un mazi bērni (īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu);
  • cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem, kā arī tie, kuri ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
  • slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas;
  • cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;
  • cilvēki, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, īpaši elpceļu vai sirds slimībām;
  • cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas;
  • cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (fizisks darbs, sports).

Lai pasargātu mazus bērnus no pārkaršanas radītām sekām, jāraugās, lai bērns regulāri padzertos, un vēlams palielināt ierasti izdzertā šķidruma daudzumu. Vislabāk derēs tieši ūdens.

Lai pasargātu savu veselību karstā laikā, ieteicams savu dienu plānot tā, lai pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturēties atklātā saulē, nestrādāt ārā, kad karstums ir visintensīvākais. Ja tomēr bez tā nevar, jāparūpējas par pietiekamu daudzumu ūdens un piemērotu apģērbu – cepuri un vieglām, gaišām drēbēm.

Karstā laikā mediķi iesaka:

  • izvairīties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē vai uzturēšanās karstās, nevēdinātās telpās;
  • palielināt izdzertā šķidruma daudzumu un lietot to pirms sāk mocīt slāpes;
  • pamīšus lietot vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni;
  • nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina organisma atūdeņošanos;
  • lietot saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu;
  • lai atvēsinātos, iet vēsā dušā, vannā, norīvēties ar slapju dvieli.

Tveice īpaši bīstama maziem bērniem!

Īpaša piesardzība jāievēro bērnu vecākiem. Zīdaiņiem pārkaršana ir visbīstamākā, jo vēl nav nostabilizējusies termoregulācijas sistēma. Līdz ar to zīdainim pārkaršanas ietekme var atstāt sekas uz visām organisma sistēmām un pat beigties letāli.

Atgādinām, kur Rīgā karstajā laikā iedzīvotāji var saņemt bezmaksas ūdeni – būtiskāko līdzekli, lai atspirdzinātos un nepakļautu sevi pārkaršanas riskam.

Rīgā, atsaucoties uz SIA “Rīgas ūdens” informāciju, ikvienam cilvēkam pieejami dzeramā ūdens brīvkrāni, kur veldzēties un atvēsināties karstajā laikā ar tīru dzeramo ūdeni. Brīvkrānu karte pieejama šeit:

https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte#

Informācijas avots: SIA “Rīgas ūdens” un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

SIA “Rīgas 2. slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis saņem ​Atzinības krusta komandiera apbalvojumu

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2022. gada 4. aprīlī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 30. pantam par nopelniem medicīnā un pašaizliedzīgo profesionālo ieguldījumu pacientu ārstniecībā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta komandieri traumotologu, ortopēdu, SIA “Rīgas 2. slimnīca” valdes priekšsēdētāju, Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedras docētāju Sandri Petroni.

Atzinības krusta devīze ir Pour les honnêtes gens (“Godaprāta ļaudīm”) un ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

Rīgas domes Labklājības departaments pievienojas Rīgas 2. slimnīcas kolektīvam un sveic slimnīcas valdes priekšsēdētāju ar pelnīto augsto apbalvojumu!

 

 

 

Rīdzinieki tiek aicināti iepazīties ar veselīgo atpūtas vietu ceļvedi

Rīgas domes Labklājības departaments ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tehnisko atbalstu ir izstrādājis ceļvedi, kurā apkopota informācija par aktīvām un veselīgām bezmaksas atpūtas iespējām Rīgā.

Ceļvedī ir iekļauti pastaigu maršruti dažādās Rīgas apkaimēs, atzīmēti interesantākie apskates objekti šajos maršrutos, kā arī sniegta neliela informācija par šiem apskates objektiem. Tāpat ceļvedī apkopotas jebkuram rīdziniekam un pilsētas viesim pieejamās slēpošanas trases, dārzi un parki, sporta, aktīvās atpūtas un rotaļlaukumi, promenādes, skatu torņi, peldvietas un pilsētas pļavas. Ceļvedī ir sniegta informācija arī par Rīgas mežiem un dabas parku “Piejūra”.

Ar ceļvedi bez maksas iespējams iepazīties šeit: VESELĪGĀS ATPŪTAS VIETU CEĻVEDIS.

Continue reading

Informatīvs materiāls par COVID-19 vakcīnām

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) izstrādājusi informatīvu materiālu, kas satur pierādījumos balstītu un uzticamu informāciju par līdz šim lietošanai apstiprināto COVID-19 vakcīnu darbību un biežākajām blakusparādībām. Informatīvajā materiālā ietverta arī svarīgākā informācija par vakcīnu izstrādi un apstiprināšanu, laika intervālu starp vakcīnas pirmo un otro devu un cita informācija.

Materiālā iekļauta informācija no vakcīnu lietošanas instrukcijām, kā arī Imunizācijas valsts padomes sniegtās rekomendācijas par vakcīnu lietošanu Latvijā.
ZVA atgādina, ka vakcīnu mērķis ir novērst saslimšanu ar koronavīrusu, tai skaitā pasargāt no simptomātiskas saslimšanas, smagas COVID-19 slimības gaitas, hospitalizācijas un nāves.
Līdz šim Eiropā, tai skaitā Latvijā, lietošanai apstiprinātas četras COVID-19 vakcīnas. ZVA uzsver, ka visas ES apstiprinātās vakcīnas ir pārbaudītas, iedarbīgas un drošas lietošanai.
ZVA atgādina, ka tāpat kā pēc visu vakcīnu un jebkuru zāļu lietošanas, arī pēc COVID-19 vakcīnu saņemšanas, var tikt novērotas blakusparādības, bet ne visi cilvēki ar tām saskaras. Tomēr ir ļoti būtiski, ka blakusparādību, ko rada vakcīna, nav vairāk un tās nav smagākas nekā COVID-19 simptomi un pati slimība, no kuras šīs vakcīnas pasargā. Iepazīties ar informāciju par visām COVID-19 vakcīnu apstiprinātām jeb paredzētām blakusparādībām var to lietošanas instrukcijās, kas ikvienam ir pieejamas ZVA tīmekļvietnē www.zva.gov.lv esošajā Zāļu reģistrā https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/lv (lai aplūkotu instrukciju, meklētājā jāievada konkrētās vakcīnas nosaukums).

ZVA apkopotie dati liecina, ka par COVID-19 vakcīnu iespējamām blakusparādībām Latvijā ir ziņojis vidēji viens cilvēks no katra tūkstoša veikto vakcinācijas reižu.
Visbiežāk ZVA saņēmusi ziņojumus par jau zināmām un vakcīnu lietošanas instrukcijās norādītām organisma reakcijām, piemēram, par sāpēm vakcīnas injekcijas vietā, paaugstinātu temperatūru, drebuļiem un nogurumu.
COVID-19 vakcīnu blakusparādības parasti rodas 8 – 10 stundu laikā pēc vakcinācijas un izzūd divu vai trīs dienu laikā.

Lai iegūtu papildu atbildes uz interesējošiem jautājumiem par vakcīnām, aicinām konsultēties ar savu ārstu.
Pacientiem jāvēršas pie ārsta, ja pēc vakcīnas saņemšanas rodas bažas par novērotajām blakusparādībām. Ārsta pienākums ir ziņot par konstatētām zāļu, to vidū arī vakcīnu, izraisītām blakusparādībām ZVA. Ziņojumu var iesniegt arī ikviens iedzīvotājs elektroniski ZVA tīmekļvietnē www.zva.gov.lv Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm un biovigilanci”.

Zinātnē balstīta informācija par COVID-19 vakcīnu izstrādi, vērtēšanu un apstiprināšanu, tai skaitā par vakcīnu iedarbīgumu, kvalitāti un drošumu plašāk pieejama šeit: https://www.zva.gov.lv/lv/pacientiem-un-sabiedribai/zales/vakcinas-pret-covid-19/fakti-par-vakcinam-pret-covid-19-vakcinu-izstrade-turpinas

vakcīnu buklets

Piena sēnīte var būt arī meitenēm un pusaudzēm

Konsultē ginekoloģe, dzemdību speciāliste Gunta Eniņa, kura pacientus apkalpo “Rīgas veselības centra” filiālēs “Iļģuciems” un “Ziepniekkalns”.

Piena sēnītes uzliesmojumu parasti piedzīvo pieaugušas sievietes, īpaši bieži tā parādās grūtniecības laikā un menopauzē. Tomēr šī ļoti nepatīkamā problēma var būt gan mazākām meitenēm, gan pusaudzēm pubertātes periodā, nemaz nerunājot par meitenēm, kurām ir sākušās menstruācijas un izveidojušās tuvākas attiecības ar puisi.

Tautas valodā saukto piena sēni izraisa raugveida sēnīte Candida, kas mīt katra vesela cilvēka mutes, maksts un resnās zarnas mikroflorā. Diskomfortu, niezi, dedzināšanu un izdalījumus šī raugveida sēnīte izraisa tad, kad labvēlīgu apstākļu ietekmē savairojas pārāk daudz. Normāli ir, ja sievietes imūnā sistēma ikdienā tiek galā ar mikroorganismu līdzsvara regulēšanu, bet, ja kaut kādu apstākļu dēļ tā nestrādā pareizi, sieviete vai meitene piedzīvo akūtu vulvovaginālu kandidozi. Dažos gadījumos tā var pāriet hroniskā formā, kas atkārtojas vairākas reizes gadā.

Nereti cilvēki joprojām domā, ka piena sēnīte ir seksuāli transmisīva slimība, tāpēc uzskata, ka meitenēm, kuras nedzīvo dzimumdzīvi un kurām nav bijuši seksuāli kontakti, tā nevarētu būt. Šis pieņēmums ir pareizs tikai daļēji. Proti, ja partneris arī ir šīs sēnītes nēsātājs, tad viņš var to nodot sievietei. Bet, tā kā sieviete arī pati ir šī mikroorganisma nēsātāja, tad novelt visu vainu uz partneri nevar. Kādi ir izplatītākie iemesli, kāpēc piena sēnītes uzliesmojumu piedzīvo meitenes?

Imūnsistēmas darbības traucējumi

Visbiežāk iemesls ir imūnsistēmas nojukšana, ko var izraisīt antibiotiku lietošana, cukura diabēts, bronhīts, tonsilīts un citas slimības, ar kurām slimo arī mazas meitenes. Antibiotiku lietošanas dēļ zarnu traktā iet bojā gan labās, gan sliktās baktērijas, var sākties disbakterioze, kas ietekmē arī maksts veselību.

10 – 11 gadu vecumā, kad meitenei sākas aktīvs pirmspubertātes periods un hormonālās svārstības, mainās arī maksts mikroflora. To var ietekmēt stress skolā vai pēkšņas pārmaiņas ikdienas dzīvē.

Nepareiza intīmā higiēna

Nepareizi vai nepietiekami veikta intīmā higiēna arī var būt piena sēnes uzliesmojuma iemesls. Pārspīlēt ar ārējo dzimumorgānu apmazgāšanu nevajag, jo āda šajā delikātajā vietā ir trausla, jutīga un plāna. Pietiek, ja reizi dienā apmazgājas dušā un dara to pareizi – mazgā no priekšpuses uz aizmuguri. Apmazgāties varētu tikai ar tīru ūdeni vai ar neitrālām šķidrajām ziepēm, kas ir maigākas un saudzējošākas, mazāk sārmainas un mazāk ietekmē gļotādu. Dažreiz var apmazgāties ar kefīru, kurā ir pienskābās baktērijas. Tas der gan profilaktiski, gan arī tad, ja jau parādās nieze un diskomforts.
Arī ikdienā lietotie ieliktnīši ar aromatizatoriem, kas kairina maigo dzimumorgānu gļotādu, un zīdaiņa vecumā nekvalitatīvas vai laikus nenomainītas autiņbiksītes sausina un rada siltu, mitru vidi, kas vecina sēnītes uzliesmojumu.

Citi iemesli

  • Veļas mazgāšana ar spēcīgu antibakteriālu iedarbību.
  • Sintētiska apakšveļa un stringi, pārāk ciešs apģērbs un apspīlēti džinsi.
  • Apsaldēšanās un urīnceļu iekaisums.
  • Pārāk daudz cukura ikdienas uzturā.

Imunitāte un uzturs

Veselas maksts mikrofloras uzturēšanā liela nozīme ir imunitātei un ikdienas uzturam. Ja dzimumorgānu rajonā bieži ir diskomforts, nieze, sēnītes, der padomāt par ēšanas ieradumiem. Maksts mikrofloru var regulēt lokāli ar probiotiķiem – svecītēm, kas satur pienskābās baktērijas, un to var ietekmēt arī sistēmiski, probiotiķus lietojot iekšķīgi. Pat tikai viena glāze skābpiena produktu dienā pavisam vienkāršā veidā palīdz sakārtot un uzturēt normālu maksts mikrofloru.

Publikācija tapusi sadarbībā ar portālu mammamuntetiem.lv, raksta autore – Līga Brūvere. Publikācija pārpublicēta, to saskaņojot ar Rīgas Veselības centru.

 

Foto: Ricardo Ortiz / Pexels

Vienotais bezmaksas krīžu tālrunis -116123

No 2021. gada 1. jūlijā Biedrība “Skalbes” sadarbībā ar Veselības ministriju ir atvērusi bezmaksas psihoemocionālā atbalsta tālruni 116123.

Tālrunis 116123 ir pilnībā bezmaksas un darbojas visu diennakti, turklāt atbalstu iespējams saņemt ne vien latviešu, bet arī krievu un angļu valodās.

Uz tālruni aicināts zvanīt ikviens iedzīvotājs, kurš nonācis grūtā situācijā vai sastapies ar emocionāliem pārdzīvojumiem. Dažkārt cilvēki mēdz domāt, ka viņu problēmas nav tik nozīmīgas un viņi ar savu zvanu tikai traucē, taču tā nav. Jebkura problēma vai pārdzīvojums, kurš nedod mieru un negatīvi ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli, ir pietiekams iemesls, lai vērstos pēc palīdzības. Krīzes tālrunis nav domāts tikai dziļām krīzēm. Tās var būt arī ikdienas problēmas, piemēram, problēmas darbā vai ģimenē, par kurām gribas ar kādu izrunāties.

Tālrunis 116123 ir paredzēts psihoemocionālā atbalsta sniegšanai pieaugušajiem. Ja krīzes situācijā nonācis bērns vai pusaudzis, ir jāzvana uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, savukārt noziegumos cietušajiem ir pieejams īpaši šim nolūkam paredzētais tālrunis 116006.

Senioru zvanu centrs

Senioru zvanu centrs tika izveidots 2016. gadā Rīgas domes Labklājības departamenta projekta “Būsim aktīvi!” ietvaros. Uz Senioru zvanu centra tālruņiem tiek aicināti zvanīt citi seniori, lai vienkārši aprunātos vai arī noskaidrotu kādu sev nepieciešamu informāciju. Zvans uz Senioru zvanu centru maksā atbilstoši katra operatora tarifiem, tas nav paaugstinātas maksas zvans. Senioru zvanu centrs darbojas darba dienās no plkst. 10:00 līdz 14:00. Senioru zvanu centra tālruņi – 20224913, 25643438 un 29438355.

Aicinām ielūkoties zemāk esošajā bilžu galerijā, kur apskatāma Senioru zvana centra brīvprātīgo darbinieku gleznošanas meistarklase, kuras laikā Martas Rēveles vadībā tapa vairākas gleznas. Iegūtie darbi tālāk izmantoti 2022. gada Veselības kalendāra noformējumam. Izsakām lielu pateicību Senioru zvanu centra brīvprātīgajiem darbiniekiem par to, ka Senioru zvanu centrs darbojās visas COVID-19 pandēmijas laikā un turpina darboties arī tagad!

 

Iedzīvotāji ar psihiskās veselības sarežģījumiem var saņemt valsts apmaksātas psihologu konsultācijas

Lai iedzīvotājiem ar psihiskās veselības sarežģījumiem ārstniecības procesā būtu pieejams valsts psiholoģiskais vai psihoterapeitiskais atbalsts, turpmāk ģimenes ārsti pie noteiktiem psihiskās veselības traucējumiem pacientu var nosūtīt uz valsts apmaksātām konsultācijām pie atbilstoša speciālista.

Pakalpojums ir pieejamas pacientiem ar depresiju, kā arī noteiktām diagnozēm, lai risinātu ar stresu saistītus traucējumus, neirotiskā spektra traucējumus un ēšanas traucējumus. Vieglāku simptomu gadījumā ģimenes ārsts var izrakstīt nosūtījumu pie klīniskā un veselības psihologa, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālista vai ārsta psihoterapeita. Šim pakalpojumam ģimenes ārstu vajadzībām izstrādāti īpaši ērti lietojami algoritmi, novērtējuma skalas un sagatavoti arī pašpalīdzības materiāli pacientam.

Kad ģimenes ārsts sagatavojis nosūtījumu, pacients dodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) interneta vietni, kurā pieejams speciālistu saraksts – atbilstoši ģimenes ārsta nosūtījumā norādītajam, pacients izvēlas speciālistu un sazinās ar viņu par tālāko sadarbības gaitu. Visi speciālisti pacientus gatavi konsultēt arī attālināti kādā no interneta platformām.

Gadījumos, kad simptomi ir nopietnāki, ģimenes ārsts nolemj pacientu nosūtīt pie psihiatra (bērnus – pie bērnu psihiatra). Ja ārstniecības procesā psihiatrs lemj par psihologa vai psihoterapeita iesaistes nepieciešamību, viņš piedāvā iespēju saņemt psihologa konsultācijas savas multidisciplinārā komandas ietvaros (ja šāda iespēja tiek nodrošināta) vai sagatavo nosūtījumu valsts apmaksātu konsultāciju saņemšanai pie kāda no iepriekš minētajiem speciālistiem.

NVD vērš uzmanību, ka minētās konsultācijas tiek sniegtas ārstniecības procesa ietvaros, līdz ar to psiholoģisko un psihoterapeitisko palīdzību sniedz ārsti psihoterapeiti un sertificēti klīniskie un veselības psihologi (ar vai bez tālākizglītību psihoterapijā), kuri ir reģistrēti psihologu reģistrā.

Informācija par speciālistiem, pie kuriem var vērsties konsultāciju saņemšanai, ir pieejama NVD mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Iedzīvotājiem” – “Valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi” – “Psihiskā veselība”.