Līdz ar pavasarīgāka laika iestāšanos un gaišākiem vakariem ir pienācis  īstais brīdis doties veselīgās pastaigās pēc iespējas biežāk. Lai pastaigas padarītu aktīvākas un mudinātu to laikā izkustināt visu ķermeni,  Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments ir izstrādājis un piedāvā veselīgo pastaigu audiogidu.

---

Tajā iekļauti 20 vieglas un vidējas intensitātes vingrojumi, kas palīdzēs izkustināt ķermeni un sniegt veselībai vērtīgus ieguvumus – noņemt saspringumu, atbrīvot prātu, uzlabot un stiprināt elpošanu, sirdsdarbību, attīstīt kustību apzinātību un līdz ar to sajust spēku, enerģiju un justies labāk, jo pastaigas laikā tiek nodrošināts vispusīgs muskuļu darbs.

Lai klausītos audiogidu, mobilajā ierīcē nepieciešams lejupielādēt bezmaksas aplikāciju “izi.TRAVEL” un meklētājā ierakstīt “Veselīgo pastaigu audiogids”.

Audiogidā būs redzama Rīgas karte ar 20 lokācijas punktiem. Uzspiežot uz katra no tiem, varēs noklausīties gan vingrinājumus, gan aplūkot pievienotās fotogrāfijas, kas uzskatāmāk demonstrē veicamos vingrojumus. Katru vingrojumu var noklausīties un pildīt atkārtoti, bet jāatceras, ka svarīgākais ir vadīties pēc savas fiziskās sagatavotības un pašsajūtas.

Aplikācijā norādītas arī konkrētas lokācijas vietas – šajā audiogidā tās vairāk kalpo ierosmei un idejai, jo klausīties audiogidu iespējams jebkurā sev ērtā vietā un laikā. Pats svarīgākais ir šos vingrojumus pildīt secīgi, sākot no cipara “1”, jo pirmais vingrojums veltīts, lai apzinātos stāju, iesildītos un sagatavotos plānotajai aktivitātei.  Pēc iesildīšanās, muskuļiem jāpaliek siltākiem, elastīgākiem, uzlabojot gan asins cirkulāciju, gan tādējādi arī pasargājot sevi no traumu riska, piemēram, saišu sastiepuma.

Kopējais pastaigas ilgums būs nedaudz garāks par vienu stundu – tas būs atkarīgs no katra individuālā vingrojuma izpildes laika un ieklausīšanās savā ķermenī. Ja pastaigas laikā nevēlies veikt aktīvākus vingrojumus, iespējams noklausīties arī audiogida sākuma stāstījumu par veselīgu stāju, ko vērts ievērot ik dienu, nevis tikai dodoties pastaigā noteiktā maršrutā.

Viss, kas būs nepieciešams dodoties pastaigā, ir ērti apavi, laikapstākļiem piemērots apģērbs, kas neierobežo kustības, kā arī ūdens. Visērtākais maršruts pastaigai būs kāda klusāka iela bez intensīvas satiksmes. Vislabāk – parks vai pastaigu taka. Tas ir svarīgi, jo audiogida klausīšanās austiņās var novērst uzmanību no apkārtējās vides, un mierīgāka vieta ļaus vairāk koncentrēties sev un pildāmajiem vingrojumiem.

Ja audiogidu vēlies noklausīties tāpat, neielādējot aplikāciju, to iespējams atvērt arī, izmantojot kādu no interneta pārlūkprogrammām un vietnes  www.izi.travel.com meklētājlodziņā ierakstot nosaukumu “Veselīgo pastaigu audiogids”.

24. martā Latvijā, kā arī citur pasaulē, atzīmē Pasaules tuberkulozes dienu, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību tuberkulozei, tās profilaksei un plaušu veselībai kopumā. Tuberkuloze joprojām ir aktuāla sabiedrības veselības problēma, un agrīna diagnostika ir izšķiroša veiksmīgai ārstēšanai.

Pasaules tuberkulozes dienu ietvaros 27. martā iedzīvotājiem būs iespēja bez maksas pārbaudīt plaušu veselību mobilajā rentgenā, veikt krēpu izmeklējumu un saņemt speciālistu konsultācijas par tuberkulozi un tās profilaksi:

Kas ir tuberkuloze (TB) un kā ar to var inficēties?

TB ir iegūta, ārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. TB izplatās gaisa – pilienu ceļā, TB pacientam klepojot, šķaudot, spļaujot, runājot, dziedot, kā arī elpojot. Visizplatītākā ir plaušu TB, bet tā var skart arī citas ķermeņa daļas, piemēram, nieres, kaulus, limfmezglus vai smadzenes. Savukārt multirezistentā tuberkuloze (MR TB) ir TB ierosinātāja zāļu rezistence jeb nejutība pret diviem visefektīvākajiem tuberkulozes medikamentiem ar vai bez rezistences pret citiem medikamentiem. Visbiežāk zāļu rezistence veidojas TB slimniekam neregulāri lietojot zāles, nepabeidzot ārstēšanās kursu vai inficējoties ar MR TB formu. Lielāks risks saslimt ar TB ir lietojot narkotikas, īpaši intravenozās, tāpat, ja ir novājināta imunitāte un hroniskas saslimšanas, ja regulāri tiek lietots alkohols un smēķēts, ja nesen ir bijis tuvs kontakts ar TB pacientu u.c.

Kādi ir tuberkulozes simptomi?

Visbiežāk TB simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Sākumā tie ir praktiski nemanāmi, bet ar laiku progresē un kļūst izteiktāki:

• klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairāk kā trīs nedēļas;
• paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• svara zudums;
• svīšana naktīs;
• ēstgribas zudums;
• nespēks un nogurums.

Retāk TB saslimšanas gadījumā novērojams:

• asiņu piejaukums krēpām;
• elpas trūkums;
• sāpes krūtīs.

Noteikti jāvēršas pie ārsta, ja 3 – 4 nedēļas ir vismaz viens no šiem simptomiem.

Kā notiek TB ārstēšana?

Nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pneimonologa. Ārsts ieteiks izmeklējumus, tai skaitā plaušu rentgenoloģisko izmeklēšanu un krēpu analīzes.  Rīgā diagnostika un ārstēšana pacientiem ar TB tiek nodrošināta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs ”.  Pacientiem, kuri ārstējas stacionārā ar TB vai tiek izmeklēti, pastāvot aizdomām par saslimšanu, par izmeklēšanu un ārstēšanu (gan stacionārā, gan ambulatori) NAV JĀMAKSĀ. Būtiski ir uzsākt ārstēšanu agrīnā saslimšanas stadijā un stingri ievērot nozīmēto ārstēšanās režīmu. Jo ātrāk tiks uzsākta ārstēšana, jo mazāka iespēja, ka slimība kļūs nopietnāka. Ja TB netiek ārstēta, tā var būt nāvējoša slimība, tomēr, regulāri lietojot zāles, TB ir izārstējama vidēji 6 mēnešu laikā. Taču MR TB izārstēt ir sarežģītāk, tās ārstēšana notiek ievērojami ilgāk – vidēji 18 līdz 24 mēnešus.

Kādi ir klepus higiēnas pamatprincipi?

1. Aizklāt muti un degunu ar salveti klepojot vai šķaudot (salveti neizmantot atkārtoti un nekavējoties izmest to miskastē)!
2. Ja salvete nav pieejama, tad klepot vai šķaudīt ieteicams savā piedurknē vai elkonī, nevis plaukstās!
3. Pēc klepošanas un šķaudīšanas jānomazgā rokas ar ūdeni un ziepēm.
4. Ja rokas nomazgāt nav iespējams, jāizmanto roku dezinfekcijas līdzeklis.
5. Ja iespējams, ieteicams uzlikt sejas masku, lai aizsargātu citus no inficēšanās ar TB.

Kādas ir TB profilakses iespējas?

• Bērnus no smagām TB formām pasargā BCG vakcīna, ko visiem jaundzimušajiem veic sākot no 12 stundām pēc piedzimšanas. Vakcīna satur novājinātu TB baktērijas formu, kas nevar izraisīt slimību. BCG vakcīna ir bezmaksas.
• Regulāri jāvēdina telpas.
• Jāsabalansē darba un atpūtas režīms.
• Jāstiprina imunitāte, piekopjot veselīgu dzīvesveidu, piemēram, ievērojot pareizu ēšanas režīmu u.c.
• Jāatsakās no atkarību izraisošu vielu lietošanas.

Papildus par TB lasi šeit:

• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) – Tuberkuloze/buklets
• SPKC – Tuberkuloze
• Aktuālie apkopotie dati par tuberkulozes saslimstību Latvijā
• Plaušu speciālistu kontaktinformācija

 

---

Rīgas valstspilsētas pašvaldības (RVP) Labklājības departamenta mērķis – motivēt TB slimniekus ambulatorajai terapijai DOTS (tieši uzraugāmās ārstēšanas īsais kurss) programmas ietvaros. Lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, RVP Labklājības departaments, apzinoties DOTS programmas efektivitāti un nozīmīgumu TB infekcijas slimības izplatības mazināšanā, atbalsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas īstenoto DOTS programmu – līdzfinansējot Rīgā deklarēto DOTS programmas dalībnieku sabiedriskā transporta izdevumus EUR 3.00 apmērā dienā un apmaksā pārtikas iegādi 1 EUR apmērā dienā.

Par DOTS programmu vairāk lasi šeit: Tuberkulozes profilakse

---

 

 

22. martā, atzīmējot “Pasaules ūdens dienu”, atgādinām par pietiekamu šķidruma uzņemšanu ik dienas!

Ūdens veido aptuveni 60 % no pieauguša cilvēka kopējās ķermeņa masas. Ūdens organismā samazina nogurumu, “ieeļļo” un aizsargā locītavas, regulē ķermeņa temperatūru, aizsargā jutīgos audus, piemēram, smadzeņu audus, izvada no organisma nevajadzīgās vielas, transportē uzturvielas un skābekli uz šūnām, uzlabo asins cirkulāciju organismā, mitrina ādu un uztur tās elastību.

Organisma nepieciešamību pēc ūdens palielina: 

💧 fiziskās aktivitātes – ūdens tiek zaudēts svīšanas un izelpas laikā;

💧 uzturēšanās vidē ar augstu temperatūru un augstu gaisa mitrumu;

💧 uzņemot daudz šķiedrvielu (piemēram, klijas, linsēklas), arī uzņemtā šķidruma daudzums jāpalielina;

💧 saslimšanas – caureja, vemšana, paaugstināta temperatūra;

💧 grūtniecība vai bērna zīdīšana;

💧 ķermeņa pakļaušana karstuma vai aukstuma ietekmei. 

Cilvēka organisms neuzkrāj ūdeni, tāpēc tas regulāri jādzer. Ūdens no organisma izdalās ar sviedriem, izelpoto gaisu, urīnu un izkārnījumiem. Lai kompensētu ūdens zudumu, veselam pieaugušam cilvēkam diennaktī jāizdzer 2 litri (sievietēm) un 2,5 litri (vīriešiem) šķidruma.

Kas liecina par to, ka uzņemts pārāk maz šķidruma?

💧 Slāpes. Svarīgi ir padzerties regulāri visas dienas garumā, negaidot, kad parādās slāpju sajūta. Slāpes liecina par to, ka organismā šķidruma daudzums ir samazināts (organisms ir viegli atūdeņojies). 

💧 Garastāvokļa izmaiņas un lēna reakcija.

💧 Sauss deguna dobums.

💧 Tumšas krāsas urīns.

💧 Galvassāpes.

💧 Sausas vai sasprēgājušas lūpas.

💧 Vājums, nogurums.

Ikdienā izdzertā ūdens daudzumu iespējams palielināt, ievērojot vienkāršus paņēmienus:

💧 padzeršanās no rīta pēc pamošanās;

💧 ūdens pieejamība – vienmēr līdzi pudele ar ūdeni;

💧 nesaldinātu zāļu tēju lietošana;

💧 šķidruma uzņemšana ik pēc 30 minūtēm;

💧 ūdens garšas bagātināšana, pievienojot tam citrona vai gurķa šķēlīti, vai piparmētru lapas;

💧 ar ūdeni bagātu dārzeņu un augļu – gurķu, tomātu, arbūzu, u.c. – iekļaušana ikdienas uzturā.

Aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra infografiku “Padzeries!”

21. martā atzīmējot “Pasaules miega dienu”, aicinām rūpēties par savu miega veselību un veidot veselīga miega ieradumus!

Pieaugušam cilvēkam miegam nepieciešamais laiks ir individuāls. Tas var būt atkarīgs ne tikai no ģenētiskajām īpatnībām, bet arī no vecuma, kā arī fizisko un psihisko traucējumu esamības un izteiktības. Bezmiega iemesli var būt pārlieku pastiprināta kofeīna, alkohola un nikotīna lietošana, pārēšanās pirms gulētiešanas, miega higiēnas neievērošana. Tāpat arī liels stress un trauksme ikdienā, depresijas vai kādu citu psihisku traucējumu simptoms vai fizisku saslimšanu (piemēram, sāpju sindroms, nemierīgo kāju sindroms) blakusparādība. Miega traucējumus var izraisīt arī dažādu medikamentu regulāra lietošana. Atsevišķos gadījumos bezmiega iemesls var būt specifiski miega traucējumi, piemēram, diennakts ritma izmaiņu radīti miega traucējumi (šķērsojot vairākas laika zonas vai strādājot nakts maiņu darbu), miega apnoja (īslaicīga elpošanas apstāšanās miega laikā) u.c. Sievietēm miega traucējumus novēro biežāk fizioloģisku iemeslu dēļ – grūtniecības laikā, premenstruālajā periodā vai menopauzē karstuma viļņu dēļ. Savukārt vecāka gadagājuma cilvēkiem izmainās miega struktūra un diennakts ritms, tādēļ vecāki cilvēki bieži iemieg jau agri vakarā un mostas ļoti agri pēc 8 stundu miega. Šāda diennakts ritma nobīde nav uzskatāma par saslimšanu, un to jākoriģē vien gadījumos, kad pacientiem tas rada būtisku diskomfortu ikdienā.

Ilgstoša neizgulēšanās var izraisīt pastiprinātu nogurumu dienas laikā, galvassāpes, koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas grūtības, garastāvokļa svārstības, pastiprinātu kairināmību, agresivitāti, atmiņas un kustību koordinācijas traucējumus, veicināt traumatismu, pat provocēt uztveres traucējumus halucināciju veidā.

Vairāk par miega traucējumiem lasi šeit: Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) – Miega traucējumi , kā arī bukletā “Kas ir miega traucējumi?”

Rūpējies par savu miega veselību un atceries par veselīgas miega higiēnas priekšnoteikumiem:

💤 izvēdini guļamistabu;

💤 nodrošini komfortablu guļamistabas temperatūru;

💤 nodrošini klusumu;

💤 30 – 60 minūtes pirms miega nodarbojies ar relaksējošām aktivitātēm (pastaiga svaigā gaisā, vanna, grāmatas lasīšana u.c.);

💤 ej gulēt vienā un tajā pašā laikā.

 

 

Foto: https://unsplash.com/

Glaukoma ir biežākais neatgriezeniska akluma cēlonis pasaulē. Diemžēl aptuveni 50 % cilvēki ar glaukomu nenojauš, ka viņiem ir šī slimība, jo agrīnā stadijā tā ir asimptomātiska jeb nerada sūdzības. Glaukoma veicina hroniskas, progresējošas izmaiņas redzes nervā, kas asociējas ar tipiskām pārmaiņām redzes laukā.

Statistikas dati liecina, ka glaukoma skar apmēram 2 % cilvēku vecuma grupā 40-50 gadi, savukārt jau 10 % pēc 70 gadu vecuma. Vienam no 10 cilvēkiem, kuram ir glaukoma, attīstās aklums. Savlaicīga slimības diagnostika un ārstēšanas uzsākšana var nodrošināt iespēju saglabāt labas redzes funkciju visa mūža garumā!

Glaukomas diagnostika sastāv no izmeklējumu kopumu, kas ietver redzes nerva struktūras un funkcijas izvērtējumu, kā arī acu spiediena noteikšanu. Tieši paaugstināts acu spiediens ir galvenais slimības riska faktors. Glaukomas medikamentozā un ķirurģiskā ārstēšana balstās uz acu spiediena samazināšanu, lai apturētu slimības progresēšanu. Profilaktiskās apskates laikā iespējams atklāt glaukomu agrīnā stadijā un piedāvāt ārstēšanas veidus, kas var novērst redzes zudumu.

Lai veicinātu izpratni un uzzinātu vairāk par riskiem, kas saistīti ar glaukomu, Pasaules Glaukomas nedēļas ietvaros, 18. martā plkst. 14:00 Bruņinieku ielā 5, 2. korpusā, lielajā konferenču zālē aicinām pieteikties:

• bezmaksas acu spiediena pārbaudei;
• ārstes oftalmoloģes Evas Elksnes lekcijai par glaukomas simptomiem, diagnostikas un ārstēšanas iespējām. Dr. Eva Elksne specializējas glaukomas diagnostikā un ārstēšanā atbilstoši iegūtajai pieredzei Vācijas un Austrijas vadošajās glaukomas klīnikās.

Iepriekšēja pieteikšanās acu spiediena pārbaudei OBLIGĀTA, zvanot uz vienoto informācijas tālruni  +371 67366323.

Lai saglabātu redzi un novērstu smagas sekas, ir būtiski diagnosticēt un ārstēt slimību agrīnā stadijā. Svarīgi atcerēties, ka acu pārbaude jāveic vismaz reizi divos gados pēc 45 gadu vecuma, bet pēc 60 gadu vecuma – vismaz reizi gadā.

Pacientiem pēc 40 gadu vecuma rekomendē veikt pirmo glaukomas skrīningu. Ja ģimenē kādam no radiniekiem ir glaukoma, risks saslimt ar šo slimību pieaug desmitkārtīgi! Regulāra acu pārbaude ir svarīga īpaši cilvēkiem ar riska faktoriem. Cilvēkiem ar glaukomu ģimenes anamnēzē, cukura diabētu vai augstu asinsspiedienu regulāri jāpārbauda acu spiediens, un, lai novērstu iespējamās acu komplikācijas, svarīgi konsultēties ar acu ārstu.

Savlaicīgi atklājot glaukomu, redzes zudumu iespējams novērst!

Rīgas 1. slimnīcas ārsti oftalmologi piedāvā  plaša spektra acu slimību diagnostiku un ārstēšanu. Konsultē pacientus ar redzes pavājināšanos, paaugstinātu acu spiedienu, sausuma sajūtu acīs, asarošanu, peldošiem apduļķojumiem redzes laukā, kā arī citām sūdzībām. Veic gan plastiskās un rekonstruktīvās acu operācijas, gan kataraktas un glaukomas operācijas, kā arī intravitriālās injekcijas tīklenes patoloģiju ārstēšanai.

Informāciju sagatavoja Iveta Medne, SIA „Rīgas 1.slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste,

 tālr. 25 432 400, e-pasts:iveta.medne@1slimnica.lv

Foto: https://unsplash.com/