Iedzīvotāji ar psihiskās veselības sarežģījumiem var saņemt valsts apmaksātas psihologu konsultācijas

Posted on | by vr_admin

Lai iedzīvotājiem ar psihiskās veselības sarežģījumiem ārstniecības procesā būtu pieejams valsts psiholoģiskais vai psihoterapeitiskais atbalsts, turpmāk ģimenes ārsti pie noteiktiem psihiskās veselības traucējumiem pacientu var nosūtīt uz valsts apmaksātām konsultācijām pie atbilstoša speciālista.

Pakalpojums ir pieejamas pacientiem ar depresiju, kā arī noteiktām diagnozēm, lai risinātu ar stresu saistītus traucējumus, neirotiskā spektra traucējumus un ēšanas traucējumus. Vieglāku simptomu gadījumā ģimenes ārsts var izrakstīt nosūtījumu pie klīniskā un veselības psihologa, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālista vai ārsta psihoterapeita. Šim pakalpojumam ģimenes ārstu vajadzībām izstrādāti īpaši ērti lietojami algoritmi, novērtējuma skalas un sagatavoti arī pašpalīdzības materiāli pacientam.

Kad ģimenes ārsts sagatavojis nosūtījumu, pacients dodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) interneta vietni, kurā pieejams speciālistu saraksts – atbilstoši ģimenes ārsta nosūtījumā norādītajam, pacients izvēlas speciālistu un sazinās ar viņu par tālāko sadarbības gaitu. Visi speciālisti pacientus gatavi konsultēt arī attālināti kādā no interneta platformām.

Gadījumos, kad simptomi ir nopietnāki, ģimenes ārsts nolemj pacientu nosūtīt pie psihiatra (bērnus – pie bērnu psihiatra). Ja ārstniecības procesā psihiatrs lemj par psihologa vai psihoterapeita iesaistes nepieciešamību, viņš piedāvā iespēju saņemt psihologa konsultācijas savas multidisciplinārā komandas ietvaros (ja šāda iespēja tiek nodrošināta) vai sagatavo nosūtījumu valsts apmaksātu konsultāciju saņemšanai pie kāda no iepriekš minētajiem speciālistiem.

NVD vērš uzmanību, ka minētās konsultācijas tiek sniegtas ārstniecības procesa ietvaros, līdz ar to psiholoģisko un psihoterapeitisko palīdzību sniedz ārsti psihoterapeiti un sertificēti klīniskie un veselības psihologi (ar vai bez tālākizglītību psihoterapijā), kuri ir reģistrēti psihologu reģistrā.

Informācija par speciālistiem, pie kuriem var vērsties konsultāciju saņemšanai, ir pieejama NVD mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Iedzīvotājiem” – “Valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi” – “Psihiskā veselība”.

Posted on | by vr_admin
Skatīt lielāku karti

Ikvienam pieejams psiholoģiskais atbalsts

Posted on | by vr_admin

Daudziem ikdiena mēdz būt izaicinājums un grūts pārbaudījums – kontakta trūkums ar citiem cilvēkiem, papildu slodze, kas var radīt trauksmi, apjukumu un ilgstošu nomāktību. Ne vienmēr zinām, kā cilvēki mums apkārt jūtas. Bailes, raizes un stress ir normāla reakcija situācijās, kad saskaramies ar nenoteiktību un nezināmo. Saruna ar speciālistu var ļaut ieraudzīt potenciālo risinājumu situācijai vai paskatīties uz to no cita skatu punkta, kas var ļaut pieņemt lēmumus situācijas uzlabošanai.

Zvanot uz atbalsta tālruni 67222922 jebkurā diennakts laikā, ikviens iedzīvotājs, kam nepieciešams psiholoģisks atbalsts, var saņemt anonīmu pirmo psiholoģisko palīdzību. Konsultācijas nodrošina speciālisti ar pieredzi konsultēšanā krīzes situācijās. Sarunas gaitā konsultants zvanītājam sniedz pirmo psiholoģisko palīdzību, tostarp saistībā ar apgrūtinājumiem ikdienas sadzīvē, kas radušies ārkārtas situācijas rezultātā. Pēc zvanītāja vēlēšanās nepieciešamības gadījumā konsultants var ierosināt vērsties pie citām institūcijām, tajā skaitā sociālā dienesta, bāriņtiesas, policijas, krīžu centriem, atbilstošas palīdzības saņemšanai. Tāpat konsultants, uzklausot katra zvanītāja individuālo situāciju, var ieteikt saņemt bezmaksas attālinātas psihologa konsultācijas plašāka atbalsta saņemšanai.

Tuberkuloze

Posted on | by vr_admin

Tuberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis.

Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr tuberkuloze var attīstīties arī citās ķermeņa daļās, piemēram, kaulos, limfmezglos, nierēs.

Neregulāri lietojot zāles vai nepabeidzot ārstēšanās kursu, var attīstīties tuberkulozes baciļu nejūtība pret zālēm, slimība progresē un kļūst grūti ārstējama vai neārstējama. Šādu, pret diviem visefektīvākajiem prettuberkulozes medikamentiem, nejūtīgu tuberkulozes formu sauc par multirezistento tuberkulozi (MR TB).

Inficēšanās

Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās pa gaisu – infekciozam, neārstētam plaušu tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot un pat runājot vai elpojot.

Tuberkulozes izraisītājs apkārtējā vidē ir ļoti noturīgs, un nevēdinātu telpu gaisā tas saglabājas pat vairākas stundas. Ja vesels cilvēks ieiet telpā, kur pirms tam uzturējies tuberkulozes slimnieks, viņš ieelpo slimnieka izdalītos tuberkulozes baciļus. Atceries, ka saskarties ar tuberkulozes baktēriju iespējams ciemojoties, sabiedriskajā transportā, teātrī u.c. sabiedriskās vietās.

Tuberkulozi tālāk izplata tikai tie slimnieki, kuri slimo ar plaušu tuberkulozi.

Taču ne katrs, kurš ieelpojis tuberkulozes bacili, inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīgs aizsargāties. Lielākās ieelpotās gaisa daļiņas tiek aizturētas augšējos elpceļos (rīklē, elpvadā) un pēc tam izklepotas. Pilieniņi, kas nosēžas uz bronhu sieniņām, arī tiek izvadīti ārā, un tikai ļoti neliela daļa tuberkulozes baciļu nokļūst plaušās, kur speciālas aizsargšūnas satver bacili un to iznīcina.

Tikai tad, ja kāds bacilis tomēr izdzīvojis pēc visām organisma aizsargreakcijām, tas var izraisīt inficēšanos ar tuberkulozi.

Inficētie cilvēki, kuri nav saslimuši, nevar inficēt apkārtējos, jo tuberkulozes baciļi ir iekapsulēti plaušās un tāpēc nav spējīgi vairoties. Šo stāvokli sauc par latentu tuberkulozes infekciju. Šajā gadījumā cilvēku imūnā sistēma ir pietiekami spēcīga, lai pasargātu inficēto no saslimšanas.

Tomēr apmēram katrs desmitais inficētais savas dzīves laikā saslimst ar tuberkulozi. Visbiežāk tas notiek, ja cilvēkam ir novājināta imunitāte. Vislielākais risks saslimt ir tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši bijuši ciešā kontaktā ar kādu plaušu tuberkulozes slimnieku. Visbiežāk tie ir slimo cilvēku ģimenes locekļi, darba biedri vai draugi.

Ar tuberkulozi nav iespējams inficēties:

  • pārlejot asinis;
  • sarokojoties;
  • no kukaiņu un dzīvnieku kodumiem;
  • kopīgi lietojot virtuves piederumus, apģērbu un citus sadzīves priekšmetus.

Simptomi

Visbiežāk tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski.

Raksturīgākās tuberkulozes saslimšanas pazīmes ir:

  • klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairākas nedēļas;
  • paaugstināta ķermeņa temperatūra;
  • novērojams svara zudums;
  • pastiprināta svīšana naktīs.

Retāk tuberkulozes saslimšanas gadījumā novērojams:

  • asiņu piejaukums krēpām;
  • elpas trūkums;
  • sāpes krūtīs.

Tāpat par saslimšanu ar tuberkulozi var liecināt arī tādi vispārēji simptomi kā:

  • slikta apetīte;
  • nespēks;
  • nogurums.

Tomēr jāatceras, ka pat tuberkulozes nēsātājam jeb infekciozam plaušu tuberkulozes pacientam izteiktus slimības simptomus var nenovērot.

Tuberkuloze bērnam

Ja bērns ieelpojis tuberkulozes bacili, tas visbiežāk nonāk limfmezglos, kas atrodas ap traheju un bronhiem. Daļa bērnu tādā veidā tikai inficējas, vēl mazāka daļa saslimst.

Saslimšanu veicinošie faktori ir:

  • pazeminātas organisma pretestības spējas;
  • kontakts ar tuberkulozes slimnieku, visbiežāk pieaugušu cilvēku;
  • nevakcinēšanās pret tuberkulozi (vakcinācija pasargā no smagām tuberkulozes formām).

Bērniem saslimšana ar tuberkulozi var izpausties kā:

  • saaukstēšanās;
  • gripa, pēc kuras bērns neatlabst;
  • ieildzis bronhīts, pneimonija, kas nepadodas ārstēšanai;
  • zīdaiņi slikti pieņemas svarā, ir saguruši, raudulīgi;
  • lielāki bērni sūdzas par galvassāpēm, nogurumu, var būt nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra (37,1 – 37,5 C).

Veicot Tuberkulīna ādas testu (Mantū reakciju), ir iespējams noteikt, vai bērns ir inficējies ar tuberkulozi. Par šo pārbaudi jautā ģimenes ārstam!

Ar tuberkulozi var saslimt

Tomēr, lielākā daļa (~ 90 %) cilvēku, kuri ir inficējušies, ar tuberkulozi nekad nesaslimst. Saslimst aptuveni tikai 10 % inficēto.

Lai arī saslimt ar tuberkulozi var jebkurš, ir cilvēki, kuri pakļauti lielākam riskam:

  • cilvēki, kuri atrodas pastāvīgā kontaktā ar tuberkulozes slimnieku;
  • cilvēki, kuri slimo ar HIV infekciju;
  • cilvēki, kuri slimo ar hroniskām plaušu slimībām;
  • cilvēki, kuri slimo ar alkoholismu, narkomāniju, toksikomāniju;
  • cilvēki, kuri slimo ar cukura diabētu;
  • cilvēki, kuri ir pārslimojuši tuberkulozi;
  • cilvēki ar novājinātu imunitāti;
  • pacienti, kuri lieto imunitāti pazeminošu ārstēšanu (specifiska ārstēšana, ko izmanto smagu veselības problēmu gadījumos, piemēram, pēc orgānu transplantācijas);
  • veselības aprūpes iestāžu, ieslodzījuma vietu, patversmju un sociālās aprūpes iestāžu darbinieki.

Lielākam riskam saslimt ir pakļauti arī tie cilvēki, kuri:

  • grūti panes stresu;
  • nepietiekoši atpūšas;
  • smēķē, tai skaitā ūdens pīpi un marihuānu;
  • lieto nepilnvērtīgu uzturu un kuriem ir slikti sadzīves apstākļi.

Tuberkulozes profilakse

Bērnus no smagām tuberkulozes formām pasargā BCG vakcīna, ko visiem jaundzimušajiem veic dzemdību nodaļā 2. – 5. dzīves dienā. BCG ir prettuberkulozes vakcīna, kas satur novājinātas Mycobacterium bovis nūjiņas, kas nevar izraisīt slimību. Tās stimulē imūno sistēmu un paaugstina organisma spēju pretoties tuberkulozes infekcijai, tādējādi pasargājot mazus bērnus no saslimšanas ar smagām ārpus plaušu tuberkulozes formām. BCG vakcīna ir iekļauta vakcinācijas kalendārā un ir bez maksas.

Bērniem, kuri inficējušies ar tuberkulozi, bet nav saslimuši, nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta profilaktiska tuberkulozes ārstēšana.

Lai mazinātu iespēju saslimt ar tuberkulozi:

  • regulāri vēdini telpas – inficēties ar tuberkulozi var tikai pietiekoši ilgu laiku atrodoties nevēdinātā telpā, kur uzturas vai iepriekš ir uzturējies infekciozs tuberkulozes slimnieks, kurš ir klepojis un nav ievērojis klepošanas higiēnu (klepojot nav cieši aizsedzis muti).
  • stiprini imunitāti – tā kā imūnsistēma var tikt galā ar ieelpotiem tuberkulozes baciļiem, ja tā ir pietiekoši spēcīga, liela nozīme tuberkulozes profilaksē ir imunitātes stiprināšanai. Imunitāti stiprina – veselīgs dzīvesveids, sabalansēts darba un atpūtas režīms, pareizs ēšanas režīms, kurā ēdienreizēs organisms saņem gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, taukus un vitamīnus. Cilvēki ar pazeminātu svaru ietilpst tuberkulozes riska grupā.

Ja radušās aizdomas par saslimšanu ar tuberkulozi

Ja ir aizdomas, ka esi saslimis ar tuberkulozi, noteikti jāapmeklē ģimenes ārsts vai plaušu speciālists (ftiziopneimonologs). Ārsts nozīmēs izmeklējumus, tai skaitā plaušu rentgenoloģisku izmeklēšanu un krēpu analīzes.

Cilvēkam, kuram ir bijis tuvs kontakts ar tuberkulozes slimnieku, noteikti jāvēršas pie plaušu speciālista (ftiziopneimonologs), kurš sniegs konsultāciju, kā arī nozīmēs izmeklējumus.

Tuvs kontakts ir:

  • ģimenes locekļi, draugi, radinieki un citas personas, kuri bieži apmeklē pacienta mājvietu un kontaktējas ar viņu;
  • pacienta skūpstu partneri un dzimumpartneri;
  • cilvēki, kuri stādā ar pacientu vienā telpā;
  • cilvēki, kuri mācās vienā klasē, apmeklē vienu grupu pirmsskolas izglītības iestādē vai vienā telpā ar pacientu atrodas ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādē.

Noteikti jāvēršas pie ārsta, ja jau 3 – 4 nedēļas ir vismaz viena no šīm pazīmēm:

  • ilgstošs klepus;
  • svīšana naktīs;
  • elpas trūkums;
  • asins piejaukums krēpām;
  • nogurums, nespēks;
  • neizskaidrojams svara zudums;
  • ilgstoši paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Ārstēšana

Ja tuberkuloze netiek ārstēta, tā var būt nāvējoša slimība, tomēr, regulāri lietojot medikamentus, no tuberkulozes ir iespējams izārstēties.

Parasti tuberkulozes ārstēšana ilgst vidēji 6 mēnešus – sākotnēji pacients ārstējas slimnīcā, bet pēc tam ambulatori. Lai pēc iespējas veiksmīgāk izārstētos un neriskētu iegūt rezistentu tuberkulozi, ārstēšanās laikā medikamenti jālieto regulāri un precīzi jāievēro ārsta norādījumi.

Rezistentu tuberkulozi izārstēt ir sarežģītāk, tās ārstēšana notiek ievērojami ilgāk – 18 līdz 24 mēnešus. Pēc ārstēšanas kursa beigšanas un izveseļošanās vēl aptuveni 2 gadus ir nepieciešamas veselības pārbaudes, lai izvairītos no atkārtotas saslimšanas.

Ja slimo ar tuberkulozi – ievēro!

  • Regulāri dodies pie ārsta, precīzi ievēro ārsta dotos norādījumus un regulāri lieto zāles.
  • Dari visu iespējamo, lai neinficētu līdzcilvēkus! Atceries – tuberkuloze ir ļoti lipīga slimība.
  • Ievēro klepus higiēnu: klepojot, atklepojot, šķaudot vai smejoties, vienmēr aizklāj muti ar roku vai vienreiz lietojamo salveti.
  • Lieto veselīgu pārtiku – olbaltumvielas (olas, gaļa, pākšaugi) un vitamīnus. Tas paaugstinās vispārējās organisma aizsargspējas un palīdzēs izveseļoties.
  • Velti pietiekami daudz laika atpūtai un miegam (vismaz 7 – 8 stundas diennaktī).
  • Regulāri pastaigājies svaigā gaisā!
  • Vēdini telpas, kurās uzturies!
  • Nesmēķē un atturieties no alkohola un narkotiku lietošanas!
  • Pirmos 1,5 – 2 gadus pēc ārstēšanās pabeigšanas vēro savu veselības stāvokli – nereti tuberkulozes skartajos orgānos paliek rētaudi, sīki perēklīši, kuros saglabājas snaudoši tuberkulozes baciļi. Nelabvēlīgos apstākļos (hroniskas slimības, ilgstošs stress, alkoholisms, inficēšanās ar HIV u.c.) infekcija var atdzīvoties.

Ja tuberkulozes slimnieks ir mājās

Latvijā tuberkulozes slimniekus iesaka hospitalizēt līdz brīdim, kad slimnieks vairs nav bīstams apkārtējiem, t.i., neizplata tuberkulozes ierosinātāju apkārtējā vidē jeb nav bacilārs.

Tomēr, var būt situācija, kad slimniekam ir jāārstējas mājās. Šādos gadījumos jāievēro piesardzības pasākumi:

  • klepojot slimniekam pēc iespējas ciešāk jāaizsedz mute, lietojot salveti vai auduma drānu. Tādējādi neļaujot izklepotajiem tuberkulozes baciļiem izplatīties apkārtējā vidē, kur tos var ieelpot apkārtējie;
  • naktī slimniekam jāguļ atsevišķā istabā ar aizvērtām durvīm;
  • no rīta, kā arī dienas laikā slimnieka istaba kārtīgi jāizvēdina, plaši atverot logu uz vismaz 5 – 10 minūtēm;
  • telpas regulāri jāuzkopj ar mitru lupatu;
  • nav pieļaujama bērnu uzturēšanās kopā ar tuberkulozes slimnieku, kurš ir bacilārs.

Cilvēkiem, kuri dzīvo kopā ar tuberkulozes slimnieku, jāstiprina imunitāte (ar fiziskām aktivitātēm un veselīgu, sabalansētu, vitamīniem bagātu uzturu), jāievēro personīgā higiēna (svarīgi arī nepieļaut, ka slimnieks klepo virsū).

Sīkāka informācija par tuberkulozi pieejama šeit.

Materiāla sagatavošanā izmantota Slimību profilakses un kontroles centra informācija.

Receptes no gatavošanas meistarklases “Dārzeņi vai gaļa?”

Posted on | by vr_admin

Biešu un rīsu kotletes

Sastāvdaļas:

  • bietes, 2 gab.;
  • selerijas sakne;
  • sīpoli, 2 gab.;
  • burkāni, 2 gab.;
  • vārīti basmati rīsi, 100 g;
  • zirņu milti, 50 g;
  • labi kūstošs siers, 100 g;
  • spināti, 70 g;
  • ķimenes, kumīns;
  • citrona sula;
  • sinepju sēklas;
  • melnie pipari, sāls, cukurs.

Pagatavošana:

sinepju sēklas, ķimenes, kumīnu un sarīvētas bietes apcep. Pēc pāris minūtēm piespiež citrona sulu, pieber cukuru, sāli un piparus. Pārliek sautēto masu bļodā. Uz pannas liek sarīvētu selerijas sakni un burkānus, sagrieztu sīpolu, atkal piespiež citrona sulu, pieber cukuru, sāli, piparus. Sarīvē sieru, pieber zirņu miltus, novārītus rīsus, pievieno sagrieztus spinātus un no šīs masas veido mazas bumbiņas. Tām apkārt liek biešu un dārzeņu masu, lai siers būtu kā pildījums vidū. Cep kotletes uz pannas, pēc tam izsilda 5 minūtes cepeškrāsnī 180 grādos.

Baklažānu Boloņas mērce

Sastāvdaļas:

  • sīpols;
  • selerijas kāts;
  • burkāns;
  • ķiploka daiviņas, 2 gab.;
  • extra virgin olīveļļa;
  • Vidusjūras garšvielu maisījums;
  • baklažāns (sagriezts gabaliņos 2 x 2 cm), 1 gab.;
  • konservētu tomātu gabaliņi, 400 ml;
  • koncentrēta tomātu pasta, 1 ēdamk.;
  • nerafinēts cukurs, ½ ēdamk.;
  • sāls, pipari;
  • dārzeņu buljons, ½ glāze;
  • svaigs baziliks;
  • pilngraudu pasta, 160 g.

Pagatavošana:

sagriež gabaliņos sīpolu un selerijas kātu. Sarīvē burkānu un sakapā ķiploku. Lielā katlā uzkarsētā eļļā, ik pa laikam apmaisot, apcep sagatavotos dārzeņus, kam pievienots Vidusjūras garšvielu maisījums. Pievieno baklažānus, cep vēl pāris minūtes. Pievieno konservētos tomātus un tomātu pastu. Pieber šķipsniņu sāls un cukuru. Kārtīgi samaisa. Samazina uguni un sautē 30 – 40 minūtes. Ja nepieciešams, ik pa laikam pievieno dārzeņu buljonu. Izvāra pilngraudu pastu. Pasniedz, pārlietu ar baklažānu mērci, kam pārbērts svaigs baziliks.

Baklažānu un valriekstu pastēte no krēmsiera

Sastāvdaļas:

  • neliels baklažāns, ½ gab.;
  • krēmsiers, 100 g;
  • sauja valriekstu;
  • sāls, pipari;
  • eļļa cepšanai.

Pagatavošana:

baklažānu sagriež ripās un apcep krāsnī 200° C līdz paliek mīksti, atdzesē un sablendē kopā ar krēmsieru. Pēc garšas pieber sāli un piparus. Valriekstus sadrupina un iemaisa pastētē.

Veģetārais steiks

Sastāvdaļas:

  • sausi turku zirņi, 100 g;
  • turku zirņu milti, 30 g;
  • cukurs, 1 ēdamk.;
  • sāls, ½ ēdamk.;
  • saišķītis pētersīļu;
  • saišķītis diļļu;
  • blanšēta paprika, 70 g;
  • kurkuma, ½ tējk.;
  • citrona sula no ¼ augļa;
  • Indijas garšvielas, ½ tējk.;
  • mazs gabaliņš čili;
  • sezama sēkliņas.

Pagatavošana:

turku zirņus izvāra un sablendē. Smalki sagriež zaļumus, papriku un čili, samaisa ar turku zirņu masu un pārējām sastāvdaļām. No masas veido glītus, steikam līdzīgus gabalus. Pārkaisa ar sezama seklām. No sākuma apcep uz pannas no abām pusēm, tad liek cepeškrāsnī un 180 grādu temperatūrā cep 10 minūtes. Pasniedz ar salātu lapām!

 

Par bērnu drošību internetā

Posted on | by vr_admin

Bērnu spējas izvērtēt internetā pieejamo saturu un atbilstoši reaģēt uz to ir daudz zemāk attīstītas par pieaugušā spējām. Bērna interneta lietošanas uzvedību īpaši riskantu padara arī tas, ka bērns jebkāda veida informāciju var ne tikai saņemt, bet arī izplatīt ļoti viegli, ātri un ērti. Arī vecāku informētība un izpratne par drošu interneta lietošanu  ne vienmēr ir pietiekama un adekvāta. Situāciju, kad bērns lieto internetu, var salīdzināt ar situāciju, kad bērns atrodas ārpus mājas bez pieaugušo klātbūtnes vai pārraudzības. Reālajā vidē vecāki parasti interesējas, kur bērns atrodas un ar ko pavada savu brīvo laiku. Tāpat reālajā vidē vecāki bērniem nodrošina lielākoties tādu informāciju, kas ir atbilstoša bērnu vecumam un izpratnes līmenim, un cenšas ierobežot tādu, kas attiecīgi ir neatbilstoša. Ņemot vēra, ka interneta vide ir ārkārtīgi plaša, starptautiska pasaule, kas ietver ļoti dažāda satura informāciju, iepriekš minētie kritēriji attiecas arī uz drošu interneta lietošanu – vecākiem ir jāzina, kādus sociālos tīklus, mājas lapas bērns apmeklē, ar kāda satura informāciju bērns iepazīstas un kas ir tie cilvēki, ar kuriem bērns komunicē virtuālajā vidē. Neskatoties uz to, ka vecākiem ir pieejami dažādi bērna interneta lietošanas uzraudzības un kontroles rīki, tomēr ikdienā vecākiem ir ļoti grūti kontrolēt bērna interneta lietošanas uzvedību. Tas ir saistīts ar lielo informācijas pieplūdes ātrumu un apjomu, ko bērnam piedāvā internets. Līdzīgi kā reālajā vidē bērnam  ir uzvedības noteikumi, šādiem noteikumiem ir jābūt arī virtuālajā vidē, jo tie pasargā gan pašu bērnu, gan citus bērnus no nedrošas interneta lietošanas, piemēram, personīgo datu izpaušanas vai intīmu attēlu, video sūtīšanas.

Bērniem lietojot internetu, vecākiem lielākie izaicinājumi un grūtības ir līdzīgi tiem, ar kuriem bērns sastopas reālajā dzīvē. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir kiberhuligānisms jeb dažāda veida pazemošana virtuālajā vidē. Piemēram, pazemojoša satura īsziņas, izslēgšana no īsziņu saņēmēju grupas, citas personas sociālā konta uzlaušana. Galvenie kiberhuligāniskas uzvedības iemesli ir saistīti ar bērnu savstarpējām attiecībām – cīņa par savstarpēju uzmanību, popularitāti vienaudžu vidū, pieņemšanu grupā, grūtībām tikt galā ar personīgām emocijām – dusmām, aizvainojumu, greizsirdību, nedrošību utt. Lai vecāki pasargātu bērnu no kļūšanas par kiberhuligānisma upuri un, lai mazinātu risku, ka bērns pats kļūst par kiberhuligānu, ļoti palīdzoša būs šāda rīcība:

  • runājiet ar bērnu par kiberhuligānismu. Vecākiem ir svarīgi noskaidrot, vai un kā bērns izprot pazemošanu un apcelšanu virtuālajā vidē. Runājiet ar bērnu par to, ka uzvedības ētiskās normas virtuālajā vidē ir tieši tādas pašas kā reālajā saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Bērni bieži vien neatpazīst ētiski morālo robežu starp vienreizēju ķircināšanu un apcelšanu, pazemošanu. Bērnam var būt bažas, ka viņš pārāk jūtīgi reaģē uz vienaudžu jokiem un baidās saņemt aizrādījumu no vienaudžiem par humora izjūtas trūkumu. Šādas bažas veicina bērna klusēšanu par pazemošanu virtuālajā vidē. Atgādiniet bērnam, ka par kiberhuligānisku uzvedību var tikt piemērotas reālas un legālas sekas;
  • vienojieties par vienkāršiem interneta lietošanas noteikumiem. Ir dabiski, ka bērns nejauši piekļūst vai tieši interesējas par informāciju, kas nav piemērota bērna vecumam. Centieties šādus un līdzīgus gadījumus saskatīt kā iespēju uzzināt, kas saista bērna uzmanību, un pārrunāt ar bērnu interneta lietošanas noteikumus. Piemēram, ka bērns sociālajos tīklos nedrīkst izpaust savu tālruņa numuru vai sūtīt savu foto bez vecāku atļaujas;
  • neliedziet pieeju tehnoloģiju ierīcēm. Aizliegšana lietot dažādas ierīces veicinās bērna klusēšanu par piedzīvoto pāridarījumu virtuālajā vidē;
  • interesējieties par to, kas bērnu visvairāk saista internetā un ar ko bērns nodarbojas, lietojot kādu no tehnoloģiju ierīcēm. Līdzīgi reālajai videi, arī virtuālajā vidē bērnam var būt savas specifiskas intereses, par kurām jāzina arī vecākiem. Vecāku interese par bērna aktivitātēm internetā palīdzēs bērnam saprast, ka pastāv uzvedības robežas, lietojot internetu dažādiem mērķiem.

 

Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Mg.psych., klīnisko psiholoģi Elīnu Rotbahu – Zarembu. 

Raksts pirmoreiz publicēts 2018. gada decembrī.

Veselīgs dzīvesveids samazina audzēju risku par 30%

Posted on | by vr_admin

“Onkoloģisku saslimšanu skaits arvien pieaug, un šā brīža prognozes liecina, ka pasaulē uz 2032. gadu tas palielināsies par 70%!” atzīst Latvijas Onkologu asociācijas prezidents, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Onkoloģijas katedras vadītājs, asociētais profesors un vadošais pētnieks, LOC Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Dr.med. Jānis Eglītis. 

 

Joprojām trūkst atsaucības skrīninga programmai

Jānis Eglītis norāda, ka joprojām ir spēkā visiem zināmā patiesība par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem: nesmēķēt, neaizrauties ar alkoholiskajiem dzērieniem, būt fiziski aktīvam, sekot savam svaram, uzturā lietot daudz dārzeņus un augļus. “Ievērojot šo visu, ļaundabīgo audzēju attīstības risku iespējams samazināt par 30%,” saka dakteris.

Tomēr statistikas dati ir nepielūdzami, lai gan arī ne dramatiski – pēdējos 10 gados onkoloģijas pacientu skaits mūsu valstī ir samērā konstants – pirmreizēji diagnoze vēzis gada laikā tiek uzstādīta apmēram 11000 – 11500 cilvēkiem. Jāpiebilst, ka sievietēm reproduktīvā vecumā joprojām biežākais mirstības cēlonis ir krūts vēzis, savukārt mirstība no ļaundabīgiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām Latvijā.

“Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku saslimšanu, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, nezaudējot darba spējas un aktīvu atrašanos sabiedrībā,” uzsver onkologu priekšstāvis un piebilst, ka ar diagnostiku Latvijā nav problēmu, turpretī ārstēšanas jomā joprojām aktuāls ir jautājums par mūsdienīgām zālēm.

Otra tikpat nozīmīga problēma ir tieši agrīna diagnostika un valsts ieviestās skrīninga programmas maksimāla izmantošana. “Pieejamie dati liecina, ka atsaucība no sievietēm joprojām ir salīdzinoši maza un viņas neizmanto skrīninga programmas ietvaros piedāvāto iespēju bez maksas veikt mamogrāfiju krūtīm. Arī citiem vēža veidiem noteiktās bezmaksas skrīninga iespējas cilvēki izmanto ļoti kūtri, lai gan uzlabojumi ir vērojami. Šogad sasniegti 50%,” norāda Jānis Eglītis. Viņš pauž cerību, ka tuvākajā laikā šis process tiks uzlabots vēl vairāk, pateicoties dažādām idejām un iestrādēm.

“Veicot profilaktiskās pārbaudes un piedaloties valsts organizētajās skrīninga programmās, iespējams atklāt pirmsvēža saslimšanas un audzējus agrīnā stadijā un veiksmīgāk izārstēt pacientu,” teic Jānis Eglītis.

Vienkopus pieejama palīdzība

Latvijā onkoloģisko pacientu ārstēšanas jomā par flagmani uzskatāms Latvijas Onkoloģijas centrs, kur palīdzību saņem 80% pacientu. LOC gadā tiek veiktas aptuveni 8000 operācijas, 36 000 ķīmijterapijas procedūras, 52 000 staru terapijas procedūras un sniegtas vairāk nekā 98 000 speciālistu konsultācijas ambulatorajā daļā.

“Tas ir praktisks izaicinājums – saglabāt LOC kā vadošo onkoloģisko pacientu ārstniecības iestādi valstī, kurā tiek sniegti 80% no specializētās onkoloģiskās palīdzības,” uzsver Jānis Eglītis un piebilst, ka tikpat būtiska ir arī personalizēta pieeja ārstniecībā, kas nozīmē gan modernu audzēju un citu bioloģisko substanču morfoloģisko un ģenētisko izmeklēšanu, gan jaunu medikamentu ieviešanu valsts kompensējamo zāļu sarakstā, gan inovatīvu iekārtu  un tehnoloģiju iegādi progresīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai. “Koncentrējot nepieciešamos līdzekļus vienā, specializētā iestādē efektīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai, tas ir realizējams, turpretī, ja mēs sadalīsim kūku mazos gabaliņos, mēs turpināsim stagnēt, un augs tikai statistikas cipari ar novēlotiem saslimšanas gadījumiem,” teic profesors.

Tāpat joprojām ir spēkā “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020.gadam”. Profesors teic: “Pateicoties papildu piešķirtajam finansējumam, tagad onkoloģijas pacientiem pieejami vairāk nekā desmit jauni mērķterapijas medikamenti, kas iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Gribētos cerēt, ka šī tendence turpināsies un neaprobežosies līdz ar vēlēšanām, jo Latvijā sistēmiskajā ārstēšanā lielākoties esam spiesti izmantot novecojušus medikamentus pretēji praksei Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, kur aizvien vairāk izmanto efektīvāku un pacientu veselību saudzējošāku personalizētu medicīnisko aprūpi.”

Jānis Eglītis arī norāda, ka vajadzētu vienkāršot procesu, kā medikamenti nonāk apritē. Viņaprāt, ekonomiskās efektivitātes izvērtēšanas mehānisms medicīnā ir pārāk sarežģīts: “Tie nav salīdzināmi lielumi, ko izvērtējam – cilvēka dzīvība, veselība pret naudas daudzumu, kas nepieciešams, lai ārstētu pacientu.”

Raksts sagatavots Rīgas domes Labklājības departamenta un Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros. Raksts pirmo reizi publicēts 2018.gada novembrī.

Receptes no gatavošanas meistarklases “Saldās bietes”

Posted on | by vr_admin

Biešu rabarberu zupa ar biezpiena klimpām

Sastāvdaļas

Zupai

  • rabarbera kāts;
  • bumbiers;
  • biete;
  • 1,5 ēdamkarote cukura;
  • 5 ēdamkarotes kokosriekstu piena;
  • svaigs ingvers.

(biete, rabarbers, bumbieris – aptuveni vienādās proporcijās)

Biezpiena bumbiņām

  • 200 g biezpiena;
  • 2 ēdamkarotes mannas;
  • 4 ēdamkarotes auzu pārslu;
  • 2 ēdamkarotes cukura;
  • vaniļas cukurs;
  • rieksti vai mandeļu skaidiņas dekorēšanai.

Pagatavošana

Bieti izvāra, sagriež gabaliņos, pieber sagrieztu bumbieru, pāris šķēlītes ingvera un sagrieztu rabarberu. Pielej pavisam nedaudz ūdens, lai sākumā ir, kur sautēties, līdz rabarbers izsulojas. Pieber cukuru un vāra, līdz viss šķīst laukā. Sablendē un izkāš caur sietiņu. Pievieno kokosriekstu pienu un vēlreiz visu sablendē. Zupa gatava. Gatavo biezpiena bumbiņas: biezpienam pieber cukuru, vaniļas cukuru un mannu, izmaisa. Tad pa karotītei ber auzu pārslas un maisa. Kad masa stingra, auzu pārslas pietiek. Masai jābūt tādai, lai var veidot stingras bumbiņas un vāroties tās neizšķīst. Veido valrieksta lieluma bumbiņas. Vāra ūdenī apmēram 2 minūtes. Zupu pasniedz ar biezpiena bumbiņām un riekstiem.

Spinātu un biešu kūka

Sastāvdaļas

Pamatnei

  • 120 g dateļu;
  • 200 g mandeļu;
  • 80 g rozīņu.

Biešu pildījumam

  • 1 bietes sula;
  • ½ citrona sula;
  • 25 ml agaves sīrupa;
  • 100 g Indijas riekstu;
  • 50 ml kokosriekstu piena;
  • 50 ml kokosriekstu eļļas.

Spinātu pildījumam

  • 100 g spinātu;
  • 100 g Indijas riekstu;
  • 25 ml agaves sīrupa;
  • ½ citrona sula;
  • 50 ml kokosriekstu piena;
  • 50 ml kokosriekstu eļļas.

Pagatavošana

Smalki sablendē pamata masu un izklāj to tartes formā, veidojot paaugstinātas maliņas. Gatavo pirmo pildījumu – sīki sablendē pirmo devu Indijas riekstu, tad pievieno pārējās biešu masai nepieciešams sastāvdaļas. Ieklāj pildījumu tartes formā un topošo kūku uz 15 minūtēm ieliek ledusskapī, lai masa sastingtu un pildījuma kārtas viena ar otru nesaplūstu. Gatavo otro pildījuma kārtu – atkal sablendē Indijas riekstus, pievieno spinātu pildījumu un klāj virs biešu kārtas, torti atkal uz brīdi ieliek ledusskapī, tad var griezt gabalos.

Biešu-burkānu auzu mafini

Sastāvdaļas

  • 140 g kviešu miltu (1/2 no tiem – pilngraudu);
  • 1 tējkarote cepama pulvera;
  • 45 g auzu pārslu;
  • 80 g brūnā cukura;
  • 20 g valriekstu;
  • 1 tējkarote kanēļa;
  • 20 g rozīņu;
  • ¼ tējkarotes muskatrieksta;
  • šķipsniņa sāls;
  • 70 ml eļļas;
  • 2 olas;
  • 75 ml apelsīnu sulas;
  • 115 g ābolu;
  • 80 g burkānu;
  • 50 g bietes;

Pagatavošana

Sajaukt miltus, auzu pārslas un cepamo pulveri. Pievienot sadrupinātus riekstus, rozīnes, sāli, garšvielas un gandrīz visu cukuru, atstājot 1-2 karotes. Olas sakult ar eļļu, pievienot apelsīnu sulu, sīki sagrieztus ābolus, rīvētus burkānus un bieti. Visu kārtīgi izmaisa ar sausām sastāvdaļām. Aizpildīt mafinu formiņas uz ¾, virsū pārbērt ar atlikušo cukuru. Cept 200 grādos 20 minūtes.

Biešu braunijs

Sastāvdaļas

  • 4 bietes (450 g);
  • 100 g pilngraudu miltu;
  • 3 ēdamkarotes kakao;
  • 150 g tumšās 70% šokolādes;
  • 60 g eļļas;
  • 75 g brūnā cukura;
  • 3 – 4 ēdamkarotes ūdens;
  • 2 tējkarotes cepamā pulvera.

Pagatavošana

Bietes nomizo, sagriež nelielos gabaliņos un vāra, kamēr tās mīkstas. Mīkstas bietes liek blenderī un sablendē līdz viendabīgam biezenim. Bļodā samaisa miltus, kakao un cepamo pulveri, citā bļodā samaisa eļļu ar cukuru. Ūdens peldē izkausē šokolādi. Eļļas maisījumam pievieno biešu biezeni, izkausēto šokolādi un 4 ēdamkarotes ūdens. Visu rūpīgi samaisa. Miltu – kakao maisījumu pamazām pievieno biešu – šokolādes masai. Izmaisa līdz viendabīgai konsistencei. Uzkarsē krāsni līdz 180 grādiem. Cepamtraukā ieklāj cepampapīru un lej tajā mīklu. Cep krāsnī 35 – 40 minūtes. Pirms sagriešanas atdzesē.

No Images found.

Buklets “Pusaudzis. Alkohols. Smēķēšana. Padomi vecākiem, kā par to runāt”

Posted on | by vr_admin

Slimību profilakses un kontroles centrs ir sagatavojis informatīvu materiālu “Pusaudzis. Alkohols. Smēķēšana. Padomi vecākiem, kā par to runāt.” Materiāla mērķis ir iedrošināt un motivēt vecākus sarunai ar pusaudzi, pārrunājot ar atkarības vielu lietošanu saistītos jautājumus, kā arī sniedzot praktiskus ieteikumus, kā šo sarunu veidot. Materiāla pamatā ir iekļauta informācija par alkohola lietošanu, tomēr jāņem vērā, ka tā bieži vien tiek apvienota arī ar smēķēšanu, kurai arī būtu jāpievērš uzmanība.

Piedāvājam iepazīties ar materiālu!

vecakiem_atkaribas_148x210