Buklets “Pusaudzis. Alkohols. Smēķēšana. Padomi vecākiem, kā par to runāt”

Slimību profilakses un kontroles centrs ir sagatavojis informatīvu materiālu “Pusaudzis. Alkohols. Smēķēšana. Padomi vecākiem, kā par to runāt.” Materiāla mērķis ir iedrošināt un motivēt vecākus sarunai ar pusaudzi, pārrunājot ar atkarības vielu lietošanu saistītos jautājumus, kā arī sniedzot praktiskus ieteikumus, kā šo sarunu veidot. Materiāla pamatā ir iekļauta informācija par alkohola lietošanu, tomēr jāņem vērā, ka tā bieži vien tiek apvienota arī ar smēķēšanu, kurai arī būtu jāpievērš uzmanība.

Piedāvājam iepazīties ar materiālu!

vecakiem_atkaribas_148x210

 


Photo by Vitaly Gariev on Unsplash

Video sižets – saruna par veselīgu dzīvesveidu ar gerontologu, profesoru Jāni Zaļkalnu

 

Saruna ar profesoru Jāni Zaļkalnu – gerontologu-geriatru, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītāju. Tajā profesors stāsta, kā izprast un pieņemt tik dabisko novecošanās procesu, lai rastu iespējas vecumdienas pavadīt pēc iespējas pilnvērtīgāk. Šī ir pēdējā no 4 sarunu cikla sarunām. Iepriekšējās sarunās ārsti cita starpā uzsvēra arī tos novecošanos ietekmējošos faktorus, ko novērst mēs nevaram, un cik būtiska ir savlaicīga profilakse un diagnostika. Šajā noslēdzošajā sarunā vairāk uzsvērta apziņas nozīme, ar kuras palīdzību savā ikdienā un dzīvesveidā varam ieviest vairāk prieka un pēc iespējas ilgāk saglabātu možumu ikdienā. Ar profesoru Jāni Zaļkalnu sarunājas ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=Cc6u1dZrlO8&t=12s) aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.

Video sižets – saruna par senioru veselības profilaksi ar ģimenes ārsti Žannu Raku

 

Trešajā sarunu sižetā par senioru veselību ģimenes psihoterapeite Aina Poiša uzrunā SIA “Rīgas veselības centrs” filiāles “Ziepniekkalns” ģimenes ārsti Žannu Raku. Aicinām noskatīties video un uzzināt, kādēļ tik svarīga nozīme ir asinsspiediena, pulsa un citu veselības rādītāju pārbaudei, ko veic ģimenes ārsts vizītes laikā; kādas ir tipiskākās saslimšanas senioru vecumā, ar ko savā praksē visbiežāk sastopas ģimenes ārste, un kādi ir galvenie simptomi, kas norāda uz nepieciešamību doties uz papildu izmeklējumiem?

Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=iWHSxYoZfaY&t=1318s), aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.

 

 

Video sižets – saruna par demenci ar psihiatru Elmāru Tēraudu

Aicinām noskatīties Rīgas domes Labklājības departamenta izstrādāto sarunu video par senioru veselību. Šis ir otrs no četru sarunu cikla sižetiem, un šoreiz ģimenes psihoterapeite Aina Poiša sarunājas ar psihiatru Elmāru Tēraudu, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītāju.

Tajā uzzināsiet – kas ir demence, un kādas ir izteiktākās demences izraisītās psihisko procesu pārmaiņas. Sarunā psihiatrs stāsta arī par svarīgākajiem demences riska faktoriem un pazīmēm, kas palīdz demenci atpazīt, profilakses iespējām, lai mazinātu saslimšanas riskus, un ko darīt, ja diagnoze – demence jau ir noteikta.

Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=Ik1WJY5O_kY&t=1771s), aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.

 

Video sižets – saruna par senioru traumatismu ar traumatologu-ortopēdu Sandri Petroni un ergoterapeiti Vitu Kurganovu

Aicinām noskatīties RVP Labklājības departamenta izstrādāto sarunu video par senioru traumatismu, kurā īpaši senioriem vērtīgus padomus un informāciju sniedz Sandris Petronis (Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs, traumatologs – ortopēds, Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedras pasniedzējs) un Vita Kurganova (Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeite). Ar ekspertiem sarunājas ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Video uzzināsiet, kādas ir tipiskākās un bīstamākās traumas, kāda ir to ietekme uz veselību, un kādi ir iespējamie veidi, kā pašu spēkiem samazināt traumatisma risku, piemēram, vienkāršiem veidiem labiekārtojot savu mājvietu. Šī informācija var būt noderīga ne tikai senioriem, bet arī viņu tuviniekiem, kuri var palīdzēt seniora mājvietu padarīt drošāku, ņemot vērā ergonomikas pamatprincipus un dažādus palīglīdzekļus – piemēram, ikdienā izmantojot neslīdošas zolītes; atzīmējot sliekšņus, aiz kuriem iespējams paklupt vai aizķerties; piestiprinot atbalsta rokturus vannasistabā, kā arī izmantojot citus efektīvus paņēmienus, lai pasargātu no kritieniem vai citiem raksturīgākajiem traumu gūšanas veidiem.

Skatoties sižetu youtube kanālā “Veselīgs rīdzinieks” (www.youtube.com/watch?v=n8ci8NNu5Hk), aprakstā redzami arī sižeta pieturas punkti. Uz tiem uzspiežot, nonāksiet attiecīgajā sarunas tēmā.

Photo by Towfiqu barbhuiya on Unsplash

Aicinām noskatīties sarunu video ciklu par senioru veselību

Kā padarīt drošāku mājas vidi, lai pasargātu sevi vai tuviniekus no kritieniem, kas ir vienas no biežākajām traumām senioru vecumā? Kā pieņemt fiziskās un garīgās pārmaiņas, kas rodas novecošanās procesa gaitā? Kādēļ tik svarīga nozīme ir asinsspiediena, pulsa un citu veselības rādītāju pārbaudei, ko veic ģimenes ārsts vizītes laikā? Kuras ir svarīgākās profilaktiskās veselības pārbaudes, un kādi ikdienas paradumi palīdz saglabāt možu prātu un garu?

Continue reading

Rūpējies par savu redzi!

Laba redze ir būtiska kvalitatīvas dzīves sastāvdaļa. Daudzi no mums savas dienas pavada pie datora un telefona ekrāniem. Tā paiet gan darba dienas, gan vakari un brīvdienas. Īpaši daudz laika dažādu ekrānu tuvumā pavadām pēdējā laikā, kad COVID-19 dēļ daudzi no mums mācās un strādā attālināti, tikšanās un sapulces notiek virtuālajā vidē, arī liela daļa no brīvā laika pavadīšanas veidiem – koncerti, teātra izrādes, izstādes, pat sporta nodarbības, ir pārcēlušies un virtuālo vidi.

Lai šajos jaunojos dzīves apstākļos redze neciestu, ir svarīgi par to parūpēties, pirms vēl acis apsārtušas, kļuvušas sausas un niezošas, redze sākusi migloties. Veselīgs dzīvesveids, pilnvērtīgs, vitamīniem un minerālvielām bagāts uzturs, pietiekoši liels ūdens patēriņš palīdzēs uzturēt arī acis veselas. Tomēr nedrīkst aizmirst arī par regulāru acu atpūtināšanu un izvingrināšanu.

Veselīgi ir mirkšķināt acis vidēji ik pēc piecām sekundēm. Tomēr, veroties ekrānā, mēs to darām krietni retāk. Strādājot pie datora, ir svarīgi vismaz ik pēc 15 minūtēm novērsties no darāmā darba un palūkoties tālumā – ārā pa logu vai kaut vai uz tālāko sienu. Ir dažādi acu vingrinājumi, kas palīdz tām atpūsties.

Vienkārši, taču ļoti noderīgi vingrinājumi acīm:

  1. skaties uz augšu piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties uz leju piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot;
  2. skaties pa labi piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties pa kreisi piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot;
  3. skaties uz augšējo labo stūri piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties uz apakšējo kreiso stūri piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot;
  4. skaties uz augšējo kreiso stūri piecas sekundes, atpūtini acis, tad skaties uz apakšējo labo stūri piecas sekundes. Atkārto piecas reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot;
  5. rotē acis pulksteņa rādītāja virzienā desmit sekundes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot;
  6. rotē acis pretēji pulksteņa rādītāja virzienam desmit sekundes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot;
  7. savirzi acis kopā, lai redzētu degungalu. Tad paskaties uzacu augstumā, tad atpakaļ uz degungalu. Atkārto piecas reizes. Atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot;
  8. samiedz acis, cik stipri vien vari. Noturi tās samiegtas piecas sekundes. Atver acis vaļā, cik plaši vien vari. Noturi tās vaļā piecas sekundes. Atkārto desmit reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot;
  9. nofokusē redzi uz kādu tuvu esošo priekšmetu (piemēram, pirkstu), lai skaidri to saskatītu, tad nofokusē redzi uz kādu tālu esošu priekšmetu (vēlams ārpus telpas, skatoties caur logu), maini fokusu desmit reizes. Tad atpūtini acis, vairākas reizes pamirkšķinot.

Regulāra acu izvingrināšana palīdzēs uzturēt acis veselīgas un redzi labu. Tomēr nevajag aizmirs arī par regulārām redzes pārbaudēm un ārsta apmeklējumu, ja ir jebkādas sūdzības saistībā ar redzi vai acīm.


Photo by Redowan Dhrubo on Unsplash

Video pusaudžiem par dažādām ar higiēnu saistītām tēmām

Slimību profilakses un kontroles centrs ir izveidojis izglītojošus video pusaudžiem par personīgo higiēnu. Video sērijā ir iekļauti video ar ieteikumiem kā rūpēties par savu intīmo zonu higiēnu, video par svīšanu un piemērota apģērba izvēli, kā arī video par roku, sejas ādas un galvas ādas un matu kopšanu. Izveidotajos video materiālos ir uzsvērta personīgās higiēnas nozīme veselībai un pašapziņas celšanai, kas ir svarīgi pusaudžu vecumposmā.

Photo by engin akyurt on Unsplash

 

Receptes no gatavošanas meistarklases “Maize – cepsim paši!”

FOKAČA

SASTĀVDAĻAS:

  • kviešu miltu, 175 g;
  • pilngraudu kviešu milti, 50 g;
  • sausais raugs, 6 g;
  • sāls, ½ tējk.;
  • cukurs, ½ tējk.;
  • olīveļļa, 7 ēdamk.;
  • rozmarīna zariņš, 1 gab.;
  • ķirštomātiņi, 1 sauja;
  • silts ūdens, 150 ml.

PAGATAVOŠANA:

  • kviešu miltus sajauc ar sāli, cukuru un raugu, vidū izveido bedrīti, kurā ielej 150 ml silta ūdens un 2 ēdamkarotes eļļas;
  • pamazām jauc klāt pilngraudu kviešu miltus un, pievienojot visus, samīca mīklu, mīca pamatīgi, līdz mīkla ir vijīga un nelīp pie rokām;
  • mīklu saveļ bumbā, pārklāj ar dvielīti un siltā vietā raudzē, līdz tā dubultojas apjomā;
  • mīklu pēc raudzēšanas ~2 cm biezā kārtā ieklāj ar cepampapīru izklātā un ar eļļu pārslacītā veidnē (mīklu var klāt uz cepampapīra arī bez veidnes);
  • ar pirkstiem mīklu veidnē izlīdzina, pārklāj un siltumā atkal raudzē, tad mīklā ar pirkstiem vai koka karotes kātu izspiež iedobumiņus, ieliek tur uz pusēm sagrieztus tomātiņus;
  • mīklu pārkaisa ar rozmarīna lapiņām, pārslaka atlikušo eļļu, var pārkaisīt ar sāli;
  • cep iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 2300 ~10 minūtes, tad karstumu samazina uz 2000 un cep vēl 10 minūtes.

BULCIŅU MAIZE AR SIERU

SASTĀVDAĻAS:

  • kviešu milti, 200 g;
  • auzu milti, 50 g;
  • piens vai ūdens, ½ glāze;
  • ola, 1 gab.;
  • sviests, 30 g;
  • šķipsniņa sāls;
  • cukurs, 1 ēdamk.;
  • sausais raugs, 5 g;
  • mocarellas siers, 80 g;
  • sezama sēkliņas un ķimenes.

PAGATAVOŠANA:

  • bļodā iesijā kviešu miltus, kas sajaukti ar sāli, cukuru un raugu, vidū izveido bedrīti, ielej siltu pienu, ūdeni vai abus, pievieno mīkstu sviestu un olu, nedaudz atstājot pārsmērēšanai;
  • pamazām jauc klāt auzu miltus, izveido mīklu, labi samīca, pārklāj ar dvieli un noliek siltā vietā, līdz mīkla ir uzrūgusi un dubultojusies;
  • pēc uzrūgšanas mīklu saspaida, izveido garenu desiņu un sadala 9 vienādos gabalos;
  • arī sieru sadala 9 gabalos;
  • katru mīklas gabaliņu saplacina, vidū liek siera gabaliņu, cieši ietin mīklā un saveļ apaļās bumbiņās;
  • bumbiņas liek ietaukotā veidnē, pārsmērē ar olu, daļu pārkaisa ar sezama sēkliņām, daļu – ar ķimenēm;
  • veidni pārsedz un uz 15 minūtēm noliek uzrūgt;
  • cep iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 2000 ~20 minūtes;
  • izņemtas no krāsns tās atdzesē un pasniedz siltas.

PILNGRAUDU DĀRZEŅU MAIZE

SASTĀVDAĻAS:

  • burkāns (sarīvēts), 240 g;
  • sarkanais sīpols (sīki sakapāts), 1 gab.;
  • ķiploks (saspiests), 2 daiviņas;
  • seleriju kāti (sīki sagriezti), 3 gab.;
  • šampinjoni (šķēlītes), 125 g;
  • mazs cukini (šķēlītēs), 1 gab.;
  • pētersīļi un kinza (sakapāti), 3 ēdamk.;
  • čedaras siers (sarīvēts), 60 g;
  • pilngraudu milti, 125 g;
  • olas, 2gab.

PAGATAVOŠANA:

  • sakarsē cepeškrāsni līdz 1800;
  • izklāj formu ar cepampapīru;
  • visus dārzeņus, sēnes, zaļumus, čedaras sieru, olas un miltus lielā bļodā samaisa viendabīgā masā;
  • masu liek ar cepampapīru izklātā formā un cep ~1 stundu.

BIEZPIENA RUDZU MAIZE

SASTĀVDAĻAS (3 gab.):

  • mīksts biezpiens, 9 ēdamk.;
  • olas, 3 gab.;
  • pilngraudu rudzu miltu, 21 ēdamk.;
  • cepamais pulveris, 2½ tējk.;
  • sāls (pēc garšas);
  • saulespuķu sēkliņas (rotāšanai).

PAGATAVOŠANA:

  • biezpienu, olas un sāli samaisa līdz viendabīgai masai;
  • pievieno miltus un cepamo pulveri, samaisa (maisīšanai labāk izmantot dakšiņu vai lāpstiņu, jo mīkla būs ļoti lipīga – tā ir pareizā konsistence, vairāk miltus nepievieno, citādi maizīte būs cieta);
  • mīklu sadala 3 daļās un izveidot apaļas maizītes;
  • var izrotāt ar sēkliņām, cep iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 200° līdz kļūst zeltaini brūna.

MANDEĻU, TOMĀTU UN BAZILIKA PESTO

SASTĀVDAĻAS:

  • lieli tomāti, 4 gab.;
  • blanšētas mandeles, 90 g;
  • ķiploks, 2 daiviņas;
  • melnie pipari;
  • baziliks, 1 saišķītis;
  • olīveļļa, 4 ēdamk.;
  • cietais siers (rīvēts), 4 ēdamk.

PAGATAVOŠANA:

  • tomātus nomizo un izgriež sēklas, tad pārkaisa ar sāli un liek caurdurī, lai kārtīgi izvelk sulu un notecinās, pēc tam lieko sāli noskalo;
  • tomātus nosusina papīra dvielī un kopā ar blanšētām mandelēm un ķiploku daiviņām liek blenderī un sablendē.
  • pieber sāli un piparus, arī bazilika lapiņas, pielej ēdamkaroti olīveļļas, sablendē viendabīgā masā, pievieno sarīvēto sieru, atlikušo olīveļļu un rūpīgi samaisa.

SALSA VERDE

SASTĀVDAĻAS:

  • 5 nelieli marinēti gurķi, 5 gab.;
  • ķiploka daiviņa, 1 gab.;
  • pētersīļi (sagriezti), 1 sauja;
  • dilles (sagrieztas), 2 ēdamk.;
  • olīveļļa, 2 ēdamk.;
  • citrona sula, 1 ēdamk.

PAGATAVOŠANA:

  • visu sīki sakapā, samaisa un atstāj 20 minūtes ievilkties.