Rīgas domes Labklājības departaments projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros aicina rīdziniekus bezmaksas apmeklēt ciguna nodarbības.
Ciguna vingrošana ir Ķīnas medicīnas, 5000 gadu senu un iedarbīgu zināšanu kompleksa, sastāvdaļa. Šie vingrojumi ir ļoti vienkārši izpildāmi un neprasa īpašu sagatavotību, lokanību, priekšzināšanas vai vecuma ierobežojumu. Vingrojumu pozitīvais efekts izpaužas dažādos veidos, bet īsumā var tikt raksturots kā veselības uzlabošana un dzīvesprieka paaugstināšana. Vingrojumu efekts ir pierādīts arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos. Latvijā Saulainā ciguna virzienu ir ieviesis Latvijas Austrumu vingrošanas asociācijas prezidents, ārsts, rakstnieks un ciguna skolotājs Igors Kudrjavcevs.
Nodarbības vadīs Latvijas Austrumu vingrošanas asociācijas licencētas programmas “Ciguns – instruktors” (RD IKSD licence DIKS-17-318-ail) sertificēti instruktori.
Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.
Neskatoties uz vasaras svelmi, projektā “Vairāk iespēju!” praktiskās nodarbības grupās turpinās. Tā kā nodarbības notiek jau ceturto mēnesi, to vadītāji jau ir labāk iepazinuši dalībniekus. Nodarbību vadītāji uzsver, ka ļoti nozīmīgi ir tas, ka dalībnieki ikdienā dzīvo vienuviet un ir savstarpēji iepazinuši viens otru. Šāda situācija gan nav stabila, jo centru iemītnieki mainās, tāpēc nodarbību vadītājiem ir jāprot būt ļoti elastīgiem domāšanā un attieksmē, lai spētu sajust mainīgo grupas noskaņojumu un atbilstoši veidot uzdevumus konkrētajai nodarbībai.
Ieskatam kāda mūzikas terapijas nodarbība pirmdienas pēcpusdienā. Nodarbībā piedalās pieci dalībnieki – dažāda vecuma vīrieši, kas rehabilitācijas centrā uzturas atšķirīgu laika periodu. Šoreiz nodarbība veltīta sevis izprašanai un savus personisko pozitīvo resursu atpazīšanai, kam ir būtiska nozīme veidojot attiecības ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Tas ļauj celt pašapziņu, vairāk ticēt sev un paļauties uz saviem spēkiem.
Nodarbības laikā visi tās dalībnieki sēž aplī. Katrs dalībnieks izvēlas kādu mūzikas instrumentu, kas šajā dienā vislabāk atbilst viņa noskaņojumam. Mūzikas instrumentu klāsts ir plašs. Dalībnieki ātri veic izvēli, kam seko arī īss izvēlētā mūzikas instrumenta skanējuma demonstrējums. Dalībnieki savās izvēlēs ir ļoti atšķirīgi – no skaļām bungām līdz čukstam līdzīgai skaņai, ko rada lietus koks. Tad nodarbības vadītāja dod uzdevumu katram dalībniekam nosaukt trīs lietas, kas viņam palīdzētu gūt uzmundrinājumu melnajās dienās, kad ir kādas nepatikšanas un drūms garastāvoklis. Atbildēt nav nemaz tik vienkārši, jo, kā bilst Maksims,: “senāk palīgā tika ņemts alkohols un narkotikas, bet ko tagad?” Tiek minēta mūzikas klausīšanās, uzmundrinošas sarunas ar ģimenes locekļiem vai draugiem (bet ar skumju piebildi, ka šobrīd ārpus centra vairs draugu nav), vai arī gluži pretēji – kādam palīdz iespēja padomāt klusumā. Nākamais uzdevums ir melno dienu padarīt simboliski gaišu – jau nosauktās trīs lietas atveidot uz melnas papīra lapas tā, lai kopējais iespaids būtu gaišs. Top ļoti atšķirīgi zīmējumi un katrs labprāt cenšas izskaidrot savējo. Pēdējā uzdevuma izpildei visi kopīgi izvēlas divus zīmējumus, kuri tiks atveidoti ar skaņu palīdzību, izmantojot izvēlētos mūzikas instrumentus, veidojot kopēju orķestri. Šeit nodarbības vadītāja uzsver, ka ļoti svarīgi ir ieklausīties un sadzirdēt, kā skan pārējo dalībnieku instrumenti, lai tos nepārmāktu. Visi labprāt iesaistās kopējā skanējuma radīšanā un tad jau arī nodarbība ir galā.
Šo it kā vienkāršo un pat it kā bērnišķīgo uzdevumu mērķis ir likt apzināties, izvērtēt un stiprināt savus iekšējos pozitīvos resursus. Šādi uzdevumi ļauj atpazīt, attīstīt un nepazaudēt kreatīvās spējas un apzināties, ka arī apkārtējie cilvēki, sabiedrība var būt atbalstoša un sniegt atbalstu melnā dienā.
Rīgas domes Labklājības departaments projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros aicina piedalīties “Ģimenes sporta dienas 2018/2019” atklāšanā un arī turpmākajās ģimenes sporta dienu aktivitātēs. Šogad vēl notiks piecas sporta dienas augustā un četras septembrī. Vēl divdesmit sporta dienas turpināsies 2019.gada vasarā. Visas ģimenes sporta dienu aktivitātes būs bezmaksas un norisināsies dažādos Rīgas parkos, ko daudzi jau ir iecienījuši kā savu atpūtas vietu.
Ģimenes sporta dienām ir olimpiska devīze – GALVENAIS IR PIEDALĪTIES! Vēlēšanās aktīvi un interesanti pavadīt kopīgo laiku ar ģimeni ir galvenie priekšnoteikumi, lai piedalītos “Ģimenes sporta dienās 2018/2019”. Ģimenes sporta dienu olimpisko garu palīdzēs uzturēt Olimpisko spēļu dalībnieks kalnu slēpotājs Kristaps Zvejnieks un Latvijā labākais skrituļslalomists Miks Zvejnieks.
Sporta dienās būs iekļautas vairākas sporta spēļu disciplīnas visai ģimenei, ko arī pēc tam var spēlēt gan ģimenes, gan draugu lokā, gandrīz jebkurā vietā, bet jo īpaši – brīvā dabā. Visas ģimenes sporta dienu aktivitātes notiks kopā ar klīnikas “Piramīda” instruktoriem, kas paskaidros, kā pareizi izpildīt vingrinājumus, pastāstīs par katra vingrojuma nozīmi un ietekmi uz mūsu organismu.
Ģimenes sporta dienas ir lieliska iespēja bērniem kopā ar vecākiem izmēģinātu dažādus sporta veidus un kopīgi cīnīties par sportiskās ģimenes titulu. Ģimenes sporta dienās būs iespēja izmēģināt regbija spēles metienus, iziet florbola šķēršļu joslu un sacensties lidojošā šķīvīša distancē. Būs arī volejbola elementu apguve un jau iecienītas aktivitātes – futbola bumbas sišana vārtos un metieni ar basketbola bumbu. Savukārt mazākie sporta dienu dalībnieki kopā ar vecākiem varēs paši izgatavot netradicionālus sporta inventārus no ikdienā izmantojamiem priekšmetiem, piemēram, piepildīt ar smiltīm plastmasas pudeles un izmatot tās kā hanteles. Savukārt treneri parādīs vingrinājumus, kurus ar šādām pašu izgatavotām hantelēm varēs izpildīt visa ģimene kopā, atpūšoties pludmalē vai jebkurā citā atpūtas vietā. Ģimenes sporta dienu ietvaros pirmo reizi notiks “Lecamauklu čempionāts”, kurā sacentīsies visi sporta dienu dalībnieki, noteiktā laika intervālā izpildot maksimālo lēcienu skaitu. Aktīvākie sporta dienu dalībnieki saņems piemiņas un veicināšanas balvas.
“Ģimenes sporta dienas 2018/2019” atklāšana notiks otrdien, 31.jūlijā, Māras dārzā, plkst. 17:00.
Atklāšanas pasākumā visi dalībnieki varēs spēlēt lielformāta šahu, dambreti, sist futbola bumbu vārtos, piedalīties florbola šķēršļu joslā, pārbaudīt komandas garu regbija piespēlēs un lidojušo šķīvīšu lidināšanā, uzspēlēt badmintonu un volejbolu ar citādākiem noteikumiem un izlēkāties ar lecamauklām. Tie, kas nekrās punktus komandai, piedaloties kādā no distancēm, varēs aktīvi darboties dažādu sporta veidu treniņu vietās un izmēģinot nepieciešamo inventāru. Jaunākie pasākuma apmeklētāji kopā ar vecākiem varēs izgatavot paši savu sporta inventāru.
Lai kopā ar ģimeni varētu piedalīties Ģimenes sporta dienā, krāt punktus un saņemt balvas, pirms pasākuma nepieciešams reģistrēties teltī pasākuma teritorijā.
Ģimenes sporta dienas tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros. Projekta mērķis ir organizēt izglītojošus un veselību veicinošus publiskos pasākumus Rīgas pašvaldības teritorijā.
Sīkāka informācija, sazinoties ar Sarmīti Cinovsku, tālr. nr. 29197788, e-pasta adrese sarmite.cinovska@2c.lv
28.jūlijā katru gadu visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Hepatīta diena. Šogad Pasaules Hepatīta dienas ietvaros ikviens iedzīvotājs tiek aicināts bez maksas un anonīmi veikt B un C hepatīta eksprestestus un saņemt pirmstesta un pēctesta konsultāciju.
C un B hepatīta eksprstestu veikšana Rīgā
23.07.
24.07.
25.07.
26.07.
27.07.
28.07.
“DIA+LOGS” – atbalsta un resursu centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS
Ar eksprestestu veikšanas vietām citās Latvijas pilsētās var iepazīties šeit.
Aicinām iepazīties ar testa tapšanas gaitu, noskatoties šo videomateriālu.
Hepatīts ir aknu iekaisums – infekcijas slimība, ko izraisa hepatīta vīrusi.
Saslimt ar B hepatītu ir visvieglāk, jo inficēšanās deva, salīdzinot ar C hepatītu, ir niecīga.
B hepatīts izplatās ar asiņu starpniecību, seksuāli transmisīvā ceļā un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim vai dzemdību laikā). Inficēšanās ar B hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces un adatas), dzimumkontaktu ceļā (vagināla, anāla vai orāla seksa laikā), ja netiek lietots prezervatīvs, lietojot kopīgus higiēnas piederumus, piemēram, skuvekli, zobu birsti, veicot manikīru, pedikīru, tetovēšanu vai pīrsingu, zobārstniecības u.c. medicīnisku manipulāciju laikā, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).
B hepatīta vīrusam ir raksturīga īpaša izturība pret ķīmisku un fizikālu līdzekļu iedarbību, tādēļ, veicot manipulācijas, kas saistītas ar ādas vai gļotādas bojājumu ar vairākkārt lietojamiem instrumentiem, noteikti jāpārliecinās, ka tie tiek sterilizēti speciālās iekārtās atbilstoši instrukcijai.
Apmēram 30 līdz 40 % cilvēku slimība noris ar tai raksturīgām pazīmēm: nespēks, nelaba dūša, vemšana, sāpes vai smaguma sajūta labajā paribē, bezmiegs, ādas nieze, tumšs urīns, gaiši izkārnījumi, dzelte (var sākties no acu baltumiem un pārņemt visa ķermeņa ādu).
Aptuveni 10 līdz 15 % gadījumu attīstās hroniskas formas B hepatīts. Šādos gadījumos nepieciešams veikt papildu izmeklēšanu pie infektologa vai hepatologa un uzsākt specifisku ārstēšanu. Hroniska B hepatīta gadījumā nepieciešams regulāri kontrolēt veselību, jo ir paaugstināts risks saslimt ar aknu cirozi vai aknu vēzi. Faktori, kas slimības norisi saasina: toksisku vielu lietošana (alkohols, narkotikas, medikamenti), fiziska pārslodze, aknas pārslogojoša uztura lietošana (trekni produkti).
B hepatītu diagnosticē ar asins analīzi, nosakot antigēnu HBsAg. Antigēns asinīs parādās jau 1 līdz 1,5 mēnešus pirms slimības izpausmēm. Nedaudz vēlāk asins analīzes uzrāda organismā izstrādātās antivielas pret B hepatīta vīrusu. Nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie aknu slimību speciālista – hepatologa, kas veiks plašāku izmeklēšanu.
Smagākos B hepatīta gadījumos ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, taču vieglākos gadījumos B hepatītu var ārstēt arī mājās. Akūta B hepatīta gadījumā vairumam pacientu nav nepieciešama medikamentu lietošana. Hroniskas formas gadījumā tiek lietoti pretvīrusu medikamenti. Pēc B hepatīta pārslimošanas organismā izveidojas antivielas, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās.
Visefektīvākā B hepatīta profilakse ir vakcinācija. Kopā nepieciešams saņemt 3 potes 6 mēnešu laikā. Vienreiz veicot vakcinācijas kursu, tiek nodrošināta aizsardzība pret slimību un atkārtota vakcinācija nav nepieciešama. Kopš 1997. gada Latvijā notiek visu zīdaiņu vakcinācija pret B hepatītu. Imunizācija jāveic pusaudžiem 14 gadu vecumā, ja viņi nav vakcinēti iepriekš. Vakcinācija ieteicama arī inficēto cilvēku ģimenes locekļiem, dzimumpartneriem un citām riska grupām. Vakcinācija pret B hepatītu pasargās arī no D hepatīta, jo inficēšanās ar D hepatītu iespējama tikai vienlaicīgi ar B hepatītu vai personām, kas jau ir inficētas ar B hepatīta vīrusu.
Arī C hepatīts ir vīrusu infekcijas slimība, kas izpaužas ar aknu audu bojājumiem. C hepatīts ir ļoti izplatīta infekcija injicējamo narkotiku lietotāju un ar tiem saistīto personu vidē.
Visizplatītākais C hepatīta vīrusa pārneses veids ir ar inficētu asiņu starpniecību. Retāk C hepatīts tiek pārnests seksuālās transmisijas un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim, visbiežāk dzemdību laikā).
Inficēšanās ar C hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas un citus), lietojot kopīgus higiēnas piederumus (skuvekļus, zobu birstes), veicot skaistumkopšanas procedūras (manikīrs, tetovējumi, pīrsings), medicīnisko manipulāciju laikā (zobārsts, ķirurģiskas manipulācijas), ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, iesaistoties gadījuma dzimumsakaros un bieži mainot partnerus, ja netiek lietots prezervatīvs, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).
Sākuma pazīmju šai slimībai var nebūt. Tomēr, ja sākotnējie simptomi ir, tie ir neizteikti, tos bieži uzskata par saaukstēšanos. Retos gadījumos parādās ilgstošs nogurums, slikta dūša, diskomforta sajūta labajā paribē, slikta apetīte, īslaicīgas muskuļu un locītavu sāpes, dzelte. C vīrushepatīts 80% gadījumu pāriet hroniskā formā, arī hroniskās formas simptomi ir nespecifiski un ilgstoši var nebūt pamanāmi.
C hepatītu diagnosticē, veicot asins analīzi, kurā nosaka vīrusa antigēnu vai antivielas pret C hepatīta vīrusu (anti-HCV). Antivielas asinīs saglabājas visu mūžu, arī ja pats vīruss vairs nav atrodams organismā. Latvijā visiem asins paraugiem, kuros ir atrastas antivielas, tiek veikta apstiprinoša diagnostika. Aknu slimību speciālists – hepatologs, veic plašākus izmeklējumus, lai noteiktu aknu bojājumu līmeni.
Apstiprinātas diagnozes gadījumā uzsāk specifisku pretvīrusu terapiju, lai novērstu iekaisumu un aknu bojājumus. Hroniska C hepatīta gadījumā ārsts nozīmē specifisku ārstēšanu ar iedarbīgiem pretvīrusu preparātiem. Ārstēšanās ilgst vidēji 6 līdz 11 mēnešus. Kopš 2014. gadā valsts 75% apmērā kompensē medikamentu iegādi. C hepatīta ārstēšanai. Trūcīgas personas ārstēšanās tiek kompensēta pilnā apmērā.
Pret C hepatītu vakcīnas nav. Cilvēkiem, kuri ir inficējušies ar C hepatītu, ir svarīgi vakcinēties gan pret A hepatītu, gan B hepatītu, lai novērstu citas hepatīta infekcijas pievienošanos un attālinātu aknu cirozes un vēža attīstību.
Rīgas domes Labklājības departaments projekta ”Uzlabot sociālās iemaņas un darba prasmes vidēja gadagājuma vīriešiem ar alkohola atkarību pagātnē” (“Vairāk iespēju!” (PVS ID 3684) “MUCH MORE” (CB 694)) ietvaros, ko līdzfinansē Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam, 2018.gada 12.jūnijā rīkoja četru akadēmisko stundu semināru profesionāļiem “Stress un izdegšanas sindroms darba vietā. Stresa psiholoģiskās pārvarēšanas stratēģijas.” Semināru apmeklēja 24 profesionāļi, kuri ikdienā strādā sociālās rehabilitācijas jomā.
Semināra lektore, psiholoģe Marija Ābeltiņa, ilgus gadus strādājusi krīzes centrā “Skalbes” kā psiholoģe un krīzes komandas dalībniece, savu profesionālo interesi saista ar stresa teorijas pētīšanu un lekciju lasīšanu.
Semināra pirmajā daļā lektore pievērsa uzmanību dažādām stresa teorijām un to autoriem – piemēram, H. Seljē, F. Zimbardo, K. Maslača, A. Kruma, K. Makgoniala. Tika runāts par stresu darba vietā un izdegšanas sindromu profesionāļu vidū un to, cik patiesībā svarīga ir darba vide un organizācijas kultūra. Tika apspriestas dažādas situācijas, kuras veicina stresu un izdegšanas sindromu, piemēram, nepiemērota darba slodze, apbalvojumu trūkums, pozitīvu attiecību trūkums, vērtību konflikts u.c.. Neveiksmīgi pārvaldītais hroniskais stress visbiežāk rezultējas ar izdegšanas sindromu, kas savukārt var pāraugt depresijā. Izdegšanas sindroms var izpausties ar dažādām emocijām – aizkaitinājumu, dusmām, vainas sajūtu u.c.
Lektore iezīmēja ļoti būtisku niansi – ikdienas stress nav bīstams, bīstami ir tas, ka cilvēki pārdzīvo par pašu stresu. Tas nozīmē, ka cilvēka domāšanas veids ietekmē ķermenī noritošas fizioloģiskās reakcijas. Mainoties cilvēka attieksmei pret stresu, mainās arī organisma reakcija uz to. Ja stresu uztver kā izaicinājumu, organismā izdalās hormoni, kuri stiprina imunitāti.
Semināra otrā daļa bija veltīta stresa pārvarēšanas metodikām, praktiskajiem uzdevumiem un ieteikumiem, kā speciālistiem šīs metodikas pielietot savā ikdienas darbā ar klientiem.
Svarīgākās seminārā iegūtās atziņas:
piešķirot stresam jēgu – mainās reakcija uz to;
pēc krīzes, saņemot atbalstu un, mainoties situācijai, cilvēka resursi pieaug;
laba organizācijas kultūra, pozitīvas savstarpējās attiecības, palīdz izturēt smago darba slodzi un veicina darbinieku produktivitāti;
vecie ieradumi cilvēka atmiņā “nedzēšas”, tādēļ jaunie ieradumi ir jāattīsta un jānostiprina.
Pienu uzvāra, kad sāk burbuļot, pieliek biezpienu (graudaino) un karsē, lēni maisot, līdz piens atsūkalojas (paliek arvien gaišāks, ar koka vai plastmasas karoti jāmaisa arī apakšā, lai nepierautu). Ja nekas nemainās un nepaliek dzeltenīgs (paliek balts piens ar biezpienu), var pielikt ko skābu, piemēram, kefīru vai nedaudz citronu sulas. Kad sūkalas paliek izteiktas (duļķainas), uzreiz ir jānokāš, citādi, ja sieru turēs sūkalās un atdzesēs, tas paliks skābs. Tad nokāsto masu ieliek sietiņā un vēl pamaisa cauri, lai iztek liekais šķidrums. Tad liek lēzenā katliņā un uz mazas uguns karsē, pievienojot saldo krējumu, sviestu. Tad viens maisa, kamēr otrs iesit olu – ola ir jāiemaisa, lai baltums nesarecētu virspusē. Sāli un ķimenes pievieno pēc garšas. Karsē, lēni maisot, līdz masa kļūst vienveidīga – nevajag pārkarsēt, jātiek līdz brīdim, kad izveidojas viens “kamols” un sāk lekt nost no katla malām, kad tas vairs nav izplūdis. Neliek zem sloga, lai būtu mīksts – liek trauciņos, lai atdziest. Ja vēlas stingru, tad ir jāliek zem sloga.
Uzkodu maizītes
Sastāvdaļas:
100g silta ūdens;
40g kefīra;
50g augu eļļas;
1 tējkarote sausā rauga (vai 15g svaigā);
250g miltu;
1 ēdamkarote cukura ;
šķipsniņa sāls;
ķimenes
Pagatavošana:
Raugu iedrupina siltā ūdenī (ne karstā), izšķīdina, pievieno kefīru, cukuru, sāli, eļļu. Pieber 2/3 miltu, izmaisa, tad pieber pārējos, izmaisa, samīca vidēji stingru mīklu. Mīca, līdz mīkla nelīp pie pirkstiem. Mīklu saplacina/ izrullē aptuveni 2cm biezu un ar glāzi izspiež apaļas ripiņas. Ripiņas liek pannā uz cepampapīra, pārklāj ar dvielīti, 30 – 40 min uzraudzē. Kad uzrūgušas, pārsmērē ar pienu, liek sakarsētā krāsnī 200 grādos uz 15 minūtēm. Kad maizītes gatavas, tās pasniedz ar sieru, ievārījumiem un citām uzkodām, var griezt uz pusēm vai virsū likt krēmsieru, ogas. Ja vēlas gatavot sāļās, mīklai var pievienot ķimenes vai, piemēram, saulē kaltētus tomātus.
Zemeņu un rabarberu vieglais ievārījums
Sastāvdaļas:
400g saldu zemeņu;
300g rabarberu;
4 ēdamkarotes medus;
4 ēdamakrotes Čia sēklu
Pagatavošana:
Rabarberus un zemenes sagriež mazos gabaliņos, liek katliņā kopā ar medu, regulāri maisot, lēni vāra, līdz zemenes un rabarberi sāk izšķīst, tad ar kartupeļu stampiņu tos saspaida, pieber čia sēklas, vēlreiz uzvāra, noņem no plīts un atstāj atdzist. Čia sēklas uzbriedīs, sabiezinās džemu. Pasniedz pie saldajiem ēdieniem Jāņu galdā, var arī pievienot siera platei vai likt pie svaigā Jāņu siera.
Siļķe plašķītī ar biešu krēmu
Sastāvdaļas:
trauciņš marinētas siļķes;
5 – 6 kartupeļi;
2 vārītas olas
Krēmam:
1 vārīta biete;
170g krēmsiera ;
2 tējkarotes mārrutku;
sāls un pipari;
zaļumi
Pagatavošana:
Kartupeļus nomazgā, nomizo (jaunos var nemizot), sagriež ripiņās, appilina ar eļļu un pievieno šķipsniņu sāls, liek cepties uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos līdz to virsmā parādās zeltaini lāsumiņi, tie ir mīksti. Olas novāra cietas, atdzesē, noņem čaumalu un sīki sasmalcina. Pagatavo krēmu: bieti sablendē, cik iespējams, šķidrumu nospiež (caur marli), tad liek atpakaļ blenderī, pievieno krēmsieru, mārrutkus un zaļumus, sablendē līdz viendabīgai masai. Liek savilkties vēsumā uz 20 minūtēm. Uz kartupeļu ripiņām kārto pa gabaliņam siļķes, virsū (ja iespējams, ar konditorejas maisiņu vai, ja tā nav – glīti ar tējkaroti) kārto biešu krēmu, uz tā drupina sīki sasmalcināto olu un pāri pārber dilles.
Saldējums “Zemeņu – rabarberu pārsteigums”
Sastāvdaļas:
Saldētas zemenes un rabarberi (2 tases jeb aptuveni 300g);
1 ēdamkarote balzamiko etiķa (vai jebkura cita etiķa);
sāls pēc garšas.
Dārzeņiem:
1 paprika (100 – 150 g);
2 burkāni (200 g);
1 biete/ kāļi (150 g);
2 ēdamkarotes eļļas;
sāls, pipari
Pagatavošana:
Grūbas noskalo sietiņā zem auksta, tekoša ūdens. Liek vārīties ūdenī, līdz grūbas mīkstas (apmēram 40 minūtes). Tad atkal noskalo sietiņā zem auksta ūdens. Mērces sastāvdaļas liek blenderī un blenderē līdz viendabīgai konsistencei. Pārlej grūbas ar mērci, pievieno sezama sēkliņas un kārtīgi samaisa.
Gaļas – ziedkāposta bumbiņas
Sastāvdaļas:
0,5 kg maltās gaļas;
1 ola;
¼ sīpola;
½ glāze sasmalcināta ziedkāposta ( ¼ – ½ ziedkāposta galviņas);
šķipsniņa sasmalcinātas raudenes;
¼ tējkarotes sasmalcināta bazilika;
1 ēdamkarote sasmalcinātu pētersīļu;
sāls ( ½ tējkarote);
¼ tējkarote sasmalcināti melnie pipari.
Pagatavošana:
Pagatavo gaļas bumbiņas: krāsni uzsilda līdz 180′ C – 200′ C, cepampannā ieklāj cepampapīru. Bļodā sajauc malto gaļu ar olu. Sīpolu sīki sasmalcina, pievieno gaļas masai. Ziedkāpostu sīki sasmalcina vai sablenderē sīkos gabaliņos, līdz atgādina kuskusa graudus, tad pievieno gaļas masai. Visus zaļumus (pētersīļi, oregano, baziliks) noskalo, sīki sasmalcina un sajauc, pievieno garšvielas (pipari, sāls), visu iemaisa gaļas masā, kārtīgi to samīca. Veido nelielas kotletītes vai gaļas bumbiņas, tās novieto uz cepampapīra, liek cepties uz aptuveni 35 – 40 minūtēm krāsnī, papilu taukvielas nepievieno. Kad bumbiņas gatavas, tās novieto līdzās grūbām.
Rudzu – šokolādes kēksiņi ar zemeņu mērci un vegāno šokolādes mussu
Sastāvdaļas:
Šokolādes musam:
1 banāns;
2 ēdamkarotes kakao;
2 ēdamkarotes mandeļu sviesta.
Zemeņu mērcei:
zemenes;
2 piparmētru lapiņas;
¼ – ½ laima sula.
Kēksiņiem:
1 glāze pilngraudu rudzu miltu 150 g;
1 glāze pilngraudu auzu miltu 125 g;
6 ēdamkarotes kakao;
2 tējkarotes cepampulvera;
1 tējkarote sodas;
½ tējkarote sāls;
3 olas;
1 glāze mandeļu/ cita riekstu piena (240 ml);
1 ½ banāna;
5 dateles bez kauliņiem;
2/3 glāzes olīveļļas (160 ml);
100g tumšās šokolādes.
Pagatavošana:
Uzsilda krāsni līdz 200 C, kēksiņu formiņās ieliek cepampapīru. Samaisa visas sausās sastāvdaļas lielā bļodā. Banānu sablenderē ar pienu un datelēm. Citā bļodiņā iesit olas, aptuveni minūti pakuļ, tad pakāpeniski pievieno ar banānu sablenderēto pienu, pēc tam olīveļļu, visu laiku maisot. Pievieno mitrās sastāvdaļas sausajām, sajauc. Sakapā tumšo šokolādi, to pievieno mīklas maisījumam, maisa, līdz viss ir vienmērīgi sajaucies. Mīklu liek formiņās, cep aptuveni 18 – 20 minūtes (līdz koka kociņš, ko iedur, vairs nav mitrs). Abas mērces atsevišķi sablenderē, ielej trauciņos, pasniedz ar tām.
Burkānu kūciņa:
Sastāvdaļas:
3 olas;
2 banāni 215g;
10 dateles 80g;
6 ēdamkarotes eļļas;
1 glāze pilngraudu auzu miltu 125g;
1 ½ tējkarote cepampulvera;
½ tējkarote nutmeg;
½ tējkarote kardamona ;
3 tējkarotes kanēļa;
3-4 burkāni 500g;
½ glāze valrieksti
Kartupeļu gņoki
Sastāvdaļas:
500 g kartupeļu;
100 g miltu;
1 ola;
sāls;
svaigi malti melnie pipari;
1 rozmarīna zariņš;
1 timiāna zariņš;
pēc garšas pie servēšanas var pievienot sarīvētu parmezāna šķirnes sieru
Pagatavošana:
Kartupeļus ņokiem vislabāk ir cept mikroviļņu vai cepeškrāsnī, lai kartupeļos būtu pēc iespējas mazāk ūdens, tad tie prasīs arī mazāk miltu un būs maigāki. Ja nav ne vienas, ne otras krāsns, kartupeļus var izvārīt ar mizu. Sliktākajā gadījumā tos var vārīt mizotus. Kad kartupeļi ir izvārīti, tie ir jānomizo un vēl karsti jāsastampā biezenī, izmantojot parasto kartupeļu stampu. Kartupeļiem pievieno olu, garšvielas, smalki sakapātus garšaugus un miltus. Pēc konsistences skatās, vai nevajag vēl – gatava mīkla nav lipīga, bet arī ne pārāk stingra. Mīklu sadali 3 daļās, katru sarullē desiņā, sagriez apmēram 1 cm biezos gabaliņos un bagātīgi apviļā tos miltos. Ar dakšas palīdzību izveido katram gabaliņam rieviņas, kas vajadzīgas, lai tajās aizķertos mērce. Saliek gatavus ņokus uz virtuves dēļa, kas ir nokaisīts ar miltiem, un atstāj uz minūtēm 20-30, lai apžūst. Katlā uzvāra sālsūdeni. Verdošā ūdenī liek pusi ņoku un sagaida, kad tie uzpeldēs, no šī brīža vāra vēl 2 minūtes un kad tie sāks uzpūsties, izceļ no katla. Liek gatavus ņokus pie mērces, samaisa un pasniedz. Klāt ļoti labi piestāvēs sarīvēts parmezāna siers vai sakapāti pētersīļi.
Salātiem: Brokoli noskalo, sagriež gabaliņos (mazās rozetēs), liek vārīties verdošā ūdenī uz 5 – 7 minūtēm (izņem, kad vēl kraukšķīgi, nav pavisam mīksti). Salātlapas, redīsus, gurķus noskalo, gurķi nomizo un sagriež plānās ripiņās, redīsus sagriež nelielās daiviņās. Visus dārzeņus un salātlapas kārto bļodiņā, virsū liek mocarellas sieru, pāri lej mērci. Pagatavo avokado mērcīti: liek blenderī vai virtuves kombainā avokado mīkstumu, sulu no ½ citrona, olīveļļu un ķiploka daiviņu un sāli. Visu blendē, līdz iegūta krēmīga konsistence. Pagatavo Indijas riekstu pesto: riekstus izmērcē, visas sastāvdaļas sablenderē.
Zaļā maizīte
Sastāvdaļas:
1 vidēja brokoļa galviņa;
2 lielas saujas spinātu;
70 – 100g mandeļu vai auzu miltu;
3 olas;
sāls, pipari.
Pagatavošana:
Uzkarsē cepeškrāsni 200′ C. Cepeškrāsns pannu izklāj ar cepamo papīru. Sadala brokoļa galviņu mazākos gabaliņos un liek blenderī. Blendē, kamēr brokoļa masa atgādina zaļus putraimus. Pievieno spinātus un blendē visu vienmērīgā masā. Masu ieber lielā bļodā, pievieno mandeļu vai auzu miltus, garšvielas un visu samaisa. Centrā iesit olas un atkal kārtīgi visu samaisa. Masu vienmērīgi izklāj uz cepamā papīra pannā aptuveni 5 – 10 mm plānā kārtā, veidojot taisnstūra formu. Liek cepeškrāsnī cepties 15 minūtes līdz virskārta sāk mazliet apbrūnēt. Kad gatavs, izņem no krāsns un ļauj atdzist. Tad pārvieto to uz cietas virsmas, apgriežot otrādi un noņemot cepamo papīru. Sagriež taisnstūra formas maizes šķēlītēs.
60 g grauzdētu, lobītu saulespuķu sēklu, sasmalcinātu vai sablenderētu.
Pagatavošana:
Griķus novāra. Pannā sakarsē eļļu un liek cepties sīpolus un burkānus. Pēc pāris minūtēm pievieno sēnes, sāli, piparus un garšvielas (piemēram, hmeli-suneli). Uzliek pannai vāku un sautē uz lēnas uguns līdz dārzeņi ir mīksti. Pievieno griķus, samaisa un uzliek vāku. Uz nelielas uguns īsu brīdi izsilda pannas saturu. Nogriež uguni un zem vāka atstāj atpūsties vēl apmēram 20 minūtes.
Gatavo zaļo mērci. Visas mērces sastāvdaļas kārtīgi sajauc vai sablenderē. Tad gatavo piedevu. Pupiņas sajauc ar tomātiem un pievieno zaļo mērci. Griķotto vidū liek piedevu un pasniedz.
Biezpiena – melleņu tarte
Sastāvdaļas:
Pamatnei:
50 g dateļu;
50 g vīģu;
50 g Indijas riekstu;
50 g ķirbju sēklu;
50 g pilngraudu auzu pārslu.
Biezpiena pildījumam:
400 g krēmveida biezpiena 5%;
40 g piena;
7 g želatīna;
100 g melleņu;
250 g melleņu biezeņa;
50 g dateļu sīrupa.
Pagatavošana:
Visas pamatnes sastāvdaļas samaļ ar blendera palīdzību sīkās drumstalās. Formas malas izklāj ar pārtikas plēvi. Pamatnes masu ieliek formā, izlīdzina un piespiež. Želatīnu aplej ar pienu un atstāj uz 15 minūtēm, lai uzbriest. Biezpiena masu sajauc ar dateļu sīrupu un melleņu biezeni. Želatīnu izkausē mikroviļņu krāsnī vai ūdens peldē, sajauc ar biezpiena masu. Melleņu pildījumu ielej formā un atdzesē ledusskapī 3 stundas. Pēc 1 dzesēšanas stundas kūkas virskārtu dekorēt ar svaigām mellenēm, nedaudz iegremdējot tās pildījumā.
Rīgas domes Labklājības departaments saņēmis Eiropas Sociālā fonda finansējumu projekta “Mēs par veselīgu Rīgu! – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (turpmāk – Projekts) īstenošanai.
Projekta mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem iedzīvotājiem, īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām, Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijā, īstenojot vietēja mēroga, visaptverošus, sabiedrību piesaistošus un aktīvus fiziskās, garīgās un sociālās veselības veicināšanas pasākumus.
Projekta ietvaros īstenotajos pasākumos plānots aptvert 379 597 unikālas personas, kuras būs iesaistījušās Projekta aktivitātēs un uzlabojušas savas zināšanas un prasmes par dažādām veselību veicinošām tēmām.
Projekta kopējās izmaksas sastāda EUR 3 500 000, no kurām 85% jeb EUR 2 975 000 tiek finansētas no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.
Projekta īstenošana tiks veikta laika periodā no 2017. gada janvāra līdz 2019. gada decembrim.
Aicinām sabiedrību iepazīties ar Projekta darba plānu 2017. gadam. Informējam, ka sākot ar šī gada vasaru Projekta ietvaros ikvienam būs iespēja bez maksas piedalīties daudzveidīgos veselības veicināšanas pasākumos – gan izglītojošās lekcijās, gan vingrošanas un nūjošanas nodarbībās, gan nometnēs, gan daudzos citos pasākumos, kurus vadīs attiecīgo jomu speciālisti.
Skanstes apkaimes attīstības risinājumi ir kompleksi, un būs jāīsteno gan pašvaldībai, gan komersantiem, kopīgiem spēkiem veicot šīs degradētās teritorijas revitalizāciju. Projekta mērķis ir jaunu ielu būvniecība. Tā kā Skanstes teritorijā ir vājas gruntis, zems, līdzens reljefs un apgrūtināta lietus ūdeņu notece, projekta ietvaros tiks veikti kompleksi lietus ūdens novadīšanas sistēmas pasākumi izbūvējot lietus ūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu. Līdz 2022. gadam Skanstes apkaimes degradētajā teritorijā paredzēts izbūvēt Lapeņu ielu, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Daliņa un Jāņa Krūmiņa ielasar inženiertehniskajām komunikācijām zem tām, izveidojot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi .Atbilstoši “Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam”, Skanstes apkaime ir ne tikai prioritāri attīstāma teritorija, bet arī teritorija ar augstu attīstības potenciālu. Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojumā paredzēts, ka Skanstes teritorija tiks veidota kā plaša apstādījumu un labiekārtotu publisko ārtelpu sistēma – pilsētas nozīmes zaļais koridors. Papildus informācija par projektu „Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” projektu pieejama mājaslapas sadaļā: http://www.rdpad.lv/portfolio/skanstes-teritorijas-revitalizacijas-1-karta/
