Atvērto durvju diena Senioru centrā
2016.gada 21.septembrī projekta “Būsim aktīvi!” pārstāvji kopā ar brīvprātīgajiem senioriem rīkoja Atvērto durvju dienu Senioru zvanu centrā. Atvērto durvju diena tika rīkota, lai iepazīstinātu rīdziniekus ar Senioru zvanu centra darbību un ikdienu. Jebkurš bija laipni aicināts apmeklēt zvanu centru un saņemt jebkādu informāciju par to un projektu “Būsim aktīvi!”. Tāpat Atvērto durvju dienas apmeklētāji varēja iedvesmoties, lai saņemtu drosmi un paši pievienotos zvanu centra brīvprātīgajiem. Projekta koordinatore Ilona Segliņa pēc Atvērto durvju dienas informēja: “Atvērto durvju dienas rezultātā mēs sniedzām informāciju par projektu un Senioru zvanu centru, kā arī iepazināmies ar divpadsmit jauniem potenciālajiem brīvprātīgajiem.”
Konkurss – Skaists smaids veselībai
Rīgas domes Labklājības departaments aicina piekto un sesto klašu skolēnus piedalīties konkursā “Skaists smaids veselībai”.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2013./2014. mācību gadā aptaujas rezultātiem, tikai 41% zēnu un 58% meiteņu vecuma grupā no vienpadsmit līdz piecpadsmit gadiem tīra zobus vismaz divas reizes dienā. Tā kā mutes veselībai būtiska ir regulāra zobu tīrīšana un sabalansēta uztura lietošana, lai veicinātu mutes un zobu veselību 5. līdz 6.klases skolēnu vidū, skolēni tiek aicināti piedalīties konkursā “Skaists smaids veselībai”.
Lai piedalītos konkursā, klasei līdz 2016.gada 10.oktobrim jāizstrādā A2 vai A3 formāta plakāti. Plakāta idejai jāatbilst konkursa tēmai – Skaists smaids veselībai. Gatavie plakāti klases audzinātājam jāiesniedz vai jānosūta Rīgas domes Labklājības departamentam, Baznīcas ielā 19/23, Rīgā, LV-1010.
Piedaloties konkursā, tiks veicināta visu konkursa dalībnieku radošā domāšana un pilnveidotas prasmes strādāt grupā, kā arī veidosies pozitīva attieksme par mutes veselību, kas veicinās labas iemaņas mutes higiēnā un nostiprinās motivāciju uzturēt labu mutes un vispārējo veselību visa mūža garumā. Trīs labākie darbi saņems īpašu pārsteiguma balvu – radošu fotosesiju visai klasei pie profesionāla fotogrāfa.
Ar pilnu konkursa nolikumu iespējams iepazīties šeit. Plašāka informācija par konkursu, sazinoties ar Labklājības departamenta Veselības pārvaldes Sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļas galveno speciālisti Diānu Koernu – tālr. nr. 67181859, e-pasta adrese diana.koerna@riga.lv.
Foto no vvhc.org.
Konkursa “Skaists smaids veselībai” nolikums
Ar konkursa “Skaists smaids veselībai” nolikumu var iepazīties šeit.
Tēva diena 2016
Saulainā sestdienā, 10.septembrī, Rīgā pulcējās tūkstošiem ģimeņu no visas Latvijas, lai piedalītos Tēva dienas gājienā un festivālā, kas notika Vērmanes dārzā.
Svinību laikā visiem dalībniekiem un apmeklētājiem bija iespēja piedalīties dažādās radošās un sportiskās aktivitātēs un baudīt muzikālus priekšnesumus Dailes teātra aktieru ansambļa “Ilga”, bērnu vokālā ansambļa “Knīpas un Knauķi”, perkusionista Nila Īles un citu mākslinieku izpildījumā.
Līdzās dāvanu darbnīcām un fotosienai atradās arī Veselības kvartāls, kurā kopā ar Rīgas domes Labklājības departamentu varēja izkustēties, izpildot spēka, izturības, līdzsvara, muskuļu koordinācijas un ātrumu vingrojumus, tādā veidā nodarbinot visas muskuļu grupas. Profesionālu fitnesa treneru pavadībā vingroja ne tikai tēti, bet arī mammas un bērni.
Piecu stundu garumā Veselības kvartālā darbojās arī Latvijas Sarkanā Krusta Veselības istaba, kurā asinsspiediens tika izmērīts 109 festivāla apmeklētājiem vecumā no trīspadsmit līdz deviņdesmit sešiem gadiem. Medmāsa ne tikai mērīja asinsspiedienu, bet arī sniedza atbildes uz jebkādiem, ar veselību saistītiem, apmeklētāju jautājumiem.
Festivāla apmeklētāji – gan bērni, gan pieaugušie, kopā ar Labklājības departamenta speciālistiem labprāt salika arī lielizmēra puzli, likšanas procesā iegūstot informāciju par smēķēšanas kaitīgo ietekmi un veselību.
Piedāvājam ielūkoties fotomirkļos no šī pasākuma.
Profilakses darba novērtēšana
Dažādu pasākumu, kuru mērķis ir samazināt atkarību izraisošo vielu pieprasījumu vai piedāvājumu, efektivitātes novērtēšanu 1970-tajos gados pirmie uzsāka zviedri. Pēdējās desmitgadēs programmas rezultātu novērtēšana ir kļuvusi par profilakses darba kvalitātes rādītāju.
Novērtēšana ir projekta, programmas vai politikas vērtējuma iegūšanas process, kas notiek pēc iespējas sistemātiski un objektīvi. Tā fokusējas uz sagaidāmajiem un iegūtajiem sasniegumiem (rezultātiem) ar mērķi noteikt iejaukšanās pasākumu nozīmību, iedarbību, efektivitāti, produktivitāti, ilgtspēju un organizācijas ieguldījumu.
Novērtēšana, ikdienas valodā skaidrojot, ir process, kas nosaka, vai kādai metodei vai stratēģijai ir pozitīva vērtība. Vai tā darbojas, dodot pozitīvu rezultātu? Vai tā ir ētiski attaisnota? Mazāk svarīgi ir jautājumi: Kā tā darbojas? vai Kādēļ tā darbojas?
Zinātniskā definīcija ir atšķirīga, un tajā ietverti vērtēšanas visdažādākie līmeņi: sākot no dokumentācijas un apraksta veikšanas līdz zinātniskiem pētījumiem:
- procesa novērtēšanā sistemātiski vērtē programmas izpildes procesu;
- rezultātu novērtēšanā skata, vai programmas mērķi un uzdevumi ir sasniegti vai nav sasniegti;
- ietekmes novērtēšanā uzdod jautājumu, vai tika iegūts vēl kāds efekts, kas sākotnēji netika plānots.
Vēl viens skaidrojums.
- Strukturālie dati apraksta programmas uzbūvi, piemēram, darbības vietu, izpildītāju grupas kvalifikāciju un mērķa grupas raksturojumu.
- Dati par procesu apraksta programmas īstenošanas parametrus.
Rezultāti parāda iejaukšanās efektu.
Profilakses darba organizācija
Profilakses darbs sākas ar vajadzību apzināšanu, to darbu plānošanu, kas izriet no šīm vajadzībām, programmu izstrādi un izpildi, visa darba vadību un pārraudzību (monitoringu) un noslēdzas ar rezultātu novērtēšanu.
Profilakses dalījums
Profilakses dalījums ir pārdzīvojis vairākus grupēšanas veidus. Šobrīd gan Eiropā, gan ASV ir pieņemts visas profilaktiska rakstura aktivitātes sadalīt trīs grupās.
Vispārīgā jeb universālā profilakse: „Vēl nekāda riska nav”
Profilakse, kuru veic situācijā, kad vēl nav nekādu pazīmju par problēmas rašanos, pieņemot, ka visiem ir vienāds risks uzsākt atkarīgu rīcību.
Uzdevums: novērst iespēju, ka kaut kas varētu notikt.
Mērķa grupa: visa sabiedrība.
Līdzekļi: informācija un agrīna dzīves prasmju izglītošana.
Efektivitāte: visaugstākā, jo vērsta uz visu sabiedrību.
Selektīvā profilakse: „Riska grupa”
Orientēta uz specifisku iedzīvotāju grupu, kurai ir augstāks risks uzsākt atkarīgu uzvedību, bet vēl nav acīm redzamu vielu lietošanas radītu problēmu veselībai.
Uzdevumi: apturēt lietošanas attīstību un to izbeigt pašā sākumā; izmainīt neadeptatīvu uzvedību.
Mērķa grupa: paaugstināta riska grupas bērni.
Līdzekļi: grupu darbs un individuālais darbs.
Efektivitāte: samazinās, jo tiek aizsniegts mazs cilvēku skaits, īpaši individuālajā darbā.
Lielākoties šajā mērķa grupā ir bērni no ģimenēm, kurās lieto atkarības vielas, skolēni ar vājām sekmēm, daudziem skolas kavējumiem vai bērni, kas skolu pametuši. Selektīvās profilakses programmas tiek ieteiktas visai apakšgrupai, jo tā kopumā ir pakļauta augstākam riskam, nekā sabiedrība kopumā. Te netiek īpaši identificēts katra indivīda risks, bet pieņemts kā visas apakšgrupas risks, kurai indivīds pieder. Programmas vēlams uzsākt jau pirmskolas vecumā.
Pēdējā laikā lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši šīm papildinošām profilaktiskām intervencēm, kas fokusējas izlases veidā uz atsevišķām grupām vai iedzīvotāju slāņiem, piemēram, bērnu nami vai internātskolas, bērni no alkoholiķu ģimenēm, nesekmīgie skolēni u.c.
Indikatīvā profilakse: „Patiešām jau lieto”
Mērķis: izmainīt neadeptatīvu uzvedību.
Mērķa grupa: lietotāji – eksperimentētāji.
Līdzekļi: pedagoģiskie un psiho-sociālā palīdzība.
Efektivitāte: viszemākā, jo darbs notiek mazās grupās vai individuāli.
Indikatīvās profilakses darbs notiek ar indivīdiem, kas uzrāda sākotnējas atkarības vielu lietošanas pazīmes (bet vēl neatbilst atkarības slimības kritērijiem) vai cita veida problemātisku uzvedību. Indikatori, kas norāda uz paaugstinātu risku, varētu būt sekojoši: sekmju pazemināšanās, alkohola, tabakas vai citu legālu vielu lietošana, problemātiska aizraušanās ar video spēlēm, uzvedības traucējumi, atsvešināšanās no vecākiem, skolas vai pozitīvas vienaudžu vides trūkums.
Profilakses principi
PROFILAKSES PRINCIPI, kurus šodien atzīst par svarīgākajiem:
– Stiprināt aizsargājošos faktorus un novērst vai mazināt riska faktorus.
– Nospraust mērķi – uzvedības izmaiņas. (Nevis zināšanu vai attieksmes maiņa, kā tas bija iepriekš.)
– Profilaksi veikt visu atkarību kontekstā: legālās un nelegālas vielas, video spēles, interneta atkarība un citi. Tas galvenokārt attiecināms uz jaunākā vecuma bērniem, jo eksperimentētāju grupā šis princips vairs nestrādā.
– Stiprināt personību, paaugstinot sociālās prasmes: saskarsmes prasmes, spēju veidot pozitīvas vienaudžu attiecības, celt pašnovērtējumu un pašpārliecinātību, stiprināt raksturu, veicināt rakstura elastīgumu, pozitīvā virzienā mainīt bērna vērtību sistēmu.
– Programmās izmantot interaktīvās metodes.
– Skolu un ģimenes programmās vienlaicīgi iesaistīt vecākus un bērnus.
– Nodrošināt programmu ilglaicīgumu un piemērotību katrai vecuma grupai un attīstības līmenim.
– Plānot „atbalsta” sesijas pēc programmas beigām.
– Izmaiņas likumdošanā, skolas un ģimenes programmas veikt vienlaicīgi ar uz visu sabiedrību orientētām kampaņām, kas izglīto sabiedrību par izmaiņu vai programmu nepieciešamību un lietderību.
– Plānot programmu novērtēšanu.
Profilakses pasākumi, ja tie netiek izvēlēti atbilstoši augstāk minētajiem profilakses principiem, var dot arī negatīvu rezultātu. Pētījumi pierāda, ka īslaicīga vai ar lieliem pārtraukumiem veikta iejaukšanās, piemēram, atsevišķas lekcijas vai vienas dienas akcijas ar devīzi „saki „nē” atkarībai” vai līdzīgas, nav efektīvas un var pat stimulēt jaunos cilvēkus vairāk interesēties par apskatītajām vielām. Īsumā var teikt sekojošo: īslaicīgi, izolēti vai „moralizējoši” pasākumi dod pretēju efektu.
Mācību filma par drošu bezglutēna ēdienu pagatavošanu
Latvijas celiakijas pacientu atbalsta biedrība “Gluten-Free Experts” un Slimību profilakses un kontroles centrs ir izveidojis mācību filmu “Kā izvairīties no šķērspiesārņojuma ar glutēnu skolas virtuvē?”. Lai gan filma galvenokārt paredzēta izglītības iestāžu pārtikas tehnologiem, pavāriem un pavāru palīgiem, ēdienu izdales darbiniekiem, kā arī izglītības iestāžu medicīnas darbiniekiem, aicinām to noskatīties arī vecākiem, kuru bērni slimo ar celiakiju. Filmā pastāstīts par trīs galvenajiem noteikumiem, kas jāievēro, gatavojot bezglutēna ēdienu.
[embedyt] http://www.youtube.com/watch?v=RQthZbSNwjA[/embedyt]
