Rekomendācijas izglītības iestādēm un to dienesta viesnīcām Legionella baktēriju izplatības samazināšanai

Posted on | by Gunta

Veselības inspekcija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru ir izstrādājusi rekomendācijas izglītības iestādēm (t.sk. bērnudārziem) un to dienesta viesnīcām Legionella baktēriju izplatības samazināšanai. Šie ieteikumi ir paredzēti izglītības iestāžu (t.sk. izglītības iestāžu sporta centru) un to dienesta viesnīcu atbildīgajām personām par ēku apsaimniekošanu (saimniecības pārziņiem u.c.), lai vērstu uzmanību uz Legionella baktēriju izplatības riskiem un to samazināšanu iestāžu ūdensapgādes sistēmās, sevišķi pēc vasaras brīvlaika un citiem garākiem iestāžu darbības pārtraukumiem.

Izglītības iestādēs sezonāli ir novērojams ilglaicīgi (līdz pat diviem mēnešiem) stāvošs ūdens, kas ir istabas temperatūrā (vasarā, kad skolas un dienesta viesnīcas ir tukšas, aukstā ūdens temperatūra var sasniegt vismaz 22 – 25 ºC, bet siltā ūdens sildīšana tiek atslēgta), līdz ar to ir labvēlīga vide Legionella baktēriju izplatībai. Tādējādi, audzēkņiem un personālam atgriežoties izglītības iestādēs un dienesta viesnīcās, tie tiek potenciāli pakļauti paaugstinātam saslimšanas ar leģionāru slimību riskam, it sevišķi izmantojot dušas.

1. Kas ir legioneloze?
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir Legionella baktērijas izraisīta infekcijas slimība, kas izpaužas kā smaga pneimonija (plaušu karsonis).

2. Ierosinātājs: Legionella spp. baktērijas.

3. Infekcijas avots: baktēriju (legionellu) saturošs ūdens.

4. Ar legionelozi VAR inficēties: ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām vai ūdens strūkla tiek izsmidzināta, kad tā iet caur dušas galviņu u.tml.
Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. 

5. Inficēšanās avoti izglītības iestādēs, to dienesta viesnīcās un sporta centros: iekārtas, kas veido ūdens aerosolu: karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmas, t.sk. dušas un krāni, baseini, saunas, turku pirtis, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionēšanas iekārtas, kurās gaisa dzesēšanai tiek izmantots ūdens (tā saucamie dzesēšanas torņi), dekoratīvās strūklakas u.c.

6. Faktori, kas veicina legionellu izplatību:
6.1. ūdens temperatūra (robežās no +20 līdz +45℃);
6.2. bioloģiskais aplikums, nosēdumi, katlakmens, korozija;
6.3. stāvošs ūdens vai ūdens ar nelielu plūsmu;
6.4. dušas iekārtas un jaucējkrāni, kuri tiek reti izmantoti.

7. Ar legionelozi NEVAR inficēties: 
7.1. dzerot ūdeni;
7.2. mazgājoties vannā;
7.3. peldoties;
7.4. kontaktu rezultātā ar citu cilvēku vai dzīvnieku.

8. Legionelozei raksturīgs: 
8.1. straujš sākums;
8.2. paaugstināta temperatūra (39 – 40,5 ℃);
8.3. galvassāpes un muskuļu sāpes;
8.4. sauss klepus;
8.5. sāpes krūtīs, apgrūtināta elpošana;
8.6. pneimonija;
8.7. sirds un nieru darbības traucējumi;
8.8. caureja.

9. Riska grupas: 
9.1. cilvēki ar hroniskām slimībām;
9.2. cilvēki ar novājinātu imunitāti;
9.3. smēķētāji;
9.4. cilvēki virs 50 gadiem.

10. Kur legionellas var augt un izplatīties?
Legionellas var augt ēkas ūdens apgādes sistēmu daļās, un dažas ierīces pēc tam var izplatīt piesārņotus ūdens pilienus. Piemēri:
10.1. karstā un aukstā ūdens uzglabāšanas tvertnes (rezervuāri);
10.2. ūdens sildītāji (boileri);
10.3. izplešanās tvertnes (spiedkatli, hidrofori);
10.4. lokālie ūdens filtri;
10.5. jaucējkrāni, jaucējkrānu ūdens plūsmas ierobežotāji, aeratori, sietiņi;
10.6. dušas galviņas (uzgaļi) un dušas pievadi;
10.7. cauruļvadi, vārsti;
10.8. aerosolu veidojoši gaisa mitrinātāji;
10.9. gaisa apstrādes iekārtas (dzesēšanas torņi), kurās gaisa dzesēšanai tiek izmantots ūdens;
10.10. dekoratīvās strūklakas.

11. Lai izvairītos no inficēšanās, svarīgi: 
11.1. sekot tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20 ℃, bet karstā ūdens virs +50 ℃;
11.2. regulāri veikt dušas uzgaļu un izlietnes krānu tīrīšanu no aplikuma, dezinficēt ar hloru saturošiem sadzīves dezinfekcijas līdzekļiem;
11.3. nedaudz notecināt ūdeni pirms dušas izmantošanas, un to darīt tādā veidā, lai pēc iespējas neveidotos ūdens šļakatas;
11.4. vismaz reizi nedēļā notecināt karsto un auksto ūdeni krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti, kā arī pēc ilgstošas prombūtnes;
11.5. gaisa mitrinātājos izmantot tikai tīru un svaigi ielietu ūdeni, kas ir novārīts un atdzesēts.

12. Ieteikumi ūdens apgādes sistēmu lietošanas atsākšanai pēc vasaras brīvlaika un citiem garākiem iestādes darbības pārtraukumiem:
Vispirms izvadīt sastāvējušos ūdeni no aukstā un karstā ūdens apgādes sistēmām, to īstenojot pa soļiem:
12.1. aukstā ūdens notecināšana sanitāri tehniskajās ierīcēs (dušās, roku un trauku mazgātņu un vannu jaucējkrānos, dzeramā ūdens strūklakās u.c. ūdens izplūšanas vietās):
(a) aukstā ūdens notecināšanu sāk ar krānu vai ierīci, kas ir vistuvāk vietai, kur ūdens ienāk ēkā (ēkas ievadam), un sistemātiski virzās uz vistālāko vietu ēkā, kur ūdens tiek lietots;
(b) ūdens notecināšanu turpina veikt vienlaicīgi no visiem ūdensvada atzara krāniem un ierīcēm, ieskaitot klozetpodus, urinālus, bidē u.c.;
(c) auksto ūdeni notecina līdz tas ir dzidrs, vēss, un tekošā ūdens temperatūra vairs nemainās.
12.2. karstā ūdens notecināšana sanitāri tehniskajās ierīcēs:
(a) ja iestādes darbības pārtraukumā bijusi atslēgta karstā ūdens sagatavošana, tad skalošanas darbus vēlams veikt pirms karstā ūdens sagatavošanas atsākšanas;
(b) karstā ūdens notecināšanu sāk ar krānu vai ierīci, kas ir vistuvāk vietai, kur karstais ūdens ienāk ēkā (ēkas ievadam), lokālajam karstā ūdens sildītājam (boileram), un sistemātiski virzās uz vistālāko vietu ēkā, kur ūdens tiek lietots;
(c) ūdens notecināšanu vienlaicīgi veikt no visiem ūdensvada atzara krāniem un ierīcēm;
(d) gadījumā, ja karstā ūdens apgāde ir tikusi nodrošināta neatkarīgi no iestādes darbības pārtraukuma, tad ūdeni notecina līdz tā temperatūra sasniedz vismaz 55°C.

Svarīgi ņemt vērā
Ūdens notecināšanu veic tā, lai samazinātu ūdens aerosola veidošanos:
• sākot notecināt, ūdens plūsmai vēlams būt lēnai aptuveni 1 min., pēc tam ūdens plūsmu pakāpeniski var palielināt, atverot krānus līdz galam;
• dušas galviņu (uzgali) iegremdē traukā (spainī) piepildītā ar ūdeni vai novieto ar ūdens strūklu uz leju pēc iespējas tuvāk ūdens novadīšanas teknei, stacionārajās dušās, ja iespējams, noņem dušas galviņu pirms ūdens notecināšanas, klozetpodiem aizver vākus;
• ūdens notecināšanas laikā turēties atstatus no sanitāri tehniskajām ierīcēm, var lietot individuālos aizsarglīdzekļus – sejas masku, kas samazinās ūdens aerosola ieelpošanas iespējas.

12.3. Sanitāri tehnisko ierīču, ūdens sildītāju, ūdens apstrādes iekārtu apkope:
(a) dušas galviņu (uzgaļu) un izlietnes krānu iekšējo virsmu aplikuma noņemšana un dezinfekcija ar hloru saturošiem sadzīves tīrīšanas līdzekļiem vai ievietošana verdošā ūdenī;
(b) ūdens tvertņu (konteineru), vārstu, filtru, sietiņu, aeratoru u.c. tīrīšana un dezinfekcija, ja tāda ir pieļaujama, izmantojot piemērotu tīrīšanas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem;
(c) ūdens sildītājos (boileros) pēc tīrīšanas vēlams uzkarsēt ūdeni līdz maksimālajai temperatūrai (ieteicams virs +70°C), vienlaikus jāuzmanās no katlakmens izgulsnēšanās. Profilakses nolūkos vienu reizi dienā vēlams uzsildīt karsto ūdeni līdz +60 °C.

Rīgā uzsākts labās prakses “Komandas pārdomas” speciālistu apmācību process un mācību materiālu izveide

Posted on | by Gunta

Projekta “Mentality” galvenais mērķis ir izplatīt daudzsološu praksi psihiskās veselības aprūpē, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, veselības aprūpes un citiem aprūpes darbiniekiem, cilvēkiem ar jau esošām garīgās veselības problēmām un psihosociāliem traucējumiem, migrantiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt projekta programma “Komandas pārdomas” paredzēta, lai veicinātu aprūpes speciālistu psihoemocionālo veselību paaugstinātas slodzes un augsta stresa apstākļos. Pieejas pamatā ir ideja, ka veselības aprūpes speciālisti profesionāla speciālista klātbūtnē, zināmā vidē, kopā ar kolēģiem, kuri piedzīvojuši vienādus izaicinājumus, apmainās ar pieredzi un kļūst par padomdevējiem, kā pārvaldīt stresu un palīdzēt viens otram noturēties sarežģītās situācijās.

Pirms programmas “Komandas pārdomas” apmācību procesa uzsākšanas un ieviešanas bija nepieciešams atrast piemērotu psihologu ar pieredzi stresa un krīzes pārvarēšanas grupu vadīšanā, kurš varētu piedalīties ne tikai apmācāmo apmācībā, bet arī pašā programmas ieviešanas procesā. Pasniedzēji ir “Cieņas un lepnuma programmas” īstenotāji Nīderlandē Noud van Hecke un René van het Erve.

Savukārt apmācāmie speciālisti ir Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore Solvita Rudoviča un Veselības aprūpes nodaļas vadītāja Karīna Kurtiša, Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes Sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļas vadītājas vietniece Ieva Grietēna un psiholoģe Inga Dreimane. Pēc apmācību procesa pabeigšanas apmācāmie kļūst par jaunajiem treneriem un var īstenot programmas “Komandas pārdomas” ieviešanu iestādēs.

Kopsummā organizētas 4 speciālistu apmācības darbam ar mērķa grupu:

  • 14.08.2023. – pirmā apmācību sesija;
  • 16.08.2023. – otrā apmācību sesija;
  • 23.08.2023. – trešā apmācību sesija;
  • 24.08.2023. – ceturtā apmācību sesija.

Kā arī notikušas divas supervīzijas projekta nodarbību vadītājiem ar programmas autoriem:

  • 18.10.2023.
  • 20.12.2023.

Lai nodrošinātu veiksmīgu apmācību procesa uzsākšanu ar mērķa grupu, no 2023. gada maija līdz jūlijam tika tulkotas darba burtnīcas un citi materiāli latviešu valodā un no 2023. gada jūlija līdz augustam veikta šo materiālu maketēšana un drukāšana.

Drošība peldsezonā!

Posted on | by vr_admin

Ikvienam jāatceras un jāievēro drošības nosacījumi peldoties!

Piemērota un droša peldvieta (vislabāk – kāda no oficiālajām peldvietām), līdzcilvēku un īpaši bērnu pieskatīšana, kā arī regulāra slāpju veldzēšana (ar bezalkoholiskiem dzērieniem) ir daži no ieteikumiem, kas būtiski samazina slīkšanas risku peldsezonā.

Svarīgi zināt!!!

  • Noskaties Slimību profilakses un kontroles centra izstrādāto animācijas video “Esi ūdensdrošs” un 360 virtuālo video tūri par drošību pie un uz ūdens.
  • Piesardzīgiem jābūt pie visām ūdenstilpēm, bet īpaši – jūrā, kur paaugstinātu bīstamību rada spēcīgās zemūdens straumes.
  • Ja jūrā ir lieli viļņi un veidojas spēcīga zemūdens straume – tā cilvēku ievelk dziļumā un tālāk no krasta. Lai izkļūtu no straumes, jācenšas saglabāt miers un jāpeld paralēli krastam. NEDRĪKST PELDĒT PRET STRAUMI! Kad straume kļuvusi vājāka, var peldēt krasta virzienā.*
  • Nedrīkst rīkoties pārdroši, lekt ūdenī nepārbaudītās vietās un centieties pierādīt savas spējas aizpeldēt tālāk par citiem!
  • Jāizmanto dažādi peldlīdzekļi, obligāti peldvestes!
  •  Jāapzinās, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet divkāršs darbs – diemžēl pieredze liecina, ka nelaime var notikt rekordīsā brīdī.
  • Jāpārrunā ar bērniem jautājumi, kas saistīti ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas gadījumos. Jāatceras, ka pieaugušie ir piemērs, kā rīcību un uzvedību pieņem arī bērni.
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka gadījumos, ja redz, ka cilvēks slīkst, nekavējoties jāizsauc ugunsdzēsējus glābējus pa tālruni 112.
  • Rīgas oficiālajās peldvietās kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzrauga katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00.

Informācija par oficiālajām Rīgas peldvietām un ūdens temperatūru pieejama Rīgas peldvietas | Rīgas valstspilsētas pašvaldība (riga.lv)

Plašāka informācija un ieteikumi arī VUGD mājas lapā:  | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (vugd.gov.lv)

* Informācijas avots: VUGD

Ārsti par traumatismu un ādas veselību

Posted on | by vr_admin

Ik gadu vasaras saulgriežu laikā piepildās traumpunkti un dermatologu kabineti. Lai šī gada svētkus un citus vasaras pasākumus neaizēnotu traumas vai ādas veselības problēmas, noskaties video, kurā Rīgas domes kapitālsabiedrības SIA “Rīgas 2. slimnīca” un SIA “Rīgas veselības centrs” (RVC) ārsti stāsta par riskiem un preventīvajiem pasākumiem, atrodoties saulē un iesaistoties aktivitātēs.

Continue reading →

Apzināta un lietderīga medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana

Posted on | by Gunta

Veselīgs, sabalansēts un daudzveidīgs uzturs ir labākais veids, kā iegūt organismam nepieciešamās uzturvielas. Ja cilvēks nespēj uzņemt ar uzturu visus vitamīnus un minerālvielas, tad var apsvērt uztura bagātinātāju iekļaušanu ēdienkartē. Jāatceras, ka uztura bagātinātāju neatbilstoša lietošana var kaitēt veselībai. Pirms uztura bagātinātāju, kā arī medikamentu lietošanas uzsākšanas ir nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Veselības aprūpes speciālisti palīdzēs izvērtēt medikamentu vai uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību, izskaidros par atšķirībām starp uztura bagātinātājiem un medikamentiem, to ietekmi uz cilvēka veselību un pareizu lietošanu.

  • Kāda ir atšķirība starp uztura bagātinātājiem un zālēm (medikamentiem)?

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parasta uztura papildināšanai koncentrētu uzturvielu veidā (vitamīni vai minerālvielas) vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiskā ietekme. Turpretī zāles ir jebkura viela vai vielu salikums, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi. Zāles var izmantot cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai arī lai noteiktu medicīnisko diagnozi. Uztura bagātinātāji nav zāles, līdz ar to tie nav paredzēti slimību ārstēšanai un profilaksei.

  • Kāda ir pareiza uztura bagātinātāju/zāļu deva un lietošanas veids?

Uztura bagātinātāju un zāļu deva tiek noteikta individuāli atbilstoši katra cilvēka veselības stāvoklim un  vecumam. Lai uztura bagātinātāju lietošana vai arī medikamentozā terapija būtu efektīva, pacientam ir jābūt līdzestīgam – zāles un uztura bagātinātāji jālieto atbilstoši ārsta vai farmaceita norādījumiem. Līdzestības trūkuma dēļ  netiek sasniegts vēlamais efekts. Lietojot uztura bagātinātājus, jāpatur prātā, ka bieži vien dažāda nosaukuma produkti satur vienas un tās pašas vielas, līdz ar to cilvēks var ļoti viegli pārsniegt kāda vitamīna vai minerālvielas ieteicamo diennakts devu, tādējādi paaugstinot blakusparādību risku.

Savukārt, pēc ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (Food and Drug Administration, FDA) datiem, 16 % no kļūdām, kas ir saistītas ar neatbilstošu medikamentu lietošanu, rodas nepareiza ievadīšanas veida dēļ, piemēram, zemmēles tablešu vai injicējamā šķīduma norīšana. Pirms zāļu vai uztura bagātinātāju lietošanas ir obligāti jāizlasa lietošanas instrukcija. Uzmanība jāpievērš laikam, kad zāles jālieto – no rīta, vakarā, pusdienlaikā, pirms vai pēc ēšanas. Zāļu lietošana pirms ēšanas nozīmē, ka zāles jālieto vismaz 30 minūtes pirms maltītes. Savukārt lietot zāles pēc ēšanas nozīmē, ka zāles jālieto 30 minūtes pēc maltītes.

  • Vai uztura bagātinātāji/zāles var mijiedarboties ar citiem preparātiem?

Medikamentu sastāvā esošās vielas var mijiedarboties gan ar uztura bagātinātāju komponentiem, gan arī ar pārtikas produktiem.  Polifarmācijas pacienti jeb cilvēki, kuri lieto vairākus medikamentus, ir īpaši pakļauti mijiedarbību riskam. Konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, vienmēr ir jāizstāsta, kādas zāles vai uztura bagātinātājus lietojat, lai mazinātu iespējamo mijiedarbību un blakusparādību risku.

  • Kā noteiktu produktu/dzērienu lietošana var ietekmēt uztura bagātinātāju/zāļu iedarbību?

Būtiski ir ievērot arī lietošanas instrukcijā sniegtos norādījumus par noteiktu dzērienu (piemēram, piens, alkohols, greipfrūta sula) un ēdienu (piemēram, taukvielām bagāts ēdiens) lietošanu uztura bagātinātāju un zāļu terapijas laikā, jo to iedarbība var mainīties. Piemēram, kalcijs būtiski samazina dzelzs uzsūkšanos, tāpēc ar kalciju bagāts uzturs vai kalciju saturoši uztura bagātinātāji jālieto atsevišķi no dzelzs preparātiem (ar 2 – 4 stundu intervālu). Savukārt C vitamīna lietošana kopā ar dzelzi spēj uzlabot tā biopieejamību.

Daudzu medikamentu iedarbību var ietekmēt alkohols. Dažreiz zāļu efekts var ievērojami pastiprināties, citreiz – samazināties, jo alkohols var kavēt medikamentu uzsūkšanos vai to izvadīšanos no organisma, kā arī mainīt to iedarbību. Piemēram, pirms gulētiešanas iedzertas miega tabletes efekts var tikt novērots vēl nākamajā dienā.

  • Kā uztura bagātinātāju/zāļu lietošana var ietekmēt transportlīdzekļa vadīšanu?

Lietojot konkrētas zāles, ir jāpievērš uzmanība arī tam, kā šo medikamentu lietošana var ietekmēt transportlīdzekļa vadīšanu. Piemēram, zāles ar nomierinošu efektu var samazināt reakcijas ātrumu, veicināt miegu un citādi ietekmēt ceļu satiksmes drošumu.

  • Vai var pārtraukt zāļu lietošanu?

Pēkšņa noteiktu zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt blakusparādības vai pasliktināt veselības stāvokli, tāpēc pirms jebkādu izmaiņu veikšanas ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

  • Kādas ir uztura bagātinātāju/zāļu biežāk sastopamās blakusparādības? Vai var būt sastopamas nopietnas blakusparādības vai alerģiskās reakcijas? Ko darīt, ja blakusparādības ir novērotas?

 Noteiktu medikamentu lietošana var būt kontrindicēta cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret kādu no medikamenta sastāvā esošajām vielām – gan aktīvajām vielām, gan palīgvielām. Iespējamo alerģisko reakciju spektrs ir liels – sākot ar ādas reakcijām un līdz pat anafilaktiskajam šokam. No alerģiskās reakcijas atkārtotas rašanās var izvairīties, nelietojot šo reakciju izraisošo vielu. Cilvēkiem, kuri alerģiski reaģē pret noteiktām zālēm vai to palīgvielām, jāizveido alerģijas pase, un tā vienmēr jāņem līdzi, ejot pie ārsta.

Ja cilvēkam rodas kādas blakusparādības, lietojot zāles vai uztura bagātinātājus, tad par to vienmēr ir jāinformē ārsts vai farmaceits.

  • Kā pareizi uzglabāt uztura bagātinātājus/zāles?

Lai uztura bagātinātāji un zāles būtu drošas un saglabātu savu iedarbību, tās ir pareizi jāuzglabā. Ir jāpievērš uzmanība iegādāto zāļu uzglabāšanas nosacījumiem. Piemēram, atbilstoši ražotāja norādījumiem zāles ir jāglabā aukstā vietā, vēsā vietā vai istabas temperatūrā. Nepareiza zāļu uzglabāšana var mazināt to efektivitāti.

Raksta autore: farmaceite Viktorija Joņina.

Raksts tapis, sadarbojoties Rīgas domes Labklājības departamentam un SIA "OnPlate".

Izstrādāta mācību filma pusaudžiem par narkotiskajām vielām un to radītajām sekām

Posted on | by Gunta

Veselības ministrija kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi mācību filmu pusaudžiem par narkotiskajām vielām un to radītajām sekām. Filma skaidro atkarību raisošo vielu būtību un to, kā palīdzēt pateikt “nē” narkotikām. 

Mācību filma radīta, lai sekmētu pusaudža kritisko domāšanu un problēmsituāciju risināšanu dažādās pusaudzim atpazīstamās dzīves situācijās un rosinātu pieņemt savai veselībai un drošībai labvēlīgus lēmumus. Mācību filmu veido divas epizodes. Pirmajā epizodē “Vielas un atkarības” narkoloģe Inga Landsmane sniedz skaidrojumus par populārāko narkotisko vielu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, psihisko stāvokli, uzvedību, atkarību veidošanās mehānismiem un lietošanas sekām. Otrajā epizodē “Kā palīdzēt pateikt “nē” narkotikām” psihoterapeits Artūrs Miksons analizē atkarību mehānismu, to, ko cilvēki meklē narkotikās un sniedz padomus, kā jaunietim pateikt “nē” narkotisko vielu lietošanai, nekļūstot apsmietam un atraidītam. Filma sniedz informāciju arī par to, kur meklēt palīdzību un atbalstu atkarību jautājumos.

Lai arī mācību filmas primārā mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem, tomēr tā ir arī kā atbalsta materiāls vecākiem un pedagogiem darbā ar pusaudžiem. Katras epizodes beigās iekļauti diskusiju veicinoši jautājumi. Pārrunājot tos, pusaudži var modelēt situācijas, kurās, pamatojoties uz filmas saturu, tiek piedāvāts iedomāties sevi kādā filmas epizodē, iejusties dažādās situācijās, tādējādi veicinot empātiju un ļaujot detalizētāk veidot izpratni par filmā iesaistīto varoņu rīcības motīviem, prognozēt rīcības sekas. Tas palīdz pārdomāt savu uzvedību un attieksmi un, padziļinoties izpratnei, sekmē attieksmes un uzvedības maiņu. Savukārt pedagogiem pieejams metodiskais materiāls, kas ietver situācijas aprakstu, filmas satura izklāstu un ieteikumus, kā strādāt ar filmu.

Filmai ir pievienoti subtitri un izstrādāta arī filmas versija ar surdotulkojumu. Filma tapusi Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros. 

 

Filma ar surdotulkojumu pieejama šeit: https://ej.uz/sbyi

Materiāls mācību filmai pieejams šeit: https://ej.uz/kmyj

 

Foto: Veselības ministrija

Biežākās acs traumas. Zilās gaismas filtri un to efektivitāte.

Posted on | by Gunta

Bieži neaizdomājamies par acs ievainojumiem, darot ikdienas darbus, bet, tā kā lielākā daļa no šādiem savainojumiem notiek mājās un no tiem iespējams izvairīties, ieteicams pievērst uzmanību rūpēm par acu drošību. Biežākās acs traumas rada kāds svešķermenis radzenē vai zem plakstiņa. Tas var izraisīt radzenes nobrāzumu, acs gļotādas iekaisumu. Diemžēl tikai aptuveni trīs no desmit cilvēkiem lieto acu aizsardzības līdzekļus, kad tie būtu vajadzīgi. Vairums acs traumu ir viegli novēršamas, tāpēc svarīgi ievērot drošības pamatprincipus gan saulainās dienās, lai aizsargātu acis no ultravioletajiem stariem, gan sadzīviskās situācijas, lai novērstu nepatīkamus atgadījumus:

  1. darbojoties darbnīcā vai garāžā jālieto aizsargbrilles, lai pasargātu acis no putekļiem, lidojošām atlūzām, dzirkstelēm, izgarojumiem. Elektroinstrumentu lietošanas laikā acīs var negaidīti ielidot koka skaidas u.c. un izraisīt ievainojumu;
  2. darbojoties pagalmā vai dārzā svarīgi vilkt aizsargbrilles, kad lieto zāles pļāvēju, trimmeri vai tamlīdzīgas ierīces, jo mazi akmentiņi, smiltis, gruži u.tml. svešķermeņi var negaidīti strauji lidot gaisā un nonākt acīs;
  3. sportojot īpaši svarīgi lietot katram sporta veidam nepieciešamo aizsargekipējumu, ķiveri, brilles, lai mazinātu iespēju gūt traumu no bumbas, sitiena vai kritiena rezultātā;
  4. uzmanīgi jālieto sadzīves ķīmija, acs ķīmisku apdegumu var iegūt, piemēram, iešļakstot tīrīšanas līdzekli acīs vai paberzējot acis ar rokām, mājas tīrīšanas laikā. Svarīgi tīrīšanas laikā lietot gumijas cimdus, vēdināt telpas un uzmanīgi apieties ar izsmidzināmiem līdzekļiem, lai tie nejauši netiktu iepūsti acīs;
  1. jālieto saulesbrilles vai sporta brilles ar ultravioleto (UV) staru aizsardzību. Saules UV stari palielina kataraktas un mākulas deģenerācijas attīstības risku, tāpēc ir svarīgi izvēlēties brilles, kas aizsargā gan no UVA, gan no UVB stariem.

Bet no kā īsti aizsargā brilles ar zilās gaismas filtriem?

Mūsdienās ikdienā gandrīz nav iespējams izvairīties no ilgas laika pavadīšanas pie ekrāniem. Īpaši to izjutām pandēmijas laikā attālināto mācību un darba dēļ – telefons, dators, planšetdatori u.c. ekrānierīces ir nepārtraukti līdzās un tos lietojam pat astoņas un vairāk stundas dienā.

Zilā gaisma ir sastopama dabīgi saules staros un arī mākslīgajā apgaismojumā – spuldzēs, LED lampās, datora ekrānos, telefonos u.c. ierīcēs ar ekrāniem. Pēdējos gados brilles ar zilās gaismas filtriem bieži tiek ieteiktas, lai mazinātu acu nogurumu un iespējamu tīklenes bojājumu, kas varētu rasties zilās gaismas ietekmē pēc ilga laika. Tomēr pētījumi rāda, ka daudzus ekrānierīču izraisītos nevēlamos simptomus brilles ar zilās gaismas filtriem nespēj novērst. Jutīgums pret gaismu, galvassāpes, pasliktināta redze, miglaina redze, muguras un kakla sāpes un līdzīgi simptomi var būt saistīti ar nepareizu datora ekrāna novietojumu, atspīdumu no ekrāna, ilgu vēršanos ekrānā bez pārtraukuma, samazinātu mirkšķināšanas biežumu un, līdz ar to, acs sausumu. Lai uzlabotu šos simptomus, vēlams pievērst uzmanību sēdēšanas pozai, ik pa laikam piecelties no sēdus pozīcijas un ik pēc 20 minūtēm vismaz 20 sekundes novērsties no ekrāna un palūkoties tālumā. Tāpat acs sausuma sajūtai var palīdzēt acs pilieni, tomēr ieteicams konsultēties ar speciālistu, jo, iespējams, ekrāni nav šīs sajūtas cēlonis. Speciālists varēs arī ieteikt piemērotākos acu pilienus, ja tie būs nepieciešami.

Zilā gaisma var iztraucēt dienas – nakts ritmu jeb cirkadiāno režīmu, kas organismam signalizē, kad ir laiks doties gulēt un kad pamosties. Ja vakaros bieži pavadiet laiku pie datora vai telefona ekrāna, iespējams, vērts izmēģināt brilles ar zilās gaismas filtriem normāla dienas – nakts režīma uzturēšanai. Tomēr jāatzīmē, ka pētījumi par briļļu ar zilās gaismas filtriem ietekmi uz miega ilgumu un kvalitāti ir neviennozīmīgi, tāpēc visdrošāk labākam miegam ieteicams atturēties no ekrānierīču lietošanas vismaz divas stundas pirms miega.

Raksta autore: Dace Markevica, oftalmologs. 

Raksts tapis, Rīgas domes Labklājības departamentam sadarbojoties ar SIA "OnPlate"

Veselīgs uzturs senioriem

Posted on | by vr_admin

Veselīgam un sabalansētam uzturam ir svarīga loma jebkurā vecumā, tomēr senioru vecumā dažādi faktori, piemēram, fizioloģiskas pārmaiņas, medikamentu lietošana, funkcionālo spēju samazināšanās vai emocionālais stāvoklis var ietekmēt dažādus ikdienas paradumus. Protams,- arī ēšanas. Tādēļ ir svarīgi uzņemt organismam nepieciešamās galvenās uzturvielas – ogļhidrātus, šķiedrvielas, vitamīnus, olbaltumvielas un labos taukus.  Vizualizējot, šīs ir galvenās uzturvielas, kas tiek norādītas arī uztura piramīdās – jo tuvāk piramīdas apakšai pārtikas produkti attēloti, jo lielāku daļu ikdienas uzturā tos vajadzētu iekļaut.

Continue reading →