Papildus ūdens aerobikas nodarbības 16 +
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments sadarbībā ar Rimi Olimpisko centru aicina iedzīvotājus apmeklēt papildus bezmaksas fiziskās aktivitātes nodarbības baseinā personām no 16 gadiem – ūdens aerobika.
Nodarbības atsāksies 21. oktobrī, pieraksts uz nodarbībām tiks atvērts 16. oktobrī plkst. 9.00.
Nodarbības “Rimi Olimpiskā centra” Lielajā peldbaseinā norisināsies no 21. oktobra līdz 2. decembrim ieskaitot, un tās vadīs sertificētas treneres Marita Kalniņa un Adelīna Priedniece.
Nodarbības notiks:
- pirmdienās un trešdienās plkst. 8.30 – 9.15
- pirmdienās plkst. 11.30 – 12.15
- pirmdienās, otrdienās un trešdienās plkst. 19.45 – 20.30
Pieraksts uz nodarbībām obligāts, zvanot pa tālruni 67387710. Projekta laikā viena persona drīkst apmeklēt 5 nodarbības. Vietu skaits ierobežots, vienā nodarbībā ne vairāk kā 15 dalībnieki.
Ūdens aerobikas nodarbību laikā tiek stiprināta vēdera, muguras un dziļā muskulatūra, sirds un asinsvadu sistēma, uzlabota vielmaiņa un elpošanas sistēmas darbība. Ūdenī organizētas nodarbības nenoslogo locītavas un ir īpaši piemērotas cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa svaru, turklāt tās būs piemērotas kā sievietēm, tā arī vīriešiem jebkurā sagatavotības līmenī. Tās būs lieliska alternatīva tiem, kas vēl tikai iepazīstas ar sportu. Nodarbības ilgums 45 minūtes.
* Bezmaksas nodarbības finansē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments.
** Informācija: www.veselgsridzinieks.lv un www.olimpiskais.lv
*** Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv un Rīgas valstpilsētas pašvaldības Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.
Oktobris – krūts veselības mēnesis
Oktobris visā pasaulē tiek atzīmēts, kā krūts veselības mēnesis ar mērķi veicināt izpratni par krūšu veselību un krūts vēža profilaksi.
Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm pasaulē. Arī Latvijā krūts vēzis ir biežākais reģistrētais ļaundabīgais audzējs un visbiežākais nāves cēlonis ļaundabīgo audzēju grupā sievietēm. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk tekstā SPKC) datiem, vidēji trešajai daļai sieviešu krūts vēzis tiek atklāts novēloti – III un IV stadijā.
Dzīvesveidam un veselības paradumiem ir ietekme uz krūts vēža attīstību. Tādi svarīgi faktori, kā veselīgs un sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes, atteikšanās no smēķēšanas un alkohola lietošanas u. c. var būtiski samazināt krūts vēža attīstību dzīves laikā.
Krūts vēža attīstības pirmajās stadijās visbiežāk nav novērojami simptomi, tādēļ īpaši svarīgi ir regulāri pārliecināties par savu veselības stāvokli.
No 50 līdz 68 gadu vecumam reizi divos gados aicinām izmantot iespēju veikt valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu:
- vairāk informācijas par krūts vēža skrīningu pieejams šeit;
- informācija par ārstniecības iestādēm, kas veic valsts apmaksātu mamogrāfiju: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/arstniecibas-iestazu-saraksts;
- informācija par mobilā mamogrāfa izbraukumu grafiku: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/mobilais-mamografs.;
- SPKC informatīvie materiāli par krūts vēža skrīningu:
- brošūra “Profilaktiskās vēža pārbaudes dāmām pēc 25. Kas Tev jāzina?”;
- pastkarte “Krūts vēža skrīnings”.
Tāpat būtiski reizi mēnesī veikt krūšu pašpārbaudi jeb krūts formas un struktūras kontroli:
- vairāk informācijas par krūšu pašpārbaudi pieejams šeit;
- SPKC informatīvie materiāli par krūšu pašpārbaudes veikšanu:
- brošūra “Krūšu pašpārbaude – ikmēneša rituāls”;
- darba burtnīca “Krūšu veselība un pašpārbaude”;
- pastkarte “Veic krūšu pašpārbaudi un esi vesela!”.
- brošūra “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem”;
- brošūra “Veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem”;
- infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi pieaugušajiem”;
- infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi senioriem (>64 gadi)”.
10. oktobris – Pasaules psihiskās veselības diena
Katru gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena. Pasaules psihiskās veselības dienas galvenie mērķi ir virzīt psihisko veselību un labbūtību par pritoritāti visā pasaulē, veicināt sabiedrības rūpes par psihisko veselību un mazināt stigmu pret psihiskajām saslimšanām.
Šā gada Pasaules psihiskās veselības dienas devīze ir “Psihiskā veselība darbā”, uzsverot drošu, veselīgu darba vidi kā vienu no psihiskās veselības aizsardzības faktoriem. Neveselīgi darba apstākļi, tostarp stress, stigmatizācija, diskriminācija un pakļautība tādiem riskiem kā uzmākšanās, agresija, vardarbība u. tml., var radīt negatīvas sekas, ietekmējot nodarbinātā psihisko veselību, vispārējo dzīves kvalitāti un līdz ar to – līdzdalību un produktivitāti darbā.
Stress darbā ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem psihiskās veselības traucējumiem pieaugušajiem (darbspējīgajiem) iedzīvotājiem. Ilgstošs stress var radīt depresiju, neirotiskus, ar stresu saistītus traucējumus, izdegšanas sindromu, pastiprinātu atkarību izraisošo vielu lietošanu un citas problēmas. Ar darbu saistīts stress ir cilvēka reakcija uz darba prasībām un spiedienu, kas neatbilst zināšanām un spējām, apgrūtinot personas spēju pārvarēt to. Stress var rasties dažādos darba apstākļos, taču bieži vien tas pastiprinās, ja darbinieks jūt par maz atbalsta no vadītājiem un kolēģiem, kā arī zemu kontroli pār darba procesiem.
Lai vairotu darba devēju un iedzīvotāju zināšanas par dažādiem psihosociālajiem riska faktoriem darbavietā, aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk tekstā SPKC) speciālistu izstrādāto infografiku “Psihosociālie apdraudējumi darbavietā”, kurā apkopoti biežākie apdraudējuma veidi darbavietā un potenciālie risinājumi to preventīvai novēršanai.
Tāpat, lai sekmētu iedzīvotāju labsajūtu, mazinātu spriedzi un palielinātu enerģijas līmeni ikdienā, SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku, kurā apkopotas biežāk pielietotās pašpalīdzības metodes psihiskās veselības veicināšanai.
Pasaules psihiskās veselības dienā aicinām iepazīties un apskatīt arī citus SPKC izstrādātos informatīvos materiālus saistībā ar tēmu:
- brošūra “Kas ir somatoforma veģetatīva disfunkcija?“;
- brošūra “Kas ir neirotiski ar stresu saistīti traucējumi?“;
- brošūra “Kas ir ēšanas traucējumi?“;
- brošūra “Kas ir miega traucējumi?“;
- brošūra “Kas ir depresija?“;
- brošūra “Jauno vecāku psihiskā veselība pēcdzemdību periodā”;
- brošūra “Pašpalīdzības darba burtnīca psihiskās veselības veicināšanā pusaudžiem”;
- brošūra “Bērna psihoemocionālā un sociālā audzināšana pirmsskolas vecumā”;
- brošūra “Informatīvs materiāls vecākiem par ņirgāšanās novēršanu izglītības iestādes vidē”;
- brošūra “Pirmā psiholoģiskā palīdzība”;
- brošūra “Padomi saskarsmē, komunikācijā un sadzīvē ar cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām”;
- infografika “Psihiskā veselība un stigma”;
- infografika “Ieteikumi vecākiem bērna sociālās un emocionālās attīstības veicināšanai pirmsskolas vecumā”;
- infografika “Veselīgs miegs”;
- infografika “Pašnāvības: fakti un mīti”;
- infografika “Depresija: fakti un mīti”;
- infografika “Izdegšana darbā”;
- infografika “Kā pārvarēt stresu?”;
- informācija SPKC mājaslapā.
Receptes no gatavošanas meistarklases
Trešā darba grupas tikšanās Tallinā, Igaunijā starptautiskā tīkla “Eiropas pilsētas pret narkotikām” ietvaros
2024. gada 26. septembrī Tallinā, Igaunijā norisinājās trešā starptautiskā tīkla “Eiropas pilsētas pret narkotikām” (European cities against drugs – ECAD) vadītā projekta “Vielu lietošanas profilakses izpratnes modeļu veidošana Baltijas valstu pilsētās” (“Building Networks Promoting Health Developing Substance Use Prevention Awareness Models in the Baltic Cities”) darba grupas tikšanās.
Darba grupas uzmanības centrā bija “valsts un pašvaldības sadarbības iespējas atkarību profilakses politikas veidošanā”.
Speciālisti uzsvēra starptautiskās sadarbības nozīmi (labās prakses piemēri), kā arī starpsektoru sadarbības nozīmi jauniešu riska uzvedības, narkotiku un garīgās veselības profilakses jautājumos, jo tā ir kopīga interese un speciālisti saskaras ar jaunām tendencēm un izaicinājumiem.
Strādājot atkarību profilakses jomā, ir būtiska sistemātiska un regulāra pieeja un dažādu ieinteresēto pušu iesaiste, piemēram, profilakses speciālistu, praktiķu, vecāku, skolu pārstāvju, tiesību aizsargājošo iestāžu, politikas veidotāju un, jo īpaši, pašu jauniešu iesaiste.
8. oktobrī notiks seminārs senioriem “Mans ķermenis ir mana pils”
8. oktobrī plkst. 18:00-20:20 aicinām apmeklēt semināru un radošu meistarklasi senioriem “Mans ķermenis ir mana pils”, kas notiks, atzīmējot Pasaules psihiskās veselības dienu. Ik gadu tās norisē uzmanība tiek pievērsta psihiskās veselības problemātikai, ietekmei uz iedzīvotāju labbūtību un sabiedrības izpratnes veicināšanai, tostarp, dažādiem aizspriedumiem un mītiem.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta organizētais bezmaksas seminārs būs veltīts demences profilaksei, tās atpazīšanai un izaicinājumiem, saskaroties ar kognitīvo funkciju pasliktināšanos, piemēram, atmiņas, loģiskās domāšanas un uzvedības izmaiņām.
Semināra noslēgumā tā dalībnieki būs aicināti darboties aktīvi un izpaust savas radošās spējas, piedaloties gleznošanas meistarklasē ar kafiju mākslinieces Sofijas Sabuņevičas vadībā! Savu darbiņu katrs, protams, varēs ņemt līdzi uz mājām.
Semināru vadīs:
- Aleksandra Koņevņina (ārste, psihiatre). Uzzināsim, kas ir demence, kādi ir biežākie mīti un aizspriedumi par prāta funkciju traucējumiem; kādas ir galvenās kognitīvo funkciju sūdzības un kādi ir galvenie demences riska faktori; kādas ir diagnostikas iespējas un kur vērsties pēc palīdzības. Psihiatre ieteiks arī dažādus prātu stimulējošus uzdevumus, ko vērts iekļaut ikdienas nodarbēs, un skaidros, kā tie ietekmē cilvēka kognitīvo funkciju stiprināšanu. Īpaši vērtīgi būs uzzināt arī par to, kā elpošanas vingrinājumi un relaksācijas tehnikas var mazināt stresa ietekmi, un kāda tam ir saistība arī psihiskās veselības traucējumiem.
Seminārs notiks SIA “OnPlate” Veselības telpā, Alauksta ielā 21, Rīgā. Semināram lūdzam pieteikties iepriekš, jo vietu skaits ir ierobežots: aizpildot anketu elektroniski ŠEIT.
Tā kā novecošanās procesā dažādi kognitīvie jeb prāta funkciju traucējumi sākotnēji var izpausties viegli jeb būt grūtāk pamanāmi, par tiem var trūkt pietiekamas izpratnes. Dažkārt tie tiek dēvēti pat par “normālu novecošanās procesu”. Šī būs vērtīga iespēja uzzināt svarīgāko informāciju par saslimšanu ar demenci, tās savlaicīgu diagnosticēšanu, bet īpaši uzsverot profilakses pasākumus, lai savlaicīgi pasargātu sevi vai savus tuviniekus.
! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veiktas fotofiksācijas Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta publicitātes materiālu vajadzībām.
Receptes no gatavošanas meistarklases
Bezmaksas atbalsta grupa viena vecāka ģimenēm “Resursi vecākiem, iespējas bērniem”
Aicinām pieteikties atbalsta grupai vecākiem, kuri dažādu iemeslu dēļ bērnus audzina vieni vai bez otra vecāka klātbūtnes.
Nodarbību laikā padziļināti tiks apskatītas tēmas par viena vecāka ģimenē augošu bērnu attīstības un audzināšanas aspektiem, atbalsta metodēm veselīgai bērna attīstībai. Tiks runāts par vecāku konstruktīvu sadarbību un konfliktu risināšanas prasmēm gan vecāku starpā, gan vecāka un bērna starpā. Tiks apspriests, kā vecākiem rūpēties par savu fizisko un garīgo veselību, veidot veselīgas attiecības, kā arī akcentēta finanšu pratība un karjeras plānošana.
Atbalsta grupā būs iespēja satikties vecākiem līdzīgā situācijā, dalīties pieredzē, sniegt un saņemt atbalstu no citiem vecākiem un grupu vadītāja – kvalificēta un sertificēta psihologa.
ATBALSTA GRUPAS NORISES LAIKI!
Katru pirmdienu no 30. septembra līdz 25. novembrim, no plkst. 18:00 līdz 20:05.
Nodarbības vadīs klīniskā psiholoģe Laima Madžule.
Pieteikšanās: šeit
Uzmanību! Dalībnieku skaits grupā ir ierobežots. Grupa ir daļēji slēgta – jauni dalībnieki tiek uzņemti līdz trešajai nodarbībai.
Nodarbības notiks Alauksta ielā 21-26, Rīgā, “OnPlate” Veselības telpā.
Pieraksts un dalības atteikšana nodarbībām ir OBLIGĀTA prasība.
Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu ieva@onplate.lv
ATBALSTA GRUPAS NODARBĪBU PLĀNS!
Kopumā atbalsta grupas ietvaros paredzētas 8 nodarbības:
1. nodarbība. Psiholoģiski veselīgas vides pamatelementi – pieņemšana, vadība, sapratne, stabilitāte un beznosacījuma mīlestība.
2. nodarbība. Ģimenes naratīva rekonstruēšana un atbalsts bērnam – vajadzību apzināšanās un traumas pārstrāde. Kā palīdzēt bērnam pieņemt un izpaust smagas jūtas? Kā sadarboties ar otru bērna vecāku jautājumos, kas saistīti ar bērna audzināšanu, un iesaistīt citus tuvos cilvēkus?
3. nodarbība. Savu vajadzību apzināšanās un disfunkcionālo pārliecību izvērtējums, ikdienas rutīnas un rituāli. Savu pamatvajadzību (miega, pilnvērtīga uztura, fizisko aktivitāšu) ievērošana. Ikdienas laika plānošana. Bērna iesaistīšana ikdienas pienākumos.
4. nodarbība. Vingrinājumi stresa mazināšanai, atbalsta tīkla veidošana, iepriekšēja sagatavošanās problēmu situācijām.
5. nodarbība. Konflikta dinamika un attīstība, konflikta risināšanas stratēģijas, komunikācijas modeļi un ģimenes sistēmas ietekme uz individuālā komunikācijas stila pieņemšanu. Kādi ir biežāk izplatītie komunikācijas stili un kurš no tiem ir tieši man raksturīgs? Kādas ir tipiskākās konfliktu risināšanas stratēģijas? Kāda ir mana no ģimenes gūtā pieredze konfliktu risināšanā?
6. nodarbība. Apzināta un cieņpilna komunikācija. Kāda ir mana personiskā attieksme pret konfliktu? Ko darīt ar emocijām konfliktā? Ko es varu darīt, lai konflikts no problēmas pārvērstos iespējā?
7. nodarbība. Karjeras konsultēšana. Tev būs iespēja izvērtēt savu profesionālo pieredzi – analizēt uzticētos pienākumus, novērtēt savas zināšanas un prasmes. Izpētīt savu personību – stiprās, vājās puses, Tavus īpašos talantus un dotības. Apzināties, kāds darbs atbilst Tavai personībai.
8. nodarbība. Finanšu pratība. Analizēsim savu finansiālo situāciju, izvirzīsim konkrētu mērķi un izstrādāsim rīcības plānu mērķa sasniegšanai.
Prezentē projekta “Mentality” labās prakses “Komandas pārdomas” rezultātus
2024. gada 17. septembrī “Veselības” tirdzniecības padomes* rīkotajā brīfingā, kas norisinājās hibrīdrežīmā, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments sadarbībā ar organizāciju “Mental Health Europe” prezentēja projekta “Mentality” labās prakses “Komandas pārdomas” rezultātus.
Labās prakses “Komandas pārdomas” mērķis ir palielināt izpratni, veicināt zināšanu apmaiņu un iespēju veidošanu psihoemocionālās veselības jomā aprūpes speciālistiem, sociālajiem darbiniekiem, vairojot viņu psihoemocionālo noturību stresa situācijās. Pandēmijas laikā ļoti pieauga aprūpētāju un sociālo darbinieku stresa līmenis, to ietekmēja gan globālais noskaņojums, gan darba specifika, izslēdzot iespēju strādāt attālināti. Sociālajiem darbiniekiem un aprūpētājiem bija jāstrādā augsta riska apstākļos, kas palielināja iespēju inficēties gan pašiem darbiniekiem, gan viņu ģimenes locekļiem. Tāpat, sociālajiem darbiniekiem un aprūpētājiem, bija jārisina institucionālo klientu saslimšanas un nāves gadījumi, jāsastopas un jāsniedz informācija klientu tuviniekiem, kuri bija neapmierināti ar epidemioloģiskajiem ierobežojumiem. Aprūpētāji ikdienā pārsvarā strādā pārslodzes režīmā, taču pandēmijas periodā tā pieauga vēl vairāk. Visi šie notikumi ievērojami palielināja sociālo darbinieku un aprūpētāju stresa līmeni, bieži izraisot izdegšanu vai citas mentālās veselības problēmas.
“Komandas pārdomas” īstenošana ir veikta četrās Rīgas pašvaldības iestādēs:
- Rīgas patversme;
- Rīgas sociālais aprūpes centrs “Mežciems”;
- Rīgas sociālais aprūpes centrs “Gaiļezers”;
- Rīgas sociālais aprūpes centrs “Stella maris”.
Pirms ieviešanas uzsākšanas tika veiktas pasniedzēju apmācības un mācību materiālu tulkošana, kā arī citi darbi. Katrā iestādē tika izveidotas komandas, galvenokārt sociālie darbinieki un aprūpētāji, kā arī daži administratīvie darbinieki. Vairāk lasīt šeit: Rīgā uzsākts labās prakses “Komandas pārdomas” speciālistu apmācību process un mācību materiālu izveide.
* “Veselības” tirdzniecības padome (European Confoderation of independent Trade Unions) sastāv no dažādiem Eiropas tirdzniecības nozares pārstāvjiem, arodbiedrībām, kuru biedri strādā veselības jomā, jo īpaši ārsti, aprūpes personāls, laboratorijas un tehniskais personāls.
Veselības nozarei ir nozīmīga loma, lai nodrošinātu pienācīgu dzīvi un dzīves apstākļus visiem Eiropas pilsoņiem. Demogrāfisko pārmaiņu laikā veselības nozare kļūst arvien svarīgāka. Neskatoties uz to, pandēmijas seku, ekonomiskās krīzes rezultātā, daudzās Eiropas dalībvalstīs izjūt negatīvo ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Daudzās valstīs slimnīcas tiek slēgtas vai privatizētas, samazinot pakalpojumu sniegšanu. Austrumeiropas dalībvalstis cieš no jauna kvalificēta medicīnas personāla darbaspēka aizplūšanas. Taču, Eiropas sabiedrība noveco un iedzīvotāju novecošana palielinās nepieciešamību pēc veselības aprūpes speciālistiem. Tiek prognozēts, ka no 2021. līdz 2100. gadam ļoti vecu cilvēku (80+) īpatsvars pieaugs divarpus reizes. Sarežģītāku slimību pieaugošā īpatsvara, digitalizācijas, klimata pārmaiņu un cilvēka darbības ietekmē pieaugs vajadzība pēc jaunu prasmju un iemaņu apgūšanas, nepārtrauktas apmācības un citu kompleksu situāciju risinājumu ieviešanu šajā jomā.
Expert Commission ‘Health Services’ establishes priorities for EU term 2024-2029