Jebkura veida ziemas aktivitātes sniedz būtisku labumu bērnu veselībai – tās uzlabo fizisko sagatavotību, veicina sirds un elpošanas sistēmu darbību, stiprina muskulatūru un norūda organismu. Bet jāņem vērā, ka ziemā laikapstākļi mēdz būt mainīgi, sals mijas ar atkušņiem, rodas apledojums un asa sērsna, kas var palielināt traumu risku un tieši vecāku uzdevums ir savlaicīgi pārrunāt ar bērniem drošības noteikumus un sekot līdzi to ievērošanai!

Drošība atrodoties uz kalna:

• jāizvēlas bērna vecumam un fiziskajām spējām piemērots kalniņš;
• nepieciešamības gadījumā jālieto ķivere un cits atbilstošs drošības ekipējums;
• jāizvairās no vietām, kur tuvumā atrodas ceļš, koki, sētas, grāvji vai citi šķēršļi;
• jāpārliecinās, ka nobrauciens beidzas drošā zonā, nevis uz ielas vai gājēju ceļa;
• jāuzmanās no sadursmēm – jāseko līdzi cilvēku plūsmai;
• krēslā un tumsā pastiprināti jāuzrauga bērni, jo redzamība kļūst īpaši ierobežota;
• pirmsskolas vecuma bērniem uz kalna jāatrodas tikai pieaugušo klātbūtnē.

Informācijas avots un vairāk lasi šeit: Bērnu klīniskās universitātes slimnīca | Ievērojot drošību, bērni var izvairīties no 70 % ziemas traumu

Drošība uz ūdenstilpju ledus:

• jāizvairās kāpt uz dabisko ūdenstilpju ledus, jo tas var būt ļoti nestabils;
• jāņem vērā, ka ledus biezums pat vienā ūdenstilpē var būt ļoti atšķirīgs;
• drošs ledus ir tikai mākslīgi izveidotās un uzraudzītās slidotavās;
• ledus parasti ir plānāks ūdenstilpju vidū nekā pie krasta;
• īpaši bīstamas vietas ir zem tiltiem un upju sašaurinājumos; krastos pie niedrēm un krūmiem; strautu un kanalizācijas ietekās; āliņģu vietās un upēs ar spēcīgu straumi;
• ja kāds aizgājis pārāk tālu no krasta vai arī ja cilvēks ielūzis ledū, nekavējoties jāzvana 112;
• Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija regulāri apseko un publicē informāciju par ledus biezumu dažādās ūdenstilpēs galvaspilsētā uz kurām drīkst vai nedrīkst atrasties – https://rpp.riga.lv/ledus-karte/, kā arī atgādina, ka atbildība par uzturēšanos uz ledus vietās, kur tas nav atļauts, ir noteikta Administratīvo sodu likumā.

Apsaldējumi

Tāpat ziemā jāatceras par apsaldējumu risku. Tos var iegūt ne tikai tad, kad jau iestājies sals un temperatūra noslīdējusi zem 0 grādiem, bet arī tad, kad temperatūra ir no + 4 līdz + 8 grādiem. Ķermenis daudz ātrāk zaudē siltumu ūdenī, tāpēc īpaši uzmanīgiem jābūt slapjā un kūstošā sniegā vai kad apģērbs un apavi ir samirkuši. Arī vējš rada hipotermijas risku. Mazi bērni visbiežāk ķermeņa apsaldējumus gūst pārāk ilgi spēlējoties brīvā dabā, salā un mitrā apģērbā. Visbiežāk apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus, zodu, kā arī roku un kāju pirkstus. Apsaldējuma pirmā pazīme var būt nedaudz sāpīga, durstīga sajūta. Āda kļūst bāla, jo aukstuma iespaidā sašaurinās asinsvadi un audu apgāde ar asinīm ir apgrūtināta. Šāda veida pirmās pakāpes apsaldējumiem nav smagu seku, var nolobīties āda un pēc tam gadiem ilgi apsaldētā vieta var būt jutīgāka pret aukstumu. Savukārt smagāka apsaldējuma gadījumā (redzams pietūkums, pūslīši, čūlas uz ādas) var iestāties neatgriezeniski audu bojājumi, veidoties strutainas infekcijas. Maziem bērniem ir ļoti grūti novērtēt apsaldējuma pakāpi, tādēļ jebkuru aizdomu gadījumā jāvēršas pēc padoma pie ģimenes ārsta vai pediatra, slimnīcu uzņemšanas nodaļās vai tuvākajā ārstniecības iestādē. Apsaldējumus nevajag berzēt vai tecināt uz tiem karstu ūdeni, vislabāk ļaut sasilt istabas temperatūrā un vērot, kas notiek tālāk. Ja apsaldējums tomēr ir nopietns, tad jāvēršas pie mediķiem.

Vecākiem bērniem un jauniešiem apsaldējumi rodas arī citu iemeslu dēļ – ja pasākuma laikā pārmērīgi lieto alkoholu un dodas ārā, pastāv drauds aizmigt. Līdzcilvēkiem jābūt vērīgiem un aicinājumus nepaiet garām, ja uz ielas redzams šāds bērns vai jaunietis!

Informācijas avots un vairāk lasi šeit: Bērnu klīniskās universitātes slimnīca | Ievērojot drošību, bērni var izvairīties no 70 % ziemas traumu

Drošība uz ielas:

• tumsā un sliktas redzamības apstākļos jāvelk atstarojoša veste vai apģērbs ar atstarojošiem elementiem;
• atstarotājs jāpiestiprina labi redzamā vietā – tā, lai to var pamanīt gan no priekšpuses, gan aizmugures;
• pirms ielas šķērsošanas jāpārliecinās, ka transportlīdzekļa vadītājs tevi ir pamanījis un var apstāties;
• ejot pa ceļa malu vai nomali, vienmēr jāpārvietojas pretī transportlīdzekļu braukšanas virzienam.

Informācijas avots: Valsts policija | Valsts policija atkārtoti aicina gājējus parūpēties par savu drošību! Ir ziema – esi uzmanīgs!

Kā arī aicinām aplūkot Slimību profilakses un kontroles centra infografiku “Baudi ziemas priekus droši”: