Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai. Projekts “Mēs par veselīgu Rīgu!”

Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk tekstā RVP) Labklājības departaments ir saņēmis Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” īstenošanai.

Lai uzlabotu veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumu pieejamību RVP ar Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu turpmāko četru gadu laikā plānots īstenot vietēja mēroga, visaptverošus, sabiedrību piesaistošus fiziskās, garīgās un sociālās veselības veicināšanas pasākumus, īpaši domājot par sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Projekta mērķis: uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju.

Projekta ietvaros visiem iedzīvotājiem, bet jo īpaši nabadzības, sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem būs pieejami dažāda veida pasākumi (lekcijas, nometnes, meistarklases, fiziskās aktivitātes, grupu nodarbības u.c.) šādās veselības veicināšanas un slimību profilakses jomās: atkarību mazināšana un profilakse, psihiskā veselība, veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, u.c.

Darbības jomas ir noteiktas, ņemot vērā Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātās vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā, kā arī Veselības ministrijas Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam nospraustos mērķus un plānotos sasniedzamos rezultatīvos rādītājus.

Projekta īstenošanas periods: no 2025. līdz 2029. gadam.

Projektam pieejamais kopējais finansējums: 4 778 321,00 eiro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus atbalsts 4 061 572,85 eiro apmērā un valsts budžeta finansējums – 716 748,15 eiro.

 

Rūpējies par savu miega veselību un veido veselīga miega ieradumus!

21. martā atzīmējot “Pasaules miega dienu”, aicinām rūpēties par savu miega veselību un veidot veselīga miega ieradumus!

Pieaugušam cilvēkam miegam nepieciešamais laiks ir individuāls. Tas var būt atkarīgs ne tikai no ģenētiskajām īpatnībām, bet arī no vecuma, kā arī fizisko un psihisko traucējumu esamības un izteiktības. Bezmiega iemesli var būt pārlieku pastiprināta kofeīna, alkohola un nikotīna lietošana, pārēšanās pirms gulētiešanas, miega higiēnas neievērošana. Tāpat arī liels stress un trauksme ikdienā, depresijas vai kādu citu psihisku traucējumu simptoms vai fizisku saslimšanu (piemēram, sāpju sindroms, nemierīgo kāju sindroms) blakusparādība. Miega traucējumus var izraisīt arī dažādu medikamentu regulāra lietošana. Atsevišķos gadījumos bezmiega iemesls var būt specifiski miega traucējumi, piemēram, diennakts ritma izmaiņu radīti miega traucējumi (šķērsojot vairākas laika zonas vai strādājot nakts maiņu darbu), miega apnoja (īslaicīga elpošanas apstāšanās miega laikā) u.c. Sievietēm miega traucējumus novēro biežāk fizioloģisku iemeslu dēļ – grūtniecības laikā, premenstruālajā periodā vai menopauzē karstuma viļņu dēļ. Savukārt vecāka gadagājuma cilvēkiem izmainās miega struktūra un diennakts ritms, tādēļ vecāki cilvēki bieži iemieg jau agri vakarā un mostas ļoti agri pēc 8 stundu miega. Šāda diennakts ritma nobīde nav uzskatāma par saslimšanu, un to jākoriģē vien gadījumos, kad pacientiem tas rada būtisku diskomfortu ikdienā.

Ilgstoša neizgulēšanās var izraisīt pastiprinātu nogurumu dienas laikā, galvassāpes, koncentrēšanās un uzmanības noturēšanas grūtības, garastāvokļa svārstības, pastiprinātu kairināmību, agresivitāti, atmiņas un kustību koordinācijas traucējumus, veicināt traumatismu, pat provocēt uztveres traucējumus halucināciju veidā.

Vairāk par miega traucējumiem lasi šeit: Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) – Miega traucējumi , kā arī bukletā “Kas ir miega traucējumi?”

Rūpējies par savu miega veselību un atceries par veselīgas miega higiēnas priekšnoteikumiem:

💤 izvēdini guļamistabu;

💤 nodrošini komfortablu guļamistabas temperatūru;

💤 nodrošini klusumu;

💤 30 – 60 minūtes pirms miega nodarbojies ar relaksējošām aktivitātēm (pastaiga svaigā gaisā, vanna, grāmatas lasīšana u.c.);

💤 ej gulēt vienā un tajā pašā laikā.

 

 

Foto: https://unsplash.com/

Tuvojas 24. marts – “Pasaules tuberkulozes diena”

Kas ir tuberkuloze (TB) un kā ar to var inficēties?

TB ir iegūta, ārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis. TB izplatās gaisa – pilienu ceļā, TB pacientam klepojot, šķaudot, spļaujot, runājot, dziedot, kā arī elpojot. Visizplatītākā ir plaušu TB, bet tā var skart arī citas ķermeņa daļas, piemēram, nieres, kaulus, limfmezglus vai smadzenes. Savukārt multirezistentā tuberkuloze (MR TB) ir TB ierosinātāja zāļu rezistence jeb nejutība pret diviem visefektīvākajiem tuberkulozes medikamentiem ar vai bez rezistences pret citiem medikamentiem. Visbiežāk zāļu rezistence veidojas TB slimniekam neregulāri lietojot zāles, nepabeidzot ārstēšanās kursu vai inficējoties ar MR TB formu. Lielāks risks saslimt ar TB ir lietojot narkotikas, īpaši intravenozās, tāpat, ja ir novājināta imunitāte un hroniskas saslimšanas, ja regulāri tiek lietots alkohols un smēķēts, ja nesen ir bijis tuvs kontakts ar TB pacientu u.c.

Kādi ir tuberkulozes simptomi?

Visbiežāk TB simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Sākumā tie ir praktiski nemanāmi, bet ar laiku progresē un kļūst izteiktāki:

  • klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairāk kā trīs nedēļas;
  • paaugstināta ķermeņa temperatūra;
  • svara zudums;
  • svīšana naktīs;
  • ēstgribas zudums;
  • nespēks un nogurums.

Retāk TB saslimšanas gadījumā novērojams:

  • asiņu piejaukums krēpām;
  • elpas trūkums;
  • sāpes krūtīs.

Noteikti jāvēršas pie ārsta, ja 3 – 4 nedēļas ir vismaz viens no šiem simptomiem.

Kā notiek TB ārstēšana?

Nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pneimonologa. Ārsts ieteiks izmeklējumus, tai skaitā plaušu rentgenoloģisko izmeklēšanu un krēpu analīzes.  Rīgā diagnostika un ārstēšana pacientiem ar TB tiek nodrošināta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs ”.  Pacientiem, kuri ārstējas stacionārā ar TB vai tiek izmeklēti, pastāvot aizdomām par saslimšanu, par izmeklēšanu un ārstēšanu (gan stacionārā, gan ambulatori) NAV JĀMAKSĀ. Būtiski ir uzsākt ārstēšanu agrīnā saslimšanas stadijā un stingri ievērot nozīmēto ārstēšanās režīmu. Jo ātrāk tiks uzsākta ārstēšana, jo mazāka iespēja, ka slimība kļūs nopietnāka. Ja TB netiek ārstēta, tā var būt nāvējoša slimība, tomēr, regulāri lietojot zāles, TB ir izārstējama vidēji 6 mēnešu laikā. Taču MR TB izārstēt ir sarežģītāk, tās ārstēšana notiek ievērojami ilgāk – vidēji 18 līdz 24 mēnešus.

Kādi ir klepus higiēnas pamatprincipi?

  1. Aizklāt muti un degunu ar salveti klepojot vai šķaudot (salveti neizmantot atkārtoti un nekavējoties izmest to miskastē)!
  2. Ja salvete nav pieejama, tad klepot vai šķaudīt ieteicams savā piedurknē vai elkonī, nevis plaukstās!
  3. Pēc klepošanas un šķaudīšanas jānomazgā rokas ar ūdeni un ziepēm.
  4. Ja rokas nomazgāt nav iespējams, jāizmanto roku dezinfekcijas līdzeklis.
  5. Ja iespējams, ieteicams uzlikt sejas masku, lai aizsargātu citus no inficēšanās ar TB.

Kādas ir TB profilakses iespējas?

  • Bērnus no smagām TB formām pasargā BCG vakcīna, ko visiem jaundzimušajiem veic sākot no 12 stundām pēc piedzimšanas. Vakcīna satur novājinātu TB baktērijas formu, kas nevar izraisīt slimību. BCG vakcīna ir bezmaksas.
  • Regulāri jāvēdina telpas.
  • Jāsabalansē darba un atpūtas režīms.
  • Jāstiprina imunitāte, piekopjot veselīgu dzīvesveidu, piemēram, ievērojot pareizu ēšanas režīmu u.c.
  • Jāatsakās no atkarību izraisošu vielu lietošanas.

Papildus par TB lasi šeit: Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) – Tuberkuloze


Rīgas valstspilsētas pašvaldības (RVP) Labklājības departamenta mērķis – motivēt TB slimniekus ambulatorajai terapijai DOTS (tieši uzraugāmās ārstēšanas īsais kurss) programmas ietvaros. Lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, RVP Labklājības departaments, apzinoties DOTS programmas efektivitāti un nozīmīgumu TB infekcijas slimības izplatības mazināšanā, atbalsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas īstenoto DOTS programmu – līdzfinansējot Rīgā deklarēto DOTS programmas dalībnieku sabiedriskā transporta izdevumus EUR 3.00 apmērā dienā un apmaksā pārtikas iegādi 1 EUR apmērā dienā.

Par DOTS programmu vairāk lasi šeit: Tuberkulozes profilakse


 

 

SPKC digitālais žurnāls “Tava bērna veselībai”

Ikdienā rūpējoties par bērna veselību un drošību, saskaramies ar dažādiem izaicinājumiem un jautājumiem. Lai sniegtu atbalstu un praktiskus padomus vecākiem, Slimību profilakses un kontroles centrs ir sagatavojis jaunu digitāli šķirstāmu žurnālu “Tava bērna veselībai“.

Pavasara žurnālā lasiet par:

📖 veselīga uztura pamatprincipiem un ieteikumiem dažādām vecuma grupām, sabalansētas ēdienkartes veidošanu, izmantojot “Šķīvja principu”, kā arī par pārdomātu ēdienreižu plānošanu un gudru iepirkšanos;

📖 bērna sociālās un emocionālās attīstības veicināšanu pirmsskolas vecumā, iekļaujot praktiskus ieteikumus vecākiem;

📖 peldēšanas apmācībām, kā lielisku un noderīgu prasmi bērniem, balstoties uz speciālistes ieteikumiem – kā un kad ir laiks doties uz pirmajām peldēšanas nodarbībām;

📖 vakcināciju bērniem, kas kalpo kā veselības vairogs visa mūža garumā, aplūkojot situāciju Latvijā un pasaulē, tostarp vakcinācijas aptveri un vakcinācijas kalendāru 2025. gadam.

Raksts publicēts: Slimību profilakses un kontroles centrs

 

Vai Tu zini savu acu spiedienu? Bezmaksas acu spiediena pārbaude Rīgas 1. slimnīcā

Glaukoma ir biežākais neatgriezeniska akluma cēlonis pasaulē. Diemžēl aptuveni 50 % cilvēki ar glaukomu nenojauš, ka viņiem ir šī slimība, jo agrīnā stadijā tā ir asimptomātiska jeb nerada sūdzības. Glaukoma veicina hroniskas, progresējošas izmaiņas redzes nervā, kas asociējas ar tipiskām pārmaiņām redzes laukā.

Statistikas dati liecina, ka glaukoma skar apmēram 2 % cilvēku vecuma grupā 40-50 gadi, savukārt jau 10 % pēc 70 gadu vecuma. Vienam no 10 cilvēkiem, kuram ir glaukoma, attīstās aklums. Savlaicīga slimības diagnostika un ārstēšanas uzsākšana var nodrošināt iespēju saglabāt labas redzes funkciju visa mūža garumā!

Glaukomas diagnostika sastāv no izmeklējumu kopumu, kas ietver redzes nerva struktūras un funkcijas izvērtējumu, kā arī acu spiediena noteikšanu. Tieši paaugstināts acu spiediens ir galvenais slimības riska faktors. Glaukomas medikamentozā un ķirurģiskā ārstēšana balstās uz acu spiediena samazināšanu, lai apturētu slimības progresēšanu. Profilaktiskās apskates laikā iespējams atklāt glaukomu agrīnā stadijā un piedāvāt ārstēšanas veidus, kas var novērst redzes zudumu.

Lai veicinātu izpratni un uzzinātu vairāk par riskiem, kas saistīti ar glaukomu, Pasaules Glaukomas nedēļas ietvaros, 18. martā plkst. 14:00 Bruņinieku ielā 5, 2. korpusā, lielajā konferenču zālē aicinām pieteikties:

  • bezmaksas acu spiediena pārbaudei;
  • ārstes oftalmoloģes Evas Elksnes lekcijai par glaukomas simptomiem, diagnostikas un ārstēšanas iespējām. Dr. Eva Elksne specializējas glaukomas diagnostikā un ārstēšanā atbilstoši iegūtajai pieredzei Vācijas un Austrijas vadošajās glaukomas klīnikās.

Iepriekšēja pieteikšanās acu spiediena pārbaudei OBLIGĀTA, zvanot uz vienoto informācijas tālruni  +371 67366323.

Lai saglabātu redzi un novērstu smagas sekas, ir būtiski diagnosticēt un ārstēt slimību agrīnā stadijā. Svarīgi atcerēties, ka acu pārbaude jāveic vismaz reizi divos gados pēc 45 gadu vecuma, bet pēc 60 gadu vecuma – vismaz reizi gadā.

Pacientiem pēc 40 gadu vecuma rekomendē veikt pirmo glaukomas skrīningu. Ja ģimenē kādam no radiniekiem ir glaukoma, risks saslimt ar šo slimību pieaug desmitkārtīgi! Regulāra acu pārbaude ir svarīga īpaši cilvēkiem ar riska faktoriem. Cilvēkiem ar glaukomu ģimenes anamnēzē, cukura diabētu vai augstu asinsspiedienu regulāri jāpārbauda acu spiediens, un, lai novērstu iespējamās acu komplikācijas, svarīgi konsultēties ar acu ārstu.

Savlaicīgi atklājot glaukomu, redzes zudumu iespējams novērst!

Rīgas 1. slimnīcas ārsti oftalmologi piedāvā  plaša spektra acu slimību diagnostiku un ārstēšanu. Konsultē pacientus ar redzes pavājināšanos, paaugstinātu acu spiedienu, sausuma sajūtu acīs, asarošanu, peldošiem apduļķojumiem redzes laukā, kā arī citām sūdzībām. Veic gan plastiskās un rekonstruktīvās acu operācijas, gan kataraktas un glaukomas operācijas, kā arī intravitriālās injekcijas tīklenes patoloģiju ārstēšanai.

Informāciju sagatavoja Iveta Medne, SIA „Rīgas 1.slimnīca” sabiedrisko attiecību speciāliste,

 tālr. 25 432 400, e-pasts:iveta.medne@1slimnica.lv

Foto: https://unsplash.com/

Rīgā dienas aprūpes centros rīko atvērto durvju dienas – vēršot uzmanību cilvēkiem ar demenci

Sociālā darba mēneša ietvaros 18. un 19. martā vairākos Rīgas dienas aprūpes centros tiek rīkotas atvērto durvju dienas, lai iepazīstinātu ar tajos sniegtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar demenci. Pasākumus var apmeklēt ikviens interesents.

Ja ģimenē vai redzeslokā ir seniors, kuru nav droši atstāt vienu mājās, cilvēkam ir novērotas uzvedības, garastāvokļa pārmaiņas, dezorientācija laikā un telpā, informācijas aizmiršana, zūd iemaņas un prasmes vai novērotas citas cilvēkam neierastas pārmaiņas, tad ir vērts interesēties par dienas aprūpes centru cilvēkiem ar demenci. Bieži demence netiek laikus diagnosticēta, tāpēc cilvēki ar demenci saskaras ar sliktu dzīves kvalitāti, bet viņu ģimenes locekļi ir pakļauti ārkārtīgai spriedzei un nevar apvienot šāda pacienta aprūpi ar darbu.

Dienas aprūpes centrā cilvēkiem ar demenci ir iespēja pavadīt laiku, kamēr viņu piederīgie strādā. Dienas aprūpes centrā tiek nodrošināta uzraudzība, atbalsts pašaprūpē, ēdināšana, daudzveidīgas nodarbības, speciālistu konsultācijas, transports nokļūšanai uz aprūpes centru un atpakaļ uz mājām.

Atvērto durvju dienu pasākumu laikā būs iespējams apskatīt dienas aprūpes centru telpas, konsultēties ar speciālistiem, vērot dažādas nodarbības, piemēram, bišu vaska sveču izgatavošanu, Montesori metodes, kopīgu šlāgeru dziedāšanu, viktorīnu, loģiskās domāšanas vingrinājumus, neiroģimnastiku, rīta vingrošanu, sīkās motorikas attīstīšanas vingrinājumus.

Tā kā apmeklētāju skaits ir ierobežots, katrā dienas aprūpes centrā plānoti divi apmeklējuma laiki: plkst. 10.00 un plkst. 13.30. Apmeklējums jāpiesaka līdz 17. marta plkst. 12:00, zvanot pa norādītajiem tālruņa numuriem vai rakstot uz e-pastu konkrētajam dienas aprūpes centram:

  • DAC ”Ozolaine” (Zandartu ielā 2A) – 67202113, ozolaine@svjp.lv
  • DAC “Duntes Ozoli” (Pededzes ielā 4) – 67304532, duntesozoli@svjp.lv
  • DAC “Žubītes” (Katoļu ielā 22/24) – 28356548, ramona.liepina@samariesi.lv
  • DAC “Agate”(Bruņinieku ielā 8-5A, 4. stāvs) – 20394555, biedriba.agate@inbox.lv
  • DAC “Liepa” (Valentīna ielā 16) – 26251767, dacliepa@inbox.lv

Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore,
e-pasts: antra.gabre@riga.lv

13. marts – Pasaules nieru diena

Katru gadu marta otrajā ceturtdienā tiek atzīmēta Pasaules Nieru diena, kuras mērķis ir veicināt izpratni par nieru būtisko lomu cilvēka organismā, samazināt nieru slimības un ar to saistīto problēmu ietekmi visā pasaulē.

Nieru galvenās funkcijas organismā ir:

  • filtrēt (attīrīt) asinis;
  • uzturēt atbilstošu šķidruma daudzumu organismā;
  • palīdzēt kontrolēt asinsspiedienu;
  • sintezēt hormonu eritropoetīnu, kas stimulē sarkano asins šūnu (eritrocītu) ražošanu, kuru galvenā funkcija organismā ir skābekļa pārnešana;
  • pārveidot D vitamīnu aktīvajā formā, kas palīdz nodrošināt kaulu un zobu veselību.

Liekais svars, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens un tādi kaitīgie ieradumi kā smēķēšana var veicināt nieru slimību attīstību, tādēļ, lai to nepieļautu, ļoti būtiska nozīme ir profilaktiskajiem pasākumiem.

Ieteikumi Tavai nieru veselībai:

  • regulāri padzeries, lai dienas laikā uzņemtu pietiekamu šķidruma daudzumu (1,5 – 2 L dienā);
  • ēd veselīgu un sabalansētu uzturu un neaizmirsti par vismaz 5 dārzeņu un augļu porcijām dienā;
  • esi fiziski aktīvs, nepieciešamas mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 150 minūtes nedēļā. Mērenas fiziskās aktivitātes ir tādas, kas paātrina sirdsdarbību, rada siltuma sajūtu un vieglu elpas trūkumu, piemēram, aktīva iešana uz darbu ar kājām, braukšana ar velosipēdu, vingrošana vai nodarbošanos ar kādu citu no sporta veidiem;
  • ierobežo uzņemtā cukura patēriņu un kontrolē cukura (glikozes) līmeni asinīs. Dienā ieteicamais cukura daudzums ir līdz 25 gramiem (tas ietver arī gatavajiem produktiem pievienoto cukuru). Normāls glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā ir 3,5 – 5,5 mmol/l;
  • ierobežo sāls patēriņu līdz 5 gramiem dienā (tas ietver arī gatavajiem produktiem pievienoto sāli);
  • kontrolē asinsspiedienu (normā 120/80 mmHg);
  • atsakies no smēķēšanas un alkohola;
  • esi piesardzīgs lietojot pretsāpju medikamentus, jo bieža nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var izraisīt nieru darbības traucējumus. Pirms zāļu lietošanas vienmēr konsultēties ar ārstu vai farmaceitu;
  • regulāri (reizi gadā) dodies uz profilaktiskajām veselības pārbaudēm pie ģimenes ārsta.

Nieres, pretēji citiem orgāniem, nedod signālu (sāpes vai diskomfortu), ja to funkcija ir traucēta, un nieru slimības var ilgstoši palikt nepamanītas. Tādēļ svarīgi arī regulāri (reizi gadā) doties pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati.

Aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra veidotajiem informatīvajiem materiāliem:

 

13. martā aicinām uz diskusiju par sociālo problemātiku – demence

Marts pēc Starptautiskās sociālo darbinieku federācijas iniciatīvas pasaulē zināms kā sociālā darba mēnesis, savukārt, marta trešajā otrdienā ik gadu atzīmē Pasaules sociālā darba dienu, šogad tās moto ir “Paaudžu solidaritātes stiprināšana ilgstošai labklājībai”.

13. martā aicinām uz diskusiju par sociālo problemātiku – demence, kas notiks Rīgas sociālās aprūpes centrā “Mežciems”, Malienas ielā 3 no plkst. 9.00 līdz 11.00. Diskusijā aicināti piedalīties dienas aprūpes centru, Rīgas sociālās aprūpes centru pārstāvji, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors Māris Taube, Latvijas ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji, augstskolu pasniedzēji un studenti, politiķi, demences klientu tuvinieki un citi interesenti. Pasākuma noslēgumā tiks atklātas SAC “Mežciems” jaunizremontētās telpas un būs iespēja apskatīt demences nodaļu.

Diskusijai varēs sekot līdzi arī tiešraidē: www.riga.lv/Tiešraides un ieraksti

Par dalību klātienē vai attālināti, rakstīt uz e-pastu: lita.brice@riga.lv

Tāpat aicinām sekot līdzi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta mājas lapas www.ld.riga.lv sadaļai Jaunumi, kur būs iespējams iepazīties ar informāciju par atvērto durvju dienām 18. un 19. martā dienas aprūpes centros ar demenci. Laipni aicināti piedalīties!

Skaties video arī Veselīgs Rīdzinieks YouTube kanālā

Skaties dažāda veida veselības veicināšanas un profilakses video vienkopus Veselīgs Rīdzinieks YouTube kanālā sev ērtā laikā un vietā!

Bērniem un pusaudžiem

Topošajiem un jaunajiem vecākiem

Darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kā arī senioriem

Senioriem

  • Senioru veselība “Traumatisms”, kurā ģimenes psihoterapeite Aina Poiša iztaujā Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētāju, traumatologu – ortopēdu, RSU Ortopēdijas katedras pasniedzēju Sandri Petroni un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeiti Vitu Kurganovu
  • Senioru veselība “Demence”, kurā ģimenes psihoterapeite Aina Poiša iztaujā VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītāju psihiatru Elmāru Tēraudu
  • Senioru veselība “Veselības profilakse”, kurā ģimenes psihoterapeite Aina Poiša iztaujā SIA “Rīgas veselības centrs” filiāles “Ziepniekkalns” ģimenes ārsti Žannu Raku
  • Senioru veselība “Veselīgs dzīvesveids”, kurā ģimenes psihoterapeite Aina Poiša iztaujā gerontologu – geriatru, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītāju profesoru Jāni Zaļkalnu
  • “Senioru traumatisma profilakse mājas vidē”, kurā ar praktiskiem ieteikumiem dalās Rīgas 2. slimnīcas ergoterapeite Terēze Firšava

4. marts Starptautiskā CPV izpratnes veicināšanas diena

Starptautiskajā cilvēka papilomas vīrusa (turpmāk tekstā CPV) izpratnes veicināšanas dienā aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk tekstā SPKC) informāciju par šī vīrusa izraisītām saslimšanām un profilakses iespējām!

CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. Ir sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi. Vairums no tiem ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. Savukārt augsta riska tipi var veicināt dzemdes kakla, maksts, vulvas vēža attīstību sievietēm, dzimumlocekļa vēža attīstību vīriešiem, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem. Atgādinām, ka šobrīd gan meitenēm (12–17 gadi), gan zēniem (12–17 gadi) ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret vēzi izraisošo CPV vīrusu. Lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi, ir svarīgi meitenēm un zēniem vakcinēties vēl pirms intīmu attiecību uzsākšanas.

Kā arī aicinām iepazīsties ar SPKC un Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla izstrādāto infografiku “Uzvari cīņā ar vēzi pirms tā sākas!”. Noskenē QR kodu un uzzini vairāk par CPV!