Ņemot vērā izteikto sarkano brīdinājumu un ieilgušo tveici, aicinām iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un atcerēties, ka regulāri jāpadzeras ūdens un svarīgi pēc iespējas izvairīties no tiešiem saules stariem! Ja tomēr nav iespējams izvairīties no tiešas saules, OBLIGĀTI nepieciešama galvassega!
Tāpat informējam, kur Rīgā iedzīvotāji var saņemt bezmaksas ūdeni, lai atspirdzinātos un nepakļautu sevi pārkaršanas riskam: Continue reading
2021.gada 30.jūnijā personas, kas sasniegušas vismaz 55 gadu vecumu, devās ekskursijā uz Kuldīgu. Ekskursija notika gida Jāņa Riekstiņa vadībā. Ekskursijas laikā tās dalībnieki apskatīja Kandavu, Sabili, Abavas rumbu un Kuldīgu. Ekskursijā bija iespējams ne tikai apskatīt skaistākās un slavenākās Kuldīgas vietas, bet arī nopeldēties Kuldīgas pilsētas peldvietā, papusdienot, noklausīties lekciju par sportu, piedalīties veselības vingrošanā un radošā pīšanas darbnīcā, kuru vadīja Vineta Burkovska.
Sakām lielu paldies visiem ekskursijas dalībniekiem par priekpilno un veselīgi aizvadīto dienu!
2021.gada 15.jūnijā Senioru zvana centra brīvprātīgajiem darbiniekiem tika dota iespēja piedalīties gleznošanas meistarklasē. Meistarklases laikā tās vadītājas Martas Rēveles vadībā tapa vairākas gleznas, kuras veidojot dalībnieki varēja izpausties pēc sirds patikas. Iegūtie darbi tiks izmantoti 2022.gada Veselības kalendāra noformējumam. Izsakām lielu pateicību Senioru zvanu centra brīvprātīgajiem darbiniekiem par to, ka Senioru zvanu centrs darbojās un turpina darboties visas COVID-19 pandēmijas laikā!
Senioru zvanu centrs tika izveidots 2016.gadā Rīgas domes Labklājības departamenta projekta “Būsim aktīvi!” ietvaros. Uz Senioru zvanu centra tālruņiem tiek aicināti zvanīt citi seniori, lai vienkārši aprunātos vai arī noskaidrotu kādu sev nepieciešamu informāciju. Zvans uz Senioru zvanu centru maksā atbilstoši katra operatora tarifiem, tas nav paaugstinātas maksas zvana. Senioru zvanu centrs darbojas darba dienās no plkst. 10:00 līdz 14:00. Senioru zvanu centra tālruņi – 20224913, 25643438 un 29438355.
Lai iedzīvotājiem ar psihiskās veselības sarežģījumiem ārstniecības procesā būtu pieejams valsts psiholoģiskais vai psihoterapeitiskais atbalsts, turpmāk ģimenes ārsti pie noteiktiem psihiskās veselības traucējumiem pacientu var nosūtīt uz valsts apmaksātām konsultācijām pie atbilstoša speciālista.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts uzsver: “Psihiskajā veselībā vieglāku traucējumu gadījumā savlaicīgi izmantota profesionāla psiholoģiski-terapeitiskā palīdzība palīdz izvairīties no stāvokļa pasliktināšanās. Lai arī jaunajam pakalpojumam finansējumu valsts piešķīrusi līdz šī gada beigām, jau tagad zinām, ka šis būs viens no ministrijas prioritārajiem pasākumiem, kuram lūgsim finansējumu arī nākamā gada budžetā.”
Jaunais pakalpojums ir pieejamas pacientiem ar depresiju, kā arī noteiktām diagnozēm, lai risinātu ar stresu saistītus traucējumus, neirotiskā spektra traucējumus un ēšanas traucējumus. Vieglāku simptomu gadījumā ģimenes ārsts var izrakstīt nosūtījumu pie klīniskā un veselības psihologa, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālista vai ārsta psihoterapeita. Šim pakalpojumam ģimenes ārstu vajadzībām izstrādāti īpaši ērti lietojami algoritmi, novērtējuma skalas un sagatavoti arī pašpalīdzības materiāli pacientam.
Kad ģimenes ārsts sagatavojis nosūtījumu, pacients dodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) interneta vietni, kurā pieejams speciālistu saraksts – atbilstoši ģimenes ārsta nosūtījumā norādītajam, pacients izvēlas speciālistu un sazinās ar viņu par tālāko sadarbības gaitu. Visi speciālisti pacientus gatavi konsultēt arī attālināti kādā no interneta platformām.
Gadījumos, kad simptomi ir nopietnāki, ģimenes ārsts nolemj pacientu nosūtīt pie psihiatra (bērnus – pie bērnu psihiatra). Ja ārstniecības procesā psihiatrs lemj par psihologa vai psihoterapeita iesaistes nepieciešamību, viņš piedāvā iespēju saņemt psihologa konsultācijas savas multidisciplinārā komandas ietvaros (jā šāda iespēja tiek nodrošināta) vai sagatavo nosūtījumu valsts apmaksātu konsultāciju saņemšanai pie kāda no iepriekš minētajiem speciālistiem.
NVD vērš uzmanību, ka minētās konsultācijas tiek sniegtas ārstniecības procesa ietvaros, līdz ar to psiholoģisko un psihoterapeitisko palīdzību sniedz ārsti psihoterapeiti un sertificēti klīniskie un veselības psihologi (ar vai bez tālākizglītību psihoterapijā), kuri ir reģistrēti psihologu reģistrā.
Informācija par speciālistiem, pie kuriem var vērsties konsultāciju saņemšanai, ir pieejama NVD mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Iedzīvotājiem” – “Valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi” – “Psihiskā veselība”. Šobrīd ar NVD līgumus noslēguši vairāk nekā 60 speciālisti, taču NVD norāda, ka ir gatavs pieņemt arī jaunus speciālistu pieteikumus – informācija par pieteikšanos pieejama NVD mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Profesionāļiem” – “Aktualitātes”.
Kopumā valsts apmaksāta psiholoģiskā un psihoterapeitiskā atbalsta sniegšanai šogad no valsts budžeta līdzekļiem plānoti 1,7 miljoni eiro, paredzot, ka iedzīvotāji varēs saņemt vairāk nekā 70 tūkst. valsts apmaksātas konsultācijas.
Aicinām izglītības iestādes pieteikties tiešsaistes nodarbībām par dažādu infekciju slimību profilaksi. Nodarbības paredzētas 9. – 12. klašu audzēkņiem. Nodarbībām iespējams pieteikties jau tagad un tās notiks vēl šajā mācību gadā! Lai pieteiktos, lūdzam rakstīt uz e-pastu lauma@onplate.lv vai zvanīt uz tālr. nr. 26779677.
Rīgas domes Labklājības departaments izstrādājis jauno Rīgas veselības profilu, kurā vienkopus apkopota informācija par Rīgas pilsētas iedzīvotāju galvenajiem sabiedrības veselības un citiem rādītājiem.
Viens no sabiedrības veselības politikas pamatprincipiem un Rīgas pilsētas pašvaldības mērķiem ir „veselība visās politikās”, tādēļ informācija norādīta par Rīgas pilsētu raksturojošie rādītājiem saistībā ar demogrāfiskiem, sociāliem un ekonomiskiem procesiem.
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) izstrādājusi informatīvu materiālu (materiāls pieejams ŠEIT]), kas satur pierādījumos balstītu un uzticamu informāciju par līdz šim lietošanai apstiprināto Covid-19 vakcīnu darbību un būtiskākajām blakusparādībām. Continue reading
Daudziem ikdiena šobrīd ir izaicinājums un grūts pārbaudījums – fiziska kontakta trūkums ar citiem ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem, papildu slodze, kas var radīt trauksmi, apjukumu un ilgstošu nomāktību. Ne vienmēr zinām, kā cilvēki mums apkārt jūtas. Bailes, raizes un stress ir normāla reakcija situācijās, kad saskaramies ar nenoteiktību un nezināmo. Saruna ar speciālistu var ļaut ieraudzīt potenciālo risinājumu situācijai vai paskatīties uz to no cita skatu punkta, kas var ļaut pieņemt lēmumus situācijas uzlabošanai.
Zvanot uz atbalsta tālruni 67222922 jebkurā diennakts laikā, ikviens iedzīvotājs, kam nepieciešams psiholoģisks atbalsts, var saņemt anonīmu pirmo psiholoģisko palīdzību. Konsultācijas nodrošina speciālisti ar pieredzi konsultēšanā krīzes situācijās. Sarunas gaitā konsultants zvanītājam sniedz pirmo psiholoģisko palīdzību, tostarp saistībā ar apgrūtinājumiem ikdienas sadzīvē, kas radušies ārkārtas situācijas rezultātā. Pēc zvanītāja vēlēšanās nepieciešamības gadījumā konsultants var ierosināt vērsties pie citām institūcijām, tajā skaitā sociālā dienesta, bāriņtiesas, policijas, krīžu centriem, atbilstošas palīdzības saņemšanai. Tāpat konsultants, uzklausot katra zvanītāja individuālo situāciju, var ieteikt saņemt bezmaksas attālinātas psihologa konsultācijas plašāka atbalsta saņemšanai un COVID-19 izraisītās krīzes psiholoģisko seku mazināšanai.
Tuberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis.
Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr tuberkuloze var attīstīties arī citās ķermeņa daļās, piemēram, kaulos, limfmezglos, nierēs.
Neregulāri lietojot zāles vai nepabeidzot ārstēšanās kursu, var attīstīties tuberkulozes baciļu nejūtība pret zālēm, slimība progresē un kļūst grūti ārstējama vai neārstējama. Šādu, pret diviem visefektīvākajiem prettuberkulozes medikamentiem, nejūtīgu tuberkulozes formu sauc par multirezistento tuberkulozi (MR TB).
Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās pa gaisu – infekciozam, neārstētam plaušu tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot un pat runājot vai elpojot.
Tuberkulozes izraisītājs apkārtējā vidē ir ļoti noturīgs, un nevēdinātu telpu gaisā tas saglabājas pat vairākas stundas. Ja vesels cilvēks ieiet telpā, kur pirms tam uzturējies tuberkulozes slimnieks, viņš ieelpo slimnieka izdalītos tuberkulozes baciļus. Atceries, ka saskarties ar tuberkulozes baktēriju iespējams ciemojoties, sabiedriskajā transportā, teātrī u.c. sabiedriskās vietās.
Tuberkulozi tālāk izplata tikai tie slimnieki, kuri slimo ar plaušu tuberkulozi.
Taču ne katrs, kurš ieelpojis tuberkulozes bacili, inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīgs aizsargāties. Lielākās ieelpotās gaisa daļiņas tiek aizturētas augšējos elpceļos (rīklē, elpvadā) un pēc tam izklepotas. Pilieniņi, kas nosēžas uz bronhu sieniņām, arī tiek izvadīti ārā, un tikai ļoti neliela daļa tuberkulozes baciļu nokļūst plaušās, kur speciālas aizsargšūnas satver bacili un to iznīcina.
Tikai tad, ja kāds bacilis tomēr izdzīvojis pēc visām organisma aizsargreakcijām, tas var izraisīt inficēšanos ar tuberkulozi.
Inficētie cilvēki, kuri nav saslimuši, nevar inficēt apkārtējos, jo tuberkulozes baciļi ir iekapsulēti plaušās un tāpēc nav spējīgi vairoties. Šo stāvokli sauc par latentu tuberkulozes infekciju. Šajā gadījumā cilvēku imūnā sistēma ir pietiekami spēcīga, lai pasargātu inficēto no saslimšanas.
Tomēr apmēram katrs desmitais inficētais savas dzīves laikā saslimst ar tuberkulozi. Visbiežāk tas notiek, ja cilvēkam ir novājināta imunitāte. Vislielākais risks saslimt ir tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši bijuši ciešā kontaktā ar kādu plaušu tuberkulozes slimnieku. Visbiežāk tie ir slimo cilvēku ģimenes locekļi, darba biedri vai draugi.
Ar tuberkulozi nav iespējams inficēties:
Visbiežāk tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski.
Raksturīgākās tuberkulozes saslimšanas pazīmes ir:
Retāk tuberkulozes saslimšanas gadījumā novērojams:
Tāpat par saslimšanu ar tuberkulozi var liecināt arī tādi vispārēji simptomi kā:
Tomēr jāatceras, ka pat tuberkulozes nēsātājam jeb infekciozam plaušu tuberkulozes pacientam izteiktus slimības simptomus var nenovērot.
Ja bērns ieelpojis tuberkulozes bacili, tas visbiežāk nonāk limfmezglos, kas atrodas ap traheju un bronhiem. Daļa bērnu tādā veidā tikai inficējas, vēl mazāka daļa saslimst.
Saslimšanu veicinošie faktori ir:
Bērniem saslimšana ar tuberkulozi var izpausties kā:
Veicot Tuberkulīna ādas testu (Mantū reakciju), ir iespējams noteikt, vai bērns ir inficējies ar tuberkulozi. Par šo pārbaudi jautā ģimenes ārstam!
Tomēr, lielākā daļa (~90%) cilvēku, kuri ir inficējušies, ar tuberkulozi nekad nesaslimst. Aptuveni tikai 10% inficēto saslimst.
Lai arī saslimt ar tuberkulozi var jebkurš, ir cilvēki, kuri pakļauti lielākam riskam:
Lielākam riskam saslimt ir pakļauti arī tie cilvēki, kuri:
Bērnus no smagām tuberkulozes formām pasargā BCG vakcīna, ko visiem jaundzimušajiem veic dzemdību nodaļā 2. – 5.dzīves dienā. BCG ir prettuberkulozes vakcīna, kas satur novājinātas Mycobacterium bovis nūjiņas, kas nevar izraisīt slimību. Tās stimulē imūno sistēmu un paaugstina organisma spēju pretoties tuberkulozes infekcijai, tādējādi pasargājot mazus bērnus no saslimšanas ar smagām ārpus plaušu tuberkulozes formām. BCG vakcīna ir iekļauta vakcinācijas kalendārā un ir bez maksas.
Bērniem, kuri inficējušies ar tuberkulozi, bet nav saslimuši, nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta profilaktiska tuberkulozes ārstēšana.
Lai mazinātu iespēju saslimt ar tuberkulozi:
Inficēties ar tuberkulozi var tikai pietiekoši ilgu laiku atrodoties nevēdinātā telpā, kur uzturas vai iepriekš ir uzturējies infekciozs tuberkulozes slimnieks, kurš ir klepojis un nav ievērojis klepošanas higiēnu (klepojot nav cieši aizsedzis muti).
Tā kā imūnsistēma var tikt galā ar ieelpotiem tuberkulozes baciļiem, ja tā ir pietiekoši spēcīga, liela nozīme tuberkulozes profilaksē ir imunitātes stiprināšanai.
Imunitāti stiprina:
Cilvēki ar pazeminātu svaru, ietilpst tuberkulozes riska grupā.
Ja ir aizdomas, ka esi saslimis ar tuberkulozi, noteikti jāapmeklē ģimenes ārsts vai plaušu speciālists (ftiziopneimonologs). Ārsts nozīmēs izmeklējumus, tai skaitā plaušu rentgenoloģisku izmeklēšanu un krēpu analīzes.
Cilvēkam, kuram ir bijis tuvs kontakts ar tuberkulozes slimnieku, noteikti jāvēršas pie plaušu speciālista (ftiziopneimonologs), kurš sniegs konsultāciju, kā arī nozīmēs izmeklējumus.
Tuvs kontakts ir:
Noteikti vērsies pie ārsta, ja jau 3 – 4 nedēļas ir vismaz viena no šīm pazīmēm:
Ja tuberkuloze netiek ārstēta, tā var būt nāvējoša slimība, tomēr, regulāri lietojot medikamentus, no tuberkulozes ir iespējams izārstēties.
Parasti tuberkulozes ārstēšana ilgst vidēji 6 mēnešus – sākotnēji pacients ārstējas slimnīcā, bet pēc tam ambulatori. Lai pēc iespējas veiksmīgāk izārstētos un neriskētu iegūt rezistentu tuberkulozi, ārstēšanās laikā medikamenti jālieto regulāri un precīzi jāievēro ārsta norādījumi.
Rezistentu tuberkulozi izārstēt ir sarežģītāk, tās ārstēšana notiek ievērojami ilgāk – 18 līdz 24 mēnešus. Pēc ārstēšanas kursa beigšanas un izveseļošanās vēl aptuveni 2 gadus ir nepieciešamas veselības pārbaudes, lai izvairītos no atkārtotas saslimšanas.
Ja slimo ar tuberkulozi – ievēro!
Latvijā tuberkulozes slimniekus iesaka hospitalizēt līdz brīdim, kad slimnieks vairs nav bīstams apkārtējiem, t.i., neizplata tuberkulozes ierosinātāju apkārtējā vidē jeb nav bacilārs.
Tomēr, var būt situācija, kad slimniekam ir jāārstējas mājās. Šādos gadījumos jāievēro piesardzības pasākumi:
Cilvēkiem, kuri dzīvo kopā ar tuberkulozes slimnieku, jāstiprina imunitāte (ar fiziskām aktivitātēm un veselīgu, sabalansētu, vitamīniem bagātu uzturu), jāievēro personīgā higiēna (svarīgi arī nepieļaut, ka slimnieks klepo virsū).
Sīkāka informācija par tuberkulozi pieejama šeit.
Materiāla sagatavošanā izmantota Slimību profilakses un kontroles centra informācija.
