Receptes no gatavošanas meistarklases “Itālija Latvijas virtuvē”

 

 

Dārzeņu pica ar kartupeļu pamatni

Sastāvdaļas:
Pamatnei
• 800 g kartupeļu;
• 1 ola;
• 2 – 3 ēdk. pilngraudu rudzu miltu;
• ½ tējk. jūras sāls;
• ½ tējk. malti pipari.
Picas virspusei
• 5 – 6 ēdk. tomātu pastas;
• 2 – 3 saujas ķiršu tomātiņu;
• nedaudz kabača;
• 1 bundža konservētu turku zirņu;
• 2 sīpoli;
• 120 g siera 10%;
• 3 ēdk. olīveļļas;
• pētersīļi (dekorēšanai).

Pagatavošana:
Vidēji smalki sarīvē kartupeļus, liek marlē, lai nospiestu lieko sulu. Kartupeļu sulu izspiež atsevišķā bļodā, jo pēc tam būs nepieciešams izmantot cieti, kas nosēdusies bļodas apakšā. Nospiestos kartupeļus liek atsevišķā bļodā un pievieno jūras sāli, piparus, olu, kārtīgi apmaisa. Masai pievieno pilngraudu rudzu miltus un kartupeļu cieti, kas nosēdusies no kartupeļu šķidruma. Pašu šķidrumu neizmanto. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 190 grādiem. Kartupeļu masu 3 – 5 mm biezumā izklāj uz cepampannas, kas izklāta ar cepamo papīru. Liek pacepties uz 10 minūtēm. Kamēr kartupeļu pamatne cepas, kabaci sagriež plānās šķēlītēs, ķiršu tomātiņus nomazgā un pārgriež uz pusēm. Sīpolu nomizo un sagriež vidēji smalki. Konservētos turku zirņus noskalo zem vēsa ūdens un saber atsevišķā cepamtraukā, pievieno 1 ēdk. olīveļļas un 1 – 2 ēdk. zaļumu garšvielu (bez sāls). Kārtīgi visu apmaisa. Kad kartupeļu pamatne pacepusies izņem no cepeškrāsns un apsmērē to ar tomātu pastu. Pa virsu liek kabaču šķēlītes, pārber sīpolus, ķiršu tomātus un pārlej ar 2 ēdk. olīveļļas. Liek atkal cept, samazinot temperatūru līdz 170 grādiem, cep vēl aptuveni 20 – 25 minūtes. Turpat cepeškrāsnī liek arī apgrauzdēties turku zirņus atsevišķajā cepamtraukā, cep nedaudz mazāk, aptuveni 15 minūtes. Kad kartupeļu pica gandrīz gatava, ņem ārā un pārber ar rīvētu sieru. Liek cepeškrāsnī atpakaļ līdz siers izkūst. Kad siers izkusis izņem no cepeškrāsns un pārber ar grauzdētajiem turku zirņiem un sasmalcinātiem pētersīļiem.

Pašgatavoti tortellini ar ķirbja pildījumu

Sastāvdaļas:
Pastas mīklai
• 3 olas;
• 1,5 tjk. kurkumas;
• 1,5 tjk. sāls;
• 150 g kviešu miltu;
• 150 g pilngraudu kviešu miltu.
Pildījumam
• 800 g ķirbja;
• 2 daiviņas ķiploka;
• 1 liels sīpols vai 2 nelieli;
• 1 ēdk. sviesta;
• 300 g dārzeņu buljona;
• 1 olas dzeltenums;
• 150 g cietā siera;
• 1,5 ēdk. rīvmaizes.
Mērcei
• 100 g 10% saldā krējuma;
• 100 ml 35% saldā krējuma;
• 1 tjk. karija;
• 1 tjk. sāls;
• 1 burkāns.

Pagatavošana:
Sagatavo tortellinu mīklu: nelielā bļodiņā sakuļ olas kopā ar kurkumu un sāli. To ir ērti paveikt ar dakšu. Sajauc kopā abu veidu miltus, ko pamazām iesijā olu masā. Samaisa vijīgu mīklu, un noliek malā, lai tā atpūšas. Sagatavo pildījumu: ķirbim nomizo mizu un sagriež nelielos gabaliņos. Sīpolu un ķiploka daiviņas nomizo un smalki sakapā. Pannā izkausē ēdamkaroti sviesta, un tajā apcep sīpolus un ķiplokus. Kad garšsaknes zeltainas, tām pievieno ķirbi un cep vēl ~ 5 minūtes. Pannas saturam pievieno buljonu, un ~ 15 – 20 minūtes atstāj uz lēnas uguns vārīties, kamēr gandrīz viss buljons ir iztvaikojis. Ķirbis būs mīksts, tādēļ to samīca viendabīgā masā ar dakšiņu. Vēl karstajā masā iemaisa olas dzeltenumu, sarīvētu sieru un rīvmaizi. Pildījumam ļauj nedaudz atdzist. Veido tortellinus: galda virsmu nokaisa ar miltiem. Ņem mīklu un to kārtīgi izmīca, pievienojot tik daudz miltu, cik nepieciešams, lai tā neliptu pie rokām. Kad iegūta vijīga mīkla, to izrullē taisnstūra formā 2 mm biezumā un sagriež vienādos 10 x 10 cm lielos kvadrātiņos. Uz katra mīklas kvadrātiņa liek nepilnu tējkaroti pildījuma. Katru kvadrātiņu pārloka uz pusēm tā, lai veidotos trīsstūrveida pelmenītis. Maliņas kārtīgi aizlipina ciet un abus stūrīšus savieno kopā saspiežot. Tā veido visus tortellinus. Kopā sanāks ~ 50 gabalu. Kad visi tortellini gatavi, tos liek katliņā ar verdošu ūdeni un vāra 5 – 6 minūtes. Paralēli sagatavo mērci: katliņā uzkarsē 100 ml saldā krējuma un 100 ml ūdens. Pievieno sāli un kariju. Burkānu nomizo un ar to pašu mizojamo nazi sagriež plānās sloksnītēs. Pievieno saldajam krējumam un uz lēnas uguns vāra ~ 10 minūtes, kamēr burkāni ir mīksti. Otrus 100 ml (35%) saldā krējuma saputo stingrās putās un iemaisa karstajā mērcē. Tortellinus pasniedz porciju šķīvjos, bagātīgi pārlietus ar mērci.

Ābolu panna cotta ar šokolādi

Sastāvdaļas:
• 5 āboli;
• 150 g 10 % saldā krējuma;
• 150 ml piena;
• 15 g želatīna;
• 150 g tumšās šokolādes (50 – 60%);
• 40 g vaniļas cukura;
• ~ 80 g rupjmaizes rīvmaizes;
• 125 g svaigu aveņu dekoram;
• piparmētru lapiņas dekoram.

Pagatavošana:
Ābolus nomizo, pārgriež uz pusēm un izņem serdi. Augļus liek katliņā, pievieno nedaudz ūdens un vāra, līdz āboli ir mīksti. Āboliem pievieno cukuru, vaniļas cukuru,saldo krējumu un pienu, uzkarsē un visu sablendē viendabīgā masā. Ūdens peldē izkausē želatīnu, vadoties pēc instrukcijas uz iepakojuma. Ābolu krēma masu izkāš caur sietu, un tajā vienmērīgi iemaisa želatīnu. Liek aukstumā saželēt. Masu lej vienā lēzenā traukā vai var uzreiz liet pa trauciņiem vai glāzēm. Tikmēr sagatavo šokolādi, ko izkausē ūdens peldē. Izkausētajā šokolādē pieber rīvmaizi un samaisa, šī būs mērce ko pārliet panna cottai. Panna cotta sadala porcijās, ja nepieciešams dekorē ar rupjmaizes un šokolādes mērci un svaigām avenēm.

 

Gnocchi jeb ņoki kabaču mērcē

Sastāvdaļas:

Gnocchi
• 1,2 kg miltainu kartupeļu;
• 1 ola;
• 1 tējkarote sāls;
• līdz 2 glāzēm (250 ml) miltu;
• rīvēts cietais Parmas tipa siers;
• nedaudz kukurūzas milti.
Kabaču mērcei
• 300 – 350 g kabacis;
• ½-1 glāze piena;
• 2 ēdk. miltu;
• 2 ēdk. olīveļļas;
• nedaudz bazilika;
• šķipsna sāls;
• 1 ķiploka daiva;
• nedaudz ūdens.

Pagatavošana:
Novāra kartupeļus ar visu mizu, līdz tie ir mīksti. Pilnībā atdzesē un tad nomizo. Saspaida (neblendē!) ar kartupeļu stampu vai dakšu, līdz veidojas viendabīga masa. Var arī sarīvēt. Kartupeļiem pievieno sāli, olu un mazliet miltu. Mīca ar rokām, pievienojot vēl miltus, līdz masa nelīp pie rokām un ir viegli ar to strādāt. Miltus vieglāk pievienot nekā noņemt, tādēļ tos pievieno pamazām. Uz darba virsmas izkaisa kukurūzas miltus. No kartupeļu masas veido pāris centimetru (diametrā) resnas desiņas, ko pēc tam sagriež (veidojas mazi spilventiņi). Katram spilventiņam ar dakšu var izveidot robiņus. Izkaisa kukurūzas miltus uz auduma dvieļa vai koka dēlīša, un katru gatavo kartupeļu klimpiņu liek tur. Lielā katlā uzvāra ūdeni, pievieno sāli un liek ūdenī iekšā klimpas. Tās ir gatavas, kad uzpeld ūdens virspusē. Kabaci sarīvē uz vidēji rupjas rīves. Liek sautēties pannā, pielej olīveļļu un ūdeni, tā, lai apsedz kabaci. Pannas saturam pievieno ķiploku. Kabača masu vāra/sautē līdz kabacis mīksts. Pievieno sasmalcināta bazilika buntīti. Pienā izšķīdina miltus, sāli un pievieno pannas saturam, pasautē vēl 2 – 3 minūtes, pa reizei apmaisot. Kad viss gatavs sablenderē. Gnocchi kārto uz šķīvja un pārlej ar kabaču mērci.

 

Sarunas par bērnu veselību

 

 

No šī gada 22.septembra līdz 1.oktobrim Rīgas domes Labklājības departaments ikvienam interesantam sociālā tīkla Facebook lapā @veseligsridzinieks.lv piedāvāja tiešsaistē noskatīties sešas sarunas par bērnu veselību. Sešus darba dienas vakarus ikviens Facebook lietotājam bija iespēja pieslēgties aptuveni stundu ilgai tiešsaistes sarunai ar ģimenes ārsti Rūtu Plaudi un kādu speciālistu. Sarunas laikā komentāru sadaļā bija iespējams uzdot jautājumus un saņemt speciālista atbildes par konkrēto tēmu.

Pirmajā sarunā “Bērnu fiziskā attīstība un stājas traucējumi” Rūta Plaude sarunājās ar klīnikas DiaMed fizioterapeiti, sertificēta Šrotas metodes speciālisti Diānu Silantjevu. Fizioterapeite savā ikdienas darbā ir novērojusi, ka stājas problēmas bērniem ne vienmēr tiek konstatētas laicīgi, tāpēc vecākiem ikdienā vajadzētu biežāk aplūkot savu bērnu muguras, jo īpaši straujas augšanas periodā.

Otrajā sarunā “Bērnu reproduktīvā veselība” Rūta Plaude sarunājās ar ārsti psihoterapeiti Guntu Rijkuri. Tēmas, kas skar bērna reproduktīvo veselību, vecākiem var būt mulsinošas, taču tās ir ļoti būtiskas veselīgai bērna attīstībai. Šajā sarunā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar bērna attīstību no dzimšanas brīža, atšķirībām zēnu un meiteņu audzināšanā, kā arī sarunām ar bērnu par dzimumjautājumiem.

Trešajā sarunā “Vakcīnregulējamās slimības un imunizācija” viesojās infektoloģe un Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja dr. Dace Zavadska, kura uzsvēra: “Mūsdienu vakcīnas ir drošas un efektīvas. Ir pēdējais brīdis pārstāt dzīvot un domāt mītos un vecos uzskatos par vakcīnām un vakcināciju! Vakcīnām ir būtiska loma veselības profilaksē, jo īpaši bērniem.”

Ceturtajā sarunā “Bērnu smadzeņu attīstība” tikāmies ar narkoloģi dr. Ilzi Maksimu, kura informēja, ka: “Bērni ir izdomas pilni un bieži neapstājas pie viena veida problēmu risināšanas veidiem. Viņi ir meklējumos, lai mazinātu iekšējo satraukumu, atbrīvotos no reizēm neadekvāti veidotiem ierobežojumiem un kompensētu mīlestības trūkumu. Paradās destruktīvas izvēles. Vielas un procesi, pieaugušo neuzraudzīti vai sekmēti, veicina šīs destruktīvās izvēles, taču to ir iespējams ietekmēt un mainīt.”

Piektajā sarunā “Bērnu runas un valodas attīstības traucējumi” Rūta Plaude sarunājās ar logopēdi Romēnu Namnieci. “Bērni ir savu vecāku spogulis – ja kāds no vecākiem neizrunā kādu skaņu pareizi vai nepareizi lieto valodas elementus, bērns to redz, dzird un atkārto. Tāpat arī ar bērnu vārdu krājumu, to nav iespējams attīstīt, ja bērnam netiek mācīts stāstīt, jautāt un runāt vai tiek runāts ļoti vienveidīgi, izmantojot tikai ikdienas sarunvalodu,” skaidroja logopēde, kas ikdienā strādā LOR klīnikā.

Savukārt sestajā sarunā “Bērnu mutes dobuma un zobu veselība” Rūta Plaude sarunājās ar zobu higiēnisti Anitu Preisu. Šajā sarunā tika runāts par to, ka regulāra un pareiza zobu tīrīšana ir būtiska prasme, ko bērnam jāapgūst jau agrā vecumā, kā arī pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar bērnu mutes dobuma un zobu veselību, to starpā par mutes kopšanas līdzekļiem un palīglīdzekļiem un profilakses pasākumiem dažādās vecuma grupās.

Šobrīd visas sarunas piedāvājam noskatīties arī šeit.

 

Saruna par bērnu veselību Nr.1

Bērnu fiziskā attīstība un stājas traucējumi

Posted by Veselīgs rīdzinieks veselā Rīgā = 2VR on Tuesday, September 22, 2020

 

Saruna par bērnu veselību Nr.2

Bērnu reproduktīvā veselība

Posted by Veselīgs rīdzinieks veselā Rīgā = 2VR on Wednesday, September 23, 2020

 

Saruna par bērnu veselību Nr.3

Vakcīnregulējamās slimības un imunizācija

Posted by Veselīgs rīdzinieks veselā Rīgā = 2VR on Thursday, September 24, 2020

 

Saruna par bērnu veselību Nr. 4

Bērnu smadzeņu attīstība

Posted by Veselīgs rīdzinieks veselā Rīgā = 2VR on Tuesday, September 29, 2020

 

Saruna par bērnu veselību Nr. 5

Bērnu runas un valodas attīstības traucējumi

Posted by Veselīgs rīdzinieks veselā Rīgā = 2VR on Wednesday, September 30, 2020

 

Saruna par bērnu veselību Nr.6

Bērnu mutes dobuma un zobu veselība

Posted by Veselīgs rīdzinieks veselā Rīgā = 2VR on Thursday, October 1, 2020

Vecuma demences izpausmes un varianti

Šodien, 1.oktrobrī, atzīmējot Starptautisko veco ļaužu dienu, Rīgas domes Labklājības departaments pievērš uzmanību aktuālam jautājumam, kas skar sabiedrības novecošanās tēmu, un pastāstot vairāk par demenci. Šo terminu izmanto, lai apzīmētu dažādas psihisko procesu pārmaiņas (atmiņas, spriestspējas un citus traucējumus).

Lai vairāk pastāstītu par demences jēdzienu, tās priekšvēstnešiem un riska faktoriem, uzrunājām Latvijas Psihiatru asociācijas prezidentu, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītāju Elmāru Tēraudu.


Demence (iegūta plānprātība) ir psihiski traucējumi, kas radušies smadzeņu slimības vai traumas rezultātā. Demence raksturojas ar vairāku psihisko procesu pieaugošām pārmaiņām, visvairāk cieš t.s. kognitīvās funkcijas – atmiņa, spēja orientēties laikā, vietā, personībā, valoda, telpas izjūta, spriestspējas traucējumi, grūtības lasīt, rēķināt u.c.). Plānprātības rezultātā mainās cilvēka raksturs, prasme patstāvīgi saimniekot, veidot attiecības, rūpēties par sevi un apkārtējiem. Izteiktus atmiņas traucējumus novēro ilgāk par pusgadu. Demence nav normālas novecošanas daļa, kā dažkārt tiek uzskatīts sabiedrībā.

Pasaulē biežākā demence forma ir saistīta ar Alcheimera slimību – ap 70-80%, retākas ir vaskulārā demence (saistīta ar asinsvadu aterosklerozi), frontotemporāla (cieš smadzeņu garoza pieres un deniņu daivā), kā arī ar citām saslimšanām saistītas demences.

Saistībā ar sabiedrības novecošanu, ko visvairāk novēro attīstītajās valstīs, arvien vairāk aktualizējas jautājums par veselīgu novecošanu, t.sk. kognitīvo procesu saglabāšanos visas dzīves dzīves laikā, arī senioru vecumā. 2015. gadā pasaulē 46,8 miljoni cilvēku cieta no demences, un tiek prognozēts, ka 2030. gadā šādu cilvēku būs 74,7 miljoni, bet 2050. gadā – 131,5 miljoni.*

Mūsdienās veselīga uztura un dzīves veida ievērošana, medicīniskās aprūpes iespējas (insulta vienības, agrīna sirds un neiroloģisku slimību diagnostika un ārstēšana u.c.) pagarina dzīves ilgumu, kā rezultātā pieaug iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem. Diemžēl arī demences biežums pieaug līdz ar vecumu, vecumā ap 65 gadiem 15% novēro demenci, bet pēc 80 gadu vecuma dažāda smaguma demenču biežums dubultojas.

Vai var attālināt demences sākumu vai nesaslimt ar to?

Uzskata, ka ir tā saucamie maināmie vai modificējamie riska faktori un nemodificējamie riska faktori. Pie modificējamiem riska faktoriem pieskaita arteriālo hipertensiju, sirds slimības, cukura diabētu, aptaukošanos, smēķēšanu, alkohola lietošanu, mazkustīgu dzīvesveidu – šo faktoru ietekmi katrs iedzīvotājs var ietekmēt, var rūpēties par savu veselību, pārtraukt kaitīgos ieradumus. Pie nemodificējamiem faktoriem pieskaita vecumu, dzimumu, pārmantotību.

Kā izpaužas vecuma demence?

Biežāk demence sākas nemanot, pakāpeniski. Cilvēki sāk mazāk lasīt, mazāk ir interešu sadzīvē un elastības spriedumos, mazāk vēlmes apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Cilvēki aizbildinās, ka jau visu zina; ka nekas jauns un interesants sabiedrībā, kultūrā, zinātnē nenotiek. Grūtāk atcerēties nesenos dzīves notikumus, noturēt uzmanību ilgākam garīgam darbam, psihisko procesu norise pamazām kļūst mazāk radoša, mazāk produktīva. Mainās saskarsme ar ģimenes locekļiem un draugiem. Dažkārt var novērot pārmaiņas emociju sfērā, ierobežotāka kļūst saskarsme un saziņa ar citiem. Daži seniori kļūst sirsnīgāki un jūtīgāki, bet citi kairināmāki, aizdomīgāki vai ļaunatminīgāki.

Tomēr galvenā demences pazīme ir pieaugoša atmiņas pasliktināšanās. Retos gadījumos tas notiek ļoti strauji – piemēram, pēc pēkšņiem plašiem smadzeņu asinsrites traucējumiem (insultiem) vai smagas galvas traumas. Biežāk atmiņa pasliktinās pakāpeniski mēnešu un gadu laikā. Pakāpeniska atmiņas pasliktināšanās raksturīga Alcheimera slimībai, arī vaskulāra demence biežāk attīstās pakāpeniski uz arteriālās hipertensijas vai sirds rima traucējumu fona.

Demenci var izraisīt:

  • Deģeneratīvas nervu sistēmas slimības (Alcheimera, Pika vai Parkinsona slimības), smadzeņu audzēji;
  • Asinsvadu bojājumi vai izmaiņas, kas rada smadzeņu asins apgādes traucējumus (insults, asins izplūdumi), arteriāla hipertensija, sirds ritma traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis;
  • Galvas traumas;
  • Dažādas enokrinoloģiskas, reimatoloģiskas un infekcijas slimības;
  • Alkoholisms, narkotiku lietošana;
  • Retāki iemesli – saindēšanās, vitamīnu trūkums, hipoksija (skābekļa trūkums) smadzenēs, nepareiza medikamentu lietošana.

Alcheimera slimības dēļ noteiktos galvas smadzeņu garozas apvidos iet bojā nervu šūnas, mainās arī smadzeņu baltā viela, veidojās t.s. senīlās pangas (satur amiloīdu) un neirofibrillu kūlīši, kuru sastāvā ir tau-proteīni. Šīs izmaiņas smadzenēs pakāpeniski izraisa atmiņas un intelektuālo spēju traucējumus līdz pat šo funkciju zudumam. Vieglu atmiņas traucējumu gadījumā runā par Viegliem kognitīviem traucējumiem, bet smagākos gadījumos – par demenci vai plānprātību.

Demences var iedalīt arī pēc smaguma, pie kam demences izpausmju pieaugums katram pacientam ir individuāls. Šis process var ilgt no dažiem mēnešiem līdz vairākām desmitgadēm, bet dažiem pacientiem tā arī nesasniedz smagas demences izteiktību.

Vieglas demences gadījumā cilvēki var dzīvot joprojām pastāvīgi, rūpēties par ikdienas lietām. Viņi spēj paši pagatavot ēst, iepirkties veikalā pēc iepriekš sastādīta saraksta, rūpēties par savu higiēnu, arī ārsta parakstītās zāles lieto, kā nozīmēts. Tomēr cilvēki kļūst neuzmanīgāki, pasliktinās atmiņa par neseniem (pēdējo dienu) notikumiem, parādās grūtības plānot ikdienas aktivitātes, vārdu krājums un spriestspēja kļūst nabadzīgāka. Cilvēki uzmanības un atmiņas traucējumu dēļ vairs nespēj strādāt ar dokumentiem, plānot savas finanses, orientēties mazpazīstamā vidē.

Vidēji smagas demences gadījumā pastiprinās spriestspējas un atmiņas traucējumi. Atmiņa pavājinās gan par neseniem, gan agrākiem dzīves notikumiem, pastiprinās kritikas trūkums par atmiņas traucējumiem. Pacienti jaucas laikā, jaucas atrašanās vietās, arvien grūtāk secīgi pastāstīt savu dzīves gājumu, vai cilvēks to vispār nevar izdarīt. Viņi neatpazīst agrākos draugus, jauc ģimenes locekļu vārdus. Viņi kļūst arvien neuzmanīgāki, kas var būt bīstami – atstāj vārīties ēdienu uz plīts, nesaprot, kā pareizi kurināt krāsni u.c. Ikdienas aktivitātes kļūst bezmērķīgas, arvien sliktāk ievēro higiēnu, līdz nesaprot, kāpēc jāmazgājas un jāmaina drēbes. Cilvēki ar vidēji smagu demenci labāk funkcionē paši savā ierastajā dzīves vietā, kurā viss ir pazīstams. Nonākot jaunā vietā, pieaug apjukums, uzvedības problēmas. Šādi cilvēki ir gandrīz pastāvīgi pieskatāmi un aprūpējami. Vakaros un naktīs mēdz būt apjukuma epizodes.

Smagas demences gadījumā cilvēkam ir ļoti izteikti atmiņas traucējumi, viņi neatpazīst pašus tuvākos ģimenes locekļus. Viņi nevar neko pastāstīt par savu dzīvi, jaucas pamata lietās. Arvien sliktāka kļūst spēja sazināties ar valodu. Smagas demences pacienti ir pastāvīgi pieskatāmi, kopjami, barojami. Aprūpētājam ir jānodrošina nozīmēto medikamentu pieņemšana. Bieži šiem cilvēkiem ir arī neiroloģiski traucējumi – runas, kustību, redzes, līdzsvara vai citi traucējumi.

Svarīgi ir laicīgi atpazīt atmiņas un sociālās funkcionēšanas grūtību sākumu, rūpēties par somatisko veselību. Jāseko līdzi asinsspiedienam, cukura līmenim, vielmaiņas traucējumam, liekajam svaram. Nepieciešams ir regulāri veikt veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta, ievērot veselīga dzīves veida principus. Nepieciešamības gadījumā ir ieteicams konsultēties par psihiatra vai neirologa un veikt papildus izmeklējumus (analīzes, magnētiskās rezonanses tomogrāfiju galvai, psiholoģiskos testus u.c.), lai precizētu atmiņas un citu kognitīvo traucējumu cēloņus.

*Alzheimer’s Disease International, World Alzheimer Report 2015. The Global Impact of Dementia (https://www.alz.co.uk/research/WorldAlzheimerReport2015.pdf 2015).

 

 

Receptes no gatavošanas meistarklases “Neierasta klasika – kabacis”

 

Sāļā kabaču rulete

Sastāvdaļas

  • 2 mazi kabači (ap 900 g);
  • 2 burkāni;
  • 2 olas;
  • 2 saujas spinātu
  • sauja zaļumu;
  • 100 g pilngraudu milti (Speltas vai kviešu);
  • 200 g kukurūzas vai citi milti;
  • sāls, pipari, citas garšvielas pēc vēlmēm.

Pildījumam

  • 100 g Philadelphia Light krēmsiers;
  • svaiga paprika;
  • šķiņķis.

Pagatavošana

Krāsni uzkarsē līdz 180°C. Sarīvē kabačus un burkānus. Pieber sāli un atstāj uz 5 minūtēm, lai izdalās sula. Sulu nospiež caur marli vai dvieli, pievieno olas, miltus un visas pārējās sastāvdaļas. Kārtīgi samaisa un kārto taisnstūra formā, kas izklāta ar cepampapīru. Liek cepties uz 17 – 20 minūtēm. Kad gatavs, tad izņem no krāsns un ļauj mazliet atdzist. Kārto pildījumu un rūpīgi sarullē ruletē.

Viltotā lazanja

Sastādaļas

  • 600 g vistas filejas;
  • sīpols;
  • burkāns;
  • 3 ķiploka daiviņas;
  • bundža konservētu tomātu;
  • olīveļļa pēc garšas;
  • sāls, pipari pēc garšas;
  • 2 ēdamkarotes bazilika;
  • 3 kabači;
  • ola;
  • sauja sarīvētā cietā siera;
  • 400 g rīvēta siera ar samazinātu tauku saturu.

Pagatavošana

Gaļu vai nu samaļ, vai sagriež ļoti smalkos gabaliņos. Lielā pannā uzkarsē pavisam nedaudz eļļas. Pannā liek gaļu, pieber nedaudz sāli un gaļu apbrūnina piecas minūtes, līdz tā vairs nav sārta. Pēc tam gaļu pārliek kādā traukā. Tajā pašā pannā uz vidējas uguns uzkarsē ēdamkaroti olīveļļas. Tajā apcep sakapātu sīpolu, līdz tas caurspīdīgs un rīvētu burkānu. Tad pievieno saspiestas ķiploka daiviņas un izkarsē aptuveni minūti. Kad tas paveikts, pannā saber atpakaļ apbrūnināto gaļu un pievieno sakapātus konservētos tomātus, kā arī sāli un piparus, ja nepieciešams. Izteiktākam aromātam pievieno arī sakapātu svaigo baziliku. Mērci pannā karsē, līdz tā izsulojusies un sabiezējusi, ik pa laikam apmaisot (ne ilgāk par 25 minūtēm). Kamēr mērce gatavojas, sagatavo cepamtrauku – to iesmērē ar olīveļļu. Kabačiem nogriež galus un ar mandolīnas palīdzību sagriež plānās, gareniskās šķēlēs. Kabaču šķēles apkaisa ar sāli un ļauj tām nostāvēt dažas minūtes. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180°C. Nelielā bļodiņā sajauc sakultu olu un sarīvētus sierus. Kārto lazanju traukā – vispirms izklāj pamatni ar kabača šķēlēm. Tad virsū izklāj gaļas mērci. Virs mērces atkal liek kabaču šķēles, bet virs tām – siera un olas masu. Tad virs siera masas liek atlikušo kārtu malto gaļu, bet virs tās izkārto kabaču šķēles. Visam pāri izklāj atlikušo siera un olas masu. Taču ar kārtām var variēt, kā tīk, ja kabaču šķēlīšu pietiek. Cepamtraukam uzliek virsū folijas sloksni un liek krāsnī cepties 30 minūtes. Kad laiks pagājis, noņem foliju un cep vēl 15 – 20 minūtes. Kad sacepums gatavs, to atdzesē dažas minūtes un sagriež porcijās.

Kabaču biezzupa

Sastāvdaļas

  • kilograms kabaču;
  • 2 glāzes piena;
  • 3 ēdamkarotes olīveļļas;
  • 2 ēdamkarotes miltu;
  • 5 – 6 pētersīļi ar visiem kātiņiem
  • nedaudz diļļu;
  • bazilika zariņš;
  • pāris maizes šķēles grauzdiņiem.

Pagatavošana

Sagatavo dārzeņus: kabaci sarīvē uz vidēji rupjas rīves, pētersīļus, dilles un baziliku smalki sakapā. Vāra zupu: sarīvētos kabačus ieliek katliņā, pārlej ar pusglāzi ūdens, pievieno 3 ēdamkarotes eļļas. Vāra uz vidējas uguns 3 minūtes. Pievieno sasmalcinātos garšaugus un pienu. Kad piens uzvārījies, pievieno sāli pēc garšas un 2 ēdamkarotes pienā izšķīdinātus miltus. Pa reizei apmaisot, vāra vēl 2 minūtes. Visu sablendē. Pasniedz karstu vai atdzesētu ar zaļumiem un maizes grauzdiņiem.

Kabaču un citronu maize

Sastāvdaļas

  • 2 olas;
  • 50 g cukura;
  • vaniļas ekstrakts;
  • ēdamkarote eļļas;
  • 70 g sīrupa;
  • citrons;
  • vidējs kabacis (400 g);
  • 250 g kviešu miltu (puse no tiem pilngraudu);
  • 1 tējkarote sodas;
  • sauja magoņu sēkliņu.

Pagatavošana

Olas sakuļ ar cukuru un vaniļas ekstraktu, tad pievieno eļļu un sīrupu, kārtīgi sakuļ. Citronam norīvē miziņu, pārgriež uz pusēm un izspiež sulu no puses citrona, to pakāpeniski iemaisa olu masā, tad pievieno arī miziņu. Kabaci sarīvē un ar rokām kārtīgi izspiež šķidrumu (pēc kārtīgas izspiešanas vajadzētu palikt ap 250 g). Sarīvēto kabaci pievieno olu masai, kārtīgi iemaisa. Tad miltus sajauc ar sodu, pakāpeniski pievieno mitrajām sastāvdaļām. Cepšanas formā ieklāj cepšanas papīru vai to ieeļļo. Magoņu sēkliņas iemaisa masā, tad masu pārliek formā un liek cepties cepeškrāsnī 180 grādos uz 50 minūtēm vai stundu.

Receptes no Gatavošanas meistarklases “Paprikas raža”

 

Paprikas un tomātu tarte

Sastāvdaļas:

Pamatnei (20 cm)

• 130 g miltu (1/2 daudzuma aizstāt ar pilngraudu miltiem);
• 60 g sviesta;
• 15 g rīvēta cietā siera;
• 1 tējkarote sasmalcinātu timiāna lapiņu
• šķipsniņa sāls.

Pildījumam

• 3 sarkanās paprikas;
• 1 tējkarote maltas paprikas;
• sāls, pipari, olīveļļa;
• 2 tomāti;
• 1 ķiploka daiviņa;
• 1 ēdamkarote tomātu biezeņa;
• 1 tējkarote timiāna;
• 2 lielas olas.

Pagatavošana:

Tomātus blanšē verdošā ūdenī, pārlej ar aukstu ūdeni, nomizo, sagriež daiviņās. Paprikas gareniski pārgriež un pusēm, iztīra, vēl vienu vai divas reizes pārgriež, kopā ar tomātu daiviņām liek cepeškrāsnī 200°C, pieliek sasmalcinātu ķiploku, nedaudz sāls un piparu, labi sajauc. Cep, līdz dārzeņi mīksti. Gatavo mīklu – izsijātos miltos iemaisa sāli, pievieno sviestu gabaliņos un ar pirkstiem visu saberž rīvmaizes konsistencē. Pievieno sarīvētu sieru un timiānu, pielej 1 ēdamkaroti auksta ūdens, masu samīca un saveļ bumbā. Ietin plēvē un uz 30 minūtēm liek ledusskapī. Tad mīklu uz miltainas virsmas izrullē aplī tā, lai var ieklāt tartes veidnē. Lieko mīklu no veidnes malām noņem. Mīklu sadursta ar dakšiņu.
Kad dārzeņi ir gatavi, krāsnī liek veidni ar mīklu, cep viegli zeltainu 15 – 20 minūtes 180°C. Ceptos dārzeņus kopā ar 1 ēdamkaroti eļļas, tomātu pastu, timiānu sablendē. Sakuļ olas ar šķipsniņu sāls un malto papriku. Iemaisa sablendēto maisījumu, sajauc viendabīgu. Pildījumu lej pusceptajā mīklā. Temperatūru krāsnī paaugstina līdz 190 grādiem, liek iekšā tarti, cep 35 – 40 minūtes. Atdzesē pilnīgi, tad izņem no veidnes, griež gabalos.

Paprikas un ziedkāpostu zupa

Sastāvdaļas:

• 4 lielas paprikas;
• 3 Šalotes sīpoli;
• olīveļļa, sāls;
• šķipsniņa Kajenas piparu;
• 3 glāzes vistas vai dārzeņu buljona;
• 1 neliels ziedkāposts.

Pagatavošana:

Paprikas pārgriež uz pusēm, iztīra sēklas, ar mizu uz augšu liek krāsnī, 230 grādos cep, līdz miza apdeg melna. Tad liek bļodā, pārklāj ar plēvi un patur 10 minūtes. Turot virs bļodas, nomizo, sulu saglabā. Katlā uzkarsētā eļļā apcep sagrieztus Šalotes sīpolus, maisot cep mīkstus. Pielej karstu buljonu, liek iekšā ziedkopās sadalītu ziedkāpostu, pieber sāli un Kajenas piparus, uzvāra, liek vāku un lēni vāra apmērām 10 minūtes, līdz ziedkāposti mīksti. Kopā ar ceptajām paprikām visu sablendē.

Ar kuskusu pildīta paprika

Sastāvdaļas:

• 5 paprikas;
• olīveļļa;
• sīpols;
• 150 g pērļu kuskusa;
• 100 g baraviku;
• neliels cukīni;
• liels tomāts;
• sāls, pipari;
• sauja piparmētru lapiņu;
• 80 g cietā siera.

Pagatavošana:

Kuskusu izvāra pēc norādījumiem. Sīpolu sasmalcina, sēnes un cukīnī sagriež kubiņos. Divās ēdamkarotēs eļļas apcep sīpolus, liek klāt pārējos sagrieztos produktus, pievieno sāli un piparus, apmaisot, īsu brīdi cep. Noņem no uguns, liek klāt un iemaisa kuskusu, mazos kubiņos sagrieztu tomātu un sasmalcinātas piparmētras. Paprikām nogriež pamatnes, tās saglabājot. Paprikas iztīra, liek ietaukotā cepamveidnē, pilda ar sagatavoto maisījumu. Sieru sarīvē skaidiņās, pārber pildījumam, virsū liek nogrieztās pamatnītes. Veidni liek krāsnī, 200 grādos cep 25 – 30 minūtes līdz paprikas ir mīkstas.

 

Paprikas uzkodas ripiņas

Sastāvdaļas:

• 3 vidējas paprikas;
• 250 g vājpiena biezpiens (sauss, graudains);
• 100 g siera;
• 2 īsie gurķi;
• saujiņa diļļu;
• 2 ķiploka daiviņas;
• sāls, pipari

Pagatavošana:

Paprikām nogriež cepurīti, iztīra sēkliņas. Sieru sarīvē, pievieno biezpienu, sagrieztu ķiploku, sāli, piparus un visu masu sablenderē. Pievieno sarīvētus gurķus un sagrieztas dilles – visu kārtīgi samaisa. Ar iegūto masu pilda paprikas un liek uz 10 – 15 minūtēm ledusskapī. Pēc tam sagriež līdz 1 cm biezās ripiņās un pasniedz.

 

 

23
« gada 25 »

Bezmaksas reģionālais transports bērnam ar invaliditāti

Svarīgi atverēties, ka bērnam ar invaliditāti pieejams bezmaksas reģionālais sabiedriskais transports! Šis pakalpojums pienākas bērnam ar invaliditāti un bērnu pavadošai personai, kas nav jaunāka par 13 gadiem. Infografikā uzskatāmi paskaidrots, kādiem dokumentiem jābūt līdzi, un kur vērsties, lai saņemtu bezmaksas braucienu.
Papildu informācija par atvieglojumiem personām ar invaliditāti pieejama LR Labklājības ministrijas mājas lapā: www.lm.gov.lv/lv/personam-ar-invalidati/atvieglojumi-personam-ar-invaliditati.
Informācija par bezmaksas transportu bērnam ar invaliditāti.

Projekts “Mēs par veselīgu Rīgu!” turpinās

Rīgas domes Labklājības departaments saņēmis Eiropas Sociālā fonda finansējumu projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” īstenošanas turpināšanai.

Jau kopš 2017.gada noris projekts “Mēs par veselīgu Rīgu!”, kura mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem iedzīvotājiem, īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām, Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijā, īstenojot vietēja mēroga, visaptverošus, sabiedrību piesaistošus un aktīvus fiziskās, garīgās un sociālās veselības veicināšanas pasākumus. Šo trīs gadu laikā īstenotas 52 dažādu jomu aktivitātes, kopā nodrošinot vairāk nekā 40 000 aktivitāšu vienību kurās piedalījās vairāk nekā 500 000 personas, kas uzlabojušas savas zināšanas un prasmes par dažādām veselību veicinošām tēmām.

No šī gada 21.maija stājas spēkā vienošanās grozījumi, kas ļauj projektu “Mēs par veselīgu Rīgu!” pagarināt vēl uz trīs gadiem. Projekta otrā posma izmaksas ir vairāk kā 2 000 000 EUR, no kurām 85% tiek finansētas no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Pārējais finansējums nāk no valsts budžeta un Rīgas pašvaldības budžeta.

Pavisam drīz pilnā apjomā atsāksies iedzīvotāju vidū tik ļoti iecienītās bezmaksas aktivitātes kā ciguna, nūjošanas, apzinātības nodarbības, vingrošanas nodarbības baseinā un ekskursijas iedzīvotājiem vecuma grupā 55+, dažādas nodarbības un lekcijas skolēniem, nodarbības jaunajiem un topošajiem vecākiem un citas aktivitātes. Būs arī dažādas līdz šim nebijušas aktivitātes, piemēram, senioru dejas, tikšanās ar dažādiem ārstiem “Brokastīs ar speciālistu”, lekcijas psihoemocionālās veselības stiprināšanai “Kā pieņemt nepatīkamas ziņas” un citas.

Visas lekcijas un nodarbības kā līdz šim būs pieejamas dažādās Rīgas apkaimēs, lai iespējami ērti uz tām būtu nokļūt, tās būs bez maksas un tās vadīs pieredzējuši attiecīgo jomu speciālisti.

Informācija par šobrīd aktuālajām aktivitātēm pieejama mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv, kā arī sazinoties ar:
projekta vadītāju Ilonu Segliņu – Krūziņu, tālr. nr. 67037314, e-pasts: ilona.seglina-kruzina@riga.lv;
projekta koordinatori Katerinu Žigu, tālr. nr. 67181312, e-pasts: katerina.ziga@riga.lv;
projekta koordinatori Eviju Kvanti, tālr. nr. 67181396, e-pasts: evija.kvante@riga.lv.

Buklets “Kā rīkoties krīzes situācijā”

 

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts policiju un Valsts robežsardzi, kā arī citiem sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām izstrādājusi bukletu “Kā rīkoties krīzes situācijā”. Buklets sagatavots, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā un pārvarēšanā.

Bukleta mērķis ir sniegt praktiskās zināšanas ikvienam Latvijas iedzīvotājam par to, kā uzlabot savu un savu tuvinieku gatavību krīzes situācijām. Bukletā atrodami ieteikumi, piemēram, par to, kā salikt ārkārtas gadījumu somu, kādiem pārtikas produktiem un medikamentiem jābūt mājās un kā atpazīt atbildīgos valsts dienestus, kuri krīzes gadījumā veiks evakuāciju, sniegs medicīnisko palīdzību un atbildēs par sabiedrisko kārtību.

Aizsardzības ministrija aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kurš iepazinies ar bukletu, parūpēties arī par saviem tuviniekiem un iepazīstināt ar to arī līdzcilvēkus – vecākus, vecvecākus, kaimiņus, kam nav iespēju piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem.

Ar bukletu iespējams iepazīties šeit.

Rīgas sabiedriskajā transportā daļēji atjauno atlaides pensionāriem un vairākām citām iedzīvotāju grupām

No 29.maija Rīgas domes pagaidu administrācija sēdē akceptēja braukšanas maksas daļēju vai pilnīgu atvieglojumu atjaunošanu pilsētas sabiedriskajā transportā vairākām pasažieru kategorijām, tostarp pensionāri bez maksas varēs pārvietoties noteiktās diennakts stundās, kā arī atjaunotas stundas biļetes.

Continue reading

Receptes no meistarklases “Pavasaris uz šķīvja”

Tomātu salāti ar jaunajām nātrēm un ķiploku asniem

Sastāvdaļas:

  • 4 – 5 vidēji tomāti;
  • sauja jauno nātru;
  • 10 ķiploka asniņi;
  • sauja jauno zaļumu;
  • balzamiko;
  • olīveļļa.

Pagatavošana:

Tomātus un zaļumus kārtīgi noskalo, tomātus griež nelielās daiviņās, nātres atliek atsevišķi, pārējos zaļumus smalki sakapā, pievieno tomātiem. Nātres blanšē līdz to krāsa kļūst sulīgāka, tad sasmalcina, pievieno salātiem. Olīveļļu sajauc ar balzamiko, pievieno tomātiem un zaļumiem.

 

 

Rabarberu deserts ar mandelēm

Sastāvdaļas:

  • 750 g sasmalcinātu rabarberu;
  • 150 g niedru cukura;
  • 50 g mandeļu;
  • 200 g vājpiena biezpiena;
  • 5 g vaniļas cukura ar dabisko vaniļu;
  • 3 nelielas olas;
  • 75 ml turku jogurta;
  • sviests veidnes ietaukošanai;
  • piparmētru lapiņas dekorēšanai.

Pagatavošana:

Ietauko cepešpannu (kantainas formas A4 lapas lielumā). Rabarberus nomizo, sasmalcina un liek pannā. Pārkaisa ar niedru cukuru un cep cepeškrāsnī 200° C piecas minūtes. Pa to laiku smalki sadrupina mandeles. Samaisa mandeles, biezpienu, vaniļas cukuru, olas un turku jogurtu. Gatavo maisījumu pārlej pāri rabarberiem. Cep cepeškrāsnī apmēram 30 minūtes. Var pasniegt ar vaniļas saldējumu vai baudīt dekorējot ar piparmēturu lapiņām.

 

Lakšu biezzupa ar grauzdētiem turku zirņiem

Sastāvdaļas:

  • 250 g lakšu;
  • 4 – 5 kartupeļi;
  • sīpols;
  • 400 ml dārzeņu buljona;
  • 3 – 4 ēdk. kausētā siera;
  • puravs;
  • 2 ķiploku daivas;
  • 2 seleriju kāti;
  • sāls pēc garšas;
  • malti melnie pipari pēc garšas;
  • ½ bundžas konservētu turku zirņu;
  • nedaudz eļļas cepšanai.

Pagatavošana:

Sīpolus, ķiplokus, selerijas kātu, puravu sakapā, kartupeļus sagriež nelielos kubiņos. Uz pannas uzkarsē drusku eļļas, apcep sīpolus līdz zeltainumam. Pievieno ķiploku, seleriju un puravu, apcep vēl kādas 5 minūtes. Katlā ar buljonu liek kartupeļus un liek vārīties. Kamēr vāras kartupeļi, lakšus sagriež, pievieno pannas saturam un gatavo vēl apmēram 5 minūtes. Kad pannas saturs gatavs, to pievieno kartupeļiem. Visu vāra kopā kamēr kartupeļi gatavi. Pa to laiku vēsā ūdenī noskalo konservētos turku zirņus un izklāj uz cepampannas, kas izklāta ar cepamo papīru. Liek apgrauzdēties uzkarsētā cepeškrāsnī, 180 grādos 5 – 7 minūtes. Kad kartupeļi gatavi, visu sablenderē viendabīgā masā un iemaisa kausēto sieru. Pasniedz karstu, dekorējot ar grauzdētiem turku zirņiem.