Šodien, 1. oktrobrī, atzīmējot Starptautisko veco ļaužu dienu, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments pievērš uzmanību aktuālam jautājumam, kas skar sabiedrības novecošanās tēmu, pastāstot vairāk par demenci. Šo terminu izmanto, lai apzīmētu dažādas psihisko procesu pārmaiņas (atmiņas, spriestspējas un citus traucējumus).
Lai vairāk pastāstītu par demences jēdzienu, tās priekšvēstnešiem un riska faktoriem, tika uzrunāts Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds.
Demence (iegūta plānprātība) ir psihiski traucējumi, kas radušies smadzeņu slimības vai traumas rezultātā. Demence raksturojas ar vairāku psihisko procesu pieaugošām pārmaiņām, visvairāk cieš kognitīvās funkcijas – atmiņa, valoda, telpas izjūta, spriestspēja, spēja orientēties laikā, vietā, personībā, var būt grūtības lasīt, rēķināt u.c. Plānprātības rezultātā mainās cilvēka raksturs, prasme patstāvīgi saimniekot, veidot attiecības, rūpēties par sevi un apkārtējiem. Izteiktus atmiņas traucējumus novēro ilgāk par pusgadu. Demence nav normālas novecošanās daļa, kā dažkārt tiek uzskatīts sabiedrībā.
Pasaulē biežākā demences forma ir saistīta ar Alcheimera slimību, ap 70 – 80 %, retāka ir vaskulārā demence (saistīta ar asinsvadu aterosklerozi), frontotemporālā (cieš smadzeņu garoza pieres un deniņu daivā), kā arī ar citām saslimšanām saistītas demences.
Saistībā ar sabiedrības novecošanu, ko visvairāk novēro attīstītajās valstīs, arvien vairāk aktualizējas jautājums par veselīgu novecošanu, t.sk. kognitīvo procesu saglabāšanos visas dzīves laikā, arī senioru vecumā. 2015. gadā pasaulē 46, 8 miljoni cilvēku cieta no demences, un tiek prognozēts, ka 2030. gadā šādu cilvēku būs 74, 7 miljoni, bet 2050. gadā – 131, 5 miljoni.*
Mūsdienās veselīga uztura un dzīvesveida ievērošana, medicīniskās aprūpes iespējas (insulta vienības, agrīna sirds un neiroloģisku slimību diagnostika un ārstēšana u.c.) pagarina dzīves ilgumu, kā rezultātā pieaug iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem. Diemžēl arī demences biežums pieaug līdz ar vecumu, vecumā ap 65 gadiem 15 % novēro demenci, bet pēc 80 gadu vecuma dažāda smaguma demenču biežums dubultojas.
Vai var attālināt demences sākumu vai nesaslimt ar to?
Uzskata, ka ir tā saucamie maināmie vai modificējamie riska faktori un nemodificējamie riska faktori. Pie modificējamiem riska faktoriem pieskaita arteriālo hipertensiju, sirds slimības, cukura diabētu, aptaukošanos, smēķēšanu, alkohola lietošanu, mazkustīgu dzīvesveidu – šo faktoru ietekmi katrs iedzīvotājs var ietekmēt, var rūpēties par savu veselību, pārtraukt kaitīgos ieradumus. Pie nemodificējamiem faktoriem pieskaita vecumu, dzimumu, pārmantotību.
Kā izpaužas vecuma demence?
Biežāk demence sākas nemanot, pakāpeniski. Cilvēki sāk mazāk lasīt, mazāk ir interešu sadzīvē un elastības spriedumos, mazāk vēlmes apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Cilvēki aizbildinās, ka jau visu zina, ka nekas jauns un interesants sabiedrībā, kultūrā, zinātnē nenotiek. Grūtāk atcerēties nesenos dzīves notikumus, noturēt uzmanību ilgākam garīgam darbam, psihisko procesu norise pamazām kļūst mazāk radoša, mazāk produktīva. Mainās saskarsme ar ģimenes locekļiem un draugiem. Dažkārt var novērot pārmaiņas emociju sfērā, ierobežotāka kļūst saskarsme un saziņa ar citiem. Daži seniori kļūst sirsnīgāki un jūtīgāki, bet citi kairināmāki, aizdomīgāki vai ļaunatminīgāki.
Tomēr galvenā demences pazīme ir pieaugoša atmiņas pasliktināšanās. Retos gadījumos tas notiek ļoti strauji – piemēram, pēc pēkšņiem plašiem smadzeņu asinsrites traucējumiem (insultiem) vai smagas galvas traumas. Biežāk atmiņa pasliktinās pakāpeniski mēnešu un gadu laikā. Pakāpeniska atmiņas pasliktināšanās raksturīga Alcheimera slimībai, arī vaskulāra demence biežāk attīstās pakāpeniski uz arteriālās hipertensijas vai sirds rima traucējumu fona.
Demenci var izraisīt:
- deģeneratīvas nervu sistēmas slimības (Alcheimera, Pika vai Parkinsona slimības), smadzeņu audzēji;
- asinsvadu bojājumi vai izmaiņas, kas rada smadzeņu asins apgādes traucējumus (insults, asins izplūdumi), arteriāla hipertensija, sirds ritma traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis;
- galvas traumas;
- dažādas enokrinoloģiskas, reimatoloģiskas un infekcijas slimības;
- alkoholisms, narkotiku lietošana;
- retāki iemesli – saindēšanās, vitamīnu trūkums, hipoksija (skābekļa trūkums) smadzenēs, nepareiza medikamentu lietošana.
Alcheimera slimības dēļ noteiktos galvas smadzeņu garozas apvidos iet bojā nervu šūnas, mainās arī smadzeņu baltā viela, veidojās t.s. senīlās pangas (satur amiloīdu) un neirofibrillu kūlīši, kuru sastāvā ir tau-proteīni. Šīs izmaiņas smadzenēs pakāpeniski izraisa atmiņas un intelektuālo spēju traucējumus līdz pat šo funkciju zudumam. Vieglu atmiņas traucējumu gadījumā runā par viegliem kognitīviem traucējumiem, bet smagākos gadījumos – par demenci vai plānprātību.
Demences var iedalīt arī pēc smaguma, pie kam demences izpausmju pieaugums katram pacientam ir individuāls. Šis process var ilgt no dažiem mēnešiem līdz vairākām desmitgadēm, bet dažiem pacientiem tā arī nesasniedz smagas demences izteiktību.
Vieglas demences gadījumā cilvēki var dzīvot joprojām pastāvīgi, rūpēties par ikdienas lietām. Viņi spēj paši pagatavot ēst, iepirkties veikalā pēc iepriekš sastādīta saraksta, rūpēties par savu higiēnu, arī ārsta parakstītās zāles lieto, kā nozīmēts. Tomēr cilvēki kļūst neuzmanīgāki, pasliktinās atmiņa par neseniem (pēdējo dienu) notikumiem, parādās grūtības plānot ikdienas aktivitātes, vārdu krājums un spriestspēja kļūst nabadzīgāka. Cilvēki uzmanības un atmiņas traucējumu dēļ vairs nespēj strādāt ar dokumentiem, plānot savas finanses, orientēties mazpazīstamā vidē.
Vidēji smagas demences gadījumā pastiprinās spriestspējas un atmiņas traucējumi. Atmiņa pavājinās gan par neseniem, gan agrākiem dzīves notikumiem, pastiprinās kritikas trūkums par atmiņas traucējumiem. Pacienti jaucas laikā, jaucas atrašanās vietās, arvien grūtāk secīgi pastāstīt savu dzīves gājumu, vai cilvēks to vispār nevar izdarīt. Viņi neatpazīst agrākos draugus, jauc ģimenes locekļu vārdus. Viņi kļūst arvien neuzmanīgāki, kas var būt bīstami – atstāj vārīties ēdienu uz plīts, nesaprot, kā pareizi kurināt krāsni u.c. Ikdienas aktivitātes kļūst bezmērķīgas, arvien sliktāk ievēro higiēnu, līdz nesaprot, kāpēc jāmazgājas un jāmaina drēbes. Cilvēki ar vidēji smagu demenci labāk funkcionē paši savā ierastajā dzīves vietā, kurā viss ir pazīstams. Nonākot jaunā vietā, pieaug apjukums, uzvedības problēmas. Šādi cilvēki ir gandrīz pastāvīgi pieskatāmi un aprūpējami. Vakaros un naktīs mēdz būt apjukuma epizodes.
Smagas demences gadījumā cilvēkam ir ļoti izteikti atmiņas traucējumi, viņi neatpazīst pašus tuvākos ģimenes locekļus. Viņi nevar neko pastāstīt par savu dzīvi, jaucas pamata lietās. Arvien sliktāka kļūst spēja sazināties ar valodu. Smagas demences pacienti ir pastāvīgi pieskatāmi, kopjami, barojami. Aprūpētājam ir jānodrošina nozīmēto medikamentu uzņemšana. Bieži šiem cilvēkiem ir arī neiroloģiski traucējumi – runas, kustību, redzes, līdzsvara vai citi traucējumi.
Svarīgi ir laicīgi atpazīt atmiņas un sociālās funkcionēšanas grūtību sākumu, rūpēties par somatisko veselību. Jāseko līdzi asinsspiedienam, cukura līmenim, vielmaiņas traucējumam, liekajam svaram. Nepieciešams ir regulāri veikt veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta, ievērot veselīga dzīves veida principus. Nepieciešamības gadījumā ir ieteicams konsultēties pie psihiatra vai neirologa un veikt papildus izmeklējumus (analīzes, magnētiskās rezonanses tomogrāfiju galvai, psiholoģiskos testus u.c.), lai precizētu atmiņas un citu kognitīvo traucējumu cēloņus.
*Alzheimer’s Disease International, World Alzheimer Report 2015. The Global Impact of Dementia (https://www.alz.co.uk/research/WorldAlzheimerReport2015.pdf 2015).
