Projekta Vairāk iespēju (MUCH MORE) dalībnieki novērtē iespēju piedalīties nodarbībās

Ja persona cīnās ar alkohola vai narkotiku atkarību, lietotās vielas kļūst par vienīgo līdzekli, lai sajustu prieku gan fiziski, gan emocionāli. Atkarību varā esošais cilvēks bieži vien lieto alkoholu, lai atbrīvotos no nedrošības sajūtas un skumjām. Tāpēc viens no ārstēšanas un rehabilitācijas mērķiem ir palīdzēt lietotājam iemācīties izjust prieku un labizjūtu no ikdienas aktivitātēm, bez atkarību izraisošo vielu klātbūtnes.

Projekta „MUCH MORE” uzdevums ir attīstīt un pārbaudīt jaunas pieejas un metodes apvienojot mākslas terapiju, veselīga un ekonomiska uztura nodarbības un sporta nodarbības, lai maksimāli palielinātu šo cilvēku fizisko, garīgo un emocionālo labsajūtu.

Piedaloties projekta organizētajās nodarbībās, dalībniekiem ir iespēja atjaunot aizmirstās, pagātnē piedzīvotās brīvā laika aktivitātes, vai tieši pretēji, mācīties dažādas dzīves kvalitātes pilnīgi no jauna. Piemēram, piedaloties sporta nodarbībās tiek palielināts muskuļu spēks un trenēta izturība, kā arī fiziskās aktivitātes var būt lielisks veids, lai mazinātu stresu, nemieru, vilšanās sajūtu un dusmas. Tāpat arī mākslas terapijā iegūtās pašatklāsmes var būt nozīmīgs pagrieziena punkts, lai dzīvotu skaidrā.

Aptaujājot projektā iesaistītos cilvēkus var secināt, ka vairums ikdienā neievēro veselīga dzīvesveida pamatprincipus, piemēram, patērē daudz pārtikas, kas sastāv no baltajiem miltiem un cukura, tāpēc veselīga uztura nodarbības palīdz iegūt informāciju, kā aizstāt neveselīgos produktus ar veselīgākiem un kā pagatavot vienkāršu un sabalansētu maltīti.

Projekta ietvaros dalībniekiem tika nodrošināti jauni T-krekli, sporta somas un ūdens pudeles, lai motivētu turpināt iesāktās sporta aktivitātes, kā arī sekmētu socializēšanās procesu.

Vēlreiz par… HIV!

Tuvojas 2019.gada pavasaris, daudziem no mums tas ir atskaites punkts, lai uzsāktu kaut ko jaunu  – sāktu sportot, apņemtos ieturēt veselīgākas maltītes, vai apmeklētu kādu no veseligsridzinieks.lv piedāvātajiem veselību veicinošiem  pasākumiem, bet varbūt kādam šis pavasaris būs īpašs ar jaunu attiecību  uzsākšanu – tad dari to atbildīgi un noskaties video, kas tapis sadarbībā ar biedrību “Mediju platforma”.

 

Pelmeņu meistarklase 23.martā!

 

Ar pavasara vēsmām atgriežas arī radošā vēlme izmēģināt jaunas receptes vai pārveidot jau esošās. Šoreiz piedāvājam tematisko meistarklasi, kurā varēs aktīvi iesaistīties arī mazās rociņas. Kopā pārveidosim gan bērnu, gan steidzīgo cilvēku uzturā iecienītu produktu – gatavosim pelmeņus ar dažādu veidu pildījumiem. Noskaidrosim, kā atšķiras to uzturvērtība no veikalā iegādātajiem un kā tos padarīt veselīgākus, kā arī – ko vērtīgu varam tajos ielikt. Gatavojot, pārliecināsimies, lai ēdiena vērtību papildinātu ar vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem bagātiem produktiem, iegūstot ne tikai omulīgu, bet arī vērtīgu ēdienu vēsai pavasara diena.

Veselīga uztura skolas Pelmeņu pagatavošanas meistarklase notiks 23.martā, plkst. 10:00, Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā. Tikšanās vieta – kafejnīca, kas atrodas labajā pusē, ejot iekšā pa ieeju no kanāla puses. Meistarklasi vadīs uztura speciāliste Līga Balode.

Lai pieteiktos meistarklasei, lūdzam aizpildīt formu:

Šobrīd ir sasniegts maksimālais dalībnieku skaits, ja kāda vieta atbrīvosies, pieteikšanās forma būs aktīva!

Dalībnieku skaits meistarklasē ir ierobežots, tāpēc lūdzam pieteikties tikai tad, ja tiešām vēlaties un varēsiet meistarklasi apmeklēt.

Meistarklasi rīko Rīgas domes Labklājības departaments, dalība tajā – bez maksas.

 

Foto: quinntheislander/Pixabay

Šodien notiek informatīvā onkoloģisko saslimšanu profilakses dienā “Esi gudrāks par vēzi”

Šodien, 1.februārī, no pulksten 10:00 līdz 18:00 ikviens tiek aicināts piedalīties informatīvajā onkoloģisko saslimšanu profilakses dienā “Esi gudrāks par vēzi”! Tirdzniecības centrā “Origo” un Rīgas Dzelzceļa stacijas Centrālajā zālē visas dienas garumā notiek dažādas aktivitātes – apmeklētāji var klausīties speciālistu lekcijas, konsultēties ar ginekologu, urologu, gastroenterologu, dermatologu un pacientu atbalsta biedrībām, kā arī preses konferencē kopumā uzzināt par onkoloģisko situāciju Latvijā.

Pasākuma ietvaros no plkst. 14:00 līdz 15:00 Rīgas Dzelzceļa stacijas Centrālajā zālē norisinājās preses konference, kurā Latvijas Onkologu asociācijas, Latvijas Psihoterapeitu biedrības, Latvijas Ginekologu un Dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Urologu asociācijas un Latvijas Dermatovenerologu Asociācijas pārstāvji runāja par onkoloģisko situāciju un tendencēm Latvijā.

 

Vēl līdz 18:00 varat paspēt apmeklēt pasākumu. Ārpusē, pie Rīgas Dzelzceļa stacijas pulksteņa ar Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli, ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu ir iespējams bez maksas veikt augstvērtīgu krūšu dziedzeru mamogrāfijas izmeklējumu MFD mobilajā mamogrāfā.

Tirdzniecības centra “Origo” 3.stāva B ēkas telpās darbojas četri konsultatīvie punkti, kuros gan sievietes, gan vīrieši var konsultēties ar vairākiem speciālistiem. Ginekoloģijas punktā ir iespēja uzzināt par krūts un dzemdes kakla skrīningu, kā arī olnīcu vēzi. Uroloģijas punktā kungi var iegūt informāciju par prostatas vēzi un tā profilaktiskajām pārbaudēm. Gastroenterologs atbild uz jautājumiem par zarnu vēža diagnostiku un skrīningu, savukārt dermataloģijas punkts ir veltīts ādas saslimšanām, to simptomiem un informācijai par to, kādu pazīmju gadījumos ir vērts konsultēties ar ārstu.

Tāpat tirdzniecības centra “Origo” 3.stāva A ēkas telpās norisinās tematiskas lekcijas, kurās par onkoloģiskām saslimšanām un to diagnostiku stāsta dr. Krista Arcimoviča, par veselīga uztura nozīmi vēža profilaksē runā uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža. Geštaltterapeite Elīna Zelčāne vērš uzmanību uz to, kāpēc onkoloģijas profilaksē ar pozitīvu domāšanu vien nepietiek jeb aicina piedalīties diskusijā par to, ko nozīmē patiesas rūpes par sevi un savu veselību.

Rīgas Dzelzceļa stacijas Centrālajā zālē apmeklētājus konsultē Latvijas psihoterapeitu biedrība, kā arī krūts vēža pacientes un viņu līdzcilvēki var aprunāties ar krūts vēža pacienšu atbalsta biedrības “VITA” un labdarības fonda “Rozā vilciens” pārstāvjiem.

Uz speciālistu lekcijām un krūšu veselības pārbaudi mobilajā mamogrāfā esiet laipni aicināti iepriekš pieteikties pa tālruni +371 25404241, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo aktivitāti.

Rūpes par sevi ir rūpes par tiem, kurus mīlam

Kaut arī teorētiski lielākā daļa cilvēku atzīst, ka veselība viņiem ir pirmajā vietā, ikdienā ne visi velta laiku tam, lai parūpētos par sevi. Mēs varam ar vislielāko atbildību izdarīt darba pienākumus un parūpēties par ģimenes locekļu vajadzībām, bet dažkārt aizmirstam par mums vistuvāko cilvēku – sevi pašu. Mūsu sabiedrībā ļoti pietrūkst adekvātu rūpju par sevi. Viens grāvis ir klaja nerūpēšanās, kad prioritāšu augšgalā allaž nostādām jebko citu, tikai ne veselību; otrs grāvis – pārspīlēta rūpēšanās jeb pārņemtība ar veselīgu dzīvesveidu, cerot, ka „ēdot tikai zaļu zāli” mēs nekad neslimosim un dzīvosim mūžīgi.

Bet ko praktiski ietver rūpes par sevi? Vienkārši sakot, tas nozīmē izturēties pret sevi labi. Šajā dzīvē mums ir dots tikai viens ķermenis, kuru nevarēsim nomainīt pret citu, tāpēc ir svarīgi pret to attiekties kā pret vērtību. Pirmkārt, ir jāatrod laiks, lai ieklausītos sevī un saprastu, kas ir tas, kas mums vajadzīgs. Varbūt ikdienas skrējienā mums nepietiek laika veselīgām maltītēm, varbūt tā ir smēķēšana vai fizisko aktivitāšu trūkums, ar ko nodarām pāri savam ķermenim, bet, iespējams, par maz uzmanības pievēršam psihohigēnai un ļaujamies hroniskam stresam?

Nav iespējams sniegt recepti, kas vienreiz un uz visiem laikiem mūs pasargās no jebkuras saslimšanas. Varbūtība saskarties ar kādu slimību, tai skaitā onkoloģisku, pastāv katram no mums. Jāsaprot, ka ir faktoru kopums, kuru mēs nevaram ietekmēt, piemēram, ģenētika vai kādi no mums neatkarīgi apstākļi, taču ir arī otrs faktoru kopums, kuru mēs varam ietekmēt, piemēram, mūsu dzīvesveids. Izturēties atbildīgi pret savu veselību nozīmē neignorēt ķermeņa simptomus un, pamanot, piemēram, kādu aizdomīgu dzimumzīmi vai bumbuli krūtī, aiziet pie ārsta, un ikdienā veikt vismaz minimālas profilaktiskās pārbaudes. Pat ja mums gadās saslimt, mēs varam savlaicīgi diagnosticēt, uzsākt ārstēšanu un tādējādi sasniegt labāko iespējamo rezultātu.

Reizēm cilvēki aizbildinās, ka viņiem nav laika sev, jo jārūpējas par ģimeni, taču patiesībā rūpes par sevi nozīmē rūpes par tiem, kurus mīlam. Labākā dāvana, ko varam sniegt savai ģimenei, ir tas, ka esam veseli un varam vēl ilgus gadus būt kopā. Tieši tāpēc ir vajadzīgas dažādas informatīvās kampaņas, kurās cilvēkiem atkal un atkal tiek atgādināts, ka mēs neesam ārējo apstākļu upuri un daudz ko savā dzīvē varam izmainīt paši.

Nevajadzētu, protams, aiziet otrā galējībā, kad cilvēks jūtas atbildīgs par pilnīgi visu, kas ar viņu notiek, nešķirojot, vai tam ir objektīvs vai subjektīvs pamats. Dažkārt cilvēki, kuri ir saskārušies ar diagnozi vēzis, uzskata, ka tas ir sods par sliktam domām. Cilvēkam jau tā ir smagi, bet viņš vēl jūtas vainīgs par savu diagnozi, jo publiskajā telpā nereti tiek tiražēts viedoklis, ka visas saslimšanas rodas galvā. Mēs nevaram noliegt, ka domāšana un emocijas ietekmē mūsu imunitāti, tomēr nav pareizi sludināt, ka ar domām vien mēs varam piesaistīt slimības vai, tieši otrādi, – izvairīties no tām.

Latvijā ir salīdzinoši zemi skrīninga rādītāji un joprojām ir daudz cilvēku, kuri pie ārsta dodas tikai tāpēc, lai ārstētu kādu ielaistu slimību, nevis lai pārbaudītu un uzturētu kārtībā savu veselību. Lai cilvēki mainītu uzvedību un kļūtu atbildīgāki pret sevi, ļoti svarīgas ir zināšanas. Jo vairāk zināšanu, jo lielāka iespējamība, ka tās tiks izmantotas. Taču tikpat svarīgas uzvedības maiņā ir arī emocijas un attieksme.

Daļa sabiedrības pie ārsta neiet baiļu dēļ. Cilvēki atrod dažādus attaisnojumus, kāpēc viņiem nav laika vai iespēju pārbaudīties, taču patiesībā izvairīšanās doties pie ārsta ir saistīta ar noliegumu un bailēm. Jo lielākas bailes, jo lielāks noliegums. Un tad vieglākais ceļš ir izstumt nevēlamo informāciju.

Tas ir normāli, ka mums ir bail, tomēr ir iespējams bailes nedaudz kliedēt, pamanot, ka ir ne tikai sliktie, bet arī labie stāsti. Pat tad, ja esat izdzirdējis diagnozi vēzis, tas vēl nenozīmē, ka tās ir beigas. Publiskajā telpā galvenokārt dzirdam par ļoti smagiem vēža gadījumiem, kas beidzas letāli, taču ir arī ļoti daudz “spēka stāstu”, kas vēsta par cilvēkiem, kuri galu galā izveseļojas, tikai par tiem runā daudz retāk.

Mēs nevaram izmainīt pagātni, un mums nav pilnīgas kontroles pār nākotni, taču mēs varam darīt labāko, kas ir mūsu spēkos šajā mirklī. Jo atbildīgāk izturēsimies pret savu veselību, jo lielāka iespējamība, ka ieguldījums tagadnē nesīs augļus arī nākotnē.

 

Raksta autore: Baiba Purvlīce, Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidente, Mg. psych., psihoterapijas speciāliste, supervizore.

1.februārī no plkst. 10.00 – 18.00 nāc uz tirdzniecības centru “ORIGO”, kur notiks informatīva onkoloģisko saslimšanu profilakses diena “Esi gudrāks par vēzi”! Bezmaksas lekcijas, speciālistu konsultācijas, tai skaitā ar Latvijas Psihoterapeitu biedrības pārstāvjiem, un iespēja pārbaudīt krūšu veselību mobilajā mamogrāfā. Uzziniet visu, kas nepieciešams veiksmīgai vēža slimību profilaksei. Vairāk informācijas šeit.

Uz visām speciālistu lekcijām un krūšu veselības pārbaudi mobilajā mamogrāfā notiek iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 25404241, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo aktivitiāti.

Tiekamies 1.februārī!

 

Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

 

Foto: Pexels/Pixabay

 

Pēc 50 gadu vecuma pie urologa jādodas visiem vīriešiem

 

Konsultē ārsts-uroloģijas specialitātes rezidents Juris Jansons.  

Parasti vīrieši pie urologa vēršas, ja viņiem parādās atsevišķi apakšējo urīnceļu simptomi, taču speciālisti iesaka profilaktiskas vizītes arī nosacīti veseliem vīriešiem. 

Biežākie apakšējo urīnceļu simptomi:

  • Simptomi, kas saistīti ar urīna uzkrāšanu: nepieciešamība urinēt ir biežāka nekā parasti; nepieciešamība mosties naktī, lai urinētu; pēkšņa nepieciešamība urinēt un grūtības ar urinēšanas atlikšanu; patvaļīga urīna noplūde.
  • Simptomi, kas saistīti ar urīna izvadīšanu: vāja urīna plūsma; urīna plūsmas sadalīšanās vai smidzināšana; urīna plūsmas pārtraukumi; sasprindzinājums urinēšanas laikā; ir nepieciešams laiks, līdz urīns sāk plūst; nepieciešams ilgāks laiks urinēšanas pārtraukšanai; retos gadījumos akūta vai hroniska urīna aizture.
  • Simptomi pēc urinēšanas: sajūta, ka urīnpūslis nav pilnībā iztukšojies; patvaļīga urīna noplūde vai tā pilēšana apakšveļā pēc iziešanas no labierīcībām.

No kāda vecuma profilaktiski jāapmeklē urologs?

Vīriešiem, kas jaunāki par 45 gadiem, pie urologa būtu jāvēršas, ja viņiem ir kādas sūdzības vai situācijas, kas jārisina, piemēram, urīnceļu infekcijas, erektīlā disfunkcija, nierakmeņu slimība vai citas problēmas. Savukārt vīriešiem pēc 45 – 50 gadu vecuma urologs jāapmeklē arī profilaktiski. Tas ir svarīgi, jo ārsts var pamanīt simptomus jau sākuma stadijā, kad pacientam vēl nav izteiktu sūdzību. Nereti onkoloģijai nav simptomu!

Profilaktiskās pārbaudes palīdz laicīgi konstatēt onkoloģiskās saslimšanas

  • Gados jauni vīrieši biežāk mēdz slimot ar sēklinieku vēzi. Periodiski vajadzētu veikt pašrocīgu sēklinieku iztaustīšanu un pārliecināties, vai tajos nav parādījušies kādi sacietējumi un vai to izmērs nav mainījies. Īpaši vērīgiem jābūt vīriešiem, kuriem bērnībā nav noslīdējuši sēklinieki, jo viņi ir pakļauti lielākam sēklinieku vēža riskam.
  • Gados vecāki vīrieši, īpaši tie, kuri visu mūžu smēķējuši un strādājuši ar dažādām ķimikālijām, ir urīnpūšļa vēža riska grupā. Vienreiz gadā katram vīrietim būtu jānodod urīna analīzes. Par urīnpūšļa vēzi var liecināt asins piejaukums urīnā, ko ar aci ne vienmēr var redzēt, bet analīzēs to uzrāda.
  • Vīriešiem pēc 50 gadu vecuma biežākā onkoloģiskā saslimšana ir prostatas jeb priekšdziedzera vēzis (PV). Tas skar apmēram 15 % vīriešu vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Pēc 60 gadu vecuma PV ir katram trešajam vīrietim, pēc 70 gadiem jau 40 % vīriešu. Sasniedzot 50 gadu vecumu, ikvienam vīrietim vajadzētu aiziet pie urologa un veikt profilaktisku pārbaudi, bet, ja ar priekšdziedzera vēzi ir slimojis kāds no ģimenes locekļiem, vizītes pie urologa būtu jāuzsāk jau no 45 gadu vecuma. 

Kādus izmeklējumus profilaktiskās vizītes laikā veic urologs?

Lai pie urologa nonāktu par valsts līdzekļiem, ir jābūt ģimenes ārsta nosūtījumam. Turklāt, lai saruna ar urologu būtu pēc iespējas produktīvāka, pirms tās jāsagatavojas. Vēlams ņemt līdz visus iepriekš veiktos izmeklējumus, kā arī veikt jaunus – pamata asins analīzes. Ja vīrietis ir vecāks par 50 gadiem, jānosaka prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmenis asinīs. Būtiska ir arī urīna analīze. Nekaitētu reizi gadā veikt ultrasonogrāfiju vēdera dobumam. Konsultācijā pie urologa vajadzētu rēķināties, ka tiek veikta digitāli rektālā izmeklēšana, kad ārsts ar pirkstu caur taisno zarnu izmeklē priekšdziedzeri. Šis izmeklējums ļauj laikus pamanīt aizdomīgus veidojumus.

 

1.februārī no plkst. 10.00 – 18.00 nāc uz tirdzniecības centru “ORIGO”, kur notiks informatīva onkoloģisko saslimšanu profilakses diena “Esi gudrāks par vēzi”! Bezmaksas lekcijas, speciālistu konsultācijas, tai skaitā urologa, un sievietēm iespēja pārbaudīt krūšu veselību mobilajā mamogrāfā. Uzziniet visu, kas nepieciešams veiksmīgai vēža slimību profilaksei. Vairāk informācijas šeit 

Uz visām speciālistu lekcijām un krūšu veselības pārbaudi mobilajā mamogrāfā notiek iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 25404241, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo aktivitāti. 

Tiekamies 1.februārī!

  

Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

 

Foto: bruce mars/Pexels

Kritiskā domāšana internetā

 

Ņemot vērā ārkārtīgi plašo informācijas apjomu, kas ir pieejams internetā, bieži vien ir jāsastopas ar nepatiesu vai nepilnīgu informāciju. Internetā pieejamās informācijas uztveri var salīdzināt kā Ansīša un Grietiņas maldīšanos pa mežu, lai atrastu pareizo ceļu uz pareizajām mājām. Arī interneta lietotājs, iepazīstoties ar pieejamo informāciju, ir izvēles priekšā, kurai no visām pieejamām informācijām par attiecīgo tēmu ticēt un kuras informācijas būtu kā maldugunis, kas aizved nepareizā virzienā, pašam interneta lietotājam to nemaz nenojaušot. Liela daļa interneta lietotāju reti kritiski izvērtē to, vai un cik lielā mērā virtuālajā vidē pieejamā informācija ir patiesa, precīza un tāpēc ticama.

Kritiski izvērtēt internetā pieejamo informāciju nebūt nenozīmē  noraidīt jebkāda veida informāciju, ar kādu sastopas interneta lietotājs. Iegādājoties kādu preci, pircējs parasti to izvērtē pēc vairākiem kritērijiem (piemēram, kvalitāte, cenas atšķirības, lietderīgums, nepieciešamība  utt.). Šāda veida domāšanas pieeja raksturo arī gudru interneta lietotāju, kas internetā pieejamo informāciju uztver kā piedāvātu preci. Tas nozīmē, ka interneta lietotājs kritiski izvērtē, cik lielā mērā piedāvātā informācija ir daudzpusīga, pamatota, analizēta no dažādiem skatu punktiem. Tātad, vērtējošs interneta lietotājs nepieņems informāciju par patiesu no pirmā acu skatiena.

Lasot ziņas internetā un sociālajos tīklos publicēto informāciju, domājošs interneta lietotājs izvairīsies no trīs slazdiem: spriešanas emociju iespaidā, informācijas vienkāršošanas un virspusēji izdarītiem secinājumiem. Viena no informāciju tehnoloģiju sabiedrības pazīmēm ir tūlītējs impulss diskutēt, emocionāli reaģēt uz katru reklāmkarogu, provokatīvu virsrakstu vai saukli un dalīties ar attiecīgo tēmu ar visiem iespējamiem interneta lietotajiem sociālajos tīklos. Tā vietā ir svarīgi nesteigties ar secinājumiem, bet uzdot sev jautājumu – vai un kā tas palīdzēs citiem un vai no šīs informācijas paušanas tālāk būs kāds reāls labums. Ir svarīgi uzdot sev jautājumus par lasīto, definēt problēmu, izpētīt pierādījumus, analizēt pieņēmumus un aizspriedumus un apsvērt citas interpretācijas. Iespējams, šādi domāt ir sarežģīti, un tas prasa ikdienā tik dārgo laiku. Tāpēc cilvēki izmanto eifēmismus – netiešus vārdus vai izteicienus, kas aizstāj tādus, kas tiek uzskatīts par pārāk skarbiem vai – gluži pretēji – blāviem, atsaucoties uz kaut ko nepatīkamu vai neērtu. Viens no populāriem eifēmismiem ir jēdziens viltus ziņas jeb meli, kur pats rakstītājs apzinās, ka informācija, ko tas publicē, ir meli.

Iespējams, ka sabiedrībai, kas izmanto internetu ziņu lasīšanai un sociālajos tīklos publicētajai informācijai, varētu šķist lietderīgi, ka dažādas ziņu analīzes kompānijas vispirms kritiski izvērtētu un analizētu, kāda informācija ir patiesa un lietderīga un kāda – nē. Diemžēl informācija izplatās tik ātri, ka ir neiespējami to analizēt un kritiski izvērtēt tās patiesumu pirms publicēšanas. Tāpēc pats svarīgākais ir pašu interneta lietotāju jeb informācijas patērētāju kritiskā domāšana.

Kritiskā domāšana var ietvert trīs galvenos spriešanas procesus. Pirmkārt, ir jāizvērtē paša informācijas avota ticamība. Tas nozīmē, ka interneta lietotājs vispirms izvērtē pašu ziņu ieguves avotu. Viena no lielākajām domāšanas kļūdām ir tā, ka pats populārākais un visvairāk apmeklētākais avots ir pats ticamākais. Nākamais solis ir informācijas avotos pausto apgalvojumu izvērtēšana – vai paustā informācija ir aplūkota no viena vai vairākiem skatu punktiem un vai tā ir argumentēta. Ja informācija ir argumentēta, domājošs interneta lietotājs parasti izvērtēs, vai argumenti ir vienpusēji, tendenciozi. Trešais solis ir faktu apkopošana. Domājošs interneta lietotājs parasti meklēs papildu informāciju citos avotos par attiecīgo tēmu, jo informācijas patiesumā būtiski ir izvērtēt, cik lielā mērā atšķirīgi ir fakti. Ticamāka ir tā informācija, par kuru dažādos avotos ir vienots, ar faktiem pamatots skatu punkts, taču pastāv atšķirības maznozīmīgās niansēs.

Kaut arī interneta resursi mūsdienās ir būtiskākais informācijas ieguves avots, tomēr spēju atrast patiesu, ticamu informāciju ierobežo gan vienotu standartu trūkums, gan ērta, vienkārša piekļuve. Tāpēc interneta vidē galvenā loma ir tā gudram lietotājam.

 

Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Mg.psych., klīnisko psiholoģi Elīnu Rotbahu – Zarembu. 

 

Foto: StartupStockPhotos/Pixabay

Kā saglabāt motivāciju – izaicinājums klientiem un profesionāļiem

Kaut gan atkarību profilakses un palīdzības jomā motivējošas intervijas bieži tiek izmantotas ikdienas darbā ar klientiem, vairāk nekā divdesmit speciālisti, kas strādā ar atkarīgām personām, atzinīgi novērtēja iespēju apmeklēt semināru “Sarunas veidošana ar klientu atveseļošanās motivācijas veicināšanai”, kas notika 7.decembrī Rīgas domes Labklājības departamentā projekta “Vairāk iespēju!” ietvaros. Speciālistiem, ierodoties uz semināru, bija dažādi mērķi – gan atsvaidzināt zināšanas, gan iedvesmoties  un stiprināt ticību, lai redzētu jēgu darbam.

“Kas ir atkarība un kādi ir tās cēloņi? Ir daudz definīciju,” skaidro Katrina Reikmane, pieredzējusi klīniskā psiholoģe, KBT terapeite, personības izaugsmes trenere, “Piemēram, atkarība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas grauj ne tikai cilvēka fizisko un psihisko veselību, bet arī personību kopumā, ietekmē viņa sociālo statusu un palielina mirstības risku. Atkarība ir simptoms, nevis cēlonis.” Semināra vadītāja skaidroja,  cik svarīgi ir veidot plānu darbam ar atkarīgajiem un noteikt sasniedzamo mērķi. Svarīgi ir izprast atkarīgo personu emocionālās vajadzības. Mērķa sasniegšanai ļoti svarīga ir motivācija. Motivācija ir iekšēja interese, kas izraisa cilvēka darbību un vada viņa rīcību. Motivējošo interviju izmanto , lai palīdzētu cilvēkiem mainīt uzvedību un atrast motivāciju, kas sekmētu izdarītu veselīgākas izvēles.

Seminārā tika uzsvērts, ka iekšējā motivācija ir spēcīgāka nekā ārēja, ja tā sakņojas emocionālo vajadzību un vērtību apmierināšanā. Tika izskaidrots arī, ka “motivējošā intervija ir direktīvs, uz klientu fokusēts konsultēšanas stils, kura mērķis ir palīdzēt izpētīt un atrisināt cilvēka ambivalenci par savas uzvedības izmaiņām (Michael Wilesand Cross Country Education, Inc.2005)”. Semināra dalībnieki tika arī praktiski iesaistīti un aicināti veikt dažādus praktiskus uzdevumus darbojoties pāros. Katram bija jāizvēlas savs mērķis, kas prasa mainīt uzvedības paradumus un kuru viņiem līdz šim bija grūtības sasniegt, piemēram, zaudēt svaru, pārtraukt ēst saldumus, samazināt ikdienas kafijas patēriņu. Otram kolēģim ar motivējošas intervijas palīdzību bija jāpalīdz partnerim  sasniegt noteikto mērķi.

Semināra gaitā tika analizētas atkarīgā motivēšanas lamatas un to veidi, kā arī sniegti ieteikumi, kā no šādām lamatām izvairīties, jo ļoti nemanāmi var notikt saplūšana ar klientu, kad speciālists sāk rīkoties klienta vietā  vai arī kļūst bezpalīdzīgs. Pastāv arī risks, ka profesionālis var zaudēt savu pārliecību un motivāciju. Tika uzsvērts, ka ļoti svarīga ir  sadarbība starp dažādiem speciālistiem. Semināra dalībnieku vērtējums par semināru bija visnotaļ pozitīvs – “Esam loti apmierināti ar semināru! Tas bija labi, ka teorija tika jaukta ar profesionālu pieredzes apmaiņu un praktiskiem uzdevumiem.”