Pēc 50 gadu vecuma pie urologa jādodas visiem vīriešiem

Posted on | by vr_admin

 

Konsultē ārsts-uroloģijas specialitātes rezidents Juris Jansons.  

Parasti vīrieši pie urologa vēršas, ja viņiem parādās atsevišķi apakšējo urīnceļu simptomi, taču speciālisti iesaka profilaktiskas vizītes arī nosacīti veseliem vīriešiem. 

Biežākie apakšējo urīnceļu simptomi:

  • Simptomi, kas saistīti ar urīna uzkrāšanu: nepieciešamība urinēt ir biežāka nekā parasti; nepieciešamība mosties naktī, lai urinētu; pēkšņa nepieciešamība urinēt un grūtības ar urinēšanas atlikšanu; patvaļīga urīna noplūde.
  • Simptomi, kas saistīti ar urīna izvadīšanu: vāja urīna plūsma; urīna plūsmas sadalīšanās vai smidzināšana; urīna plūsmas pārtraukumi; sasprindzinājums urinēšanas laikā; ir nepieciešams laiks, līdz urīns sāk plūst; nepieciešams ilgāks laiks urinēšanas pārtraukšanai; retos gadījumos akūta vai hroniska urīna aizture.
  • Simptomi pēc urinēšanas: sajūta, ka urīnpūslis nav pilnībā iztukšojies; patvaļīga urīna noplūde vai tā pilēšana apakšveļā pēc iziešanas no labierīcībām.

No kāda vecuma profilaktiski jāapmeklē urologs?

Vīriešiem, kas jaunāki par 45 gadiem, pie urologa būtu jāvēršas, ja viņiem ir kādas sūdzības vai situācijas, kas jārisina, piemēram, urīnceļu infekcijas, erektīlā disfunkcija, nierakmeņu slimība vai citas problēmas. Savukārt vīriešiem pēc 45 – 50 gadu vecuma urologs jāapmeklē arī profilaktiski. Tas ir svarīgi, jo ārsts var pamanīt simptomus jau sākuma stadijā, kad pacientam vēl nav izteiktu sūdzību. Nereti onkoloģijai nav simptomu!

Profilaktiskās pārbaudes palīdz laicīgi konstatēt onkoloģiskās saslimšanas

  • Gados jauni vīrieši biežāk mēdz slimot ar sēklinieku vēzi. Periodiski vajadzētu veikt pašrocīgu sēklinieku iztaustīšanu un pārliecināties, vai tajos nav parādījušies kādi sacietējumi un vai to izmērs nav mainījies. Īpaši vērīgiem jābūt vīriešiem, kuriem bērnībā nav noslīdējuši sēklinieki, jo viņi ir pakļauti lielākam sēklinieku vēža riskam.
  • Gados vecāki vīrieši, īpaši tie, kuri visu mūžu smēķējuši un strādājuši ar dažādām ķimikālijām, ir urīnpūšļa vēža riska grupā. Vienreiz gadā katram vīrietim būtu jānodod urīna analīzes. Par urīnpūšļa vēzi var liecināt asins piejaukums urīnā, ko ar aci ne vienmēr var redzēt, bet analīzēs to uzrāda.
  • Vīriešiem pēc 50 gadu vecuma biežākā onkoloģiskā saslimšana ir prostatas jeb priekšdziedzera vēzis (PV). Tas skar apmēram 15 % vīriešu vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Pēc 60 gadu vecuma PV ir katram trešajam vīrietim, pēc 70 gadiem jau 40 % vīriešu. Sasniedzot 50 gadu vecumu, ikvienam vīrietim vajadzētu aiziet pie urologa un veikt profilaktisku pārbaudi, bet, ja ar priekšdziedzera vēzi ir slimojis kāds no ģimenes locekļiem, vizītes pie urologa būtu jāuzsāk jau no 45 gadu vecuma. 

Kādus izmeklējumus profilaktiskās vizītes laikā veic urologs?

Lai pie urologa nonāktu par valsts līdzekļiem, ir jābūt ģimenes ārsta nosūtījumam. Turklāt, lai saruna ar urologu būtu pēc iespējas produktīvāka, pirms tās jāsagatavojas. Vēlams ņemt līdz visus iepriekš veiktos izmeklējumus, kā arī veikt jaunus – pamata asins analīzes. Ja vīrietis ir vecāks par 50 gadiem, jānosaka prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmenis asinīs. Būtiska ir arī urīna analīze. Nekaitētu reizi gadā veikt ultrasonogrāfiju vēdera dobumam. Konsultācijā pie urologa vajadzētu rēķināties, ka tiek veikta digitāli rektālā izmeklēšana, kad ārsts ar pirkstu caur taisno zarnu izmeklē priekšdziedzeri. Šis izmeklējums ļauj laikus pamanīt aizdomīgus veidojumus.

 

1.februārī no plkst. 10.00 – 18.00 nāc uz tirdzniecības centru “ORIGO”, kur notiks informatīva onkoloģisko saslimšanu profilakses diena “Esi gudrāks par vēzi”! Bezmaksas lekcijas, speciālistu konsultācijas, tai skaitā urologa, un sievietēm iespēja pārbaudīt krūšu veselību mobilajā mamogrāfā. Uzziniet visu, kas nepieciešams veiksmīgai vēža slimību profilaksei. Vairāk informācijas šeit.  

Uz visām speciālistu lekcijām un krūšu veselības pārbaudi mobilajā mamogrāfā notiek iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 25404241, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo aktivitāti. 

Tiekamies 1.februārī!

  

Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

 

Foto: bruce mars/Pexels

Aicinām piedalīties informatīvajā onkoloģisko saslimšanu profilakses dienā “Esi gudrāks par vēzi”

Posted on | by vr_admin
EsiGudrāksParVezi_Origo_plakats-1

 

1.februārī no pulksten 10:00 līdz 18:00 ikviens tiek aicināts piedalīties informatīvajā onkoloģisko saslimšanu profilakses dienā “Esi gudrāks par vēzi”! Tirdzniecības centrā “Origo” un Rīgas Dzelzceļa stacijas Centrālajā zālē visas dienas garumā notiks dažādas aktivitātes – apmeklētāji varēs klausīties speciālistu lekcijas, konsultēties ar ginekologu, urologu, gastroenterologu, dermatologu un pacientu atbalsta biedrībām, kā arī preses konferencē kopumā uzzināt par onkoloģisko situāciju Latvijā.

Ārpusē, pie Rīgas Dzelzceļa stacijas pulksteņa, jau no plkst. 10:00 līdz 18:00 ar Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli, ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu būs iespēja bez maksas veikt augstvērtīgu krūšu dziedzeru mamogrāfijas izmeklējumu MFD mobilajā mamogrāfā.

Tirdzniecības centra “Origo” 3.stāva B ēkas telpās no plkst. 14:00 līdz 18:00 darbosies četri konsultatīvie punkti, kuros gan sievietes, gan vīrieši varēs konsultēties ar vairākiem speciālistiem. Ginekoloģijas punktā būs iespēja uzzināt par krūts un dzemdes kakla skrīningu, kā arī olnīcu vēzi. Uroloģijas punktā kungi varēs iegūt informāciju par prostatas vēzi un tā profilaktiskajām pārbaudēm. Gastroenterologs atbildēs uz jautājumiem par zarnu vēža diagnostiku un skrīningu, savukārt dermataloģijas punkts būs veltīts ādas saslimšanām, to simptomiem un informācijai par to, kādu pazīmju gadījumos ir vērts konsultēties ar ārstu.

Tāpat tirdzniecības centra “Origo” 3.stāva A ēkas telpās no plkst. 15:00 līdz 18:00 norisināsies tematiskas lekcijas, kurās par onkoloģiskām saslimšanām un to diagnostiku stāstīs dr. Krista Arcimoviča, par veselīga uztura nozīmi vēža profilaksē runās uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža. Geštaltterapeite Elīna Zelčāne vērsīs uzmanību uz to, kāpēc onkoloģijas profilaksē ar pozitīvu domāšanu vien nepietiek jeb aicinās piedalīties diskusijā par to, ko nozīmē patiesas rūpes par sevi un savu veselību.

Rīgas Dzelzceļa stacijas Centrālajā zālē no plkst. 14:00 līdz 18:00 apmeklētājus konsultēs Latvijas psihoterapeitu biedrība, kā arī krūts vēža pacientes un viņu līdzcilvēki varēs aprunāties ar krūts vēža pacienšu atbalsta biedrības “VITA” un labdarības fonda “Rozā vilciens” pārstāvjiem.

Pasākuma ietvaros no plkst. 14:00 līdz 15:00 Rīgas Dzelzceļa stacijas Centrālajā zālē norisināsies preses konference, kurā Latvijas Onkologu asociācijas, Latvijas Psihoterapeitu biedrības, Latvijas Ginekologu un Dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Urologu asociācijas un Latvijas Dermatovenerologu Asociācijas pārstāvji runās par onkoloģisko situāciju un tendencēm Latvijā.

Uz speciālistu lekcijām un krūšu veselības pārbaudi mobilajā mamogrāfā esiet laipni aicināti iepriekš pieteikties pa tālruni +371 25404241, norādot vārdu, uzvārdu un interesējošo aktivitāti.

 

Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

Gada laikā Rīgā tiks veikti 8000 bezmaksas holesterīna un glikozes eksprestesti

Posted on | by vr_admin

Rīgas domes Labklājības departaments Eiropas Sociālā fonda projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros sadarbībā ar klīnikas Piramīda speciālistiem aicina ikvienu veikt bezmaksas holesterīna un glikozes eksprestestus. Kopumā 2019.gadā plānots veikt 8000 bezmaksas eksprestestus dažādās Rīgas pilsētas apkaimēs.

Regulāri glikozes un holesterīna eksprestestus ikviens varēs veikt Rīgas Centrāltirgus teritorijā, Pūpolu ielas Centrāltirgus stendos 145/146. Testus var veikt bez iepriekšēja pieraksta, saskaņā ar eksprestestu grafiku.

Tuvākie norises laiki janvārī un februārī:

Janvāris:

21.01. pirmdiena, plkst. 10:00 – 16:00

22.01. otrdiena, plkst. 11:00 – 18:00

23.01. trešdiena, plkst. 08:00 – 14:00

28.01. pirmdiena, plkst. 15:00 – 18:00

29.01. otrdiena, plkst. 08:15 – 14:00

Februāris:

02.02. sestdiena, plkst. 9:00 – 15:00

05.02. otrdiena, plkst. 13:00 – 18:00

08.02. piektdiena, plkst. 9:30 – 14:30

09.02. sestdiena, plkst. 9:00 – 15:00

11.02. pirmdiena, plkst. 9:00 – 14:00

13.02. trešdiena, plkst. 9:30 – 13:00

14.02. ceturtdiena, plkst. 12:00 – 17:00

18.02. pirmdiena, plkst. 8:00 – 13:00

20.02. trešdiena, plkst. 14:00 – 18:00

24.02. svētdiena, plkst.9:30 – 13:00

25.02. pirmdiena, plkst. 8:00 – 13:00

28.02. ceturtdiena, plkst. 14:00 – 18:00

Visi bezmaksas ekeprestesti ir pieejami ikvienam interesentam bez iepriekšējas pieteikšanās vai pieraksta, saskaņā ar ekspreskonsultāciju grafiku, kas regulāri tiks publicēts mājaslapā. Veikto eksprestestu rezultātus varēs saņemt uzreiz pēc testu veikšanas, un klīnikas Piramīda sertificētie speciālisti sniegs īsu konsultāciju, skaidrojot iegūtā eksprestesta rezultātus, kā arī ieteiks nepieciešamās aktivitātes, lai mazinātu saslimstības riskus.

2018.gadā klīnikas Piramīda speciālisti veica 7400 bezmaksas holesterīna un glikozes eksprestestus,  no kuriem 35% testu uzrādīja paaugstinātu glikozes līmeni, savukārt holesterīna līmenis bija paaugstināts 60% veiktajos bezmaksas holesterīna testa rezultātos.

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura (glikozes) daudzums asinīs. Būtiskākais risks no paaugstināta glikozes līmeņa asinīs ir cukura diabēta diagnosticēšana.  Savukārt paaugstināts holesterīna līmenis asinīs ir viens no sirds-asinsvadu saslimšanas riska faktoriem. Veselības problēmas rodas situācijās, kad pašregulācijas process organismā ir traucēts, tas ir pārslogots. Ar laiku organismā notiek izmaiņas un holesterīns tiek izstrādāts pārāk daudz vai arī tā noārdīšanās ir samazināta. Lai izvairītos no paaugstināta holesterīna līmeņa asinīs ir jāievēro divi galvenie veselīga dzīves veida pamatprincipi – jābūt fiziski aktīviem un jālieto veselīgs uzturs.

Ja asins analīzēs tiek uzrādīta neatbilstība normai glikozes vai holesterīna līmenim asinīs, obligāti ir jāpiesakās konsultācijai pie ģimenes ārsta, kas sagatavos nepieciešamos norīkojumus pie speciālistiem un izstrādās piemērotu ārstēšanās programmu. Pašārstēšanās var nodarīt vēl lielāku kaitējumu organismam.

 

Bezmaksas holesterīna un glikozes eksprestesti un konsultācijas tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem iedzīvotājiem, īpaši, teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām, Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijā, īstenojot vietējā mēroga, visaptverošus, sabiedrību piesaistošus un aktīvus fiziskās, garīgās un sociālās veselības veicināšanas pasākumos.

 

Foto: peejhunt/pixabay

Tiek uzsākta dalībnieku reģistrācija diennakts nometnei „Sajūti pasauli radoši”

Posted on | by vr_admin

Tiek uzsākta dalībnieku reģistrācija otrajai veselību veicinošai diennakts nometnei „Sajūti pasauli radoši” bērniem ar kustību un fiziskās attīstības traucējumiem un viņu vecākiem vai pavadoņiem.

Dalību nometnē finansē Rīgas domes Labklājības departaments projekta „Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības profilakses pasākumi!” ietvaros.

Nometnes norises laiks: 2019.gada 11.-16.marts, vieta – Jelgavas 1.internātpamatskola, Attīstības centrs.

Nometne paredzēta bērniem vecumā no 6 līdz 16 gadiem. Kopējais dalībnieku skaits nometnē ir 15 bērni un 15 pieaugušie.Nometnes mērķis ir uzlabot dalībnieku psiho-emocionālo pašsajūtu.

Nometnes programmā – mākslas terapija, radošās darbnīcas bērniem un pieaugušajiem, ciguna vingrošana, spēka dziesmas, komandas saliedēšanas pārgājiens, atbalsta nodarbības vecākiem, tikšanās ar nometnes viesiem, aktivitātes svaigā gaisā, rotaļas, ballīte un citi pasākumi gan bērniem, gan vecākiem.

Šobrīd ir iespējams pieteikties arī nākamajām nometnēm, kas notiks 2019.gada jūlijā, augustā un oktobrī.

Vairāk informācijas un pieteikšanās nometnei, sazinoties ar Agitu Krastiņu – tālr. nr. 29342266, e-pasta adrese viesmilibasprojekti@gmail.com.

 

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.

 

Foto: stevepb/pixabay

Sākusies gripas epidēmija

Posted on | by vr_admin

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paziņo par gripas epidēmijas sākumu no 2019.gada 15.janvāra.

Monitoringa dati liecina, ka 2019.gada otrajā nedēļā vienā no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām (Valmierā) pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs un kuriem noteikta diagnoze gripa, sasniedzis 163,6 gadījumus uz 100000 iedzīvotājiem. 2019.gada otrajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti arī Rīgā (78,6 uz 100000 iedzīvotājiem), Jelgavā (57,7 uz 100000 iedzīvotājiem), Ventspilī (45 uz 100000 iedzīvotājiem), Jūrmalā (35,3 uz 100000 iedzīvotājiem), Daugavpilī (22,8 uz 100000 iedzīvotājiem) un Liepājā (13,1 uz 100000 iedzīvotājiem). Vidēji Latvijā gripas intensitāte sasniegusi 52,8 gadījumus uz 100000 iedzīvotājiem.

Gripai raksturīgāki simptomi, kas nav tik izteikti saaukstēšanās gadījumā ir:

* augsta ķermeņa temperatūra (virs 38’ C);

* drudzis;

* stipras galvassāpes;

* kaulu laušanas sajūta;

* pastiprināts nogurums;

* iekaisis kakls;

* aizlikts deguns;

* sauss klepus;

* acu sāpes.

Īpaši no saslimšanas ar gripu jāuzmanās maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām elpceļu, sirds – asinsvadu un nieru slimībām, cilvēkiem ar vielmaiņas traucējumiem, novājinātu imunitāti vai lieko svaru, kā arī grūtniecēm.

Visiem, kam saslimšana ar gribu var būt ļoti bīstama, SPKC iesaka vakcinēties. Tāpat vakcinēties ieteicams visiem ģimenes locekļiem ģimenēs, kurās ir mazi bērni, seniori vai citi riska grupu pacienti, medicīnas iestādēs, sociālās aprūpes centros, apkalpojošajā sfērā un izglītības iestādēs strādājošajiem.

Vislabāk vakcinēties rudenī, pirms gripas sezonas sākuma, tomēr, ja tas nav izdarīts, vakcinēties var arī šobrīd, jo imunitāte izveidojas desmit dienu laikā pēc vakcinācijas, bet gripas epidēmija parasti ilgst līdz pat aprīļa beigām.

Vakcinācija ir vislabākais veids kā izvairīties no saslimšanas ar gribu, bet gripas epidēmijas laikā par ļaunu nenāks arī regulāra telpu vēdināšana, sabalansēta un pilnvērtīga uztura lietošana, fiziskās aktivitātes (vēlams svaigā gaisā), pilnvērtīga atpūta un laika apstākļiem un plānotajām aktivitātēm atbilstošs apģērbs. Gripas epidēmijas laikā labāk izvairītie no vietām, kur pulcējas daudz ļaužu, piemēram, sabiedriskā transporta, lielveikaliem.

Ja tomēr sanācis ar gripu saslimt, noteikti jāpaliek mājās un par ārstēšanos jākonsultējas ar ārstu. Nekādā gadījumā nedrīkst doties uz darbu vai skolu, vai apmeklēt kādu publisku vietu. Uzturoties mājās, regulāri jāvēdina telpas, slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas priekšmeti, vēlams, jāuzturas atsevišķā istabā, lai izvairītos no ģimenes locekļu inficēšanas ar gripu.

Piedāvājam iepazīties ar SPKC sagatavoto materiālu par gripu.

infografika_gripa_2016

 

Foto: silviarita/pixabay

Kritiskā domāšana internetā

Posted on | by vr_admin

 

Ņemot vērā ārkārtīgi plašo informācijas apjomu, kas ir pieejams internetā, bieži vien ir jāsastopas ar nepatiesu vai nepilnīgu informāciju. Internetā pieejamās informācijas uztveri var salīdzināt kā Ansīša un Grietiņas maldīšanos pa mežu, lai atrastu pareizo ceļu uz pareizajām mājām. Arī interneta lietotājs, iepazīstoties ar pieejamo informāciju, ir izvēles priekšā, kurai no visām pieejamām informācijām par attiecīgo tēmu ticēt un kuras informācijas būtu kā maldugunis, kas aizved nepareizā virzienā, pašam interneta lietotājam to nemaz nenojaušot. Liela daļa interneta lietotāju reti kritiski izvērtē to, vai un cik lielā mērā virtuālajā vidē pieejamā informācija ir patiesa, precīza un tāpēc ticama.

Kritiski izvērtēt internetā pieejamo informāciju nebūt nenozīmē  noraidīt jebkāda veida informāciju, ar kādu sastopas interneta lietotājs. Iegādājoties kādu preci, pircējs parasti to izvērtē pēc vairākiem kritērijiem (piemēram, kvalitāte, cenas atšķirības, lietderīgums, nepieciešamība  utt.). Šāda veida domāšanas pieeja raksturo arī gudru interneta lietotāju, kas internetā pieejamo informāciju uztver kā piedāvātu preci. Tas nozīmē, ka interneta lietotājs kritiski izvērtē, cik lielā mērā piedāvātā informācija ir daudzpusīga, pamatota, analizēta no dažādiem skatu punktiem. Tātad, vērtējošs interneta lietotājs nepieņems informāciju par patiesu no pirmā acu skatiena.

Lasot ziņas internetā un sociālajos tīklos publicēto informāciju, domājošs interneta lietotājs izvairīsies no trīs slazdiem: spriešanas emociju iespaidā, informācijas vienkāršošanas un virspusēji izdarītiem secinājumiem. Viena no informāciju tehnoloģiju sabiedrības pazīmēm ir tūlītējs impulss diskutēt, emocionāli reaģēt uz katru reklāmkarogu, provokatīvu virsrakstu vai saukli un dalīties ar attiecīgo tēmu ar visiem iespējamiem interneta lietotajiem sociālajos tīklos. Tā vietā ir svarīgi nesteigties ar secinājumiem, bet uzdot sev jautājumu – vai un kā tas palīdzēs citiem un vai no šīs informācijas paušanas tālāk būs kāds reāls labums. Ir svarīgi uzdot sev jautājumus par lasīto, definēt problēmu, izpētīt pierādījumus, analizēt pieņēmumus un aizspriedumus un apsvērt citas interpretācijas. Iespējams, šādi domāt ir sarežģīti, un tas prasa ikdienā tik dārgo laiku. Tāpēc cilvēki izmanto eifēmismus – netiešus vārdus vai izteicienus, kas aizstāj tādus, kas tiek uzskatīts par pārāk skarbiem vai – gluži pretēji – blāviem, atsaucoties uz kaut ko nepatīkamu vai neērtu. Viens no populāriem eifēmismiem ir jēdziens viltus ziņas jeb meli, kur pats rakstītājs apzinās, ka informācija, ko tas publicē, ir meli.

Iespējams, ka sabiedrībai, kas izmanto internetu ziņu lasīšanai un sociālajos tīklos publicētajai informācijai, varētu šķist lietderīgi, ka dažādas ziņu analīzes kompānijas vispirms kritiski izvērtētu un analizētu, kāda informācija ir patiesa un lietderīga un kāda – nē. Diemžēl informācija izplatās tik ātri, ka ir neiespējami to analizēt un kritiski izvērtēt tās patiesumu pirms publicēšanas. Tāpēc pats svarīgākais ir pašu interneta lietotāju jeb informācijas patērētāju kritiskā domāšana.

Kritiskā domāšana var ietvert trīs galvenos spriešanas procesus. Pirmkārt, ir jāizvērtē paša informācijas avota ticamība. Tas nozīmē, ka interneta lietotājs vispirms izvērtē pašu ziņu ieguves avotu. Viena no lielākajām domāšanas kļūdām ir tā, ka pats populārākais un visvairāk apmeklētākais avots ir pats ticamākais. Nākamais solis ir informācijas avotos pausto apgalvojumu izvērtēšana – vai paustā informācija ir aplūkota no viena vai vairākiem skatu punktiem un vai tā ir argumentēta. Ja informācija ir argumentēta, domājošs interneta lietotājs parasti izvērtēs, vai argumenti ir vienpusēji, tendenciozi. Trešais solis ir faktu apkopošana. Domājošs interneta lietotājs parasti meklēs papildu informāciju citos avotos par attiecīgo tēmu, jo informācijas patiesumā būtiski ir izvērtēt, cik lielā mērā atšķirīgi ir fakti. Ticamāka ir tā informācija, par kuru dažādos avotos ir vienots, ar faktiem pamatots skatu punkts, taču pastāv atšķirības maznozīmīgās niansēs.

Kaut arī interneta resursi mūsdienās ir būtiskākais informācijas ieguves avots, tomēr spēju atrast patiesu, ticamu informāciju ierobežo gan vienotu standartu trūkums, gan ērta, vienkārša piekļuve. Tāpēc interneta vidē galvenā loma ir tā gudram lietotājam.

 

Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Mg.psych., klīnisko psiholoģi Elīnu Rotbahu – Zarembu. 

 

Foto: StartupStockPhotos/Pixabay

Kā saglabāt motivāciju – izaicinājums klientiem un profesionāļiem

Posted on | by vr_admin

Kaut gan atkarību profilakses un palīdzības jomā motivējošas intervijas bieži tiek izmantotas ikdienas darbā ar klientiem, vairāk nekā divdesmit speciālisti, kas strādā ar atkarīgām personām, atzinīgi novērtēja iespēju apmeklēt semināru “Sarunas veidošana ar klientu atveseļošanās motivācijas veicināšanai”, kas notika 7.decembrī Rīgas domes Labklājības departamentā projekta “Vairāk iespēju!” ietvaros. Speciālistiem, ierodoties uz semināru, bija dažādi mērķi – gan atsvaidzināt zināšanas, gan iedvesmoties  un stiprināt ticību, lai redzētu jēgu darbam.

“Kas ir atkarība un kādi ir tās cēloņi? Ir daudz definīciju,” skaidro Katrina Reikmane, pieredzējusi klīniskā psiholoģe, KBT terapeite, personības izaugsmes trenere, “Piemēram, atkarība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas grauj ne tikai cilvēka fizisko un psihisko veselību, bet arī personību kopumā, ietekmē viņa sociālo statusu un palielina mirstības risku. Atkarība ir simptoms, nevis cēlonis.” Semināra vadītāja skaidroja,  cik svarīgi ir veidot plānu darbam ar atkarīgajiem un noteikt sasniedzamo mērķi. Svarīgi ir izprast atkarīgo personu emocionālās vajadzības. Mērķa sasniegšanai ļoti svarīga ir motivācija. Motivācija ir iekšēja interese, kas izraisa cilvēka darbību un vada viņa rīcību. Motivējošo interviju izmanto , lai palīdzētu cilvēkiem mainīt uzvedību un atrast motivāciju, kas sekmētu izdarītu veselīgākas izvēles.

Seminārā tika uzsvērts, ka iekšējā motivācija ir spēcīgāka nekā ārēja, ja tā sakņojas emocionālo vajadzību un vērtību apmierināšanā. Tika izskaidrots arī, ka “motivējošā intervija ir direktīvs, uz klientu fokusēts konsultēšanas stils, kura mērķis ir palīdzēt izpētīt un atrisināt cilvēka ambivalenci par savas uzvedības izmaiņām (Michael Wilesand Cross Country Education, Inc.2005)”. Semināra dalībnieki tika arī praktiski iesaistīti un aicināti veikt dažādus praktiskus uzdevumus darbojoties pāros. Katram bija jāizvēlas savs mērķis, kas prasa mainīt uzvedības paradumus un kuru viņiem līdz šim bija grūtības sasniegt, piemēram, zaudēt svaru, pārtraukt ēst saldumus, samazināt ikdienas kafijas patēriņu. Otram kolēģim ar motivējošas intervijas palīdzību bija jāpalīdz partnerim  sasniegt noteikto mērķi.

Semināra gaitā tika analizētas atkarīgā motivēšanas lamatas un to veidi, kā arī sniegti ieteikumi, kā no šādām lamatām izvairīties, jo ļoti nemanāmi var notikt saplūšana ar klientu, kad speciālists sāk rīkoties klienta vietā  vai arī kļūst bezpalīdzīgs. Pastāv arī risks, ka profesionālis var zaudēt savu pārliecību un motivāciju. Tika uzsvērts, ka ļoti svarīga ir  sadarbība starp dažādiem speciālistiem. Semināra dalībnieku vērtējums par semināru bija visnotaļ pozitīvs – “Esam loti apmierināti ar semināru! Tas bija labi, ka teorija tika jaukta ar profesionālu pieredzes apmaiņu un praktiskiem uzdevumiem.”

Iespēja apmeklēt bezmaksas seminārus par stresu

Posted on | by vr_admin

Mēs visi saprotam, ka stress nelabvēlīgi ietekmē mūsu veselību, bet vai mēs zinām, kā sevi pasargāt no stresa? Ko darīt, lai tas nekļūtu hronisks, un kādi ikdienas ieradumi palīdz atgūties no iekšējās spriedzes? Lai to noskaidrotu, 19. un 20.janvārī ikvienam Rīgas iedzīvotājam būs iespēja apmeklēt bezmaksas semināru ciklu par stresu un tā radītajām veselības problēmām. Nodarbību laikā tiks sniegti ieteikumi stresa mazināšanai ikdienas dzīvē, kā arī piedāvāti dažādi praktiski uzdevumi, kas ļaus apzināties individuālos stresa izraisītājus.

Semināru cikla ietvaros tiks aplūkotas sekojošas tēmas:

  • stress un tā izraisītāji;
  • individuālie stresa izraisītāji;
  • iekšējā līdzsvara atjaunošana;
  • ķermenis – mūsu palīgs ceļā uz pašizziņu;
  • savas atbildības un robežu apzināšanās;
  • nepilnīguma pieņemšanas un veselīgas pašapziņas veicināšana.

Semināru cikls norisināsies klīnikas “Diamed” telpās, Brīvības gatvē 214G, Rīgā. Tas sastavēs no 6 nodarbībām un ilgs divas dienas. Pirmās trīs nodarbības notiks 19.janvārī plkst. 10.00 – 14.30, bet otras trīs nodarbības notiks 20.janvārī plkst. 10.00 – 14.30. 

Vietu skaists uz semināriem ir ierobežots, tāpēc lūdzam iepriekš pieteikties, zvanot uz tālr. nr.  26143089 vai rakstot uz e-pastu elina@divigani.lv.  

Semināru cikls tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.2/16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!”  ietvaros. Dalība tajā ir bez maksas.

 

Foto: Nathan Cowley/pexels

Veselīgs dzīvesveids samazina audzēju risku par 30%!

Posted on | by Gunta

“Onkoloģisku saslimšanu skaits arvien pieaug, un šā brīža prognozes liecina, ka pasaulē uz 2032. gadu tas palielināsies par 70%!” atzīst Latvijas Onkologu asociācijas prezidents, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Onkoloģijas katedras vadītājs, asociētais profesors un vadošais pētnieks, LOC Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Dr.med. Jānis Eglītis. Lai izglītotu iedzīvotājus par iespējam sevi pasargāt no vēža, Rīgas domes Labklājības departaments piedāvā rakstu sēriju par onkoloģisko saslimšanu profilaksi.

Joprojām trūkst atsaucības skrīninga programmai

Jānis Eglītis norāda, ka joprojām ir spēkā visiem zināmā patiesība par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem: nesmēķēt, neaizrauties ar alkoholiskajiem dzērieniem, būt fiziski aktīvam, sekot savam svaram, uzturā lietot daudz dārzeņus un augļus. “Ievērojot šo visu, ļaundabīgo audzēju attīstības risku iespējams samazināt par 30%,” saka dakteris.

Tomēr statistikas dati ir nepielūdzami, lai gan arī ne dramatiski – pēdējos 10 gados onkoloģijas pacientu skaits mūsu valstī ir samērā konstants – pirmreizēji diagnoze vēzis gada laikā tiek uzstādīta apmēram 11000 – 11500 cilvēkiem. Jāpiebilst, ka sievietēm reproduktīvā vecumā joprojām biežākais mirstības cēlonis ir krūts vēzis, savukārt mirstība no ļaundabīgiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām Latvijā.

“Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku saslimšanu, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, nezaudējot darba spējas un aktīvu atrašanos sabiedrībā,” uzsver onkologu priekšstāvis un piebilst, ka ar diagnostiku Latvijā nav problēmu, turpretī ārstēšanas jomā joprojām aktuāls ir jautājums par mūsdienīgām zālēm.

Otra tikpat nozīmīga problēma ir tieši agrīna diagnostika un valsts ieviestās skrīninga programmas maksimāla izmantošana. “Pieejamie dati liecina, ka atsaucība no sievietēm joprojām ir salīdzinoši maza un viņas neizmanto skrīninga programmas ietvaros piedāvāto iespēju bez maksas veikt mamogrāfiju krūtīm. Arī citiem vēža veidiem noteiktās bezmaksas skrīninga iespējas cilvēki izmanto ļoti kūtri, lai gan uzlabojumi ir vērojami. Šogad sasniegti 50%,” norāda Jānis Eglītis. Viņš pauž cerību, ka tuvākajā laikā šis process tiks uzlabots vēl vairāk, pateicoties dažādām idejām un iestrādēm. Pozitīvi ir tas, ka Slimību profilakses un kontroles centra paspārnē izveidota skrīninga programmu vadības grupa, kura šī gada septembrī Latvijas uzņēmumos atsākusi organizēt seminārus par onkoloģisko slimību agrīnu diagnostiku un veselīga dzīvesveida pamatprincipiem ar mērķi aicināt iedzīvotājus aktīvāk rūpēties par savu veselību un uzlabot dzīves kvalitāti.

“Veicot profilaktiskās pārbaudes un piedaloties valsts organizētajās skrīninga programmās, iespējams atklāt pirmsvēža saslimšanas un audzējus agrīnā stadijā un veiksmīgāk izārstēt pacientu,” teic Jānis Eglītis.

Vienkopus pieejama palīdzība

Latvijā onkoloģisko pacientu ārstēšanas jomā par flagmani uzskatāms Latvijas Onkoloģijas centrs, kur palīdzību saņem 80% pacientu. LOC gadā tiek veiktas aptuveni 8000 operācijas, 36 000 ķīmijterapijas procedūras, 52 000 staru terapijas procedūras un sniegtas vairāk nekā 98 000 speciālistu konsultācijas ambulatorajā daļā.

“Tas ir praktisks izaicinājums – saglabāt LOC kā vadošo onkoloģisko pacientu ārstniecības iestādi valstī, kurā tiek sniegti 80% no specializētās onkoloģiskās palīdzības,” uzsver Jānis Eglītis un piebilst, ka tikpat būtiska ir arī personalizēta pieeja ārstniecībā, kas nozīmē gan modernu audzēju un citu bioloģisko substanču morfoloģisko un ģenētisko izmeklēšanu, gan jaunu medikamentu ieviešanu valsts kompensējamo zāļu sarakstā, gan inovatīvu iekārtu  un tehnoloģiju iegādi progresīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai. “Koncentrējot nepieciešamos līdzekļus vienā, specializētā iestādē efektīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai, tas ir realizējams, turpretī, ja mēs sadalīsim kūku mazos gabaliņos, mēs turpināsim stagnēt, un augs tikai statistikas cipari ar novēlotiem saslimšanas gadījumiem,” teic profesors.

Septembrī ar onkoloģijas jomu saistītos sasniedza priecīga ziņa – Saeimā tika apstiprināts Veselības ministrijas priekšlikums piešķirt finansējumu 5,7 miljonu eiro apmērā jaunu iekārtu iegādei Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, lai uzlabotu onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu. 3,2 miljoni eiro tiks izmantoti jaunu diagnostikas un ārstēšanas metožu ieviešanai priekšdziedzera un urīnpūšļa vēža pacientiem, bet 2,5 miljoni eiro – trīs jaunu datortomogrāfu iegādei.

Tāpat joprojām ir spēkā “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020.gadam”. Profesors teic: “Pateicoties papildu piešķirtajam finansējumam, tagad onkoloģijas pacientiem pieejami vairāk nekā desmit jauni mērķterapijas medikamenti, kas iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Gribētos cerēt, ka šī tendence turpināsies un neaprobežosies līdz ar vēlēšanām, jo Latvijā sistēmiskajā ārstēšanā lielākoties esam spiesti izmantot novecojušus medikamentus pretēji praksei Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, kur aizvien vairāk izmanto efektīvāku un pacientu veselību saudzējošāku personalizētu medicīnisko aprūpi.”

Jānis Eglītis arī norāda, ka vajadzētu vienkāršot procesu, kā medikamenti nonāk apritē. Viņaprāt, ekonomiskās efektivitātes izvērtēšanas mehānisms medicīnā ir pārāk sarežģīts: “Tie nav salīdzināmi lielumi, ko izvērtējam – cilvēka dzīvība, veselība pret naudas daudzumu, kas nepieciešams, lai ārstētu pacientu.”

Raksts sagatavots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.