Vizīte Jēvlē

Šī gada 30. un 31. janvārī Centrālā Baltijas jūras reģiona projekta “Vairāk iespēju!” (“MUCH MORE”) partneri tikās Zviedrijā, Jēvlē, lai uzzinātu, kā sociālais dienests un nevalstiskās organizācijas palīdz vīriešiem ar atkarības problēmām pagātnē mainīt dzīvesveidu un apspriestu, kā šo pieredzi izmantot organizējot praktiskas nodarbības vīriešiem un profesionāļu apmācībai, kas tiks organizētas projekta ietvaros.

Projekta pārstāvji tika iepazīstināti ar sociālā dienestā pielietotajām rehabilitācijas metodēm darbā ar mērķa grupu. Jēvles Sociālā dienesta ambulatorās nodaļas ārstēšanās koordinators Roger Larsson prezentēja atbalsta modeli cilvēkiem, kuri ir motivēti iziet sociālās rehabilitācijas kursu un atgriezties dzīvē sabiedrībā. Atbalsta modelis balstās uz sarunu, kurā tiek izvērtētas klienta stiprās un vājās puses, noskaidrotas vajadzības un sasniedzamie mērķi. Nodaļā ir arī atbalsta programmas tuviniekiem, kā arī visiem, kuri vēlas iegūt vairāk informācijas par alkohola vai narkotiku atkarību un saņemt ieteikumus, kā ar tām tikt galā.

Vizītes laikā tika apmeklēti projekta partneri krīzes centrā  “STICKAN”. Šajā centrā tiek sniegts atbalsts vīriešiem, kuriem nepieciešama palīdzība ģimenes, vardarbības, atkarības, vientulības u.c. problēmu risināšanā. Ar klientiem galvenokārt strādā individuāli vai arī viņus iesaista grupu nodarbībās.

Brauciena laikā apmeklējām arī Jēvles Sociālā dienesta nodrošināto sociālo dzīvokļu ēku  “Stallgatan” – vietu, kurā tiek nodrošināti ar pajumti visi tie, kuri nonākuši dažādās dzīves grūtībās, tai skaitā alkohola atkarībā. Šī dzīvesvieta sniedz iespēju tās  apmeklētājiem mainīt savu dzīvi: “Mēs uzsākām savu darbību 2006.gadā. Pirms tam jūs varējāt redzēt daudz bezpajumtnieku Jēvles ielās. Šobrīd tas nenotiek. Cilvēkiem ir mājas!” pastāstīja Solgerd Hadberg, Stallgatan menedžere.

Vizītes laikā bija iespēja noklausīties arī Karolinskas institūta medicīnas doktora, pētnieka un sertificēta psihoterapeita Anders Hammarberg lekciju, kuras pamattēma bija jautājums par alkohola lietojumu kontrolētā veidā cilvēkiem ar alkohola atkarību.  Tā kā tradicionālajā terapijā no klientiem tiek pieprasīta pilnīga atturība, kontrolēta dzeršanas koncepcija piedāvā jaunu perspektīvu alkohola atkarīgo pacientu ārstēšanai.

Tikšanās ar projekta partneriem klātienē un iespēja iepazīties ar darbu, ko veic Zviedrijas speciālisti strādājot ar alkohola atkarīgām personām, ļaus sagatavot un īstenot iespējami efektīvu apmācību programmu projekta mērķa sasniegšanai.

4.februāris – Pasaules Pretvēža diena


Kopš 2000.gada katru gadu 4.februārī visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Pretvēža diena. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par onkoloģiskajām slimībām, to profilaksi, savlaicīgu slimību atklāšanu un ārstēšanas iespējām.

Tuvojoties šai dienai, vēlamies atgādināt, ka 2009.gadā tika aizsākta Valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera, dzemdes kakla un kolorektālā jeb zarnu ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programma. Šī programma tika izveidota, lai samazinātu mirstību, kuras iemesls bijis kāds no šiem vēžiem. Lai spētu cīnīties ar slimību, nepieciešams regulāri veikt profilaktiskās pārbaudes, kas palīdzēs savlaicīgi diagnosticēt slimību un uzsākt ārstēšanos. Profilaktisko pārbaužu veikšana arī ļauj justies droši, zinot, ka esi vesels.

Sievietēm no 25 līdz 67 gadu vecuma reizi trijos gados tiek nosūtītas vēstules ar uzaicinājumu veikt dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi, savukārt sievietēm no 50 līdz 68 gadu vecumam reizi divos gados tiek nosūtītas vēstules ar uzaicinājumu veikt krūts vēža profilaktisko pārbaudi. Ar saņemto vēstuli sievietei jādodas pie ginekologa un jāveic profilaktiskās pārbaudes. Uzrādot uzaicinājuma vēstuli, pārbaudes ir bezmaksas. Ja pārbaude tiek veikta pie ginekologa, kurš nesniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, tad no valsts budžeta tiks apmaksāta tikai citoloģiskās uztriepes mikroskopiskā izmeklēšana, bet par vizīti pie ārsta pacientei jāmaksā pašai.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi gadā var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Profilaktiskā pārbaude ietver slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs. Šīs pārbaudes veikšanai uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam ir jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, lai saņemtu testa komplektu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos. Šo testu ir iespējams veikt arī laboratorijā, ja pacientam ir ģimenes ārsta nosūtījums.

Jebkuram cilvēkam ir jārūpējas par savu veselību, lai samazinātu iespējamību saslimt ar kādu onkoloģisko slimību. Ļaundabīgo audzēju attīstības risku samazina veselīgs uzturs (ēst mazāk sarkano gaļu, ēst daudz augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus un pākšaugus, samazināt sāls daudzumu uzturā), regulāras fiziskās aktivitātes, nesmēķēšana, mazs alkohola patēriņš un citas darbības.

Lai rūpētos par savu veselību, aicinām apmeklēt Labklājības departamenta piedāvātās lekcijas par veselīgu uzturu un sporta nodarbības. Ar plānotajiem pasākumiem varat iepazīties mājas lapā publicētajā kalendārā – https://www.veseligsridzinieks.lv/events/.

Piedāvājam iepazīties ar SPKC sagatavoto infografiku par ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā.

infografika_laundabigie_audzeji

 

Foto: Miguel A. Padrinan/pixabay

Latvijā sākusies gripas epidēmija – kā pasargāt sevi un atvieglot slimības gaitu

Kopš vakardienas, 30.janvārī, Latvijā sākusies gripas epidēmija – tā norādīts Slimību un profilakses centra paziņojumā presei. Lai gan epidēmiskais slieksnis (100 gadījumu uz 100000 iedzīvotājiem) pašlaik sasniegts tikai Daugavpilī, aicinām arī citu vietu iedzīvotājus pievērst pastiprinātu uzmanību savam veselības stāvoklim un pašsajūtai, kā arī ievērot profilaktiskus piesardzības pasākumus, lai ar gribu nesaslimtu.

Gripas epidēmijas laikā ieteicams izvairīties no publiskām vietām, piemēram, lielveikaliem un sabiedriskā transporta, kā arī neapmeklēt dažādus publiskus pasākumus, piemēram, koncertus. Publiskās vietās, kur vienlaicīgi uzturas daudz cilvēku, ir vislielākā vīrusa koncentrācija. Regulāri jāmazgā rokas ar ziepēm, tekošā ūdenī. Mazgājot rokas, labāk lietot šķidrās ziepes un roku slaucīšanai izmantot papīra dvieļus. Situācijās, kad rokas nav iespējams nomazgāt, jāizmanto dezinfekcijas līdzekļi. Ģērbšanās atbilstoši laika apstākļiem, kas neļaus ne nosalt, ne sakarst arī palīdzēs izvairīties no gripas. Tāpat kā regulāra telpu vēdināšana un gaisa mitrināšana telpās, kur gaiss ir pārlieku sauss. Sabalansēts, vitamīniem bagāts uzturs, pietiekoša šķidruma uzņemšana un regulāras fiziskās aktivitātes ne tikai uzlabo pašsajūtu, bet palīdz arī organismam izvairīties no saslimšanas vai vieglāk cīnīties ar vīrusu, ja no saslimšanas izbēgt tomēr nav izdevies. Uzlabot organisma aizsargfunkcijas palīdzēs produkti, kas satur fitokomponentus (svaigi kāposti, ķiploki, sīpolloki, citrusaugļi, jāņogas), skābpiena produkti ar mikroorganismiem, kas stimulē imūnsistēmu, un c vitamīnu saturoši produkti (kivi, apelsīni, greipfrūti, paprika, kāposti, mežrozīšu augļi).

Ja tomēr no gripas izvairīties nav izdevies, svarīgi ir atvieglot slimības gaitu, kas ļaus ne tikai vieglāk un ātrāk izveseļoties, bet arī izvairīties no komplikācijām. Gripas komplikācijas ir bronhīts, deguna blakusdobumu iekaisums, vidusauss iekaisums, pneimonija. Starp gripas riska grupām (bērni līdz divu gadu vecumam, seniori, grūtnieces) pieder arī cilvēki, kas slimo ar dažādām hroniskām slimībām. Saslimšana ar gripu šādiem cilvēkiem var izraisīt ļoti nopietnas sekas.

Lai atvieglotu slimības gaitu, svarīgi ir uzņemt daudz šķidruma, vislabāk ūdeni, zāļu tējas vai augļu sulas, kas palīdzes no organisma izskalot vīrusu un samazināt ķermeņa temperatūru. Cilvēkam, kurš neslimo ar sirds vai nieru slimībām, ieteicams izdzert pat trīs litrus šķidruma. Par medikamentiem, kādus lietot pret sāpēm, paaugstinātu temperatūru un klepu, jautājiet savam ģimenes ārstam, kurš ieteiks konkrētajai situācijai vispiemērotākos medikamentus. Gripas epidēmijas laikā ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem maksā tikai valstī noteikto pacienta iemaksu – 2.85 EUR.

Piedāvājam iepazīties arī ar SPKC sagatavoto materiālu par gripu.

gripa_infografika_2017_2018

 

Foto: HoliHo/pixabay

Laimīgu 2018.gadu!

Jau pavisam drīz sagaidīsim jauno gadu. Jaunas cerības, jauni mērķi un sapņi, kurus piepildīt. Viena no lietām, kuru viens otram vēlam, sveicot jaunajā gadā, ir veselība. Par savu veselību pirmkārt ir jādomā mums pašiem. Lai jau pašā gada sākumā nenāktos apmeklēt ārstniecības iestādes, jāatceras dažas elementāras lietas.

! Jaungada naktī daudzus no mums priecē salūti. Paši bieži vien šaujam raķetes, lai iepriecinātu sevi un savus tuviniekus. Rīkojoties ar pirotehniku, ir jābūt īpaši piesardzīgiem. Jau pirms tās lietošanas – to iegādājoties, jāievēro piesardzība. Pirotehniku vajadzētu iegādāties tikai specializētos pirotehnikas veikalos, tādā veidā gūstot pārliecību par preces kvalitāti. Pirms pirotehnikas lietošanas vienmēr izlasiet lietošanas instrukciju un lietojiet pirotehniku atbilstoši šai instrukcijai. Šaujot raķetes, nedrīkst tās vērst pret sevi vai citiem. Labāk atturēties arī no vietām, kur tuvumā ir mājas, automašīnas vai citas lietas, ko raķetes var sabojāt. Pārliecinies, ka pirotehnika nenokļūst bērnu rokās. Bērni īpaši bieži gūst dažādas traumas.

Piedāvājam iepazīties ar Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta sagatavotajiem plakātiem par drošu pirotehnikas lietošanu.

! Lai gan šogad sinoptiķi jaungada naktī salu un sniegu nesola, ja plānojat atrasties ārpus telpām kaut vai tikai uz neilgu laiku, jāatceras, ka jāapģērbjas atbilstoši laika apstākļiem. Pavadot laiku jaukā un jautrā kompānijā, iedzerot kādu šampanieša glāzi, ir viegli nepamanīt, ka esam jau nosaluši un saaukstējušies vai pat apsaldējušies.

! Pieskatīsim viens otru, it īpaši bērnus un jebkuru cilvēku, kam iespējams par sevi parūpēties ir mazākas, ievērosim mērenību, svinot jaunā gada atnākšanu, kā arī drošību un piesardzību visās situācijās. Tad arī gads ne tikai atnāks, bet arī būs veselīgs un laimīgs.

Būsim piesardzīgi svētku laikā

Lai Ziemassvētkus pavadītu droši un veselīgi, vērts ņemt vērā dažus vienkāršus ieteikumus:

  • Klājot svētku galdu, domā par kvalitāti, nevis kvantitāti!

           Gatavojot svētku maltīti, izvēlies svaigus un veselīgus produktus. Nepārēdies.

  • Ievēro ugunsdrošību!

           Neatstāj sveces bez uzraudzības, nenovieto eglīti, ja tajā plānots dedzināt svecītes, tuvu aizkariem vai citām viegli uzliesmojošām lietām.

  • Pieskati bērnus!

           Neatstāj bērnus vienus telpā ar degošām svecēm, nenovieto krūzes ar karstiem dzērieniem tuvu galda malām, nedzer karstus dzērienus, turot bērnu klēpī.

Cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām jāatceras, ka nepieciešamie medikamenti jāiegādājas laicīgi, jo svētku laikā var būt grūtības tos nopirkt.

Ja svētku laikā tomēr nepieciešama medicīniskā palīdzība vai ārsta konsultācija, aicinām zvanīt uz valsts Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kurš tiek apkalpots visu diennakti, bez brīvdienām. Ar tālruņa speciālistiem iedzīvotāji ir aicināti sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, vai palīdzība nepieciešama steidzamā kārtā vai arī to var saņemt pēc svētkiem, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.

Ja ārsta palīdzība nepieciešama steidzami, ir iespējams apmeklēt dežūrārstu, kuri tiek nodrošināti visās lielākajās pilsētās.

Ar dežūrārstu darba laiku iespējams iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājas lapā.

 

Foto: pexels.com

Leģionāru slimība

 

  • Kas ir legioneloze?

Leģionāru slimība (legioneloze) ir baktērijas Legionella izraisīta infekcijas slimība, kas bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis).

Slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1977. gadā. Kopš šī laika legionelozes gadījumi tiek reģistrēti Amerikas kontinentā, visās Eiropas valstīs, Āfrikā, Japānā, Austrālijā u.c. Lai gan ar legionelozi var inficēties visu gadu, sporādiski saslimšanas gadījumi un arī uzliesmojumi biežāk tiek reģistrēti vasarā un rudenī.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem 2016.gadā reģistrēti 24 saslimšanas gadījumi, bet 2015.gadā – 22, no kuriem viens – ar letālu iznākumu. Līdz 2017.gada aprīlim reģistrēti 8 saslimšanas gadījumi, turklāt lielākā daļa šo gadījumu reģistrēti Rīgā un tās apkārtnē.

Savukārt, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, no visiem reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem 75–80% slimnieku ir vecāki par 50 gadiem un 60–70% ir vīrieši.

  • Kā legioneloze izpaužas?

Legionelozei ir divas klīniskās formas – pneimonija, kas ir smagākā, un Pontiaka drudzis. Abu klīnisko formu sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes.

Pontiaka drudzis ir akūta, pašlimitējoša saslimšana. Tās inkubācijas periods ir no 5 stundām līdz 3 dienām. Galvenie simptomi ir drudzis, drebuļi, galvassāpes, nespēks un muskuļu sāpes. Simptomi neārstējot izzūd pēc 2-5 dienām.

Legionelozes pneimonijas formas inkubācijas periods ir 2 – 10 dienas (visbiežāk – 7 dienas) un tai ir straujš sākums. Slimībai raksturīgie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (39’ – 40,5’ C), vispārējas intoksikācijas pazīmes, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, caureja.

Ja ir parādījušies minētie saslimšanas simptomi, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta.

Ārstēšanās no legionelozes visbiežāk notiek stacionārā. Ārstēšanās process vienmēr sevī ietver antibiotiku lietošanu un parasti ilgst dažas nedēļas vai mēnešus. Slimības letalitāte parasti ir 5-10%, taču, slimību neārstējot, var sasniegt pat 39%.

  • Kādi ir legionelozes cēloņi?

Infekcijas avots ir baktēriju (Legionellu) saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem. Pie iekārtām, kas veido ūdens aerosolu, pieder karstā un aukstā ūdens sistēmas, t.sk. dušas un krāni, virpuļvannas vai baseini, turku pirtis un saunas, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, dekoratīvās strūklakas u.c. iekārtas. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. Legionellas var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās +20’C līdz +45’C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē. Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.               Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, neaizsniedzamas vietas, kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels ūdens apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +50’C, korozija u.c. faktori.

  • Kuras ir legionelozes riska grupas?

Legionelozes riska grupas ir gados vecāki cilvēki, vīrieši, personas ar novājinātu imūnsistēmu, personas, kam attīstītajās valstīs ir saistība ar viesnīcām, slimnīcām, sanatorijām un pansionātiem. Saslimšanas iespējamība ir atkarīga no Legionellu koncentrācijas ūdens avotā, aerosolu izplatības, konkrētas Legionellas sugas spēja izraisīt saslimšanu, kā arī dažādiem riska faktoriem. Pie riska faktoriem pieder smēķēšana (jo lielāks dienā izsmēķēto cigarešu skaits, jo lielāka iespējamība saslimt), alkohola lietošana, dažādas blakusslimības, kas ir novājinājušas imūnsistēmu, hroniskas plaušu slimības, ļaundabīgas hematoloģiskas slimības, nieru darbības traucējumi, diabēts, plaušu vēzis, kortikosteroīdu terapija, AIDS, Pontiaka drudzis.

  • Kā izvairīties no saslimšanas?

Lai izvairītos no inficēšanās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos ūdens sistēmās, kā arī samazinātu ūdens aerosolu izplatību. Šādus apstākļus var nodrošināt, piemēram, regulāra kondicionieru tīrīšana un dezinfekcija, tīrības uzturēšana karstā un aukstā ūdens sistēmās, kā arī sekošana tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20’ C, bet karstā – virs +50’ C (aptuveni vienas minūtes laikā ūdeni notecinot būtu jātek šādam ūdenim šādā temperatūrā), svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī, vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.

 

Attēls no nantltd.co.uk