Vecuma demences izpausmes un varianti

Šodien, 1.oktrobrī, atzīmējot Starptautisko veco ļaužu dienu, Rīgas domes Labklājības departaments pievērš uzmanību aktuālam jautājumam, kas skar sabiedrības novecošanās tēmu, un pastāstot vairāk par demenci. Šo terminu izmanto, lai apzīmētu dažādas psihisko procesu pārmaiņas (atmiņas, spriestspējas un citus traucējumus).

Lai vairāk pastāstītu par demences jēdzienu, tās priekšvēstnešiem un riska faktoriem, uzrunājām Latvijas Psihiatru asociācijas prezidentu, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītāju Elmāru Tēraudu.


Demence (iegūta plānprātība) ir psihiski traucējumi, kas radušies smadzeņu slimības vai traumas rezultātā. Demence raksturojas ar vairāku psihisko procesu pieaugošām pārmaiņām, visvairāk cieš t.s. kognitīvās funkcijas – atmiņa, spēja orientēties laikā, vietā, personībā, valoda, telpas izjūta, spriestspējas traucējumi, grūtības lasīt, rēķināt u.c.). Plānprātības rezultātā mainās cilvēka raksturs, prasme patstāvīgi saimniekot, veidot attiecības, rūpēties par sevi un apkārtējiem. Izteiktus atmiņas traucējumus novēro ilgāk par pusgadu. Demence nav normālas novecošanas daļa, kā dažkārt tiek uzskatīts sabiedrībā.

Pasaulē biežākā demence forma ir saistīta ar Alcheimera slimību – ap 70-80%, retākas ir vaskulārā demence (saistīta ar asinsvadu aterosklerozi), frontotemporāla (cieš smadzeņu garoza pieres un deniņu daivā), kā arī ar citām saslimšanām saistītas demences.

Saistībā ar sabiedrības novecošanu, ko visvairāk novēro attīstītajās valstīs, arvien vairāk aktualizējas jautājums par veselīgu novecošanu, t.sk. kognitīvo procesu saglabāšanos visas dzīves dzīves laikā, arī senioru vecumā. 2015. gadā pasaulē 46,8 miljoni cilvēku cieta no demences, un tiek prognozēts, ka 2030. gadā šādu cilvēku būs 74,7 miljoni, bet 2050. gadā – 131,5 miljoni.*

Mūsdienās veselīga uztura un dzīves veida ievērošana, medicīniskās aprūpes iespējas (insulta vienības, agrīna sirds un neiroloģisku slimību diagnostika un ārstēšana u.c.) pagarina dzīves ilgumu, kā rezultātā pieaug iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem. Diemžēl arī demences biežums pieaug līdz ar vecumu, vecumā ap 65 gadiem 15% novēro demenci, bet pēc 80 gadu vecuma dažāda smaguma demenču biežums dubultojas.

Vai var attālināt demences sākumu vai nesaslimt ar to?

Uzskata, ka ir tā saucamie maināmie vai modificējamie riska faktori un nemodificējamie riska faktori. Pie modificējamiem riska faktoriem pieskaita arteriālo hipertensiju, sirds slimības, cukura diabētu, aptaukošanos, smēķēšanu, alkohola lietošanu, mazkustīgu dzīvesveidu – šo faktoru ietekmi katrs iedzīvotājs var ietekmēt, var rūpēties par savu veselību, pārtraukt kaitīgos ieradumus. Pie nemodificējamiem faktoriem pieskaita vecumu, dzimumu, pārmantotību.

Kā izpaužas vecuma demence?

Biežāk demence sākas nemanot, pakāpeniski. Cilvēki sāk mazāk lasīt, mazāk ir interešu sadzīvē un elastības spriedumos, mazāk vēlmes apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Cilvēki aizbildinās, ka jau visu zina; ka nekas jauns un interesants sabiedrībā, kultūrā, zinātnē nenotiek. Grūtāk atcerēties nesenos dzīves notikumus, noturēt uzmanību ilgākam garīgam darbam, psihisko procesu norise pamazām kļūst mazāk radoša, mazāk produktīva. Mainās saskarsme ar ģimenes locekļiem un draugiem. Dažkārt var novērot pārmaiņas emociju sfērā, ierobežotāka kļūst saskarsme un saziņa ar citiem. Daži seniori kļūst sirsnīgāki un jūtīgāki, bet citi kairināmāki, aizdomīgāki vai ļaunatminīgāki.

Tomēr galvenā demences pazīme ir pieaugoša atmiņas pasliktināšanās. Retos gadījumos tas notiek ļoti strauji – piemēram, pēc pēkšņiem plašiem smadzeņu asinsrites traucējumiem (insultiem) vai smagas galvas traumas. Biežāk atmiņa pasliktinās pakāpeniski mēnešu un gadu laikā. Pakāpeniska atmiņas pasliktināšanās raksturīga Alcheimera slimībai, arī vaskulāra demence biežāk attīstās pakāpeniski uz arteriālās hipertensijas vai sirds rima traucējumu fona.

Demenci var izraisīt:

  • Deģeneratīvas nervu sistēmas slimības (Alcheimera, Pika vai Parkinsona slimības), smadzeņu audzēji;
  • Asinsvadu bojājumi vai izmaiņas, kas rada smadzeņu asins apgādes traucējumus (insults, asins izplūdumi), arteriāla hipertensija, sirds ritma traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis;
  • Galvas traumas;
  • Dažādas enokrinoloģiskas, reimatoloģiskas un infekcijas slimības;
  • Alkoholisms, narkotiku lietošana;
  • Retāki iemesli – saindēšanās, vitamīnu trūkums, hipoksija (skābekļa trūkums) smadzenēs, nepareiza medikamentu lietošana.

Alcheimera slimības dēļ noteiktos galvas smadzeņu garozas apvidos iet bojā nervu šūnas, mainās arī smadzeņu baltā viela, veidojās t.s. senīlās pangas (satur amiloīdu) un neirofibrillu kūlīši, kuru sastāvā ir tau-proteīni. Šīs izmaiņas smadzenēs pakāpeniski izraisa atmiņas un intelektuālo spēju traucējumus līdz pat šo funkciju zudumam. Vieglu atmiņas traucējumu gadījumā runā par Viegliem kognitīviem traucējumiem, bet smagākos gadījumos – par demenci vai plānprātību.

Demences var iedalīt arī pēc smaguma, pie kam demences izpausmju pieaugums katram pacientam ir individuāls. Šis process var ilgt no dažiem mēnešiem līdz vairākām desmitgadēm, bet dažiem pacientiem tā arī nesasniedz smagas demences izteiktību.

Vieglas demences gadījumā cilvēki var dzīvot joprojām pastāvīgi, rūpēties par ikdienas lietām. Viņi spēj paši pagatavot ēst, iepirkties veikalā pēc iepriekš sastādīta saraksta, rūpēties par savu higiēnu, arī ārsta parakstītās zāles lieto, kā nozīmēts. Tomēr cilvēki kļūst neuzmanīgāki, pasliktinās atmiņa par neseniem (pēdējo dienu) notikumiem, parādās grūtības plānot ikdienas aktivitātes, vārdu krājums un spriestspēja kļūst nabadzīgāka. Cilvēki uzmanības un atmiņas traucējumu dēļ vairs nespēj strādāt ar dokumentiem, plānot savas finanses, orientēties mazpazīstamā vidē.

Vidēji smagas demences gadījumā pastiprinās spriestspējas un atmiņas traucējumi. Atmiņa pavājinās gan par neseniem, gan agrākiem dzīves notikumiem, pastiprinās kritikas trūkums par atmiņas traucējumiem. Pacienti jaucas laikā, jaucas atrašanās vietās, arvien grūtāk secīgi pastāstīt savu dzīves gājumu, vai cilvēks to vispār nevar izdarīt. Viņi neatpazīst agrākos draugus, jauc ģimenes locekļu vārdus. Viņi kļūst arvien neuzmanīgāki, kas var būt bīstami – atstāj vārīties ēdienu uz plīts, nesaprot, kā pareizi kurināt krāsni u.c. Ikdienas aktivitātes kļūst bezmērķīgas, arvien sliktāk ievēro higiēnu, līdz nesaprot, kāpēc jāmazgājas un jāmaina drēbes. Cilvēki ar vidēji smagu demenci labāk funkcionē paši savā ierastajā dzīves vietā, kurā viss ir pazīstams. Nonākot jaunā vietā, pieaug apjukums, uzvedības problēmas. Šādi cilvēki ir gandrīz pastāvīgi pieskatāmi un aprūpējami. Vakaros un naktīs mēdz būt apjukuma epizodes.

Smagas demences gadījumā cilvēkam ir ļoti izteikti atmiņas traucējumi, viņi neatpazīst pašus tuvākos ģimenes locekļus. Viņi nevar neko pastāstīt par savu dzīvi, jaucas pamata lietās. Arvien sliktāka kļūst spēja sazināties ar valodu. Smagas demences pacienti ir pastāvīgi pieskatāmi, kopjami, barojami. Aprūpētājam ir jānodrošina nozīmēto medikamentu pieņemšana. Bieži šiem cilvēkiem ir arī neiroloģiski traucējumi – runas, kustību, redzes, līdzsvara vai citi traucējumi.

Svarīgi ir laicīgi atpazīt atmiņas un sociālās funkcionēšanas grūtību sākumu, rūpēties par somatisko veselību. Jāseko līdzi asinsspiedienam, cukura līmenim, vielmaiņas traucējumam, liekajam svaram. Nepieciešams ir regulāri veikt veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta, ievērot veselīga dzīves veida principus. Nepieciešamības gadījumā ir ieteicams konsultēties par psihiatra vai neirologa un veikt papildus izmeklējumus (analīzes, magnētiskās rezonanses tomogrāfiju galvai, psiholoģiskos testus u.c.), lai precizētu atmiņas un citu kognitīvo traucējumu cēloņus.

*Alzheimer’s Disease International, World Alzheimer Report 2015. The Global Impact of Dementia (https://www.alz.co.uk/research/WorldAlzheimerReport2015.pdf 2015).

 

 

Receptes no gatavošanas meistarklases “Neierasta klasika – kabacis”

 

Sāļā kabaču rulete

Sastāvdaļas

  • 2 mazi kabači (ap 900 g);
  • 2 burkāni;
  • 2 olas;
  • 2 saujas spinātu
  • sauja zaļumu;
  • 100 g pilngraudu milti (Speltas vai kviešu);
  • 200 g kukurūzas vai citi milti;
  • sāls, pipari, citas garšvielas pēc vēlmēm.

Pildījumam

  • 100 g Philadelphia Light krēmsiers;
  • svaiga paprika;
  • šķiņķis.

Pagatavošana

Krāsni uzkarsē līdz 180°C. Sarīvē kabačus un burkānus. Pieber sāli un atstāj uz 5 minūtēm, lai izdalās sula. Sulu nospiež caur marli vai dvieli, pievieno olas, miltus un visas pārējās sastāvdaļas. Kārtīgi samaisa un kārto taisnstūra formā, kas izklāta ar cepampapīru. Liek cepties uz 17 – 20 minūtēm. Kad gatavs, tad izņem no krāsns un ļauj mazliet atdzist. Kārto pildījumu un rūpīgi sarullē ruletē.

Viltotā lazanja

Sastādaļas

  • 600 g vistas filejas;
  • sīpols;
  • burkāns;
  • 3 ķiploka daiviņas;
  • bundža konservētu tomātu;
  • olīveļļa pēc garšas;
  • sāls, pipari pēc garšas;
  • 2 ēdamkarotes bazilika;
  • 3 kabači;
  • ola;
  • sauja sarīvētā cietā siera;
  • 400 g rīvēta siera ar samazinātu tauku saturu.

Pagatavošana

Gaļu vai nu samaļ, vai sagriež ļoti smalkos gabaliņos. Lielā pannā uzkarsē pavisam nedaudz eļļas. Pannā liek gaļu, pieber nedaudz sāli un gaļu apbrūnina piecas minūtes, līdz tā vairs nav sārta. Pēc tam gaļu pārliek kādā traukā. Tajā pašā pannā uz vidējas uguns uzkarsē ēdamkaroti olīveļļas. Tajā apcep sakapātu sīpolu, līdz tas caurspīdīgs un rīvētu burkānu. Tad pievieno saspiestas ķiploka daiviņas un izkarsē aptuveni minūti. Kad tas paveikts, pannā saber atpakaļ apbrūnināto gaļu un pievieno sakapātus konservētos tomātus, kā arī sāli un piparus, ja nepieciešams. Izteiktākam aromātam pievieno arī sakapātu svaigo baziliku. Mērci pannā karsē, līdz tā izsulojusies un sabiezējusi, ik pa laikam apmaisot (ne ilgāk par 25 minūtēm). Kamēr mērce gatavojas, sagatavo cepamtrauku – to iesmērē ar olīveļļu. Kabačiem nogriež galus un ar mandolīnas palīdzību sagriež plānās, gareniskās šķēlēs. Kabaču šķēles apkaisa ar sāli un ļauj tām nostāvēt dažas minūtes. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180°C. Nelielā bļodiņā sajauc sakultu olu un sarīvētus sierus. Kārto lazanju traukā – vispirms izklāj pamatni ar kabača šķēlēm. Tad virsū izklāj gaļas mērci. Virs mērces atkal liek kabaču šķēles, bet virs tām – siera un olas masu. Tad virs siera masas liek atlikušo kārtu malto gaļu, bet virs tās izkārto kabaču šķēles. Visam pāri izklāj atlikušo siera un olas masu. Taču ar kārtām var variēt, kā tīk, ja kabaču šķēlīšu pietiek. Cepamtraukam uzliek virsū folijas sloksni un liek krāsnī cepties 30 minūtes. Kad laiks pagājis, noņem foliju un cep vēl 15 – 20 minūtes. Kad sacepums gatavs, to atdzesē dažas minūtes un sagriež porcijās.

Kabaču biezzupa

Sastāvdaļas

  • kilograms kabaču;
  • 2 glāzes piena;
  • 3 ēdamkarotes olīveļļas;
  • 2 ēdamkarotes miltu;
  • 5 – 6 pētersīļi ar visiem kātiņiem
  • nedaudz diļļu;
  • bazilika zariņš;
  • pāris maizes šķēles grauzdiņiem.

Pagatavošana

Sagatavo dārzeņus: kabaci sarīvē uz vidēji rupjas rīves, pētersīļus, dilles un baziliku smalki sakapā. Vāra zupu: sarīvētos kabačus ieliek katliņā, pārlej ar pusglāzi ūdens, pievieno 3 ēdamkarotes eļļas. Vāra uz vidējas uguns 3 minūtes. Pievieno sasmalcinātos garšaugus un pienu. Kad piens uzvārījies, pievieno sāli pēc garšas un 2 ēdamkarotes pienā izšķīdinātus miltus. Pa reizei apmaisot, vāra vēl 2 minūtes. Visu sablendē. Pasniedz karstu vai atdzesētu ar zaļumiem un maizes grauzdiņiem.

Kabaču un citronu maize

Sastāvdaļas

  • 2 olas;
  • 50 g cukura;
  • vaniļas ekstrakts;
  • ēdamkarote eļļas;
  • 70 g sīrupa;
  • citrons;
  • vidējs kabacis (400 g);
  • 250 g kviešu miltu (puse no tiem pilngraudu);
  • 1 tējkarote sodas;
  • sauja magoņu sēkliņu.

Pagatavošana

Olas sakuļ ar cukuru un vaniļas ekstraktu, tad pievieno eļļu un sīrupu, kārtīgi sakuļ. Citronam norīvē miziņu, pārgriež uz pusēm un izspiež sulu no puses citrona, to pakāpeniski iemaisa olu masā, tad pievieno arī miziņu. Kabaci sarīvē un ar rokām kārtīgi izspiež šķidrumu (pēc kārtīgas izspiešanas vajadzētu palikt ap 250 g). Sarīvēto kabaci pievieno olu masai, kārtīgi iemaisa. Tad miltus sajauc ar sodu, pakāpeniski pievieno mitrajām sastāvdaļām. Cepšanas formā ieklāj cepšanas papīru vai to ieeļļo. Magoņu sēkliņas iemaisa masā, tad masu pārliek formā un liek cepties cepeškrāsnī 180 grādos uz 50 minūtēm vai stundu.

Receptes no Gatavošanas meistarklases “Paprikas raža”

 

Paprikas un tomātu tarte

Sastāvdaļas:

Pamatnei (20 cm)

• 130 g miltu (1/2 daudzuma aizstāt ar pilngraudu miltiem);
• 60 g sviesta;
• 15 g rīvēta cietā siera;
• 1 tējkarote sasmalcinātu timiāna lapiņu
• šķipsniņa sāls.

Pildījumam

• 3 sarkanās paprikas;
• 1 tējkarote maltas paprikas;
• sāls, pipari, olīveļļa;
• 2 tomāti;
• 1 ķiploka daiviņa;
• 1 ēdamkarote tomātu biezeņa;
• 1 tējkarote timiāna;
• 2 lielas olas.

Pagatavošana:

Tomātus blanšē verdošā ūdenī, pārlej ar aukstu ūdeni, nomizo, sagriež daiviņās. Paprikas gareniski pārgriež un pusēm, iztīra, vēl vienu vai divas reizes pārgriež, kopā ar tomātu daiviņām liek cepeškrāsnī 200°C, pieliek sasmalcinātu ķiploku, nedaudz sāls un piparu, labi sajauc. Cep, līdz dārzeņi mīksti. Gatavo mīklu – izsijātos miltos iemaisa sāli, pievieno sviestu gabaliņos un ar pirkstiem visu saberž rīvmaizes konsistencē. Pievieno sarīvētu sieru un timiānu, pielej 1 ēdamkaroti auksta ūdens, masu samīca un saveļ bumbā. Ietin plēvē un uz 30 minūtēm liek ledusskapī. Tad mīklu uz miltainas virsmas izrullē aplī tā, lai var ieklāt tartes veidnē. Lieko mīklu no veidnes malām noņem. Mīklu sadursta ar dakšiņu.
Kad dārzeņi ir gatavi, krāsnī liek veidni ar mīklu, cep viegli zeltainu 15 – 20 minūtes 180°C. Ceptos dārzeņus kopā ar 1 ēdamkaroti eļļas, tomātu pastu, timiānu sablendē. Sakuļ olas ar šķipsniņu sāls un malto papriku. Iemaisa sablendēto maisījumu, sajauc viendabīgu. Pildījumu lej pusceptajā mīklā. Temperatūru krāsnī paaugstina līdz 190 grādiem, liek iekšā tarti, cep 35 – 40 minūtes. Atdzesē pilnīgi, tad izņem no veidnes, griež gabalos.

Paprikas un ziedkāpostu zupa

Sastāvdaļas:

• 4 lielas paprikas;
• 3 Šalotes sīpoli;
• olīveļļa, sāls;
• šķipsniņa Kajenas piparu;
• 3 glāzes vistas vai dārzeņu buljona;
• 1 neliels ziedkāposts.

Pagatavošana:

Paprikas pārgriež uz pusēm, iztīra sēklas, ar mizu uz augšu liek krāsnī, 230 grādos cep, līdz miza apdeg melna. Tad liek bļodā, pārklāj ar plēvi un patur 10 minūtes. Turot virs bļodas, nomizo, sulu saglabā. Katlā uzkarsētā eļļā apcep sagrieztus Šalotes sīpolus, maisot cep mīkstus. Pielej karstu buljonu, liek iekšā ziedkopās sadalītu ziedkāpostu, pieber sāli un Kajenas piparus, uzvāra, liek vāku un lēni vāra apmērām 10 minūtes, līdz ziedkāposti mīksti. Kopā ar ceptajām paprikām visu sablendē.

Ar kuskusu pildīta paprika

Sastāvdaļas:

• 5 paprikas;
• olīveļļa;
• sīpols;
• 150 g pērļu kuskusa;
• 100 g baraviku;
• neliels cukīni;
• liels tomāts;
• sāls, pipari;
• sauja piparmētru lapiņu;
• 80 g cietā siera.

Pagatavošana:

Kuskusu izvāra pēc norādījumiem. Sīpolu sasmalcina, sēnes un cukīnī sagriež kubiņos. Divās ēdamkarotēs eļļas apcep sīpolus, liek klāt pārējos sagrieztos produktus, pievieno sāli un piparus, apmaisot, īsu brīdi cep. Noņem no uguns, liek klāt un iemaisa kuskusu, mazos kubiņos sagrieztu tomātu un sasmalcinātas piparmētras. Paprikām nogriež pamatnes, tās saglabājot. Paprikas iztīra, liek ietaukotā cepamveidnē, pilda ar sagatavoto maisījumu. Sieru sarīvē skaidiņās, pārber pildījumam, virsū liek nogrieztās pamatnītes. Veidni liek krāsnī, 200 grādos cep 25 – 30 minūtes līdz paprikas ir mīkstas.

 

Paprikas uzkodas ripiņas

Sastāvdaļas:

• 3 vidējas paprikas;
• 250 g vājpiena biezpiens (sauss, graudains);
• 100 g siera;
• 2 īsie gurķi;
• saujiņa diļļu;
• 2 ķiploka daiviņas;
• sāls, pipari

Pagatavošana:

Paprikām nogriež cepurīti, iztīra sēkliņas. Sieru sarīvē, pievieno biezpienu, sagrieztu ķiploku, sāli, piparus un visu masu sablenderē. Pievieno sarīvētus gurķus un sagrieztas dilles – visu kārtīgi samaisa. Ar iegūto masu pilda paprikas un liek uz 10 – 15 minūtēm ledusskapī. Pēc tam sagriež līdz 1 cm biezās ripiņās un pasniedz.

 

 

8
« gada 25 »

SPKC uzsāk kampaņu par pareizu roku mazgāšanu vecākiem un bērniem

Vakar, 9. septembrī, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar Veselības ministriju uzsāka sabiedrības informēšanas kampaņu “Mazgā rokas tīras, lai no mikrobiem tās brīvas”. Kampaņas mērķis ir aicināt pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu vecākus pievērst lielāku uzmanību savai un bērnu roku higiēnai, veidojot un nostiprinot bērniem pareizus roku mazgāšanas paradumus un veselīgu attieksmi pret roku higiēnu. Lai roku mazgāšanu bērniem padarītu saistošāku, kampaņas ietvaros ir sagatavota arī pareizai roku mazgāšanai veltīta dziesma – “Ziepiņa roku mazgāšanas dziesmiņa”, kurai mūziku sacerējis producents Kaspars Ansons, bet to iedziedājis Intars Busulis.

“Pareiza roku mazgāšana ir viens no efektīvākajiem un vienkāršākajiem infekcijas slimību profilakses pasākumiem, ko ikdienā ieteicams veikt ikvienam, bet īpaši tas attiecas uz bērniem. Statistikas dati liecina, ka 2019. gadā no 62 reģistrētājiem grupveida akūto zarnu infekciju saslimšanas gadījumiem 37 (60,1%) gadījumi tika reģistrēti izglītības iestādēs, kurās inficēšanās ar akūtām zarnu infekcijām notikusi kontakta ceļā. Tāpat jāuzsver, ka ar vīrusu etioloģijas zarnu infekcijām pārsvarā slimo bērni vecumā no 1 līdz 6 gadiem: 2019. gadā no reģistrētājiem 3445 saslimšanas gadījumiem 1792 (52%) gadījumi tika reģistrēti tieši bērnu vidū,” stāsta SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Rita Korotinska.

SKDS veiktās pirmsskolas un sākumskolas bērnu vecāku aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 11,9% vecāku rokas mazgā 20 sekundes vai ilgāk, kas ir ieteicamais roku mazgāšanas ilgums, kamēr vairāk nekā 80% aptaujāto vecāku roku mazgāšanai parasti velta ievērojami mazāku laiku. Pēc tualetes apmeklēšanas mājās rokas vienmēr nomazgā 64,8% vecāku. Tāpat satraucoši ir tas, ka pirms ēšanas sabiedriskās vietās rokas vienmēr nomazgā tikai 44,1%, kamēr mājās to vienmēr izdara vēl mazāk – 30,2% aptaujāto vecāku. Pēc saskares ar dzīvniekiem rokas vienmēr nomazgā 29,2%, bet pēc deguna šņaukšanas, klepošanas vai šķaudīšanas to izdara tikai 16,5%.

“Biežākās roku mazgāšanas kļūdas ir saistītas ar pareizas roku mazgāšanas tehnikas un ieteicamā roku mazgāšanas ilguma neievērošanu, ko skaidri parāda arī vecāku aptaujas rezultāti. Tāpat ļoti bieži rokas tiek mazgātas tikai ar ūdeni, bet bez ziepēm, kā arī pēc roku mazgāšanas, īpaši sabiedriskās vietās, ūdens krāns tiek aizgriezts ar roku. Ir ļoti svarīgi, ka ūdens krānu aizgriežam ar papīra salvetes palīdzību vai elkoni, jo arī uz ūdens krāna var atrasties infekciju slimību izraisītāji,” skaidro R. Korotinska.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste, infektoloģe Gunta Laizāne norāda, ka tāpat kā citas bērnībā apgūtās prasmes, arī pareizas roku mazgāšanas kultūru ir svarīgi apgūt jau agrā bērnībā, jo tieši bērnībā no vecākiem apgūtie veselības paradumi saglabājas visas dzīves garumā. “Līdz gada vecumam bērns vēl ir pārāk mazs, lai rokas nomazgātu saviem spēkiem, tāpēc tas jādara vecākiem. Sasniedzot apmēram gada vecumu, bērnam jau var sākt rādīt un mācīt roku mazgāšanu. Divu līdz trīs gadu vecumā bērns jau sāk atdarināt vecāku darbības. Savukārt sasniedzot četru gadu vecumu, bērni jau ir attīstījuši patstāvīgas roku mazgāšanas prasmes, tomēr viņiem regulāri jāatgādina par situācijām, kad nepieciešama roku mazgāšana, lai tādā veidā roku mazgāšana kļūtu par noturīgu ieradumu,” uzsver G. Laizāne.

SKDS aptaujas rezultāti parāda, ka tikai 56,4% vecāku regulāri skaidro pareizas roku mazgāšanas nozīmi (veselības riskus un higiēnu), kamēr pareizu roku mazgāšanas tehniku bērniem regulāri māca vēl mazāk – to dara 34,7% aptaujāto vecāku. Biežākie šķēršļi, ar kuriem vecāki sastopas, mācot bērniem pareizus roku mazgāšanas paradumus, ir, ka bērniem neveidojas noturīgi ieradumi un ir nepieciešami ļoti bieži atgādinājumi (43,8%), bērni atsakās mazgāt rokas un izrāda slinkumu (19,4%), kā arī ir grūtības bērniem radīt interesi par roku mazgāšanu.

Vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa skaidro, ka ir vairāki zelta likumi, kas var noderēt, veidojot bērnam pareizus roku mazgāšanas paradumus. Ieteikumi vecākiem būtu – vispirms bērna vecumam saprotamā valodā izskaidrot, kāpēc ir svarīgi mazgāt rokas. Lai bērnam nav sajūta, ka tas tiek darīts mammas vai tēta dēļ. Tāpat jābūt pacietīgiem, atgādinot par vajadzību atkal nomazgāt rokas, kā arī pašiem jāmazgā rokas pareizi un jāmāca to darīt bērnam,” teic I. Akmentiņa-Smildziņa. Viņa norāda, ka jāparūpējas arī par vidi, kurā notiek roku mazgāšana – lai bērnam ir ērta un droša piekļuve izlietnei un roku mazgāšanas piederumiem. “Tāpat ir būtiski bērnam par roku mazgāšanu atgādināt ar pozitīvu, rotaļīgu noskaņu,” rezumē I. Akmentiņa-Smildziņa.

Kampaņas “Mazgā rokas tīras, lai no mikrobiem tās brīvas” materiāli, kā arī Ziepiņa roku mazgāšanas dziesmiņa pieejama www.ziepiņš.lv .

Bezmaksas reģionālais transports bērnam ar invaliditāti

Svarīgi atverēties, ka bērnam ar invaliditāti pieejams bezmaksas reģionālais sabiedriskais transports! Šis pakalpojums pienākas bērnam ar invaliditāti un bērnu pavadošai personai, kas nav jaunāka par 13 gadiem. Infografikā uzskatāmi paskaidrots, kādiem dokumentiem jābūt līdzi, un kur vērsties, lai saņemtu bezmaksas braucienu.
Papildu informācija par atvieglojumiem personām ar invaliditāti pieejama LR Labklājības ministrijas mājas lapā: www.lm.gov.lv/lv/personam-ar-invalidati/atvieglojumi-personam-ar-invaliditati.
Informācija par bezmaksas transportu bērnam ar invaliditāti.

Rīgā kopš 3. augusta ir uzsāktas bezmaksas līnijdeju nodarbības senioriem!

Rīgas domes Labklājības departaments projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros aicina rīdziniekus apmeklēt līnijdeju nodarbības senioriem profesionālu deju pasniedzēju vadībā.
Līnijdejas jeb LINE DANCE gan pasaulē, gan pie mums Latvijā ir ieņēmušas stabilu un aktīvu vietu deju pasaulē. Pirms diviem gadsimtiem skotu tauta uzsāku šo deju stilu un tas ir aktuāls un moderns arī šobrīd. No iesācēju līmeņa līdz advancētam katrs dejotājs var atrast savu vietu un attīstīt savas prasmes. Deja vienmēr ir bijusi ne tikai sportiska nodarbošanās, bet arī emocionāls gandarījums, jo mūzikas pavadījums sniedz pozitīvas emocijas. Un šajā deju stilā piedalās grupu dejotāji, kas nodrošina socializēšanos, interešu kopību un brīnišķīgu brīvā laika pavadīšanu, uzlabojot savu veselību un dzīvesprieku.
Līnijdejās tiek izmantota dažādu stilu mūzika, kas mainās līdzi mūzikas modei, kā arī izmantoti deju elementi no tādiem deju stiliem kā swing, cha cha cha, rumba, valsis, tango, fokstrots, samba, džaivs un pat hip hops.
• Līnijdejas ir piemērotas visiem, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un fiziskās sagatavotības;
• Dejojot iesaistās vislielākais muskuļu skaits salīdzinot ar citiem sporta veidiem;
• Dejošana veicina stājas atjaunošanos un uzlabošanos;
• Dejošana veicina lielisku orgānu apasiņošanu, ko nodrošina aktīvs muskuļu darbs;
• Deja nodrošina kārtīgu kardio treniņu, uzlabojot sirds un asinsvadu stāvokli;
• Deja paaugstina sirds pulsu, kas nodrošinu lielu kaloriju patēriņu, kas, savukārt, samazina lieko ķermeņa masu;
• Dejošana palīdz iepazīt mūzikas ritmu, kas uzlabo smadzeņu darbību un stabilizē nervu sistēmu, uzlabo miegu un atbrīvo no stresa;
• Ir zinātniski pierādīts, ka dejošana palēnina novecošanos un ir profilakse Alcheimera saslimšanai;
• Un visbeidzot – liela prieka un gandarījuma sajūta!
Nodarbības vadīs profesionāla līnijdeju pasniedzēja Baiba Bierne.
Vienas nodarbības ilgums 1 stunda.
Pirms nodarbības obligāti jāpierakstās pie pasniedzējas, jo vietu skaits grupās ir ierobežots – 15 līdz 20 dalībnieki grupā (pierakstīšanās, zvanot Baibai Biernei, tālr. nr. 29152368).
Nodarbības tiek īstenotas Rīgas domes Labklājības departamenta ESF projekta Nr. 9.2.4.2/16/I/021 „Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros.
Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar pakalpojuma koordinatori Andu Radziņu, tālr. nr. 29467859, e-pasts: anda.radzina@inbox.lv.

Pasākuma laikā apmeklētājiem tiks lūgts aizpildīt anketu ar personu datiem, dati tiks apstrādāti saskaņā ar Datu aizsardzības regulu.
Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv un Rīgas domes Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.

Projekts “Mēs par veselīgu Rīgu!” turpinās

Rīgas domes Labklājības departaments saņēmis Eiropas Sociālā fonda finansējumu projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” īstenošanas turpināšanai.

Jau kopš 2017.gada noris projekts “Mēs par veselīgu Rīgu!”, kura mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem iedzīvotājiem, īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām, Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijā, īstenojot vietēja mēroga, visaptverošus, sabiedrību piesaistošus un aktīvus fiziskās, garīgās un sociālās veselības veicināšanas pasākumus. Šo trīs gadu laikā īstenotas 52 dažādu jomu aktivitātes, kopā nodrošinot vairāk nekā 40 000 aktivitāšu vienību kurās piedalījās vairāk nekā 500 000 personas, kas uzlabojušas savas zināšanas un prasmes par dažādām veselību veicinošām tēmām.

No šī gada 21.maija stājas spēkā vienošanās grozījumi, kas ļauj projektu “Mēs par veselīgu Rīgu!” pagarināt vēl uz trīs gadiem. Projekta otrā posma izmaksas ir vairāk kā 2 000 000 EUR, no kurām 85% tiek finansētas no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Pārējais finansējums nāk no valsts budžeta un Rīgas pašvaldības budžeta.

Pavisam drīz pilnā apjomā atsāksies iedzīvotāju vidū tik ļoti iecienītās bezmaksas aktivitātes kā ciguna, nūjošanas, apzinātības nodarbības, vingrošanas nodarbības baseinā un ekskursijas iedzīvotājiem vecuma grupā 55+, dažādas nodarbības un lekcijas skolēniem, nodarbības jaunajiem un topošajiem vecākiem un citas aktivitātes. Būs arī dažādas līdz šim nebijušas aktivitātes, piemēram, senioru dejas, tikšanās ar dažādiem ārstiem “Brokastīs ar speciālistu”, lekcijas psihoemocionālās veselības stiprināšanai “Kā pieņemt nepatīkamas ziņas” un citas.

Visas lekcijas un nodarbības kā līdz šim būs pieejamas dažādās Rīgas apkaimēs, lai iespējami ērti uz tām būtu nokļūt, tās būs bez maksas un tās vadīs pieredzējuši attiecīgo jomu speciālisti.

Informācija par šobrīd aktuālajām aktivitātēm pieejama mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv, kā arī sazinoties ar:
projekta vadītāju Ilonu Segliņu – Krūziņu, tālr. nr. 67037314, e-pasts: ilona.seglina-kruzina@riga.lv;
projekta koordinatori Katerinu Žigu, tālr. nr. 67181312, e-pasts: katerina.ziga@riga.lv;
projekta koordinatori Eviju Kvanti, tālr. nr. 67181396, e-pasts: evija.kvante@riga.lv.

Bezmaksas nodarbības pieaugušajiem – FUNKCIONĀLAIS TRENIŅŠ

 

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Elektrum Olimpisko centru aicina rīdziniekus apmeklēt bezmaksas fitnesa nodarbības – funkcionālos treniņus.

Funkcionālais treniņš ir vidējas intensitātes nodarbība zālē dažādiem sagatavotības līmeņiem gan sievietēm, gan vīriešiem. Nodarbībā tiek iekļauti vingrinājumi, kas attīsta spēku, ātrumu, līdzsvaru, lokanību, koordināciju un izturību, tiek izmantots inventārs (hanteles, stepa solus, paklājiņus, aerobikas bumbas, līdzsvara platfotmas u.c.)

Nodarbību laiki:
Otrdienās un ceturtdienās plkst. 17:00 | trenere Viktorija Semeņuka
Pirmdienās un trešdienās plkst. 17:00 | trenere Adelīna Priedniece

Nodarbības ilgums – 60 minūtes. Tā notiks Elektrum Olimpiskajā centrā, Grostonas ielā 6b, Rīgā. Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus valstī, dalībnieku skaits grupā ir ierobežots.

Iepriekšējs pieraksts un apmeklējums obligāts. Lai pierakstītos, lūdzam zvanīt uz tālr. nr. 67387710.

 

Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapās www.veseligsridzinieks.lv, www.olimpiskais.lv un Rīgas domes Labklājības departamenta , kā arī SIA Olimpiskais sporta centrs sociālo tīklu kontos.

Pasākuma laikā apmeklētājiem tiks lūgts aizpildīt anketu ar personu datiem, dati tiks apstrādāti saskaņā ar Datu aizsardzības regulu.

Veselīgas pastaigas senioriem

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu aicina seniorus apmeklēt veselīgas bezmaksas pastaigas gida pavadībā.

 

Pasākuma laikā apmeklētājiem tiks lūgts aizpildīt anketu ar personu datiem, dati tiks apstrādāti saskaņā ar Datu aizsardzības regulu.

Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv un Rīgas domes Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.

Nūjas rokās – un uz priekšu svaigā gaisā nūjot!

Kopš jūnija sākuma atsākušās bezmaksas nūjošanas nodarbības Rīgā, un šoreiz vairāk pastāstām, kā noris un kas vada šīs nodarbības Rīgas apkaimēs.

Nūjas rokās – un uz priekšu!

Vēl pirms nūjošanas uzvaras gājiena un pieaugošās popularitātes arī Latvijā, nereti nūjotāji sastapās ar izbrīnītiem acu skatieniem par savu interesanto pastaigu ar nūjām rokās. Tās nezinātājam varēja šķist kā parastākās slēpju nūjas, kas palīdz balstam vai līdzsvaram pastaigas laikā. Pieaugot nūjošanas popularitātei un dažādām ar to saistītām publiskām aktivitātēm, nūjošanas entuziasti manāmi arvien biežāk. Palielinājusies arī cilvēku izpratne par nūjošanas efektīvo iedarbību gan uz veselību. Turklāt nūjas un piemērots apģērbs ērtām kustībām ir vienīgais “aprīkojums”, kas nepieciešams nūjošanai. Protams, arī laiks un vieta – bet tas ir ērti pielāgojams katra ikdienas ritmam un neprasa papildu izmaksas un kādus īpašus nosacījumus.

Continue reading