12. oktobris – Pasaules artrīta diena

Pasaules artrīta diena ik gadu tiek atzīmēta 12. oktobrī. Šajā dienā sabiedrības ievērība tiek vērsta locītavu iekaisumam jeb artrītam un tā profilaksei. Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienā rūpējas par iedzīvotāju kaulu un locītavu veselību un skaidro, kā izvairīties no diagnozes “artrīts” vai arī stabilizēt tā radītās sekas.  


Artrīts ir bieži izplatīta hroniska, deģeneratīva locītavu iekaisuma slimība, kas ietekmē locītavu audus ap locītavu un citus saistaudus. Ir zināmi vairāk nekā 100 artrīta paveidu, bet populācijā visizplatītākais ir osteoartrīts un reimatoīdais artrīts. Par artrītu var liecināt šādas sūdzības, ja tās ilgst vizmaz divas nedēļas: locītavu sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi un locītavu pietūkums. Ja ir laikus noteikts locītavu iekaisuma veids, ārstēšanu var uzsākt agrīnāk, tādējādi maksimāli mazinot locītavu bojājumu.

“Dzīvība ir kustībā, tādēļ Pasaules artrīta dienā jo īpaši padomāsim par savu locītavu veselību. Šī izplatītā slimība ierobežo kustības, arī rada invaliditāti, un tāpēc nelabvēlīgi ietekmē dzīves kvalitāti. Pirms cīnāmies ar sekām, mēs katrs varam piedomāt par savas ikdienas paradumiem un likt pamatus veselīgākām vecumdienām,” uzsver dr. J. Kovaļevskis

Cēloņi un riska faktori

Osteoartrīta attīstību var ietekmēt un veicināt dažādi faktori:

  • locītavas traumas, piem., lūzumi, sastiepumi, atkārtota pārmērīga noslodze sportā vai darbā;
  • jau esošas locītavu slimības, piem., reimatoīdais artrīts vai podagra;
  • specifiskas vielmaiņas slimības, piem., diabēts;
  • aptaukošanās – īpaši gūžas un ceļa osteoartrīta gadījumā – kam raksturīgi vielmaiņas traucējumi, iekaisums un pārmērīga slodze uz locītavām;
  • ģenētika;
  • sociāldemogrāfiskie faktori (vecums, dzimums).

Ārstēšana

Traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienas praksē saskaras ar artrīta radītajām sekām: “Aicinu ikvienu rūpēties par savu kaulu un locītavu veselību jau no mazotnes – regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, lietot veselīgu uzturu. Mēs kā ārsti palīdzam atvieglot kustības, sniedzam iespēju turpināt savas ierastās aktivitātes, taču ir svarīgi, ka pacienti pēc iespējas vairāk realizē profilaktiskos pasākumus un jau pirmo sūdzību gadījumā vēršas pie ģimenes ārsta. Ar motivāciju un kopīgiem spēkiem ikvienam izdosies saglabāt kustību prieku.”

Lai saglabātu veselību un novērstu artrīta risku, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, regulāri kustēties, uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un, ja nepieciešams, saņemt ārsta aprūpi un ārstēšanu.

  • Savlaicīga diagnostika un ārstēšanas plāna ievērošana ir labākais veids, kā palēnināt slimību un optimizēt balsta sistēmas funkcijas.
  • Rehabilitācija ar individuāli izstrādātu vingrinājumu programmu var stiprināt skartos muskuļus un palīdzēt atgūt mobilitāti. Citas terapeitiskās pieejas var palīdzēt locītavai pareizi kustēties un ļaut cilvēkiem turpināt ikdienas aktivitātes.
  • Ir svarīgi saglabāt veselīgu ķermeņa svaru.
  • Locītavu nomaiņas jeb endoprotezēšanas operācija var samazināt sāpes, atjaunot kustību amplitūdu un uzlabot dzīves kvalitāti lielākajai daļai cilvēku ar smagi skartām locītavām. Šīs operācijas visbiežāk veic gūžas un ceļa locītavai.
FAKTI

  • Pasaules veselības organizācija norāda, ka 2019. gadā ap 1,71 miljards cilvēku visā pasaulē cieš no muskulo-skeletālās sistēmas slimībām.
  • Muskulo-skeletālo slimību izplatība palielinās līdz ar vecumu. Ar osteoartrītu sirgst 528 miljoni cilvēku visā pasaulē, bet no reimatoīdā artrīta cieš 18 miljoni cilvēku. Attiecīgi 19 milj. personu osteoartrīta gadījumā un 2,4 milj. cilvēkiem reimatoīdā artrīta radītas invaliditātes dēļ ir zaudēti veselīgas dzīves gadi.
  • Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas datiem 2019. gadā ap 528 milj. cilvēkiem visā pasaulē bija diagnosticēts osteoartrīts; salīdzinot ar 1990. gadu, slimības izplatība pieaugusi par 113%.
  • Apmēram 73% osteoartrīta pacientu ir vecāki par 55 gadiem, un 60% no sirgstošajiem ir sievietes.
  • Visbiežāk, t.i., 365 milj. pacientu, skarta ir ceļgala locītava. Nākamais izplatītākais osteoartrīts ir gūžas un plaukstas locītavai.
  • 344 milj. osteoartrīta slimnieku ir vidējas vai smagas pakāpes stāvoklis, ko var uzlabot ar rehabilitācijas palīdzību.

Informāciju sagatavoja: Rīgas 2. slimnīcas speciālisti

 

6.oktobrī aicinām uz semināru par traumatisma profilaksi “Mans ķermenis ir mana pils”

Lai izglītotu par senioru traumatisma profilaksi un parādītu iespējas – kā savlaicīgi pasargāt pašam sevi vai nepieciešamības gadījumā atbalstīt arī savus tuviniekus, Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar SIA “Rīgas veselības centrs” organizē semināru senioriem par traumatisma profilaksi “Mans ķermenis ir mana pils”.

Seminārs notiks:

6.oktobrī 16:00 – 18:15 (t.sk. atpūtas pauze), SIA “Rīgas veselības centrs” filiālē “Imanta” (Imantas 8.līnija 1, korpuss 1).

Reģistrācijas sākums – no plkst. 15:40. Vēlams ierasties sev ērtā apģērbā, lai kopā ar fizioterapeiti varētu veikt mierīgas intensitātes vingrojumus gan kustību mobilitātei, gan dažus “āķīgus” vingrinājumus, kas ikdienā ļoti noderīgi kognitīvo spēju stiprināšanai (t.sk. vingrojumi pirkstiem, pretējās darbības vingrojumi u.tml.).

PIETEIKŠANĀS

pa tālruni +371 29423020 (Ieva) vai rakstot e-pastā ieva@onplate.lv


Seminārā uzstāsies:

  • 16:00-17:00 – Sandris Petronis – Rīgas 2.slimnīcas valdes priekšsēdētājs, sertificēts traumatologs, ortopēds, ikdienā praktizējošs ķirurgs. Noskaidrosim: kādi ir traumatisma riska faktori un profilakses pasākumi; traumatisma profilakse ar tehnisko palīglīdzekļu palīdzību; lūzumu profilakse; apkārtējās mājas vides un ergonomikas loma kritienu mazināšanā un iespējamie riska faktori dodoties ikdienas gaitās; kāda ir pirmā palīdzība traumu gadījumā;
  • 17:15-18:15 – Evita Brensone – fizioterapeite. Noskaidrosim: kāda slodze un vingrinājumi ir vispiemērotākie senioru vecumā. Kopīgi izkustēsimies, veicot līdzsvara, koordinācijas vingrinājumus, jo regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru, turklāt pētījumi liecina, ka tieši līdzsvara vingrojumi būtiski samazina kritiena risku.

Semināra dalībnieki saņems izdales materiālus gan par demences profilaksi, gan ikvienam senioram noderīgu vingrinājumus, ko sagatavojusi fizioterapeite Evita Brensone!

Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūdzam savu dalību pieteikt jau laicīgi!


Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotofiksācija Rīgas domes Labklājības departamenta publicitātes materiālu vajadzībām.

 

 

 

Programmas “Komandas pārdomas” ieviešana uzsākta Rīgas patversmē un RSAC “Mežciems”

Laikā no 14.augusta līdz 24.augustam notika programmas “Komandas pārdomas” apmācību pirmā kārta. Pirmajā kārtā speciālisti no Nīderlandes apmācīja RSAC “Mežciems” un Rīgas valtstpilsētas pašvaldības Labklājības departamenta speciālistus un psihologu programmas “Komandas pārdomas” ieviešanā. Pēc apmācību beigām apmācītie speciālisti ir gatavi ieviest programmu iestādēs.

13.septembrī sākās programmas ieviešana Rīgas patversmē. Oktobrī sāksies programmas ieviešana RSAC “Mežciems”. Plānots, ka kopumā programmu “Komandas pārdomas” apgūs piecas grupas, katrā 10 – 15 cilvēki. Paralēli reizi mēnesī notiks Nīderlandes speciālistu vadītas supervīzijas, kurās piedalīsies apmācību pirmajā kārtā sagatavotie speciālisti. Pirmā supervīzijas tikšanās plānota 18.oktobrī.

29.septembrī aicinām uz semināru par demences profilaksi “Mans ķermenis ir mana pils”

Seminārs notiks:

29.septembrī plkst. 16:00 – 18:15 (t.sk. atpūtas pauze), Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā “Vidzeme” , Brīvības gatvē 206.

PIETEIKŠANĀS

pa tālruni +371 29423020 (Ieva) vai rakstot e-pastā ieva@onplate.lv

Jau pats semināra nosaukums “Mans ķermenis ir mana pils” vedina vērst uzmanību apzinātībai par savu veselību un ar to saistīto dzīves kvalitāti, kā arī mūsu pašu ikdienas darbībām vai ieradumiem veselības uzturēšanā un stiprināšanā.

Tā kā novecošanās procesā dažādi kognitīvie jeb prāta funkciju traucējumi sākotnēji var izpusties viegli jeb būt grūtāk pamanāmi; par tiem var trūkt pietiekamas izpratnes; dažkārt dēvēti pat par “normālu novecošanās procesu”, šī būs vērtīga iespēja uzzināt svarīgāko informāciju par saslimšanu ar demenci, tās savlaicīgu diagnosticēšanu un profilakses pasākumiem, lai savlaicīgi pasargātu sevi vai savus tuviniekus.  Tāpat līdz ar praktiskiem vingrinājumiem uzzināsim, cik būtiska ir regulāra fizisko aktivitāšu loma ikdienā, t.sk. demences profilaksē.


Semināru vadīs: 

  • Aleksandra Koņevņina (ārste, psihiatre). Uzzināsim, kas ir demence, kādi ir biežākie mīti un aizspriedumi par prāta funkciju traucējumiem; kādas ir galvenās kognitīvo funkciju sūdzības un kādi ir galvenie demences riska faktori; kādas ir iespējas demenci diagnosticēt un kur vērsties pēc palīdzības. Psihiatre sniegs arī praktiskus padomus un kopā veiks dažus prātu stimulējošus uzdevumus, kas varēs kalpot kā labs piemērs arī ikdienā.
  • Evita Brensone (fizioterapeite). Noskaidrosim, kāda slodze ir piemērota senioru vecumā un kādi vingrinājumi senioru vecumā ir vispiemērotākie. Kopīgi izkustēsimies, veicot līdzsvara un koordinācijas vingrinājumus.

! Semināra dalībnieki saņems arī izdales materiālus par demenci, dažādu uzdevumu darba lapas, kā arī vingrinājumus no fizioterapeites!


Informējam, ka pasākuma laikā var tikt uzņemts foto Rīgas domes Labklājības departamenta un Rīgas Centrālās bibliotēkas publicitātes materiālu vajadzībām.

 

 

 

 

Rekomendācijas izglītības iestādēm un to dienesta viesnīcām Legionella baktēriju izplatības samazināšanai

 

Veselības inspekcija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru ir izstrādājusi rekomendācijas izglītības iestādēm (t.sk. bērnudārziem) un to dienesta viesnīcām Legionella baktēriju izplatības samazināšanai. Šie ieteikumi ir paredzēti izglītības iestāžu (t.sk. izglītības iestāžu sporta centru) un to dienesta viesnīcu atbildīgajām personām par ēku apsaimniekošanu (saimniecības pārziņiem u.c.), lai vērstu uzmanību uz Legionella baktēriju izplatības riskiem un to samazināšanu iestāžu ūdensapgādes sistēmās, sevišķi pēc vasaras brīvlaika un citiem garākiem iestāžu darbības pārtraukumiem.

Izglītības iestādēs sezonāli ir novērojams ilglaicīgi (līdz pat diviem mēnešiem) stāvošs ūdens, kas ir istabas temperatūrā (vasarā, kad skolas un dienesta viesnīcas ir tukšas, aukstā ūdens temperatūra var sasniegt vismaz 22 – 25 ºC, bet siltā ūdens sildīšana tiek atslēgta), līdz ar to ir labvēlīga vide Legionella baktēriju izplatībai. Tādējādi, audzēkņiem un personālam atgriežoties izglītības iestādēs un dienesta viesnīcās, tie tiek potenciāli pakļauti paaugstinātam saslimšanas ar leģionāru slimību riskam, it sevišķi izmantojot dušas.

1. Kas ir legioneloze?
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir Legionella baktērijas izraisīta infekcijas slimība, kas izpaužas kā smaga pneimonija (plaušu karsonis).

2. Ierosinātājs: Legionella spp. baktērijas.

3. Infekcijas avots: baktēriju (legionellu) saturošs ūdens.

4. Ar legionelozi VAR inficēties: ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām vai ūdens strūkla tiek izsmidzināta, kad tā iet caur dūšas galviņu u.tml.
Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. 

5. Inficēšanās avoti izglītības iestādēs, to dienesta viesnīcās un sporta centros: iekārtas, kas veido ūdens aerosolu: karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmas, t.sk. dušas un krāni, baseini, saunas, turku pirtis, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionēšanas iekārtas, kurās gaisa dzesēšanai tiek izmantots ūdens (tā saucamie dzesēšanas torņi), dekoratīvās strūklakas u.c.

6. Faktori, kas veicina legionellu izplatību:
6.1. ūdens temperatūra (robežās no +20 līdz +45℃);
6.2. bioloģiskais aplikums, nosēdumi, katlakmens, korozija;
6.3. stāvošs ūdens vai ūdens ar nelielu plūsmu;
6.4. dušas iekārtas un jaucējkrāni, kuri tiek reti izmantoti.

7. Ar legionelozi NEVAR inficēties: 
7.1. dzerot ūdeni;
7.2. mazgājoties vannā;
7.3. peldoties;
7.4. kontaktu rezultātā ar citu cilvēku vai dzīvnieku.

8. Legionelozei raksturīgs: 
8.1. straujš sākums;
8.2. paaugstināta temperatūra (39–40,5 ℃);
8.3. galvassāpes un muskuļu sāpes;
8.4. sauss klepus;
8.5. sāpes krūtīs, apgrūtināta elpošana;
8.6. pneimonija;
8.7. sirds un nieru darbības traucējumi;
8.8. caureja.

9. Riska grupas: 
9.1. cilvēki ar hroniskām slimībām;
9.2. cilvēki ar novājinātu imunitāti;
9.3. smēķētāji;
9.4. cilvēki virs 50 gadiem.

10. Kur legionellas var augt un izplatīties?
Legionellas var augt ēkas ūdens apgādes sistēmu daļās, un dažas ierīces pēc tam var izplatīt piesārņotus ūdens pilienus. Piemēri:
10.1. karstā un aukstā ūdens uzglabāšanas tvertnes (rezervuāri);
10.2. ūdens sildītāji (boileri);
10.3. izplešanās tvertnes (spiedkatli, hidrofori);
10.4. lokālie ūdens filtri;
10.5. jaucējkrāni, jaucējkrānu ūdens plūsmas ierobežotāji, aeratori, sietiņi;
10.6. dušas galviņas (uzgaļi) un dušas pievadi;
10.7. cauruļvadi, vārsti;
10.8. aerosolu veidojoši gaisa mitrinātāji;
10.9. gaisa apstrādes iekārtas (dzesēšanas torņi), kurās gaisa dzesēšanai tiek izmantots ūdens;
10.10. dekoratīvās strūklakas.

11. Lai izvairītos no inficēšanās, svarīgi: 
11.1. sekot tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20 ℃, bet karstā ūdens virs +50 ℃;
11.2. regulāri veikt dušas uzgaļu un izlietnes krānu tīrīšanu no aplikuma, dezinficēt ar hloru saturošiem sadzīves dezinfekcijas līdzekļiem;
11.3. nedaudz notecināt ūdeni pirms dušas izmantošanas, un to darīt tādā veidā, lai pēc iespējas neveidotos ūdens šļakatas;
11.4. vismaz reizi nedēļā notecināt karsto un auksto ūdeni krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti (nedēļa), kā arī pēc ilgstošas prombūtnes;
11.5. gaisa mitrinātājos izmantot tikai tīru un svaigi ielietu ūdeni, kas ir novārīts un atdzesēts.

12. Ieteikumi ūdens apgādes sistēmu lietošanas atsākšanai pēc vasaras brīvlaika un citiem garākiem iestādes darbības pārtraukumiem:
Vispirms izvadīt sastāvējušos ūdeni no aukstā un karstā ūdens apgādes sistēmām, to īstenojot pa soļiem:
12.1. aukstā ūdens notecināšana sanitāri tehniskajās ierīcēs (dušās, roku un trauku mazgātņu un vannu jaucējkrānos, dzeramā ūdens strūklakās u.c. ūdens izplūšanas vietās):
(a) aukstā ūdens notecināšanu sāk ar krānu vai ierīci, kas ir vistuvāk vietai, kur ūdens ienāk ēkā (ēkas ievadam), un sistemātiski virzās uz vistālāko vietu ēkā, kur ūdens tiek lietots;
(b) ūdens notecināšanu turpina veikt vienlaicīgi no visiem ūdensvada atzara krāniem un ierīcēm, ieskaitot klozetpodus, urinālus, bidē u.c.;
(c) auksto ūdeni notecina līdz tas ir dzidrs, vēss, un tekošā ūdens temperatūra vairs nemainās.
12.2. karstā ūdens notecināšana sanitāri tehniskajās ierīcēs:
(a) ja iestādes darbības pārtraukumā bijusi atslēgta karstā ūdens sagatavošana, tad skalošanas darbus vēlams veikt pirms karstā ūdens sagatavošanas atsākšanas;
(b) karstā ūdens notecināšanu sāk ar krānu vai ierīci, kas ir vistuvāk vietai, kur karstais ūdens ienāk ēkā (ēkas ievadam), lokālajam karstā ūdens sildītājam (boileram), un sistemātiski virzās uz vistālāko vietu ēkā, kur ūdens tiek lietots;
(c) ūdens notecināšanu vienlaicīgi veikt no visiem ūdensvada atzara krāniem un ierīcēm;
(d) gadījumā, ja karstā ūdens apgāde ir tikusi nodrošināta neatkarīgi no iestādes darbības pārtraukuma, tad ūdeni notecina līdz tā temperatūra sasniedz vismaz 55°C.

Svarīgi ņemt vērā:
Ūdens notecināšanu veic tā, lai samazinātu ūdens aerosola veidošanos:
• sākot notecināt, ūdens plūsmai vēlams būt lēnai aptuveni 1 min, pēc tam ūdens plūsmu pakāpeniski var palielināt, atverot krānus līdz galam;
• dušas galviņu (uzgali) iegremdē traukā (spainī) piepildītā ar ūdeni vai novieto ar ūdens strūklu uz leju pēc iespējas tuvāk ūdens novadīšanas teknei, stacionārajās dušās, ja iespējams, noņem dušas galviņu pirms ūdens notecināšanas, klozetpodiem aizver vākus;
• ūdens notecināšanas laikā turēties atstatus no sanitāri tehniskajām ierīcēm, var lietot individuālos aizsarglīdzekļus – sejas masku, kas samazinās ūdens aerosola ieelpošanas iespējas.

12.3. Sanitāri tehnisko ierīču, ūdens sildītāju, ūdens apstrādes iekārtu apkope:
o dušas galviņu (uzgaļu) un izlietnes krānu iekšējo virsmu aplikuma noņemšana un dezinfekcija ar hloru saturošiem sadzīves tīrīšanas līdzekļiem vai ievietošana verdošā ūdenī;
o ūdens tvertņu (konteineru), vārstu, filtru, sietiņu, aeratoru u.c. tīrīšana un dezinfekcija, ja tāda ir pieļaujama, izmantojot piemērotu tīrīšanas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem;
o ūdens sildītājos (boileros) pēc tīrīšanas vēlams uzkarsēt ūdeni līdz maksimālajai temperatūrai (ieteicams virs +70°C), vienlaikus jāuzmanās no katlakmens izgulsnēšanās. Profilakses nolūkos vienu reizi dienā vēlams uzsildīt karsto ūdeni līdz +60 °C.

Rīgā uzsākta programmas “Komandas pārdomas” ieviešana

14. augustā Rīgā tika uzsākts speciālistu apmācības process. Šīs apmācības ir svarīga projekta “Mentality” sastāvdaļa, kas paredzētas, lai Rīgā ieviestu programmu “Komandas pārdomas”. Lai nodrošinātu veiksmīgu apmācību procesa uzsākšanu, tika tulkotas darba burtnīcas un citi materiāli latviešu valodā un veikta šo materiālu maketēšanu un drukāšanu. Pirms apmācību procesa uzsākšanas bija nepieciešams atrast piemērotu psihologu, kurš varētu piedalīties ne tikai apmācāmo apmācībā, bet arī pašā programmas ieviešanas procesā. Šim psihologam ir nepieciešama pieredzei stresa un krīzes pārvarēšanas grupu vadīšanā. Gatavošanās gaitā Rīgas dome panāca vienošanos ar Rīgas Sociālās aprūpes centru “Mežciems” un Rīgas patversmi par programmas “Komandas pārdomas” ieviešanu šajās iestādēs. Rīgas Sociālās aprūpes centrs “Mežciems” izrādīja interesi par dalību arī praktikantu apmācību procesā. Pasniedzēji ir “Cieņas un lepnuma programmas” īstenotāji Nīderlandē Noud van Hecke un René van het Erve. Apmācāmie speciālistu ir Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore Solvita Rudoviča un Veselības aprūpes nodaļas vadītāja Karīna Kurtiša, Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes Sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļas vadītājas vietniece Ieva Grietēna un psiholoģe Inga Dreimane. Pēc apmācību procesa pabeigšanas apmācāmie kļūs par jaunajiem treneriem un varēs īstenot “Komandas refleksiju” Rīgas Sociālās aprūpes centrā “Mežciems” un Rīgas patversmē, un, iespējams, nākotnē arī citās iestādēs.

Notiks pasākums “Brokastis ar speciālistu”, kas veltīts sirds veselībai

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar SIA “OnPlate” aicina pieteikties  bezmaksas veselību veicinošam un izglītojošam pasākumam “Brokastis ar speciālistu”, kurā šoreiz piedalīsies kardiologs, dr.Nikolajs Sorokins.


Pasākums notiks 13.augustā, plkst. 10:00-12:30, SIA “OnPlate” Veselības telpā, Alauksta ielā 21, Rīgā.

Ņemot vērā, ka sirds un asinsvadu slimības nemainīgi ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē, kā arī vieni no biežākajiem to iemesliem ir ateroskleroze un/vai augsts asinsspiediens, vēl jo vairāk jāuzsver mūsu dzīvesveida un ikdienas paradumu milzīgā ietekme uz mūsu sirds veselību, tās stiprināšanu un saglabāšanu.

“Brokastis ar speciālistu” vadītājs dr. Nikolajs Sorokins pastāstīs un skaidros jautājumus gan par mūsu pašu spēkiem novēršamajiem riska faktoriem, t.sk. uztura un svara kontroles rekomendācijām, fizisko aktivitāšu nozīmi un ieteicamo daudzumu ikdienā, gan biežāk izplatītajām saslimšanām – tostarp aterosklerozi un sirds aritmiju, kā arī diagnostikas iespējām. Tāpat uzzināsiet par asinsspiediena, glikozes un holesterīna līmeņa kontroli asinīs, kā arī dažādas pazīmes un simptomus, kad sākotnēji nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta vai nekavējoties jāizsauc  ātrā medicīniskā palīdzība.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja kardiologam uzdot arī sev interesējošus jautājumus!

! Tā kā pasākuma dalībnieku skaits ir ierobežots, iepriekšēja pieteikšanās ir OBLIGĀTA, aizpildot zemāk esošo formu:

https://forms.gle/Sgn2uSHQHmRFatav7


Rīgas domes Labklājības departamenta piedāvātie pasākumi “Brokastis ar speciālistu” ir iespēja tikties ar veselības jomas speciālistu neformālā gaisotnē un uzzināt gan veselības veicināšanas aktualitātes ārstu stāstījumā, gan pašiem iesaistīties diskusijā un saņemt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, kā arī vienlaikus baudīt gardas un veselīgas brokastis.

Vēršam uzmanību, ka pasākuma norise var tikt fotografēta Rīgas domes Labklājības departamenta darba vajadzībām!

 

Rīgā atkal uzsāktas bezmaksas līnijdeju nodarbības senioriem!

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar biedrību “Veselībai un attīstībai” aicina apmeklēt līnijdeju nodarbības senioriem profesionālas dejas pasniedzējas vadībā.


Līnijdeju jeb LINE DANCE nodarbībās laipni gaidīsim ikvienu – gan tos, kuriem šajā deju veidā pieredze vēl nav bijusi, gan tos, kuriem līnijdeju soļi jau izmēģināti – šeit ikviens dejotājs varēs atrast savu vietu un attīstīt savas prasmes.

Deja vienmēr ir bijusi ne tikai sportiska nodarbošanās, bet arī emocionāls gandarījums, jo mūzikas pavadījums sniedz daudz pozitīvu emociju. Tāpat šis deju stils, kura horeogrāfijā raksturīga soļu atkārtošanās noteiktā secībā, palīdz ne vien attīstīt deju prasmes, bet arī veidot socializēšanos, interešu kopību un sniedz brīnišķīgu brīvā laika pavadīšanu, uzlabojot savu veselību un dzīvesprieku.

Ieskaties augusta grafikā un izvēlies sev ērtāko laiku un vietu:

Dejas senioriem_augusts_2023

Līnijdejās tiek izmantota dažādu stilu mūzika, kas mainās līdzi mūzikas modei, kā arī izmantoti deju elementi no tādiem deju stiliem kā swing, cha cha cha, rumba, valsis, tango, fokstrots, samba, džaivs un pat hip hops. Kādēļ izvēlēties līnijdejas un šādu aktīvu darbošanos dejā kopumā? Lūk, nelielai ierosmei:

• Līnijdejas ir piemērotas visiem, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un fiziskās sagatavotības;
• Dejojot iesaistās vislielākais muskuļu skaits salīdzinot ar citiem sporta veidiem;
• Dejošana veicina stājas atjaunošanos un uzlabošanos;
• Dejošana veicina lielisku orgānu apasiņošanu, ko nodrošina aktīvs muskuļu darbs;
• Deja nodrošina kārtīgu kardio treniņu, uzlabojot sirds un asinsvadu stāvokli;
• Deja paaugstina sirds pulsu, kas nodrošinu lielu kaloriju patēriņu, kas, savukārt, samazina lieko ķermeņa masu;
• Dejošana palīdz iepazīt mūzikas ritmu, kas uzlabo smadzeņu darbību un stabilizē nervu sistēmu, uzlabo miegu un atbrīvo no stresa;
• Ir zinātniski pierādīts, ka dejošana palēnina novecošanos un ir profilakse Alcheimera saslimšanai;
• Un visbeidzot – liela prieka un gandarījuma sajūta!


Nodarbības vadīs profesionāla līnijdeju pasniedzēja Sarmīte Galanska.
Vienas nodarbības ilgums – 1 stunda.

Pirms nodarbības obligāti jāpierakstās pie pasniedzējas, jo vietu skaits grupās ir ierobežots – 15 līdz 20 dalībnieki grupā (pierakstīšanās, zvanot Sarmītei Galanskai –  25991307).

Nodarbību vieta: Arodbiedrību klubs “Vecrīga”, Vaļņu iela 32, Rīga. 

Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv un Rīgas domes Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.

Drošība peldsezonā!

Ņemot vērā, ka aizvadītās brīvdienas aizēno ziņas par traģiskiem gadījumiem saistībā ar atpūtu pie ūdens, ikvienam jāatceras un jāievēro drošības nosacījumi peldoties!

Piemērota un droša peldvieta (vislabāk – kāda no oficiālajām peldvietām), līdzcilvēku un īpaši bērnu pieskatīšana, kā arī regulāra slāpju veldzēšana (ar bezalkoholiskiem dzērieniem) ir daži no ieteikumiem, kas būtiski samazinās slīkšanas risku peldsezonā.


Svarīgi zināt!!!

  • Noskaties SPKC* izstrādāto animācijas video “Esi ūdensdrošs” un 360 virtuālo video tūri par drošību pie un uz ūdens.
  • Piesardzīgiem jābūt pie visām ūdenstilpēm, bet īpaši – jūrā, kur paaugstinātu bīstamību rada spēcīgās zemūdens straumes.
  • Ja jūrā ir lieli viļņi un veidojas spēcīga zemūdens straume – tā cilvēku ievelk dziļumā un tālāk no krasta. Lai izkļūtu no straumes, centieties saglabāt mieru un peldiet paralēli krastam. NEPELDIET PRET STRAUMI! Kad straume kļuvusi vājāka, varat peldēt krasta virzienā.**
  • Nerīkojieties pārdroši, neleciet ūdenī nepārbaudītās vietās un necentieties pierādīt savas spējas aizpeldēt tālāk par citiem!
  • Izmantojot dažādus peldlīdzekļus, obligāti jāizmanto peldvestes!
  •  Apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet divkāršs darbs – diemžēl pieredze liecina, ka nelaime var notikt rekordīsā brīdī.
  • Pārrunājiet ar bērniem jautājumus, kas saistīti ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas gadījumos. Atcerieties, ka pieaugušie ir piemērs, kā rīcību un uzvedību pieņem arī bērni.
  • VUGD atgādina, ka gadījumos, ja redzat, ka cilvēks slīkst, nekavējoties izsauciet ugunsdzēsējus glābējus pa tālruni 112.
  • Rīgas oficiālajās peldvietās kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzrauga katru dienu no plkst.10.00 līdz 22.00.

Informācija par oficiālajām Rīgas peldvietām un ūdens temperatūru pieejama Rīgas peldvietas | Rīgas valstspilsētas pašvaldība (riga.lv)

Plašāka informācija un ieteikumi arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājas lapā:  | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (vugd.gov.lv)


*Slimību profilakses un kontroles centrs

** Informācijas avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Foto: www.freepik.com

Piesakies pasākumam “Brokastis ar speciālistu”

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar SIA “OnPlate” aicina pieteikties  bezmaksas veselību veicinošam un izglītojošam pasākumam “Brokastis ar speciālistu”, kurā šoreiz piedalīsies ginekoloģe dr. Karlīna Elksne.

Pasākums notiks 8.jūlijā plkst. 10:00-12:30, SIA “OnPlate” Veselības telpā, Alauksta ielā 21, Rīgā.

Pasākums “Brokastis ar speciālistu” šoreiz būs veltīts sarunai par sieviešu veselības tēmām – priekšnoteikumiem veselīgai grūtniecībai un grūtniecības norisei; kontracepcijas veidiem; ikdienas higiēnas pasākumiem; biežāk sastopamām ginekoloģiskajām saslimšanām un citiem jautājumiem, kas būs saistoši pasākuma dalībniecēm.

Continue reading