Pasaules dzirdes diena tiek atzīmēta, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par novēršamiem dzirdes traucējumiem vai dzirdes zudumu.
Skaļa mūzikas klausīšanās nelabvēlīgi ietekmē ausu veselību. Tā var izraisīt zvanīšanu vai trokšņus ausīs, kā arī dzirdes pasliktināšanos. Trokšņa izraisīta dzirdes pasliktināšanās ir novēršama, ievērojot drošas klausīšanās principus:
klausoties mūziku austiņās, ierīces skaļuma līmeni jāiestata uz ne vairāk kā 60 % no maksimālā iespējamā skaļuma. Austiņām jābūt kvalitatīvām un apkārtējo troksni slāpējošām;
regulāri jāatpūtina dzirdi, atrodoties klusumā, kā arī jāierobežo audio ierīču ikdienas lietošanas ilgumu;
trokšņainās vietās jālieto ausu aizsarglīdzekļi, piemēram, aizsargaustiņas vai ausu aizbāžņi. Jāmēģina atrasties pēc iespējas tālāk no trokšņa avota;
priekšroka dodama rotaļlietām ar regulējamu skaļumu. Skaļumu nepieciešams iestatīt zemākajā iespējamajā līmenī.
Ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem un citiem spiciem priekšmetiem. Tā var traumēt bungplēvīti, kā arī radīt auss iekaisumu. Pilnīgi pietiek, ja ausis iztīra ar pirkstu.
Ja radušās aizdomas par dzirdes pasliktināšanos, ausīs jūtamas sāpes, dzirdama zvanīšana vai trokšņi, jāvēršas pie ārsta – otolaringologa.
Pievēršot uzmanību Pasaules dzirdes dienai, SPKC speciālisti izstrādājuši arī infografiku “Rūpējies par savu dzirdi”, kurā apkopoti ieteikumi, kā saudzēt dzirdi.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments sadarbībā ar biedrību “Veselībai un attīstībai” aicina apmeklēt līnijdeju nodarbības senioriem profesionālu deju pasniedzēju vadībā.
Līnijdeju jeb LINE DANCE nodarbībās laipni gaidīsim ikvienu – gan tos, kuriem šajā deju veidā pieredze vēl nav bijusi, gan tos, kuriem līnijdeju soļi jau izmēģināti – šeit ikviens dejotājs varēs atrast savu vietu un attīstīt savas prasmes.
Deja vienmēr ir bijusi ne tikai sportiska nodarbošanās, bet arī emocionāls gandarījums, jo mūzikas pavadījums sniedz daudz pozitīvu emociju. Tāpat šis deju stils, kura horeogrāfijā raksturīga soļu atkārtošanās noteiktā secībā, palīdz ne vien attīstīt deju prasmes, bet arī veidot socializēšanos, interešu kopību un sniedz brīnišķīgu brīvā laika pavadīšanu, uzlabojot savu veselību un dzīvesprieku.
Nodarbības notiek klubā “Vecrīga”, Vaļņu ielā 32, Rīgā. Katras nodarbības ilgums ir viena stunda.
Pieteikšanās: pirms nodarbības aicinām pieteikties pie pasniedzējas, zvanot Sarmītei Galanskai – 25991307.
Ieskaties marta nodarbību grafikā un izvēlies sev ērtāko laiku un vietu:
Līdz ar pavasarīgāka laika iestāšanos un gaišākiem vakariem ir pienācis īstais brīdis doties veselīgās pastaigās pēc iespējas biežāk. Lai pastaigas padarītu aktīvākas un mudinātu to laikā izkustināt visu ķermeni, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments ir izstrādājis veselīgo pastaigu audiogidu.
Tajā iekļauti 20 vieglas un vidējas intensitātes vingrojumi, kas palīdzēs izkustināt ķermeni un sniegt veselībai vērtīgus ieguvumus – noņemt saspringumu, atbrīvot prātu, uzlabot un stiprināt elpošanu, sirdsdarbību, attīstīt kustību apzinātību un līdz ar to sajust spēku, enerģiju un justies labāk, jo pastaigas laikā tiek nodrošināts vispusīgs muskuļu darbs.
Lai klausītos audiogidu, mobilajā ierīcē nepieciešams lejupielādēt bezmaksas aplikāciju “izi.TRAVEL” un meklētājā ierakstīt “Veselīgo pastaigu audiogids”.
Audiogidā būs redzama Rīgas karte ar 20 lokācijas punktiem. Uzspiežot uz katra no tiem, varēs noklausīties gan vingrinājumus, gan aplūkot pievienotās fotogrāfijas, kas uzskatāmāk demonstrē veicamos vingrojumus. Katru vingrojumu var noklausīties un pildīt atkārtoti, bet jāatceras, ka svarīgākais ir vadīties pēc savas fiziskās sagatavotības un pašsajūtas.
Aplikācijā norādītas arī konkrētas lokācijas vietas – šajā audiogidā tās vairāk kalpo ierosmei un idejai, jo klausīties audiogidu iespējams jebkurā sev ērtā vietā un laikā. Pats svarīgākais ir šos vingrojumus pildīt secīgi, sākot no cipara “1”, jo pirmais vingrojums veltīts stājas apzinātībai un iesildīšanās, lai sagatavotos plānotajai aktivitātei un iesildītu muskuļus. Tiem jāpaliek siltākiem, elastīgākiem, uzlabojot gan asins cirkulāciju, gan pasargātu sevi no traumu riska, piemēram, saišu sastiepuma.
Kopējais pastaigas ilgums būs nedaudz garāks par vienu stundu – tas būs atkarīgs no katra individuālā vingrojuma izpildes laika un ieklausīšanās savā ķermenī. Ja pastaigas laikā nevēlies veikt aktīvākus vingrojumus, iespējams noklausīties arī audiogida sākuma stāstījumu par veselīgu stāju, ko vērts ievērot ik dienu, nevis tikai dodoties pastaigā noteiktā maršrutā.
Viss, kas būs nepieciešams dodoties pastaigā, ir ērti apavi, laikapstākļiem piemērots apģērbs, kas neierobežo kustības, kā arī ūdens. Visērtākais maršruts pastaigai būs kāda klusāka iela bez intensīvas satiksmes. Vislabāk – parks vai pastaigu taka. Tas ir svarīgi, jo audiogida klausīšanās austiņās var novērst uzmanību no apkārtējās vides, un mierīgāka vieta ļaus vairāk koncentrēties sev un pildāmajiem vingrojumiem.
Ja audiogidu vēlies noklausīties tāpat, neielādējot aplikāciju, to iespējams atvērt arī, izmantojot kādu no interneta pārlūkprogrammām un vietnes www.izi.travel.commeklētājlodziņā ierakstot nosaukumu “Veselīgo pastaigu audiogids”.
Aicinām iepazīties un izmēģināt receptes no gatavošanas meistarklases “Pilngraudu produkti garšīgā un sabalansētā maltītē”, ko Rīgas domes Labklājības departaments organizē sadarbībā ar SIA “OnPlate”.
pannā sakarsē olīveļļu. Apcep sīpolu, ķiploku un seleriju kopā ar sāli uz vidējas uguns 5 minūtes;
pievieno zirņus, apcep 2 minūtes;
pielej buljonu. Zirņus sautē 10 minūtes;
pievieno saldo kartupeli un kumīnu. Visu sautē vēl 10 minūtes;
pievieno kokospienu. Visu sautē vēl 5 minūtes;
pagaršo vai zirņi un kartupelis ir gatavs un, vai nepieciešams vēl pievienot sāli. Ja nepieciešams, pasautē vēl 5 minūtes;
katrai porcijai var pievienot rīvētu Parmas sieru.
SALDIE SKLANDRAUŠI
Sastāvdaļas:
Mīklai
pilngraudu milti, 250 g;
ola, ½ gab.;
ūdens, 50 ml;
mīksts sviests, 1 ēdamk.;
cukurs, 1 ēdamk.;
šķipsniņa sāls.
Biezpiena masai
vājpiena biezpiens, 100 g;
ola, ½ gab.;
grieķu jogurts, 2 ēdamk.;
medus, 1 ēdamk.
Burkānu masai
burkāns, 1 liels;
ola, 1 gab.;
grieķu jogurts, 1 ēdamk.;
kanēlis.
Pagatavošana:
Mīkla: olu sakuļ, sadala uz pusēm, pusi noliek malā. Otrai pusei pievieno cukuru, sāli, ūdeni un izmaisa. Pievieno miltus, sviestu, ar rokām veido mīklu. Tai jāveidojas stingrai, uz mirkli var ietīt pārtikas plēvē un ielikt ledusskapī atdzesēties.
Burkānu masa: burkānu izvāra, atdzesē, sablendē ar olu un grieķu jogurtu, pievieno kanēli un samaisa.
Biezpiena masa: visas sastāvdaļas sablendē kopā.
Mīklu izrullē, aptuveni 3 mm plānu, ar glāzi izspiež aplīšus. Veido maliņas. Kārto uz plātnes, kur izklāts cepamais papīrs. Ar karoti liek biezpiena masu un pa virsu burkāna masu, pārkaisa ar kanēli. Cep 200 grādos 20 – 25 minūtes. Kad gatavi, atdzesē un ēd.
Vai zini atbildi uz šo mīklu “Abi gali balti, vidus zaļš”?
Dažādām mīklu minēšanas tradīcijām ir sena izcelsme un lielākoties šīs radošās nodarbes norise saistāma ar vakarēšanu ģimenes, saimes vai kaimiņu lokā. Tradicionāli ar mīklu minēšanu ļaudis nodarbojās vēlā rudenī un ziemas pirmajā pusē (sākot no Mārtiņiem). Laikam ritot, šī tradicionālā mutvārdu folkloras forma kļuvusi daudzpusīgāka – attīstoties arī joku jautājumu mīklām, burtu un zilbju mīklām, šarādēm un attēlu mīklām. Radošā un tēlainā mīklu minēšana kļuvusi arī īstenu prāta asināšanas uzdevumu, un mūsdienās mīklu daudzveidīgums no lappušu pāršķirstīšanas dažādos tematiskajos žurnālos un avīzēs iet roku rokā ar “prāta mežģiem” arī digitālajā vidē.
Tuvojoties gadu mijai, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments novēl nerimstošu zinātkāri, radošas aktivitātes un, protams, veselību! Tādēļ aicinām ielūkoties zemāk redzamajā saitē, lai atvērtu nākamā 2024.gada gada Veselības kalendāru un minētu krustvārdu mīklas* par dažādām veselības tēmām – sirds veselību, veselīgu uzturu, psihoemocionālo veselību, fiziskajām aktivitātēm un citām tēmām. Lai veicas!
Tiešsaistes video lekcijā (sk. zemāk) Rīgas valstspilsētas medicīnas iestāžu SIA “Rīgas 2. slimnīca” un SIA “Rīgas veselības centrs” (RVC) ārsti sniedz rekomendācijas un dalās piemēros, atsvaidzinot un papildinot zināšanas par izvairīšanos no traumatisma un rūpēm par augšējo elpceļu veselību, lai ar drošu soli izbaudītu ziemas aktivitātes.
Kritiena risks ziemā
Gada slidenākajā periodā ir jo īpaši svarīgi pievērst uzmanību drošas pārvietošanās principiem un ar mēru izbaudīt dažādas āra aktivitātes. Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr.Rihards Sīpols savā prezentācijā “Kritiena risks ziemā” iepazīstina ar tipiskākajām ziemas traumām un piesardzības pasākumiem, minot praktiskus piemērus un jo īpaši uzsverot, ka jāvelk piemēroti apavi (ar rievotu, neslīdošu gumijas zoli vai uzliekot speciālas radzes) un nepieciešamības gadījumā, jo īpaši senioriem, ir ieteicams lietot tehniskos palīglīdzekļus. Drošības garants – iešana lēnāk un ar mazākiem soļiem, izvēloties iespējami drošāku maršrutu. Ja ir ļoti slidens segums, ieteicams pārvietoties pingvīna gaitā, t.i., maziem soļiem.
Traumatoloģijā un ortopēdijā specializētās slimnīcas ārsts atgādināja, ka “pareizi” krītot, lai negūtu savainojumus, ir ātri jāreaģē un jāsagrupē ķermenis. Savukārt, ja pēc kritiena ir gūts sasitums, sastiepums, mežģījums, lūzums, visu traumu gadījumā pirmā neatliekamā medicīniskā palīdzība sniedzama atbilstoši RICE(angļu: R – rest, I – ice, C – compress, E – elevate) principam, traumēto roku vai kāju novietojot atslodzes režīmā, lietojot aukstuma kompresi, imobilizējot, piem., ar elastīgo saiti, un paceļot skarto ekstremitāti uz augšu. Rīgas 2. slimnīcas komanda palīdzēs risināt neplānotās dzīves situācijas, kas saistītas ar traumām un ierobežotu mobilitāti.
Augšējo elpceļu iekaisumi ziemas periodā
RVC filiāles “Ķengarags” otorinolaringologs (LOR) dr.Oļegs Sokolovs-Karijs savā prezentācijā “Augšējo elpceļu iekaisumi ziemas periodā” izklāsta sezonai raksturīgāko augšējo elpceļu iekaisumu (deguna dobumā – iesnas, rīklē – tonsillīts, faringīts) gaitu, kā arī dalās ar efektīvākajiem līdzekļiem cīņā pret saslimšanām, uzskaitot priekšrocības, lietojot aerosolus, pilienus, sīrupus, tabletes u.c. līdzekļus atkarībā no situācijas.
Akūta rinosinusīta jeb iesnu ārstēšanai otorinolaringologs rekomendē vienmēr dot priekšroku aerosoliem, nevis pilieniem, un pēc 5 dienu lietošanas asinsvadus sašaurinošus līdzekļus atcelt vai nomainīt pret deguna hormonāliem līdzekļiem.
LOR jo īpaši uzsvēra, ka, sirgstot ar rīkles iekaisumu, to nekādā gadījumā nevajag skalot ar sāli, jodu, sodu, citronu vai medu jebkādā kombinācijā. Rīkle ir jāskalo ar speciāli tam paredzētiem līdzekļiem, kas satur medikamentus.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka atveseļošanos paātrina selēna uzņemšana, kā arī ir svarīgi uzņemt D vitamīnu, jo tā trūkums pasliktina imunitāti. D vitamīnam ir nozīmīga loma arī kaulu un locītavu veselības nodrošināšanai.
Rīgas 2. slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde Daugavas kreisajā krastā, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu gadījumos un plānveida ortopēdisko ārstēšanu dažādām kaulu un locītavu slimībām.
Par RVC
SIA “Rīgas veselības centrs” darbojas sešās filiālēs – Ziepniekkalnā, Imantā, Iļģuciemā, Ķengaragā, Torņakalnā, Bolderājā un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus vairumam Pārdaugavas un daļai Ķengaraga iedzīvotāju iespējami tuvu viņu dzīves vietai.
Pasaules ergoterapijas dienā speciālisti mudina pievērst uzmanību savām ikdienas aktivitātēm.
“Mēs katrs pats esam atbildīgs par savu veselību, tāpēc aicinu pievērst uzmanību tam, kā tiek veiktas ikdienas aktivitātes,” tā Pasaules ergoterapijas dienā, 27. oktobrī, mudina sertificēta Rīgas 2. slimnīcas ergoterapeite Terēze Meire.
Ergoterapija ir veselības aprūpes profesija, kas pamatojas uz zināšanām par mērķtiecīgām nodarbēm un kuras galvenais uzdevums ir veicināt indivīda dalību ikdienas dzīves nodarbēs, veselību un labklājību visos dzīves aspektos. Ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
Kā jau ierasts, arī šogad ergoterapeiti dalās ar #1padomuveselībai.Rīgas 2. slimnīcas speciālisti rūpējas par pacientu kaulu un locītavu veselību, tāpēc ergoterapeitesTerēzes Meires šā gada ieteikums veselībai balstīts tieši uz šiem aspektiem: “Veicot ikdienas aktivitātes, ņemiet vērā locītavu aizsardzības principus”
Respektējiet sāpes
Sabalansējiet veicamo aktivitāti ar atpūtas pauzēm
Vingrojiet, lai saglabātu un uzlabotu muskuļu spēku un kustību apjomu locītavās
Izvairieties no deformāciju pastiprinošiem stāvokļiem
Samaziniet pārāk lielu piepūli un spēka izmantošanu
Izmantojiet lielākas un spēcīgākas locītavas
Izvairieties no ilgstoši statiskām pozām
Izvairieties no pārāk cieša satvēriena
Neatkarīgi no tā, vai pacients dzīvo mājā vai dzīvoklī, lai mājvietā justos droši, tā ir jāpielāgo. Tas var ietvert spilgtāka apgaismojuma uzstādīšanu, mēbeļu pārvietošanu u.c. Ergoterapeite aicina novērtēt mājas vides drošību, aizpildot anketu:
Uz ergoterapeita konsultāciju var pieteikties, zvanot uz Rehabilitācijas nodaļas tālruni: 67 607 263 (darba dienās plkst. 8:00 – 16:00).
Pasaules artrīta diena ik gadu tiek atzīmēta 12. oktobrī. Šajā dienā sabiedrības ievērība tiek vērsta locītavu iekaisumam jeb artrītam un tā profilaksei. Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienā rūpējas par iedzīvotāju kaulu un locītavu veselību un skaidro, kā izvairīties no diagnozes “artrīts” vai arī stabilizēt tā radītās sekas.
Artrīts ir bieži izplatīta hroniska, deģeneratīva locītavu iekaisuma slimība, kas ietekmē locītavu audus ap locītavu un citus saistaudus. Ir zināmi vairāk nekā 100 artrīta paveidu, bet populācijā visizplatītākais ir osteoartrīts un reimatoīdais artrīts. Par artrītu var liecināt šādas sūdzības, ja tās ilgst vizmaz divas nedēļas: locītavu sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi un locītavu pietūkums. Ja ir laikus noteikts locītavu iekaisuma veids, ārstēšanu var uzsākt agrīnāk, tādējādi maksimāli mazinot locītavu bojājumu.
“Dzīvība ir kustībā, tādēļ Pasaules artrīta dienā jo īpaši padomāsim par savu locītavu veselību. Šī izplatītā slimība ierobežo kustības, arī rada invaliditāti, un tāpēc nelabvēlīgi ietekmē dzīves kvalitāti. Pirms cīnāmies ar sekām, mēs katrs varam piedomāt par savas ikdienas paradumiem un likt pamatus veselīgākām vecumdienām,” uzsver dr. J. Kovaļevskis.
Cēloņi un riska faktori
Osteoartrīta attīstību var ietekmēt un veicināt dažādi faktori:
jau esošas locītavu slimības, piem., reimatoīdais artrīts vai podagra;
specifiskas vielmaiņas slimības, piem., diabēts;
aptaukošanās – īpaši gūžas un ceļa osteoartrīta gadījumā – kam raksturīgi vielmaiņas traucējumi, iekaisums un pārmērīga slodze uz locītavām;
ģenētika;
sociāldemogrāfiskie faktori (vecums, dzimums).
Ārstēšana
Traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienas praksē saskaras ar artrīta radītajām sekām: “Aicinu ikvienu rūpēties par savu kaulu un locītavu veselību jau no mazotnes – regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, lietot veselīgu uzturu. Mēs kā ārsti palīdzam atvieglot kustības, sniedzam iespēju turpināt savas ierastās aktivitātes, taču ir svarīgi, ka pacienti pēc iespējas vairāk realizē profilaktiskos pasākumus un jau pirmo sūdzību gadījumā vēršas pie ģimenes ārsta. Ar motivāciju un kopīgiem spēkiem ikvienam izdosies saglabāt kustību prieku.”
Lai saglabātu veselību un novērstu artrīta risku, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, regulāri kustēties, uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un, ja nepieciešams, saņemt ārsta aprūpi un ārstēšanu.
Savlaicīga diagnostika un ārstēšanas plāna ievērošana ir labākais veids, kā palēnināt slimību un optimizēt balsta sistēmas funkcijas.
Rehabilitācija ar individuāli izstrādātu vingrinājumu programmu var stiprināt skartos muskuļus un palīdzēt atgūt mobilitāti. Citas terapeitiskās pieejas var palīdzēt locītavai pareizi kustēties un ļaut cilvēkiem turpināt ikdienas aktivitātes.
Ir svarīgi saglabāt veselīgu ķermeņa svaru.
Locītavu nomaiņas jeb endoprotezēšanas operācija var samazināt sāpes, atjaunot kustību amplitūdu un uzlabot dzīves kvalitāti lielākajai daļai cilvēku ar smagi skartām locītavām. Šīs operācijas visbiežāk veic gūžas un ceļa locītavai.
FAKTI
Pasaules veselības organizācija norāda, ka 2019. gadā 1,71 miljards cilvēku visā pasaulē cieš no muskulo-skeletālās sistēmas slimībām.
Muskulo-skeletālo slimību izplatība palielinās līdz ar vecumu. Ar osteoartrītu sirgst 528 miljoni cilvēku visā pasaulē, bet no reimatoīdā artrīta cieš 18 miljoni cilvēku. Attiecīgi 19 miljoniem personu osteoartrīta gadījumā un 2,4 miljoniem cilvēkiem reimatoīdā artrīta radītas invaliditātes dēļ ir zaudēti veselīgas dzīves gadi.
Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas datiem 2019. gadā ap 528 miljoniem cilvēkiem visā pasaulē bija diagnosticēts osteoartrīts; salīdzinot ar 1990. gadu, slimības izplatība pieaugusi par 113 %.
Apmēram 73 % osteoartrīta pacientu ir vecāki par 55 gadiem, un 60 % no sirgstošajiem ir sievietes.
Visbiežāk, t.i., 365 miljoniem pacientu, skarta ir ceļgala locītava. Nākamais izplatītākais osteoartrīts ir gūžas un plaukstas locītavai.
344 miljoniem osteoartrīta slimnieku ir vidējas vai smagas pakāpes stāvoklis, ko var uzlabot ar rehabilitācijas palīdzību.
Informāciju sagatavoja: Rīgas 2. slimnīcas speciālisti
Rīgā 2023. gada oktobrī un decembrī sākās projekta “Mentality”* programmas “Komandas pārdomas”** ieviešana Rīgas sociālās aprūpes centrā (turpmāk tekstā RSAC) “Mežciems”.
Aizvadītas pimās divas pilotapmācības iestādes speciālistiem. Pirmā grupas tikšanās norisinājās 05.10.2023., kurā piedalījās 19 dalībnieki, savukārt otrā jeb atkārtotā tikšanās norisinājās 07.12.2023.
* Programma “Komandas pārdomas” RSAC “Mežciems” un citās iestādēs Rīgā ieviesta projekta “Mentality” ietvaros, kura galvenais mērķis ir izplatīt daudzsološu praksi psihiskās veselības aprūpē, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, veselības aprūpes un citiem aprūpes darbiniekiem, cilvēkiem ar jau esošām garīgās veselības problēmām un psihosociāliem traucējumiem, migrantiem un pakalpojumu sniedzējiem.
** Programma “Komandas pārdomas” ir paredzēta, lai veicinātu aprūpes speciālistu psihoemocionālo veselību paaugstinātas slodzes un augsta stresa apstākļos. Pieejas pamatā ir ideja, ka veselības aprūpes speciālisti profesionāla speciālista klātbūtnē, zināmā vidē, kopā ar kolēģiem, kuri piedzīvojuši vienādus izaicinājumus, apmainās ar pieredzi un kļūst par padomdevējiem, kā pārvaldīt stresu un palīdzēt viens otram noturēties sarežģītās situācijās. Programmas autori ir speciālisti no Nīderlandes, kas programmu izstrādāja, lai uzlabotu medicīnas un aprūpes iestāžu darbinieku psihoemocionālo veselību un stresa noturību COVID-19 pandēmijas apstākļos. Programmas autori ir apmācījuši speciālistus, kas veica programmas ieviešanu Rīgā.
