Apzināta un lietderīga medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana

Veselīgs, sabalansēts un daudzveidīgs uzturs ir labākais veids, kā iegūt organismam nepieciešamās uzturvielas. Ja cilvēks nespēj uzņemt ar uzturu visus vitamīnus un minerālvielas, tad var apsvērt uztura bagātinātāju iekļaušanu ēdienkartē. Jāatceras, ka uztura bagātinātāju neatbilstoša lietošana var kaitēt veselībai. Pirms uztura bagātinātāju, kā arī medikamentu lietošanas uzsākšanas ir nepieciešams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Veselības aprūpes speciālisti palīdzēs izvērtēt medikamentu vai uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību, izskaidros par atšķirībām starp uztura bagātinātājiem un medikamentiem, to ietekmi uz cilvēka veselību un pareizu lietošanu.

  • Kāda ir atšķirība starp uztura bagātinātājiem un zālēm (medikamentiem)?

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parasta uztura papildināšanai koncentrētu uzturvielu veidā (vitamīni vai minerālvielas) vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiskā ietekme. Turpretī zāles ir jebkura viela vai vielu salikums, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi. Zāles var izmantot cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai arī lai noteiktu medicīnisko diagnozi. Uztura bagātinātāji nav zāles, līdz ar to tie nav paredzēti slimību ārstēšanai un profilaksei.

  • Kāda ir pareiza uztura bagātinātāju/zāļu deva un lietošanas veids?

Uztura bagātinātāju un zāļu deva tiek noteikta individuāli atbilstoši katra cilvēka veselības stāvoklim un  vecumam. Lai uztura bagātinātāju lietošana vai arī medikamentozā terapija būtu efektīva, pacientam ir jābūt līdzestīgam – zāles un uztura bagātinātāji jālieto atbilstoši ārsta vai farmaceita norādījumiem. Līdzestības trūkuma dēļ  netiek sasniegts vēlamais efekts. Lietojot uztura bagātinātājus, jāpatur prātā, ka bieži vien dažāda nosaukuma produkti satur vienas un tās pašas vielas, līdz ar to cilvēks var ļoti viegli pārsniegt kāda vitamīna vai minerālvielas ieteicamo diennakts devu, tādējādi paaugstinot blakusparādību risku.

Savukārt, pēc ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (Food and Drug Administration, FDA) datiem, 16 % no kļūdām, kas ir saistītas ar neatbilstošu medikamentu lietošanu, rodas nepareiza ievadīšanas veida dēļ, piemēram, zemmēles tablešu vai injicējamā šķīduma norīšana. Pirms zāļu vai uztura bagātinātāju lietošanas ir obligāti jāizlasa lietošanas instrukcija. Uzmanība jāpievērš laikam, kad zāles jālieto – no rīta, vakarā, pusdienlaikā, pirms vai pēc ēšanas. Zāļu lietošana pirms ēšanas nozīmē, ka zāles jālieto vismaz 30 minūtes pirms maltītes. Savukārt lietot zāles pēc ēšanas nozīmē, ka zāles jālieto 30 minūtes pēc maltītes.

  • Vai uztura bagātinātāji/zāles var mijiedarboties ar citiem preparātiem?

Medikamentu sastāvā esošās vielas var mijiedarboties gan ar uztura bagātinātāju komponentiem, gan arī ar pārtikas produktiem.  Polifarmācijas pacienti jeb cilvēki, kuri lieto vairākus medikamentus, ir īpaši pakļauti mijiedarbību riskam. Konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, vienmēr ir jāizstāsta, kādas zāles vai uztura bagātinātājus lietojat, lai mazinātu iespējamo mijiedarbību un blakusparādību risku.

  • Kā noteiktu produktu/dzērienu lietošana var ietekmēt uztura bagātinātāju/zāļu iedarbību?

Būtiski ir ievērot arī lietošanas instrukcijā sniegtos norādījumus par noteiktu dzērienu (piemēram, piens, alkohols, greipfrūta sula) un ēdienu (piemēram, taukvielām bagāts ēdiens) lietošanu uztura bagātinātāju un zāļu terapijas laikā, jo to iedarbība var mainīties. Piemēram, kalcijs būtiski samazina dzelzs uzsūkšanos, tāpēc ar kalciju bagāts uzturs vai kalciju saturoši uztura bagātinātāji jālieto atsevišķi no dzelzs preparātiem (ar 2 – 4 stundu intervālu). Savukārt C vitamīna lietošana kopā ar dzelzi spēj uzlabot tā biopieejamību.

Daudzu medikamentu iedarbību var ietekmēt alkohols. Dažreiz zāļu efekts var ievērojami pastiprināties, citreiz – samazināties, jo alkohols var kavēt medikamentu uzsūkšanos vai to izvadīšanos no organisma, kā arī mainīt to iedarbību. Piemēram, pirms gulētiešanas iedzertas miega tabletes efekts var tikt novērots vēl nākamajā dienā.

  • Kā uztura bagātinātāju/zāļu lietošana var ietekmēt transportlīdzekļa vadīšanu?

Lietojot konkrētas zāles, ir jāpievērš uzmanība arī tam, kā šo medikamentu lietošana var ietekmēt transportlīdzekļa vadīšanu. Piemēram, zāles ar nomierinošu efektu var samazināt reakcijas ātrumu, veicināt miegu un citādi ietekmēt ceļu satiksmes drošumu.

  • Vai var pārtraukt zāļu lietošanu?

Pēkšņa noteiktu zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt blakusparādības vai pasliktināt veselības stāvokli, tāpēc pirms jebkādu izmaiņu veikšanas ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

  • Kādas ir uztura bagātinātāju/zāļu biežāk sastopamās blakusparādības? Vai var būt sastopamas nopietnas blakusparādības vai alerģiskās reakcijas? Ko darīt, ja blakusparādības ir novērotas?

 Noteiktu medikamentu lietošana var būt kontrindicēta cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret kādu no medikamenta sastāvā esošajām vielām – gan aktīvajām vielām, gan palīgvielām. Iespējamo alerģisko reakciju spektrs ir liels – sākot ar ādas reakcijām un līdz pat anafilaktiskajam šokam. No alerģiskās reakcijas atkārtotas rašanās var izvairīties, nelietojot šo reakciju izraisošo vielu. Cilvēkiem, kuri alerģiski reaģē pret noteiktām zālēm vai to palīgvielām, jāizveido alerģijas pase, un tā vienmēr jāņem līdzi, ejot pie ārsta.

Ja cilvēkam rodas kādas blakusparādības, lietojot zāles vai uztura bagātinātājus, tad par to vienmēr ir jāinformē ārsts vai farmaceits.

  • Kā pareizi uzglabāt uztura bagātinātājus/zāles?

Lai uztura bagātinātāji un zāles būtu drošas un saglabātu savu iedarbību, tās ir pareizi jāuzglabā. Ir jāpievērš uzmanība iegādāto zāļu uzglabāšanas nosacījumiem. Piemēram, atbilstoši ražotāja norādījumiem zāles ir jāglabā aukstā vietā, vēsā vietā vai istabas temperatūrā. Nepareiza zāļu uzglabāšana var mazināt to efektivitāti.

Raksta autore: farmaceite Viktorija Joņina.

Raksts tapis, sadarbojoties Rīgas domes Labklājības departamentam un SIA "OnPlate".

Izstrādāta mācību filma pusaudžiem par narkotiskajām vielām un to radītajām sekām

Veselības ministrija kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi mācību filmu pusaudžiem par narkotiskajām vielām un to radītajām sekām. Filma skaidro atkarību raisošo vielu būtību un to, kā palīdzēt pateikt “nē” narkotikām. 

Mācību filma radīta, lai sekmētu pusaudža kritisko domāšanu un problēmsituāciju risināšanu dažādās pusaudzim atpazīstamās dzīves situācijās un rosinātu pieņemt savai veselībai un drošībai labvēlīgus lēmumus. Mācību filmu veido divas epizodes. Pirmajā epizodē “Vielas un atkarības” narkoloģe Inga Landsmane sniedz skaidrojumus par populārāko narkotisko vielu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, psihisko stāvokli, uzvedību, atkarību veidošanās mehānismiem un lietošanas sekām. Otrajā epizodē “Kā palīdzēt pateikt “nē” narkotikām” psihoterapeits Artūrs Miksons analizē atkarību mehānismu, to, ko cilvēki meklē narkotikās un sniedz padomus, kā jaunietim pateikt “nē” narkotisko vielu lietošanai, nekļūstot apsmietam un atraidītam. Filma sniedz informāciju arī par to, kur meklēt palīdzību un atbalstu atkarību jautājumos.

Lai arī mācību filmas primārā mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem, tomēr tā ir arī kā atbalsta materiāls vecākiem un pedagogiem darbā ar pusaudžiem. Katras epizodes beigās iekļauti diskusiju veicinoši jautājumi. Pārrunājot tos, pusaudži var modelēt situācijas, kurās, pamatojoties uz filmas saturu, tiek piedāvāts iedomāties sevi kādā filmas epizodē, iejusties dažādās situācijās, tādējādi veicinot empātiju un ļaujot detalizētāk veidot izpratni par filmā iesaistīto varoņu rīcības motīviem, prognozēt rīcības sekas. Tas palīdz pārdomāt savu uzvedību un attieksmi un, padziļinoties izpratnei, sekmē attieksmes un uzvedības maiņu. Savukārt pedagogiem pieejams metodiskais materiāls, kas ietver situācijas aprakstu, filmas satura izklāstu un ieteikumus, kā strādāt ar filmu.

Filmai ir pievienoti subtitri un izstrādāta arī filmas versija ar surdotulkojumu. Filma tapusi Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros. 

 

Filma ar surdotulkojumu pieejama šeit: https://ej.uz/sbyi

Materiāls mācību filmai pieejams šeit: https://ej.uz/kmyj

 

Foto: Veselības ministrija

Biežākās acs traumas. Zilās gaismas filtri un to efektivitāte.

Bieži neaizdomājamies par acs ievainojumiem, darot ikdienas darbus, bet, tā kā lielākā daļa no šādiem savainojumiem notiek mājās un no tiem iespējams izvairīties, ieteicams pievērst uzmanību rūpēm par acu drošību. Biežākās acs traumas rada kāds svešķermenis radzenē vai zem plakstiņa. Tas var izraisīt radzenes nobrāzumu, acs gļotādas iekaisumu. Diemžēl tikai aptuveni trīs no desmit cilvēkiem lieto acu aizsardzības līdzekļus, kad tie būtu vajadzīgi. Vairums acs traumu ir viegli novēršamas, tāpēc svarīgi ievērot drošības pamatprincipus gan saulainās dienās, lai aizsargātu acis no ultravioletajiem stariem, gan sadzīviskās situācijas, lai novērstu nepatīkamus atgadījumus:

  1. darbojoties darbnīcā vai garāžā jālieto aizsargbrilles, lai pasargātu acis no putekļiem, lidojošām atlūzām, dzirkstelēm, izgarojumiem. Elektroinstrumentu lietošanas laikā acīs var negaidīti ielidot koka skaidas u.c. un izraisīt ievainojumu;
  2. darbojoties pagalmā vai dārzā svarīgi vilkt aizsargbrilles, kad lieto zāles pļāvēju, trimmeri vai tamlīdzīgas ierīces, jo mazi akmentiņi, smiltis, gruži u.tml. svešķermeņi var negaidīti strauji lidot gaisā un nonākt acīs;
  3. sportojot īpaši svarīgi lietot katram sporta veidam nepieciešamo aizsargekipējumu, ķiveri, brilles, lai mazinātu iespēju gūt traumu no bumbas, sitiena vai kritiena rezultātā;
  4. uzmanīgi jālieto sadzīves ķīmija, acs ķīmisku apdegumu var iegūt, piemēram, iešļakstot tīrīšanas līdzekli acīs vai paberzējot acis ar rokām, mājas tīrīšanas laikā. Svarīgi tīrīšanas laikā lietot gumijas cimdus, vēdināt telpas un uzmanīgi apieties ar izsmidzināmiem līdzekļiem, lai tie nejauši netiktu iepūsti acīs;
  1. jālieto saulesbrilles vai sporta brilles ar ultravioleto (UV) staru aizsardzību. Saules UV stari palielina kataraktas un mākulas deģenerācijas attīstības risku, tāpēc ir svarīgi izvēlēties brilles, kas aizsargā gan no UVA, gan no UVB stariem.

Bet no kā īsti aizsargā brilles ar zilās gaismas filtriem?

Mūsdienās ikdienā gandrīz nav iespējams izvairīties no ilgas laika pavadīšanas pie ekrāniem. Īpaši to izjutām pandēmijas laikā attālināto mācību un darba dēļ – telefons, dators, planšetdatori u.c. ekrānierīces ir nepārtraukti līdzās un tos lietojam pat astoņas un vairāk stundas dienā.

Zilā gaisma ir sastopama dabīgi saules staros un arī mākslīgajā apgaismojumā – spuldzēs, LED lampās, datora ekrānos, telefonos u.c. ierīcēs ar ekrāniem. Pēdējos gados brilles ar zilās gaismas filtriem bieži tiek ieteiktas, lai mazinātu acu nogurumu un iespējamu tīklenes bojājumu, kas varētu rasties zilās gaismas ietekmē pēc ilga laika. Tomēr pētījumi rāda, ka daudzus ekrānierīču izraisītos nevēlamos simptomus brilles ar zilās gaismas filtriem nespēj novērst. Jutīgums pret gaismu, galvassāpes, pasliktināta redze, miglaina redze, muguras un kakla sāpes un līdzīgi simptomi var būt saistīti ar nepareizu datora ekrāna novietojumu, atspīdumu no ekrāna, ilgu vēršanos ekrānā bez pārtraukuma, samazinātu mirkšķināšanas biežumu un, līdz ar to, acs sausumu. Lai uzlabotu šos simptomus, vēlams pievērst uzmanību sēdēšanas pozai, ik pa laikam piecelties no sēdus pozīcijas un ik pēc 20 minūtēm vismaz 20 sekundes novērsties no ekrāna un palūkoties tālumā. Tāpat acs sausuma sajūtai var palīdzēt acs pilieni, tomēr ieteicams konsultēties ar speciālistu, jo, iespējams, ekrāni nav šīs sajūtas cēlonis. Speciālists varēs arī ieteikt piemērotākos acu pilienus, ja tie būs nepieciešami.

Zilā gaisma var iztraucēt dienas – nakts ritmu jeb cirkadiāno režīmu, kas organismam signalizē, kad ir laiks doties gulēt un kad pamosties. Ja vakaros bieži pavadiet laiku pie datora vai telefona ekrāna, iespējams, vērts izmēģināt brilles ar zilās gaismas filtriem normāla dienas – nakts režīma uzturēšanai. Tomēr jāatzīmē, ka pētījumi par briļļu ar zilās gaismas filtriem ietekmi uz miega ilgumu un kvalitāti ir neviennozīmīgi, tāpēc visdrošāk labākam miegam ieteicams atturēties no ekrānierīču lietošanas vismaz divas stundas pirms miega.

Raksta autore: Dace Markevica, oftalmologs. 

Raksts tapis, Rīgas domes Labklājības departamentam sadarbojoties ar SIA "OnPlate"

Veselīgs uzturs senioriem

Veselīgam un sabalansētam uzturam ir svarīga loma jebkurā vecumā, tomēr senioru vecumā dažādi faktori, piemēram, fizioloģiskas pārmaiņas, medikamentu lietošana, funkcionālo spēju samazināšanās vai emocionālais stāvoklis var ietekmēt dažādus ikdienas paradumus. Protams,- arī ēšanas. Tādēļ ir svarīgi uzņemt organismam nepieciešamās galvenās uzturvielas – ogļhidrātus, šķiedrvielas, vitamīnus, olbaltumvielas un labos taukus.  Vizualizējot, šīs ir galvenās uzturvielas, kas tiek norādītas arī uztura piramīdās – jo tuvāk piramīdas apakšai pārtikas produkti attēloti, jo lielāku daļu ikdienas uzturā tos vajadzētu iekļaut.

Continue reading

Traumu profilakse ziemā un speciālistu ieteikumi kritienu gadījumā

Kā pareizi nokrist

Svarīgi aizsargāt galvu – krītot uz aizmuguri, galva jāliec uz priekšu, zodu pievelkot klāt krūškurvim; savukārt krītot uz priekšu, jāmēģina galvu pagriezt uz sāniem. Kritiena brīdī jāatlaiž visi priekšmeti, kas tiek nesti rokās. Krītot jāmēģina abas rokas vilkt sev klāt, jo, piezemējoties uz taisnām rokām, var salauzt gan plaukstas, gan apakšdelma kaulus.

Sasprindzinājums kritiena laikā var palielināt izredzes gūt traumu. Spriedze ķermenī neļauj absorbēt spēku no kritiena. Var mēģināt kritiena laikā izelpot, lai palīdzētu savam ķermenim atslābt.

Ko darīt, ja kritiens ir noticis

Nevajag censties uzreiz piecelties kājās, tas pasargā no iespējamiem papildu bojājumiem. Labāk ieturēt pauzi, nomierināties un saprast, kas ir noticis un kā jūtas ķermenis.

Pēc apzināšanās, kas ir noticis, un traumas seku novērtējuma var mēģināt piecelties kājās. No sākuma ieteicams pagriezties uz sāniem, pievilkt ceļgalus un, pagriežoties ar roku palīdzību un atspiežoties uz kājām, celties augšā.

Lai pieceltos, jāpalūdz citu cilvēku palīdzība.

Kādas ir kaulu lūzuma pazīmes

Sāpes. Tā ir galvenā lūzuma pazīme. Sāpes pastiprinās, ja tiek veiktas jebkuras kustības. Atšķirībā no sasitumiem un sastiepumiem lūzuma gadījumā sāpes dinamikā būtiski nesamazinās.

Tūska. Lūzuma rajonā vienmēr veidojas tūska. Jo lielāka trauma, jo lielāka tūska.

Kustību ierobežojums. Lūzuma tuvumā locītavas nav iespējams pakustināt sāpju dēļ.

Nespēja atbalstīties uz traumētās kājas. Ja tiek salauzts kāds no kājas kauliem, tad parasti atbalstīties uz kājas nav iespējams. Mēģinājumi to darīt rada sāpes un nestabilitātes sajūtu.

Deformācija. Smagākos gadījumos ir redzamas rokas vai kājas formas izmaiņas, deformācija. Šāds simptoms ir raksturīgs lūzumiem ar kaulu fragmentu nobīdi. Parasti tas saistīts arī ar lielākām sāpēm un kustību ierobežojumu. Svarīgi ir neveikt liekas kustības ar traumēto roku vai kāju un meklēt mediķu palīdzību.

Ko darīt, ja ir lūzuma pazīmes

Ja pēc kritiena nav iespējams piecelties un pārvietoties, tad ieteicams zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Ja var pārvietoties, bet, izvērtējot stāvokli pēc kritiena, rodas aizdomas par lūzumu, tad noteikti jādodas uz traumpunktu vai slimnīcas uzņemšanas nodaļu, lai veiktu papildu izmeklējumus un nozīmētu atbilstošu ārstēšanu. Parasti lūzumu diagnostikai tiek veikts rentgena izmeklējums. Ja rentgena uzņēmums nesniedz pilnīgu informāciju, var tikt nozīmēta datortomogrāfija. Ja aizdomas par lūzumu apstiprinās, tad traumētā ekstremitāte tiek imobilizēta, uzliekot ģipsi. Savukārt, ja ārsts konstatē lūzumu ar kaulu fragmentu nobīdi vai nestabilu lūzumu, tad var tikt nozīmēta operācija. Operācijas laikā ārsts fiksē pareizā stāvoklī kaula lūzuma fragmentus ar metāla implantiem. Ciskas kaula kakliņa lūzuma gadījumā var tikt veikta gūžas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu. Šādu operāciju sauc par endoprotezēšanu.

Lūzumu profilakse

Regulāri jārūpējas par kaulu veselību. Jālieto D vitamīns, kalciju saturoši uztura bagātinātāji, pirms tam konsultējoties ar ārstu. Jāpārbauda kaulu blīvums ar osteodensitometrijas metodi. Pazemināts kaulu blīvums raksturīgs pacientam ar osteoporozi. Ja izmeklējumā tiek konstatēta osteoporoze, tad par turpmāko rīcību jākonsultējas ar ģimenes ārstu.

Jāvingro. Kļūstot vecākiem, lielākā daļa cilvēku zaudē koordināciju, elastību un līdzsvaru, kas palielina krišanas risku. Regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru. Pētījumos norādīts, ka tieši līdzsvara vingrojumi samazina kritiena risku pat līdz 25 %. Lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju, ir nepieciešama mērena vingrinājumu programma, kas senioriem jāveic regulāri, vēlams, speciālista uzraudzībā.

Jābūt aktīvam un drošam. Fiziskās aktivitātes, kas ir vērstas uz spēka, līdzsvara, elastības un izturības treniņu, var samazināt kritiena risku. Ir pierādīts, ka programmas, kurās iekļauti divi vai vairāki no šiem komponentiem, samazina kritiena ātrumu. Kustības palīdz saglabāt arī locītavu veselību.

INFORMĀCIJU SAGATAVOJA RĪGAS 2. SLIMNĪCAS SPECIĀLISTI

Ziemas apstākļiem atbilstošu tehnisko palīglīdzekļu lietošana

Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi. Tādēļ, kad uz ceļiem vērojama atkala un ledus, aicinām būt īpaši uzmanīgiem! Lai izvairītos no kritiena, svarīgi ievērot vairākus priekšnosacījumus, piemēram, valkāt apavus, kas nodrošina saķeri ar sniegu vai apledojušu virsmu, kā arī ejot labāk turēt rokas gar sāniem, jo tas palīdzes saglabāt līdzsvaru uz slidenas virsmas. Vēl vērtīgs ieteikums ir lietot palīglīdzekļus, kas palīdzēs nodrošināt stabilāku atbalstu.

Ziemas pretslīdes radze. Ja pārvietojoties tiek izmantots kāds no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, piemēram, spieķis vai elkoņa atbalsta kruķis, tiek rekomendēts izmantot ziemas pretslīdes radzi, kuru iespējams viegli pacelt, tādējādi nodrošinot iespēju spieķi vai elkoņa atbalsta kruķi (-us) lietot iekštelpās, savukārt, nolaižot radzi, tos būs ērti un droši lietot ārējā vidē. Ziemas pretslīdes radze nodrošinās tehniskā palīglīdzekļa saķeri ar virsmu, līdz ar to būtiski mazinās kritiena risku.

Ziemas pretslīdes radze

1. attēls Ziemas pretslīdes radze

Ziemas zoles apaviem. Būtiski ir lietot apavus, kuri ir atbilstoša izmēra un stabili. Papildus tam, lai uzlabotu saķeri un personai sniegtu vēl lielāku drošības sajūtu, iespējams lietot ziemas zoles ar metāla radzēm. Tās ir divu veidu – uzmaucamas uz apavu purngaliem vai arī uz visas zoles.

Ziemas zoles apaviem

2. attēls Ziemas zoles apaviem

 

Tāpat, ja pārvietojoties tiek izmantoti kādi no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, svarīgi, lai tie būtu individuāli pielāgoti personas antropometriskajiem rādītājiem. Tā, piemēram, lietojot elkoņa atbalsta kruķus, svarīgi ievērot:

  • elkoņiem jābūt saliektiem ~ 30° leņķī;
  • elkoņa atbalsta augšējai malai jābūt ~ 2 – 3 cm zem elkoņa locītavas;
  • roku atbalstam jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.

Savukārt, lietojot spieķi, tripodu vai kvadripodu, to rokturim arī jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.

Lai maksimāli mazinātu kritiena risku, nereti nepieciešama gan specialistu, gan tuvinieku iesaiste, lai ar personu, kura pakļauta kritiena riskam, tiktu pārrunāti drošas pārvietošanās pamatprincipi, tehnisko palīglīdzekļu lietošana, aktivitāšu modificēšana.

 

Rīgas 2. slimnīca – no stratēģijas līdz zīmolam

Rīgas domes (RD) kapitālsabiedrība SIA “Rīgas 2. slimnīca” atklājusi pilnveidoto zīmolu, prezentējot logotipu un vēstījumu, kas balstās uz medicīnas iestādes stratēģiju. Logotips atspoguļo slimnīcas profilu un vīziju – sadarbību starp pacientu un mediķi, pacientu mobilitāti un kustības prieku, slimnīcas sasniegumus.

Continue reading

Cigun – smelties spēku un līdzsvarot enerģiju

Ciguna vingrinājumu sistēma radusies senajā Ķīnā jau vairāk nekā pirms 5000 gadiem. “Ci” nozīmē “iekšējā enerģija”, bet “Gun” – “darbs ar sevi”. Ciguna vingrojumi ir ļoti vienkārši izpildāmi, neprasa īpašu sagatavotību, lokanību vai priekšzināšanas, turklāt vingrot var jebkurā vecumā.


Rīgas domes Labklājības departamenta īstenotajā projektā “Mēs par veselīgu Rīgu!”* iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas apmeklēt cigun nodarbības, kurās piedalās iedzīvotāji arī ļoti cienījamā vecumā, piemēram, pat 94 un 95 gadu vecumā. “Možums acīs un azarts dzīvot” – tā savas ciguna vingrotāju grupiņas dalībniekus raksturo viena no ciguna instruktorēm – Anita Tamašauska.

Ir arī dalībnieki, kuri ciguna nodarbības turpina apmeklēt jau kopš paša projekta sākuma, laika gaitā paplašinot gan draugu loku, gan atrodot domubiedrus, ar kuriem dalīt kustību prieku. Kā raksturo instruktore, dabas, zemes un debesu spēka mijiedarbībā mūsu pašu enerģija gluži vai atdzīvojas.

Elpa ir būtisks pamats šo vingrojumu izpildē – saskaņā ar ciguna praksi, ieelpojot gaisu, cilvēks ieelpo arī visas piecas dabas stihijas. Ķīniešu tradīcijās tās ir uguns, ūdens, zeme, metāls un koks. Ieelpojot gaisu, izelpa jāvirza pa visu ķermeni.

Dažādie fizisko kustību vingrinājumi, pašmasāžas tehnikas un elpas sakārtošana dod virkni pozitīvu ieguvumu veselībai: palīdz sakārtot domas, kustības, uzlabot darbaspējas, veselīgu miegu, atslābināt nervu sistēmu, mazināt stresa sekas, kā arī muguras un galvas sāpes. Izmantojot elpas spēku, mērķtiecīgi virzot domas un ķermeņa spēku vienotā plūdumā, tas palīdz veicināt gan psihoenerģētisko līdzsvaru, gan attīstīt līdzsvaru un uzlabot stāju arī tiešākā nozīmē.

Ciguna vingrošanā:

  • elpa ir lēna, gara un dziļa. Elpošanas veidi var variēties no vēdera un dziļās elpošanas līdz elpošanai ar skaņām;
  • kustības visbiežāk ir maigas un plūstošas, relaksējošas;
  • domas saistās ar uzmanības koncentrēšanu un vizualizāciju.

Dinamiskās jeb aktīvās ciguan tehnikas galvenokārt koncentrējas uz ķermeņa, īpaši uz roku un kāju, kustībām. Meditatīvās jeb pasīvās ciguna  kustības var praktizēt, ieņemot noteiktu pozu stabilitātei un veicot elpas un prāta vingrinājumus.


Ja vēlaties pieteikties ciguna nodarbībām, aicinām ieskatīties Pasākumu kalendārā, izvēloties sev ērtāko laiku un vietu, turklāt nemaksājot par tām ne centa – pašiem vien jāparūpējas par nokļūšanu nodarbības vietā un jāpiesakās pie ciguna instruktoriem.

* Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.