Piena sēnīte var būt arī meitenēm un pusaudzēm

Konsultē ginekoloģe, dzemdību speciāliste Gunta Eniņa, kura pacientus apkalpo “Rīgas veselības centra” filiālēs “Iļģuciems” un “Ziepniekkalns”.

Piena sēnītes uzliesmojumu parasti piedzīvo pieaugušas sievietes, īpaši bieži tā parādās grūtniecības laikā un menopauzē. Tomēr šī ļoti nepatīkamā problēma var būt gan mazākām meitenēm, gan pusaudzēm pubertātes periodā, nemaz nerunājot par meitenēm, kurām ir sākušās menstruācijas un izveidojušās tuvākas attiecības ar puisi.

Tautas valodā saukto piena sēni izraisa raugveida sēnīte Candida, kas mīt katra vesela cilvēka mutes, maksts un resnās zarnas mikroflorā. Diskomfortu, niezi, dedzināšanu un izdalījumus šī raugveida sēnīte izraisa tad, kad labvēlīgu apstākļu ietekmē savairojas pārāk daudz. Normāli ir, ja sievietes imūnā sistēma ikdienā tiek galā ar mikroorganismu līdzsvara regulēšanu, bet, ja kaut kādu apstākļu dēļ tā nestrādā pareizi, sieviete vai meitene piedzīvo akūtu vulvovaginālu kandidozi. Dažos gadījumos tā var pāriet hroniskā formā, kas atkārtojas vairākas reizes gadā.

Nereti cilvēki joprojām domā, ka piena sēnīte ir seksuāli transmisīva slimība, tāpēc uzskata, ka meitenēm, kuras nedzīvo dzimumdzīvi un kurām nav bijuši seksuāli kontakti, tā nevarētu būt. Šis pieņēmums ir pareizs tikai daļēji. Proti, ja partneris arī ir šīs sēnītes nēsātājs, tad viņš var to nodot sievietei. Bet, tā kā sieviete arī pati ir šī mikroorganisma nēsātāja, tad novelt visu vainu uz partneri nevar. Kādi ir izplatītākie iemesli, kāpēc piena sēnītes uzliesmojumu piedzīvo meitenes?

Imūnsistēmas darbības traucējumi

Visbiežāk iemesls ir imūnsistēmas nojukšana, ko var izraisīt antibiotiku lietošana, cukura diabēts, bronhīts, tonsilīts un citas slimības, ar kurām slimo arī mazas meitenes. Antibiotiku lietošanas dēļ zarnu traktā iet bojā gan labās, gan sliktās baktērijas, var sākties disbakterioze, kas ietekmē arī maksts veselību.

10 – 11 gadu vecumā, kad meitenei sākas aktīvs pirmspubertātes periods un hormonālās svārstības, mainās arī maksts mikroflora. To var ietekmēt stress skolā vai pēkšņas pārmaiņas ikdienas dzīvē.

Nepareiza intīmā higiēna

Nepareizi vai nepietiekami veikta intīmā higiēna arī var būt piena sēnes uzliesmojuma iemesls. Pārspīlēt ar ārējo dzimumorgānu apmazgāšanu nevajag, jo āda šajā delikātajā vietā ir trausla, jutīga un plāna. Pietiek, ja reizi dienā apmazgājas dušā un dara to pareizi – mazgā no priekšpuses uz aizmuguri. Apmazgāties varētu tikai ar tīru ūdeni vai ar neitrālām šķidrajām ziepēm, kas ir maigākas un saudzējošākas, mazāk sārmainas un mazāk ietekmē gļotādu. Dažreiz var apmazgāties ar kefīru, kurā ir pienskābās baktērijas. Tas der gan profilaktiski, gan arī tad, ja jau parādās nieze un diskomforts.
Arī ikdienā lietotie ieliktnīši ar aromatizatoriem, kas kairina maigo dzimumorgānu gļotādu, un zīdaiņa vecumā nekvalitatīvas vai laikus nenomainītas autiņbiksītes sausina un rada siltu, mitru vidi, kas vecina sēnītes uzliesmojumu.

Citi iemesli

  • Veļas mazgāšana ar spēcīgu antibakteriālu iedarbību.
  • Sintētiska apakšveļa un stringi, pārāk ciešs apģērbs un apspīlēti džinsi.
  • Apsaldēšanās un urīnceļu iekaisums.
  • Pārāk daudz cukura ikdienas uzturā.

Imunitāte un uzturs

Veselas maksts mikrofloras uzturēšanā liela nozīme ir imunitātei un ikdienas uzturam. Ja dzimumorgānu rajonā bieži ir diskomforts, nieze, sēnītes, der padomāt par ēšanas ieradumiem. Maksts mikrofloru var regulēt lokāli ar probiotiķiem – svecītēm, kas satur pienskābās baktērijas, un to var ietekmēt arī sistēmiski, probiotiķus lietojot iekšķīgi. Pat tikai viena glāze skābpiena produktu dienā pavisam vienkāršā veidā palīdz sakārtot un uzturēt normālu maksts mikrofloru.

Publikācija tapusi sadarbībā ar portālu mammamuntetiem.lv, raksta autore – Līga Brūvere. Publikācija pārpublicēta, to saskaņojot ar Rīgas Veselības centru.

 

Foto: Ricardo Ortiz / Pexels

Vienotais bezmaksas krīžu tālrunis -116123

No 2021. gada 1. jūlijā Biedrība “Skalbes” sadarbībā ar Veselības ministriju ir atvērusi bezmaksas psihoemocionālā atbalsta tālruni 116123.

Tālrunis 116123 ir pilnībā bezmaksas un darbojas visu diennakti, turklāt atbalstu iespējams saņemt ne vien latviešu, bet arī krievu un angļu valodās.

Uz tālruni aicināts zvanīt ikviens iedzīvotājs, kurš nonācis grūtā situācijā vai sastapies ar emocionāliem pārdzīvojumiem. Dažkārt cilvēki mēdz domāt, ka viņu problēmas nav tik nozīmīgas un viņi ar savu zvanu tikai traucē, taču tā nav. Jebkura problēma vai pārdzīvojums, kurš nedod mieru un negatīvi ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli, ir pietiekams iemesls, lai vērstos pēc palīdzības. Krīzes tālrunis nav domāts tikai dziļām krīzēm. Tās var būt arī ikdienas problēmas, piemēram, problēmas darbā vai ģimenē, par kurām gribas ar kādu izrunāties.

Tālrunis 116123 ir paredzēts psihoemocionālā atbalsta sniegšanai pieaugušajiem. Ja krīzes situācijā nonācis bērns vai pusaudzis, ir jāzvana uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, savukārt noziegumos cietušajiem ir pieejams īpaši šim nolūkam paredzētais tālrunis 116006.

Senioru zvanu centrs

Senioru zvanu centrs tika izveidots 2016. gadā Rīgas domes Labklājības departamenta projekta “Būsim aktīvi!” ietvaros. Uz Senioru zvanu centra tālruņiem tiek aicināti zvanīt citi seniori, lai vienkārši aprunātos vai arī noskaidrotu kādu sev nepieciešamu informāciju. Zvans uz Senioru zvanu centru maksā atbilstoši katra operatora tarifiem, tas nav paaugstinātas maksas zvans. Senioru zvanu centrs darbojas darba dienās no plkst. 10:00 līdz 14:00. Senioru zvanu centra tālruņi – 20224913, 25643438 un 29438355.

Aicinām ielūkoties zemāk esošajā bilžu galerijā, kur apskatāma Senioru zvana centra brīvprātīgo darbinieku gleznošanas meistarklase, kuras laikā Martas Rēveles vadībā tapa vairākas gleznas. Iegūtie darbi tālāk izmantoti 2022. gada Veselības kalendāra noformējumam. Izsakām lielu pateicību Senioru zvanu centra brīvprātīgajiem darbiniekiem par to, ka Senioru zvanu centrs darbojās visas COVID-19 pandēmijas laikā un turpina darboties arī tagad!

 

Iedzīvotāji ar psihiskās veselības sarežģījumiem var saņemt valsts apmaksātas psihologu konsultācijas

Lai iedzīvotājiem ar psihiskās veselības sarežģījumiem ārstniecības procesā būtu pieejams valsts psiholoģiskais vai psihoterapeitiskais atbalsts, turpmāk ģimenes ārsti pie noteiktiem psihiskās veselības traucējumiem pacientu var nosūtīt uz valsts apmaksātām konsultācijām pie atbilstoša speciālista.

Pakalpojums ir pieejamas pacientiem ar depresiju, kā arī noteiktām diagnozēm, lai risinātu ar stresu saistītus traucējumus, neirotiskā spektra traucējumus un ēšanas traucējumus. Vieglāku simptomu gadījumā ģimenes ārsts var izrakstīt nosūtījumu pie klīniskā un veselības psihologa, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālista vai ārsta psihoterapeita. Šim pakalpojumam ģimenes ārstu vajadzībām izstrādāti īpaši ērti lietojami algoritmi, novērtējuma skalas un sagatavoti arī pašpalīdzības materiāli pacientam.

Kad ģimenes ārsts sagatavojis nosūtījumu, pacients dodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) interneta vietni, kurā pieejams speciālistu saraksts – atbilstoši ģimenes ārsta nosūtījumā norādītajam, pacients izvēlas speciālistu un sazinās ar viņu par tālāko sadarbības gaitu. Visi speciālisti pacientus gatavi konsultēt arī attālināti kādā no interneta platformām.

Gadījumos, kad simptomi ir nopietnāki, ģimenes ārsts nolemj pacientu nosūtīt pie psihiatra (bērnus – pie bērnu psihiatra). Ja ārstniecības procesā psihiatrs lemj par psihologa vai psihoterapeita iesaistes nepieciešamību, viņš piedāvā iespēju saņemt psihologa konsultācijas savas multidisciplinārā komandas ietvaros (ja šāda iespēja tiek nodrošināta) vai sagatavo nosūtījumu valsts apmaksātu konsultāciju saņemšanai pie kāda no iepriekš minētajiem speciālistiem.

NVD vērš uzmanību, ka minētās konsultācijas tiek sniegtas ārstniecības procesa ietvaros, līdz ar to psiholoģisko un psihoterapeitisko palīdzību sniedz ārsti psihoterapeiti un sertificēti klīniskie un veselības psihologi (ar vai bez tālākizglītību psihoterapijā), kuri ir reģistrēti psihologu reģistrā.

Informācija par speciālistiem, pie kuriem var vērsties konsultāciju saņemšanai, ir pieejama NVD mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Iedzīvotājiem” – “Valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi” – “Psihiskā veselība”.

Ikvienam pieejams psiholoģiskais atbalsts

Daudziem ikdiena mēdz būt izaicinājums un grūts pārbaudījums – kontakta trūkums ar citiem cilvēkiem, papildu slodze, kas var radīt trauksmi, apjukumu un ilgstošu nomāktību. Ne vienmēr zinām, kā cilvēki mums apkārt jūtas. Bailes, raizes un stress ir normāla reakcija situācijās, kad saskaramies ar nenoteiktību un nezināmo. Saruna ar speciālistu var ļaut ieraudzīt potenciālo risinājumu situācijai vai paskatīties uz to no cita skatu punkta, kas var ļaut pieņemt lēmumus situācijas uzlabošanai.

Zvanot uz atbalsta tālruni 67222922 jebkurā diennakts laikā, ikviens iedzīvotājs, kam nepieciešams psiholoģisks atbalsts, var saņemt anonīmu pirmo psiholoģisko palīdzību. Konsultācijas nodrošina speciālisti ar pieredzi konsultēšanā krīzes situācijās. Sarunas gaitā konsultants zvanītājam sniedz pirmo psiholoģisko palīdzību, tostarp saistībā ar apgrūtinājumiem ikdienas sadzīvē, kas radušies ārkārtas situācijas rezultātā. Pēc zvanītāja vēlēšanās nepieciešamības gadījumā konsultants var ierosināt vērsties pie citām institūcijām, tajā skaitā sociālā dienesta, bāriņtiesas, policijas, krīžu centriem, atbilstošas palīdzības saņemšanai. Tāpat konsultants, uzklausot katra zvanītāja individuālo situāciju, var ieteikt saņemt bezmaksas attālinātas psihologa konsultācijas plašāka atbalsta saņemšanai.

Tuberkuloze

Tuberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa Mycobacterium tuberculosis.

Visizplatītākā ir plaušu tuberkuloze, tomēr tuberkuloze var attīstīties arī citās ķermeņa daļās, piemēram, kaulos, limfmezglos, nierēs.

Neregulāri lietojot zāles vai nepabeidzot ārstēšanās kursu, var attīstīties tuberkulozes baciļu nejūtība pret zālēm, slimība progresē un kļūst grūti ārstējama vai neārstējama. Šādu, pret diviem visefektīvākajiem prettuberkulozes medikamentiem, nejūtīgu tuberkulozes formu sauc par multirezistento tuberkulozi (MR TB).

Inficēšanās

Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās pa gaisu – infekciozam, neārstētam plaušu tuberkulozes slimniekam klepojot, šķaudot un pat runājot vai elpojot.

Tuberkulozes izraisītājs apkārtējā vidē ir ļoti noturīgs, un nevēdinātu telpu gaisā tas saglabājas pat vairākas stundas. Ja vesels cilvēks ieiet telpā, kur pirms tam uzturējies tuberkulozes slimnieks, viņš ieelpo slimnieka izdalītos tuberkulozes baciļus. Atceries, ka saskarties ar tuberkulozes baktēriju iespējams ciemojoties, sabiedriskajā transportā, teātrī u.c. sabiedriskās vietās.

Tuberkulozi tālāk izplata tikai tie slimnieki, kuri slimo ar plaušu tuberkulozi.

Taču ne katrs, kurš ieelpojis tuberkulozes bacili, inficējas, jo cilvēka organisms ir spējīgs aizsargāties. Lielākās ieelpotās gaisa daļiņas tiek aizturētas augšējos elpceļos (rīklē, elpvadā) un pēc tam izklepotas. Pilieniņi, kas nosēžas uz bronhu sieniņām, arī tiek izvadīti ārā, un tikai ļoti neliela daļa tuberkulozes baciļu nokļūst plaušās, kur speciālas aizsargšūnas satver bacili un to iznīcina.

Tikai tad, ja kāds bacilis tomēr izdzīvojis pēc visām organisma aizsargreakcijām, tas var izraisīt inficēšanos ar tuberkulozi.

Inficētie cilvēki, kuri nav saslimuši, nevar inficēt apkārtējos, jo tuberkulozes baciļi ir iekapsulēti plaušās un tāpēc nav spējīgi vairoties. Šo stāvokli sauc par latentu tuberkulozes infekciju. Šajā gadījumā cilvēku imūnā sistēma ir pietiekami spēcīga, lai pasargātu inficēto no saslimšanas.

Tomēr apmēram katrs desmitais inficētais savas dzīves laikā saslimst ar tuberkulozi. Visbiežāk tas notiek, ja cilvēkam ir novājināta imunitāte. Vislielākais risks saslimt ir tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši bijuši ciešā kontaktā ar kādu plaušu tuberkulozes slimnieku. Visbiežāk tie ir slimo cilvēku ģimenes locekļi, darba biedri vai draugi.

Ar tuberkulozi nav iespējams inficēties:

  • pārlejot asinis;
  • sarokojoties;
  • no kukaiņu un dzīvnieku kodumiem;
  • kopīgi lietojot virtuves piederumus, apģērbu un citus sadzīves priekšmetus.

Simptomi

Visbiežāk tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski.

Raksturīgākās tuberkulozes saslimšanas pazīmes ir:

  • klepus ar vai bez krēpām, kas ilgst vairākas nedēļas;
  • paaugstināta ķermeņa temperatūra;
  • novērojams svara zudums;
  • pastiprināta svīšana naktīs.

Retāk tuberkulozes saslimšanas gadījumā novērojams:

  • asiņu piejaukums krēpām;
  • elpas trūkums;
  • sāpes krūtīs.

Tāpat par saslimšanu ar tuberkulozi var liecināt arī tādi vispārēji simptomi kā:

  • slikta apetīte;
  • nespēks;
  • nogurums.

Tomēr jāatceras, ka pat tuberkulozes nēsātājam jeb infekciozam plaušu tuberkulozes pacientam izteiktus slimības simptomus var nenovērot.

Tuberkuloze bērnam

Ja bērns ieelpojis tuberkulozes bacili, tas visbiežāk nonāk limfmezglos, kas atrodas ap traheju un bronhiem. Daļa bērnu tādā veidā tikai inficējas, vēl mazāka daļa saslimst.

Saslimšanu veicinošie faktori ir:

  • pazeminātas organisma pretestības spējas;
  • kontakts ar tuberkulozes slimnieku, visbiežāk pieaugušu cilvēku;
  • nevakcinēšanās pret tuberkulozi (vakcinācija pasargā no smagām tuberkulozes formām).

Bērniem saslimšana ar tuberkulozi var izpausties kā:

  • saaukstēšanās;
  • gripa, pēc kuras bērns neatlabst;
  • ieildzis bronhīts, pneimonija, kas nepadodas ārstēšanai;
  • zīdaiņi slikti pieņemas svarā, ir saguruši, raudulīgi;
  • lielāki bērni sūdzas par galvassāpēm, nogurumu, var būt nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra (37,1 – 37,5 C).

Veicot Tuberkulīna ādas testu (Mantū reakciju), ir iespējams noteikt, vai bērns ir inficējies ar tuberkulozi. Par šo pārbaudi jautā ģimenes ārstam!

Ar tuberkulozi var saslimt

Tomēr, lielākā daļa (~ 90 %) cilvēku, kuri ir inficējušies, ar tuberkulozi nekad nesaslimst. Saslimst aptuveni tikai 10 % inficēto.

Lai arī saslimt ar tuberkulozi var jebkurš, ir cilvēki, kuri pakļauti lielākam riskam:

  • cilvēki, kuri atrodas pastāvīgā kontaktā ar tuberkulozes slimnieku;
  • cilvēki, kuri slimo ar HIV infekciju;
  • cilvēki, kuri slimo ar hroniskām plaušu slimībām;
  • cilvēki, kuri slimo ar alkoholismu, narkomāniju, toksikomāniju;
  • cilvēki, kuri slimo ar cukura diabētu;
  • cilvēki, kuri ir pārslimojuši tuberkulozi;
  • cilvēki ar novājinātu imunitāti;
  • pacienti, kuri lieto imunitāti pazeminošu ārstēšanu (specifiska ārstēšana, ko izmanto smagu veselības problēmu gadījumos, piemēram, pēc orgānu transplantācijas);
  • veselības aprūpes iestāžu, ieslodzījuma vietu, patversmju un sociālās aprūpes iestāžu darbinieki.

Lielākam riskam saslimt ir pakļauti arī tie cilvēki, kuri:

  • grūti panes stresu;
  • nepietiekoši atpūšas;
  • smēķē, tai skaitā ūdens pīpi un marihuānu;
  • lieto nepilnvērtīgu uzturu un kuriem ir slikti sadzīves apstākļi.

Tuberkulozes profilakse

Bērnus no smagām tuberkulozes formām pasargā BCG vakcīna, ko visiem jaundzimušajiem veic dzemdību nodaļā 2. – 5. dzīves dienā. BCG ir prettuberkulozes vakcīna, kas satur novājinātas Mycobacterium bovis nūjiņas, kas nevar izraisīt slimību. Tās stimulē imūno sistēmu un paaugstina organisma spēju pretoties tuberkulozes infekcijai, tādējādi pasargājot mazus bērnus no saslimšanas ar smagām ārpus plaušu tuberkulozes formām. BCG vakcīna ir iekļauta vakcinācijas kalendārā un ir bez maksas.

Bērniem, kuri inficējušies ar tuberkulozi, bet nav saslimuši, nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta profilaktiska tuberkulozes ārstēšana.

Lai mazinātu iespēju saslimt ar tuberkulozi:

  • regulāri vēdini telpas – inficēties ar tuberkulozi var tikai pietiekoši ilgu laiku atrodoties nevēdinātā telpā, kur uzturas vai iepriekš ir uzturējies infekciozs tuberkulozes slimnieks, kurš ir klepojis un nav ievērojis klepošanas higiēnu (klepojot nav cieši aizsedzis muti).
  • stiprini imunitāti – tā kā imūnsistēma var tikt galā ar ieelpotiem tuberkulozes baciļiem, ja tā ir pietiekoši spēcīga, liela nozīme tuberkulozes profilaksē ir imunitātes stiprināšanai. Imunitāti stiprina – veselīgs dzīvesveids, sabalansēts darba un atpūtas režīms, pareizs ēšanas režīms, kurā ēdienreizēs organisms saņem gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, taukus un vitamīnus. Cilvēki ar pazeminātu svaru ietilpst tuberkulozes riska grupā.

Ja radušās aizdomas par saslimšanu ar tuberkulozi

Ja ir aizdomas, ka esi saslimis ar tuberkulozi, noteikti jāapmeklē ģimenes ārsts vai plaušu speciālists (ftiziopneimonologs). Ārsts nozīmēs izmeklējumus, tai skaitā plaušu rentgenoloģisku izmeklēšanu un krēpu analīzes.

Cilvēkam, kuram ir bijis tuvs kontakts ar tuberkulozes slimnieku, noteikti jāvēršas pie plaušu speciālista (ftiziopneimonologs), kurš sniegs konsultāciju, kā arī nozīmēs izmeklējumus.

Tuvs kontakts ir:

  • ģimenes locekļi, draugi, radinieki un citas personas, kuri bieži apmeklē pacienta mājvietu un kontaktējas ar viņu;
  • pacienta skūpstu partneri un dzimumpartneri;
  • cilvēki, kuri stādā ar pacientu vienā telpā;
  • cilvēki, kuri mācās vienā klasē, apmeklē vienu grupu pirmsskolas izglītības iestādē vai vienā telpā ar pacientu atrodas ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādē.

Noteikti jāvēršas pie ārsta, ja jau 3 – 4 nedēļas ir vismaz viena no šīm pazīmēm:

  • ilgstošs klepus;
  • svīšana naktīs;
  • elpas trūkums;
  • asins piejaukums krēpām;
  • nogurums, nespēks;
  • neizskaidrojams svara zudums;
  • ilgstoši paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Ārstēšana

Ja tuberkuloze netiek ārstēta, tā var būt nāvējoša slimība, tomēr, regulāri lietojot medikamentus, no tuberkulozes ir iespējams izārstēties.

Parasti tuberkulozes ārstēšana ilgst vidēji 6 mēnešus – sākotnēji pacients ārstējas slimnīcā, bet pēc tam ambulatori. Lai pēc iespējas veiksmīgāk izārstētos un neriskētu iegūt rezistentu tuberkulozi, ārstēšanās laikā medikamenti jālieto regulāri un precīzi jāievēro ārsta norādījumi.

Rezistentu tuberkulozi izārstēt ir sarežģītāk, tās ārstēšana notiek ievērojami ilgāk – 18 līdz 24 mēnešus. Pēc ārstēšanas kursa beigšanas un izveseļošanās vēl aptuveni 2 gadus ir nepieciešamas veselības pārbaudes, lai izvairītos no atkārtotas saslimšanas.

Ja slimo ar tuberkulozi – ievēro!

  • Regulāri dodies pie ārsta, precīzi ievēro ārsta dotos norādījumus un regulāri lieto zāles.
  • Dari visu iespējamo, lai neinficētu līdzcilvēkus! Atceries – tuberkuloze ir ļoti lipīga slimība.
  • Ievēro klepus higiēnu: klepojot, atklepojot, šķaudot vai smejoties, vienmēr aizklāj muti ar roku vai vienreiz lietojamo salveti.
  • Lieto veselīgu pārtiku – olbaltumvielas (olas, gaļa, pākšaugi) un vitamīnus. Tas paaugstinās vispārējās organisma aizsargspējas un palīdzēs izveseļoties.
  • Velti pietiekami daudz laika atpūtai un miegam (vismaz 7 – 8 stundas diennaktī).
  • Regulāri pastaigājies svaigā gaisā!
  • Vēdini telpas, kurās uzturies!
  • Nesmēķē un atturieties no alkohola un narkotiku lietošanas!
  • Pirmos 1,5 – 2 gadus pēc ārstēšanās pabeigšanas vēro savu veselības stāvokli – nereti tuberkulozes skartajos orgānos paliek rētaudi, sīki perēklīši, kuros saglabājas snaudoši tuberkulozes baciļi. Nelabvēlīgos apstākļos (hroniskas slimības, ilgstošs stress, alkoholisms, inficēšanās ar HIV u.c.) infekcija var atdzīvoties.

Ja tuberkulozes slimnieks ir mājās

Latvijā tuberkulozes slimniekus iesaka hospitalizēt līdz brīdim, kad slimnieks vairs nav bīstams apkārtējiem, t.i., neizplata tuberkulozes ierosinātāju apkārtējā vidē jeb nav bacilārs.

Tomēr, var būt situācija, kad slimniekam ir jāārstējas mājās. Šādos gadījumos jāievēro piesardzības pasākumi:

  • klepojot slimniekam pēc iespējas ciešāk jāaizsedz mute, lietojot salveti vai auduma drānu. Tādējādi neļaujot izklepotajiem tuberkulozes baciļiem izplatīties apkārtējā vidē, kur tos var ieelpot apkārtējie;
  • naktī slimniekam jāguļ atsevišķā istabā ar aizvērtām durvīm;
  • no rīta, kā arī dienas laikā slimnieka istaba kārtīgi jāizvēdina, plaši atverot logu uz vismaz 5 – 10 minūtēm;
  • telpas regulāri jāuzkopj ar mitru lupatu;
  • nav pieļaujama bērnu uzturēšanās kopā ar tuberkulozes slimnieku, kurš ir bacilārs.

Cilvēkiem, kuri dzīvo kopā ar tuberkulozes slimnieku, jāstiprina imunitāte (ar fiziskām aktivitātēm un veselīgu, sabalansētu, vitamīniem bagātu uzturu), jāievēro personīgā higiēna (svarīgi arī nepieļaut, ka slimnieks klepo virsū).

Sīkāka informācija par tuberkulozi pieejama šeit.

Materiāla sagatavošanā izmantota Slimību profilakses un kontroles centra informācija.

Receptes no gatavošanas meistarklases “Dārzeņi vai gaļa?”

Biešu un rīsu kotletes

Sastāvdaļas:

  • bietes, 2 gab.;
  • selerijas sakne;
  • sīpoli, 2 gab.;
  • burkāni, 2 gab.;
  • vārīti basmati rīsi, 100 g;
  • zirņu milti, 50 g;
  • labi kūstošs siers, 100 g;
  • spināti, 70 g;
  • ķimenes, kumīns;
  • citrona sula;
  • sinepju sēklas;
  • melnie pipari, sāls, cukurs.

Pagatavošana:

sinepju sēklas, ķimenes, kumīnu un sarīvētas bietes apcep. Pēc pāris minūtēm piespiež citrona sulu, pieber cukuru, sāli un piparus. Pārliek sautēto masu bļodā. Uz pannas liek sarīvētu selerijas sakni un burkānus, sagrieztu sīpolu, atkal piespiež citrona sulu, pieber cukuru, sāli, piparus. Sarīvē sieru, pieber zirņu miltus, novārītus rīsus, pievieno sagrieztus spinātus un no šīs masas veido mazas bumbiņas. Tām apkārt liek biešu un dārzeņu masu, lai siers būtu kā pildījums vidū. Cep kotletes uz pannas, pēc tam izsilda 5 minūtes cepeškrāsnī 180 grādos.

Baklažānu Boloņas mērce

Sastāvdaļas:

  • sīpols;
  • selerijas kāts;
  • burkāns;
  • ķiploka daiviņas, 2 gab.;
  • extra virgin olīveļļa;
  • Vidusjūras garšvielu maisījums;
  • baklažāns (sagriezts gabaliņos 2 x 2 cm), 1 gab.;
  • konservētu tomātu gabaliņi, 400 ml;
  • koncentrēta tomātu pasta, 1 ēdamk.;
  • nerafinēts cukurs, ½ ēdamk.;
  • sāls, pipari;
  • dārzeņu buljons, ½ glāze;
  • svaigs baziliks;
  • pilngraudu pasta, 160 g.

Pagatavošana:

sagriež gabaliņos sīpolu un selerijas kātu. Sarīvē burkānu un sakapā ķiploku. Lielā katlā uzkarsētā eļļā, ik pa laikam apmaisot, apcep sagatavotos dārzeņus, kam pievienots Vidusjūras garšvielu maisījums. Pievieno baklažānus, cep vēl pāris minūtes. Pievieno konservētos tomātus un tomātu pastu. Pieber šķipsniņu sāls un cukuru. Kārtīgi samaisa. Samazina uguni un sautē 30 – 40 minūtes. Ja nepieciešams, ik pa laikam pievieno dārzeņu buljonu. Izvāra pilngraudu pastu. Pasniedz, pārlietu ar baklažānu mērci, kam pārbērts svaigs baziliks.

Baklažānu un valriekstu pastēte no krēmsiera

Sastāvdaļas:

  • neliels baklažāns, ½ gab.;
  • krēmsiers, 100 g;
  • sauja valriekstu;
  • sāls, pipari;
  • eļļa cepšanai.

Pagatavošana:

baklažānu sagriež ripās un apcep krāsnī 200° C līdz paliek mīksti, atdzesē un sablendē kopā ar krēmsieru. Pēc garšas pieber sāli un piparus. Valriekstus sadrupina un iemaisa pastētē.

Veģetārais steiks

Sastāvdaļas:

  • sausi turku zirņi, 100 g;
  • turku zirņu milti, 30 g;
  • cukurs, 1 ēdamk.;
  • sāls, ½ ēdamk.;
  • saišķītis pētersīļu;
  • saišķītis diļļu;
  • blanšēta paprika, 70 g;
  • kurkuma, ½ tējk.;
  • citrona sula no ¼ augļa;
  • Indijas garšvielas, ½ tējk.;
  • mazs gabaliņš čili;
  • sezama sēkliņas.

Pagatavošana:

turku zirņus izvāra un sablendē. Smalki sagriež zaļumus, papriku un čili, samaisa ar turku zirņu masu un pārējām sastāvdaļām. No masas veido glītus, steikam līdzīgus gabalus. Pārkaisa ar sezama seklām. No sākuma apcep uz pannas no abām pusēm, tad liek cepeškrāsnī un 180 grādu temperatūrā cep 10 minūtes. Pasniedz ar salātu lapām!