Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra sagatavojusi daudzsēriju filmiņu, kurā uzskatāmā veidā skaidro dažādus ar koronavīrusu saistītus jautājumus. Aicinām noskatīties!
Receptes no gatavošanas meistarklases “Dārzeņi vai gaļa?”
Biešu un rīsu kotletes
Sastāvdaļas
- 2 bietes;
- selerijas sakne;
- 2 sīpoli;
- 2 burkāni;
- 100 g vārītu basmati rīsu;
- 50 g zirņu miltu;
- 100 g labi kūstoša siera;
- 70 g spinātu;
- ķimenes, kumīns;
- citrona sula;
- sinepju sēklas;
- melnie pipari, sāls, cukurs.
Pagatavošana
Sinepju sēklas, ķimenes, kumīnu un sarīvētas bietes apcep. Pēc pāris minūtēm piespiež citrona sulu, pieber cukuru, sāli un piparus. Pārliek sautēto masu bļodā. Uz pannas liek kumīnu, sarīvētu selerijas sakni un burkānus, sagrieztu sīpolu, atkal piespiež citrona sulu, pieber cukuru, sāli, piparus. Sarīvē sieru, pieber zirņu miltus, novārītus rīsus, pievieno sagrieztus spinātus un no šīs masas veido mazas bumbiņas. Tām apkārt liek biešu un dārzeņu masu, lai siers būtu kā pildījums vidū. Cep kotletes uz pannas, pēc tam 5 minūtes cepeškrāsnī 180 grādos.
Baklažānu Boloņas mērce
Sastāvdaļās
- sīpols;
- selerijas kāts;
- burkāns;
- 2 ķiploka daiviņas;
- Olīveļļa;
- Vidusjūras garšvielu maisījums;
- 1 baklažāns (sagriezts gabaliņos 2×2);
- 400 ml konservētu tomātu gabaliņos;
- ēdamkarote koncentrētas tomātu pastas;
- ½ ēdamkarotes nerafinēta cukura;
- sāls, pipari;
- ½ glāzes dārzeņu buljona;
- svaigs baziliks;
- 160 g pilngraudu pastas.
Pagatavošana
Sagriež gabaliņos sīpolu un selerijas kātu. Sarīvē burkānu un sakapā ķiploku. Lielā katlā uzkarsētā eļļā, ik pa laikam apmaisot, apcep sagatavotos dārzeņus, kam pievienots Vidusjūras garšvielu maisījums. Pievieno baklažānus, cep vēl pāris minūtes. Pievieno konservētos tomātus un tomātu pastu. Pieber šķipsniņu sāls un cukuru. Kārtīgi samaisa. Samazina uguni un sautē 30-40 minūtes. Ja nepieciešams, ik pa laikam pievieno dārzeņu buljonu. Izvāra pilngraudu pastu. Pasniedz, pārlietu ar baklažānu mērci, kam pārbērts svaigs baziliks.
Baklažānu un valriekstu pastēte no krēmsiera
Sastāvdaļas
- ½ neliela baklažāna;
- 100 g krēmsiera;
- sauja valriekstu;
- sāls, pipari;
- eļļa cepšanai.
Pagatavošana
Baklažānu sagriež ripās un apcep krāsnī 200°C līdz paliek mīksti, atdzesē un sablendē kopā ar krēmsieru. Pēc garšas pieber sāli un piparus. Valriekstus sadrupina un iemaisa pastētē.
Veģetārais steiks
Sastāvdaļas
- 100 g sausu turku zirņu;
- 30 g turku zirņu miltu;
- ēdamkarote cukura;
- ½ ēdamkarotes sāls;
- saišķītis pētersīļu;
- saišķītis diļļu;
- 70g blanšētas paprikas;
- ½ tējkarotes kurkumas;
- ¼ citrona sulas;
- ½ tējkarotes Indijas garšvielu;
- mazs gabaliņš čili;
- sezama sēkliņas.
Pagatavošana
Turku zirņus izvāra un sablendē. Smalki sagriež zaļumus, papriku un čili, samaisa ar turku zirņu masu un pārējām sastāvdaļām. No masas veido glītus, steikam līdzīgus gabalus. Pārkaisa ar sezama seklām. No sākuma apcep uz pannas no abām pusēm, tad liek cepeškrāsnī un 180 grādu temperatūrā cep 10 minūtes. Pasniedz ar salātu lapām.
Neuzķeries mītiem par vakcīnām pret Covid-19! Zāļu valsts aģentūra sniedz uz pierādījumiem balstītu informāciju
Līdz šim Latvijā reģistrētas trīs vakcīnas pret COVID-19, bet vairāk kā 200 vakcīnas vēl ir izstrādes stadijā. Kā iespējams, ka nepilna gada laikā izstrādātās vakcīnas ir pietiekami drošas un efektīvas lietošanai? Zāļu valsts aģentūra (ZVA) sniedz uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu informāciju, lai kliedētu izplatītākos 12 mītus par reģistrēto vakcīnu pret COVID-19 drošumu, sastāvu un iedarbīgumu.
#1 Gada laikā nevar izstrādāt vakcīnu
Lai gan izklausās neticami, mūsdienās, pateicoties zinātnei, vakcīnu izstrādes augstajai attīstībai, tehnoloģiju risinājumiem un sadarbības operativitātei starp zinātniekiem, ražotājiem un reģistrēšanas iestādēm, tas ir noticis! Kā? Pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši SARS un MERS vīrusus un strādājuši pie vakcīnām pret šiem vīrusiem, kas ir pamatā arī vakcīnu pret COVID-19 ātrākai izstrādei. Turklāt šo vakcīnu izstrādē ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi. Gan vakcīnu izstrādes, gan izvērtēšanas procesā tika piesaistīts milzīgs ekspertu un zinātnieku skaits, kas veikuši kvalitatīvu vakcīnu pārbaudi atbilstoši nemainīgi stingrām reģistrēšanas prasībām.
#2 Vakcīnas nav drošas un izraisa dzīvībai bīstamas blakusparādības
Nav tādu zāļu vai vakcīnu, kurām nebūtu blakusparādību. Jebkuras zāles tiek apstiprinātas jeb reģistrētas tikai tad, ja tiek saņemti uzticami dati, ka to ieguvums pārsniedz riskus. Arī vakcīnas tiek apstiprinātas tikai gadījumā, ja to ieguvumi daudzkārt pārsniedz riskus. Tāpat kā visas zāles, arī vakcīnas pret COVID-19 ir rūpīgi pārbaudītas, ievērojot augstas prasības drošumam, kvalitātei un iedarbīgumam. Nekādas atkāpes no stingrajām prasībām ne izstrādei, ne reģistrēšanai nav veiktas.
Tieši tāpat kā no jebkurām citām zālēm, arī pēc vakcīnu pret COVID-19 saņemšanas atsevišķos gadījumos var novērot īslaicīgas organisma reakcijas, jo veidojas imunitātes procesi organismā. Piemēram, visbiežāk rodas paaugstināta temperatūra, drudzis, galvassāpes, nogurums, sāpes vai apsārtumu injekcijas vietā.
Pfizer-BioTech un Moderna vakcīnai tās mēdz būt izteiktākas pēc vakcīnas otrās devas. Savukārt AstraZeneca vakcīnai – pēc pirmās devas. Visām vakcīnām šīs reakcijas visbiežāk rodas pirmajās dienās pēc vakcinācijas, ilgst dažas dienas un tad izzūd.
Gadījumā, ja pēc vakcīnas pret COVID-19 saņemšanas rodas jebkādas bažas par novērotajām blakusparādībām vai īslaicīgi pazeminās darbaspējas, par to jāziņo ārstam. Gan ārsts vai farmaceits, gan pacients var ziņot par konstatētām zāļu, to vidū arī vakcīnu, izraisītām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai tīmekļvietnē www.zva.gov.lv > “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm un biovigilanci”.
Svarīgi, ka vakcīnām rūpīgi tiks sekots līdzi arī turpmāk. Saskaņā ar COVID-19 vakcīnu drošuma uzraudzības plānu, ZVA un citas ES zāļu aģentūras visu laiku apkopo un vērtē jaunāko informāciju par vakcīnām pret COVID-19, kā arī citām zālēm, lai nodrošinātu vakcīnu un zāļu drošumu un aizsargātu sabiedrības veselību.
#3 Vakcīnām nav veikti klīniskie pētījumi ar cilvēkiem (trešajā fāzē)
Vakcīnu vai zāļu reģistrācija nav iespējama bez trešās fāzes klīnisko pētījumu ar cilvēkiem rezultātu sniegšanas un izvērtēšanas Eiropas Zāļu aģentūrā, jo tā ir viena no pamatprasībām reģistrācijai. Reģistrētajām vakcīnām pret COVID-19 ir veikti šīs fāzes pētījumi un ir izvērtēti un Eiropas Zāļu aģentūrā apstiprināti to rezultāti.
Veiktos klīniskos pētījumos piedalījās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Klīniskos pētījumos ar Pfizer-BionTech izstrādāto vakcīnu “Comirnaty” kopumā piedalījās aptuveni 44000 cilvēku. Savukārt “Moderna” vakcīnas klīniskos pētījumos piedalījās aptuveni 30000 cilvēku. Klīniskos pētījumos ar “AstraZeneca” vakcīnu piedalījās aptuveni 24000 cilvēku.
#4 Viena uzņēmuma vakcīna ir labāka nekā otra uzņēmuma vakcīna
Visas Latvijā reģistrētās vakcīnas ir ar augstu iedarbību COVID-19 smagas saslimšanas novēršanā. Neviena no šobrīd apstiprinātajām vakcīnām nav uzskatāma par labāku vai sliktāku. Visas reģistrētās vakcīnas ir vienādi pārbaudītas, kvalitatīvas, iedarbīgas un drošas. Vakcīnas tiek reģistrētas tikai gadījumā, kad Eiropas Zāļu aģentūra saņem pierādījumus, ka vakcīnu ieguvums daudzkārt pārsniedz riskus. Turklāt, lai vakcīnas pilnvērtīgi savstarpēji salīdzinātu, ir jāveic šāds salīdzinošs pētījums.
#5 Vakcīnas nepasargā no jaunajiem COVID-19 vīrusa veidiem
Ir pārbaudīts, ka līdz šim reģistrētās vakcīnas pret COVID-19 aizsargā pret jaunajiem vīrusa paveidiem. Taču, ņemot vērā, ka daži jauno vīrusa veidi tomēr var ietekmēt vakcīnu spēju aizsargāt pret infekciju un slimību attīstību, Eiropas Zāļu aģentūra aicinājusi vakcīnu ražotājus iesniegt papildu pierādījumus vakcīnu iedarbībai.
#6 Nav zināms, cik ilgi vakcīna pasargā pret COVID-19
Pētījumu dati liecina, ka visas līdz šim apstiprinātās vakcīnas nodrošina ne mazāk kā 2 mēnešu aizsardzību pret COVID-19. Vakcīna pasargā no simptomātiskas saslimšanas, tai skaitā no smagas slimības gaitas un no nāves.
Pētījumi par nodrošinātās aizsardzības ilgumu vēl joprojām turpinās, un vakcīnu izstrādātāji veic arī vakcīnu saņēmušo dalībnieku novēršanu ilgtermiņa efektivitātes pētījumos, lai noskaidrotu precīzu vakcīnas aizsardzības ilgumu.
#7 Vakcīnas neaizsargās, jo nevienai no tām nav apstiprināta 100 % efektivitāte
Vakcīnas atvieglo un novērš smagu saslimšanas gaitu, ierosinot imūnsistēmas aizsargreakciju pēc saskaršanās ar vīrusu. Vakcīnas pētījumos ir demonstrējušas efektivitāti pasargāt cilvēkus no simptomātiskas saslimšanas. Tas ietver arī smagu slimības gaitu.
Pirms vakcīnas apstiprināšanas tika veikti pētījumi, kuros iesaistītos cilvēkus sadalīja divās grupās. Viena grupa saņēma vakcīnu, bet otra – neīstu vakcīnu. Abās grupās tika vērtēts saslimušo skaits pēc īstas vai neīstas vakcīnas saņemšanas un, balstoties uz rezultātu, aprēķināts vakcīnas efektivitātes rādītājs. Atsevišķu vakcīnu pētījumi turpinās arī šobrīd, lai iegūtu papildu ilgtermiņa datus, cik labi un ilgi tās aizsargā.
#8 Vakcīna nedarbojas cilvēkiem no 65 gadu vecuma
Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Zāļu aģentūra un Latvijas Imunizācijas valsts padome, izvērtējot pieejamos datus apstiprinājusi, ka “AstraZeneca” izstrādātā vakcīna sniedz aizsardzību pret COVID-19 visu vecuma grupu cilvēkiem, sākot no 18 gadu vecuma, tostarp arī vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Eiropas Zāļu aģentūras zinātniskie eksperti pēc rūpīgas vakcīnas “COVID-19 Vaccine AstraZeneca” izvērtēšanas un sniedzot ieteikumu Eiropā reģistrēt šo vakcīnu, ir norādījuši, ka AstraZeneca izstrādātā vakcīna pret COVID-19 sniegs aizsardzību arī gados vecākiem cilvēkiem.
Balstoties uz pieredzi ar citām vakcīnām un ņemot vērā, ka arī gados vecākiem cilvēkiem pēc vakcinācijas ar AstraZeneca vakcīnu tika novērota imūnatbilde, šiem cilvēkiem sagaidāma vakcīnas radīta aizsardzība, lai gan šobrīd vēl nav pieejams pietiekami daudz datu, lai statistiski precīzi pateiktu, kādu tieši iedarbīguma jeb iedarbības lielumu vakcīna nodrošinās cilvēkiem vecumā pēc 65 gadiem.
Turklāt ir gūti pārliecinoši pierādījumi par vakcīnas lietošanas drošumu šai vecuma grupai.
#9 Vakcīnas ir kaitīgas sievietēm, kuras plāno grūtniecību, gaida bērnu vai baro bērnu ar krūti
Zinātnieki pēc rūpīgas vakcīnu izvērtēšanas un ārsti apstiprina, ka vakcīnas nekaitē grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību vai baro bērnu ar krūti. Vakcīnas nav kaitīgas ne pašām sievietēm, ne zīdainim, ne arī viņu vēl nedzimušajam bērnam. To apstiprina laboratorijās veikti līdzšinējie pētījumi un, ņemot vērā, ka plaša vakcinācija turpinās visā pasaulē, kad ir jau vakcinēti vairāku miljonu cilvēku, šobrīd tiek ievākti arī dati par ilgtermiņa ietekmi.
Turklāt ārsti vakcinēties īpaši iesaka sievietēm, kuras pieder kādai no riska grupām, jo vakcīnas ieguvums ir lielāks nekā slimības radītais risks. Tā kā tikai ārsts var izlemt par vakcinēšanos grūtniecības laikā, izvērtējot ieguvumus un riskus ne vien sievietei, bet arī bērnam, pirms vakcinēšanās obligāti jākonsultējas ar speciālistu.
#10 Vakcīnas satur embriju šūnas un mikročipus
Vakcīnas ir veidotas mākslīgi laboratorijās, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu, kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju vai dzīvnieku šūnas vai mikročipi.
#11 Vakcīnas ir piemērotas bērniem
Nē, vakcīnas nav pagaidām paredzētas bērnu līdz 16 gadu vecumam vakcinēšanai. Uzņēmumu “Pfizer–BioNTech” izstrādāto vakcīnu drīkst lietot, sākot no 16 gadu vecuma, bet uzņēmuma “Moderna” un “AstraZeneca” vakcīnas paredzētas pieaugušajiem, sākot no 18 gadu vecuma. Ražotāji ir sākuši veikt klīniskos pētījumus, lai pārbaudītu vakcīnu pret COVID-19 piemērotību bērniem.
#12 Nav pieejama uzticama informācija par vakcīnām
Lai iedzīvotāji varētu ērtāk rast uzticamu un zinātnē balstītu informāciju par vakcīnu pret COVID-19 izstrādi, ZVA tīmekļvietnes www.zva.gov.lv sadaļā “COVID-19 ziņas” regulāri tiek aktualizēta un publicēta jaunākā informācija par vakcīnu izstrādi, vērtēšanu un apstiprināšanu, tai skaitā par vakcīnu iedarbīgumu, kvalitāti un drošumu un fakti par vakcīnām.
Informācija par vakcīnas saņemšanas kārtību un vakcinācijas norisi Latvijā – Slimību profilakses un kontroles tīmekļvietnes sadaļā “Vakcīnas pret COVID-19”. Lai iedzīvotāji varētu pieteikties vakcīnas pret COVID-19 saņemšanai, Latvijā ir izveidota COVID-19 vakcīnas pieteikšanās vietne www.manavakcina.lv. Vakcinēšanās pret COVID-19 ir brīvprātīga un pilnībā valsts apmaksāta.
Papildu informācijai:
Dita Okmane
Zāļu valsts aģentūra
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr. 67078422, 25400181
E-pasts: dita.okmane@zva.gov.lv
No marta tiks nodrošināti bezmaksas psihoterapijas pakalpojumi ģimenēm ar bērniem
No 1. marta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvā nodaļa ESF līdzfinansētā projekta 9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” ietvaros sāk nodrošināt ģimenēm ar bērniem bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas. Ģimenes psihoterapijas konsultācijas notiks Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrības psihoterapeitu (psihoterapijas speciālistu) vadībā.
Ģimenes psihoterapijas mērķis ir stiprināt ģimeni kā vienotu veselumu, palīdzot identificēt un mazināt problēmas, kas traucē ģimenes sekmīgai funkcionēšanai. Ģimenes psihoterapija rosina ģimenes locekļus mainīt neprasmīgas, savstarpēji noliedzošas attiecības ģimenē, veicina lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību.
Ģimenes psihoterapijas konsultācijas var notikt gan visai ģimenei vienlaicīgi, gan arī citādi – vecākam ar bērnu, vecākiem bez bērniem, vairākiem ģimenes locekļiem vienlaikus vai arī kā individuālās konsultācijas. Jebkurā gadījumā – konsultācijas mērķis būs stiprināt ģimeni kopumā, atklāt tajā līdz šim slēptos resursus, pilnveidot un attīstīt sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes utt.
Projekta ietvaros nodrošinātās psiholoģiskās konsultācijas būs ne īsākas par stundu un garākas par pusotru stundu, tās notiks vidēji reizi nedēļā. Katra ģimene varēs saņemt no vienas līdz desmit konsultācijām (kopējais stundu skaits vienas ģimenes konsultācijām nedrīkstēs pārsniegt desmit stundas), taču izņēmuma gadījumos terapeitisko sesiju skaits varēs tikt palielināts.
Vairāk informācijas par pieteikšanos un projektam piesaistītajiem psihoterapeitiem VBTAI mājaslapā.
Jauns portāls par veselības nevienlīdzību
EuroHealthNet (Veselības veicināšanas Eiropas sadarbības tīkls) 2021.gada 18.februārī ir atklājis jaunu interneta portālu health-inequalities.eu, kurā publicēta informācija par nevienlīdzību veselības jomā Eiropā. Šis portāls ir platforma, kurā notiek starptautiska informācija apmaiņa, iekļaujot dažādas veselības politikas, informāciju, pētījumus un iniciatīvas par veselības nevienlīdzību, lai veidotu ilgtspējīgāku un godīgāku nākotni veselības jomā.
Šobrīd visā Eiropā tiek pieņemti politiski, ekonomiski un praktiski lēmumi, kas ietekmē veselības nevienlīdzību. Portālā veselības aprūpes speciālisti varēs apmainīties ar idejām un dalīties savā pieredzē, kā arī jebkurš, kurš strādā valsts vai pašvaldības iestādēs, izglītības iestādēs, vides, sociālajā vai nodarbinātības jomā šajā portālā varēs atrast resursus, ar kuru palīdzību akcentēt nevienlīdzību savās jomās.
Veselības nevienlīdzība ir sistemātiskas atšķirības veselības jomā starp dažādām iedzīvotāju grupām, šīs atšķirības nav godīgas un ir novēršamas. COVID-19 pandēmijas laikā nevienlīdzība ir kļuvusi vēl izteiktāka, ir pieaugusi nepieciešamība tām pievērts uzmanību. Atsevišķas cilvēku grupas ir vairāk pakļautas saslimšanai ar COVID-19, piemēram, cilvēki ar dažādām saslimšanām, ģimenes, kas dzīvo trūcīgi, veselības aprūpē, sociālajā un drošības jomā strādājošie, cilvēki ar psihiskās veselības problēmām. Ierobežojumi, kas paredzēti COVID-19 izplatīšanās samazināšanai un apturēšanai, visus neietekmē vienādi. Tādēļ nekavējoties ir nepieciešams saprast, kas rada nevienlīdzību, un veikt darbības tās mazināšanai.
Portālā ir publicēta resursu datubāze, kurā ir iekļauti gandrīz 600 dažādas iniciatīvas, politikas, pētījumi un publikācijas, kurām ir gan starptautiska, gan lokāla nozīme. Šī datu bāze var palīdzēt gan politikas veidotājiem, gan ieviesējiem, mācoties no citu pieredzes un smeļoties idejas. Portāla lietotāji varēs iesniegt arī paši savus darbus, ja tie atbildīs kritērijiem, lai paplašinātu esošo datubāzi.
Portālā arī publicēta interaktīva karte, kurā var salīdzināt dažādu Eiropas valstu veselības nevienlīdzību un uzzināt vairāk par organizācijām, kas katrā valstī strādā pie veselības vienlīdzības uzlabošanas.
Vakcinējies un pasargā sevi no COVID-19!
Par bērnu drošību internetā
Bērnu un jauniešu acīs internets ir aizraujoša vieta, kur komunicēt, dalīties pieredzē, radoši izpausties, piekļūt dažādām izklaidēm, izmantojot dažnedažādas tehnoloģijas. Nereti vecāki uzskata, ka mūsdienās bērniem ir daudz labākas prasmes lietot dažādas tehnoloģijas un izmantot dažādas programmas nekā pieaugušajiem.
Tomēr vecāki neaizdomājas, ka bērnu spējas izvērtēt internetā pieejamo saturu un atbilstoši reaģēt uz to ir daudz zemāk attīstītas par pieaugušā spējām. Bērna interneta lietošanas uzvedību īpaši riskantu padara arī tas, ka bērns jebkāda veida informāciju var ne tikai saņemt, bet arī izplatīt ļoti viegli, ātri un ērti. Arī vecāku informētība un izpratne par drošu interneta lietošanu ne vienmēr ir pietiekama un adekvāta. Situāciju, kad bērns lieto internetu, var salīdzināt ar situāciju, kad bērns atrodas ārpus mājas bez pieaugušo klātbūtnes vai pārraudzības. Reālajā vidē vecāki parasti interesējas, kur bērns atrodas un ar ko bērns pavada savu brīvo laiku. Reālajā vidē vecāki bērniem nodrošina lielākoties tādu informāciju, kas ir atbilstoša bērnu vecumam un izpratnes līmenim, un cenšas ierobežot tādu, kas ir neatbilstoša bērna vecumam un izpratnei. Ņemot vēra, ka interneta vide ir ārkārtīgi plaša, starptautiska pasaule, kas ietver ļoti dažāda satura informāciju, iepriekš minētie kritēriji attiecas arī uz drošu interneta lietošanu – vecākiem ir jāzina, kādus sociālos tīklus, mājas lapas bērns apmeklē, ar kāda satura informāciju bērns iepazīstas un kas ir tie cilvēki, ar kuriem bērns komunicē virtuālajā vidē. Neskatoties uz to, ka vecākiem ir pieejami dažādi bērna interneta lietošanas uzraudzības un kontroles rīki, tomēr ikdienā vecākiem ir ļoti grūti kontrolēt bērna interneta lietošanas uzvedību. Tas ir saistīts ar lielo informācijas pieplūdes ātrumu un apjomu, ko bērnam piedāvā internets. Līdzīgi kā reālajā vidē bērnam ir uzvedības noteikumi, šādiem noteikumiem ir jābūt arī virtuālajā vidē, jo tie pasargā gan pašu bērnu, gan citus bērnus no nedrošas interneta lietošanas, piemēram, personīgo datu izpaušanas vai intīmu attēlu, video sūtīšanas.
Bērniem lietojot internetu, vecākiem lielākie izaicinājumi un grūtības ir līdzīgi tiem, ar kuriem bērns sastopas reālajā dzīvē. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir kiberhuligānisms jeb dažāda veida pazemošana virtuālajā vidē. Piemēram, pazemojoša satura īsziņas, izslēgšana no īsziņu saņēmēju grupas, citas personas sociālā konta uzlaušana. Galvenie kiberhuligāniskas uzvedības iemesli ir saistīti ar bērnu savstarpējām attiecībām – cīņa par savstarpēju uzmanību, popularitāti vienaudžu vidū, pieņemšanu grupā, grūtībām tikt galā ar personīgām emocijām – dusmām, aizvainojumu, greizsirdību, nedrošību utt. Lai vecāki pasargātu bērnu no kļūšanas par kiberhuligānisma upuri un lai mazinātu risku, ka bērns pats kļūst par kiberhuligānu, ļoti palīdzoša būs šāda rīcība:
- runājiet ar bērnu par kiberhuligānismu. Vecākiem ir svarīgi noskaidrot, vai un kā bērns izprot pazemošanu un apcelšanu virtuālajā vidē. Runājiet ar bērnu par to, ka uzvedības ētiskās normas virtuālajā vidē ir tieši tādas pašas kā reālajā saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Bērni bieži vien neatpazīst ētiski morālo robežu starp vienreizēju ķircināšanu un apcelšanu, pazemošanu. Bērnam var būt bažas, ka viņš pārāk jūtīgi reaģē uz vienaudžu jokiem un baidās saņemt aizrādījumu no vienaudžiem par humora izjūtas trūkumu. Šādas bažas veicina bērna klusēšanu par pazemošanu virtuālajā vidē. Atgādiniet bērnam, ka par kiberhuligānisku uzvedību var tikt piemērotas reālas un legālas sekas;
- vienojieties par vienkāršiem interneta lietošanas noteikumiem. Ir dabiski, ka bērns nejauši piekļūst vai tieši interesējas par informāciju, kas nav piemērota bērna vecumam. Centieties šādus un līdzīgus gadījumus saskatīt kā iespēju uzzināt, kas saista bērna uzmanību, un pārrunāt ar bērnu interneta lietošanas noteikumus. Piemēram, ka bērns sociālajos tīklos nedrīkst izpaust savu tālruņa numuru vai sūtīt savu foto bez vecāku atļaujas;
- neliedziet pieeju tehnoloģiju ierīcēm. Aizliegšana lietot dažādas ierīces veicinās bērna klusēšanu par piedzīvoto pāridarījumu virtuālajā vidē;
- interesējieties par to, kas bērnu visvairāk saista internetā un ar ko bērns nodarbojas, lietojot kādu no tehnoloģiju ierīcēm. Līdzīgi reālajai videi, arī virtuālajā vidē bērnam var būt savas specifiskas intereses, par kurām jāzina arī vecākiem. Vecāku interese par bērna aktivitātēm internetā palīdzēs bērnam saprast, ka pastāv uzvedības robežas, lietojot internetu dažādiem mērķiem.
Rakstu sagatavoja Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Mg.psych., klīnisko psiholoģi Elīnu Rotbahu – Zarembu.
Raksts pirmoreiz publicēts 2018.gada decembrī.
Foto: Riala/Pixabay
Veselīgs dzīvesveids samazina audzēju risku par 30%
“Onkoloģisku saslimšanu skaits arvien pieaug, un šā brīža prognozes liecina, ka pasaulē uz 2032. gadu tas palielināsies par 70%!” atzīst Latvijas Onkologu asociācijas prezidents, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Onkoloģijas katedras vadītājs, asociētais profesors un vadošais pētnieks, LOC Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Dr.med. Jānis Eglītis.
Joprojām trūkst atsaucības skrīninga programmai
Jānis Eglītis norāda, ka joprojām ir spēkā visiem zināmā patiesība par veselīga dzīvesveida pamatprincipiem: nesmēķēt, neaizrauties ar alkoholiskajiem dzērieniem, būt fiziski aktīvam, sekot savam svaram, uzturā lietot daudz dārzeņus un augļus. “Ievērojot šo visu, ļaundabīgo audzēju attīstības risku iespējams samazināt par 30%,” saka dakteris.
Tomēr statistikas dati ir nepielūdzami, lai gan arī ne dramatiski – pēdējos 10 gados onkoloģijas pacientu skaits mūsu valstī ir samērā konstants – pirmreizēji diagnoze vēzis gada laikā tiek uzstādīta apmēram 11000 – 11500 cilvēkiem. Jāpiebilst, ka sievietēm reproduktīvā vecumā joprojām biežākais mirstības cēlonis ir krūts vēzis, savukārt mirstība no ļaundabīgiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām Latvijā.
“Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku saslimšanu, ar kuru var ilgstoši sadzīvot, nezaudējot darba spējas un aktīvu atrašanos sabiedrībā,” uzsver onkologu priekšstāvis un piebilst, ka ar diagnostiku Latvijā nav problēmu, turpretī ārstēšanas jomā joprojām aktuāls ir jautājums par mūsdienīgām zālēm.
Otra tikpat nozīmīga problēma ir tieši agrīna diagnostika un valsts ieviestās skrīninga programmas maksimāla izmantošana. “Pieejamie dati liecina, ka atsaucība no sievietēm joprojām ir salīdzinoši maza un viņas neizmanto skrīninga programmas ietvaros piedāvāto iespēju bez maksas veikt mamogrāfiju krūtīm. Arī citiem vēža veidiem noteiktās bezmaksas skrīninga iespējas cilvēki izmanto ļoti kūtri, lai gan uzlabojumi ir vērojami. Šogad sasniegti 50%,” norāda Jānis Eglītis. Viņš pauž cerību, ka tuvākajā laikā šis process tiks uzlabots vēl vairāk, pateicoties dažādām idejām un iestrādēm.
“Veicot profilaktiskās pārbaudes un piedaloties valsts organizētajās skrīninga programmās, iespējams atklāt pirmsvēža saslimšanas un audzējus agrīnā stadijā un veiksmīgāk izārstēt pacientu,” teic Jānis Eglītis.
Vienkopus pieejama palīdzība
Latvijā onkoloģisko pacientu ārstēšanas jomā par flagmani uzskatāms Latvijas Onkoloģijas centrs, kur palīdzību saņem 80% pacientu. LOC gadā tiek veiktas aptuveni 8000 operācijas, 36 000 ķīmijterapijas procedūras, 52 000 staru terapijas procedūras un sniegtas vairāk nekā 98 000 speciālistu konsultācijas ambulatorajā daļā.
“Tas ir praktisks izaicinājums – saglabāt LOC kā vadošo onkoloģisko pacientu ārstniecības iestādi valstī, kurā tiek sniegti 80% no specializētās onkoloģiskās palīdzības,” uzsver Jānis Eglītis un piebilst, ka tikpat būtiska ir arī personalizēta pieeja ārstniecībā, kas nozīmē gan modernu audzēju un citu bioloģisko substanču morfoloģisko un ģenētisko izmeklēšanu, gan jaunu medikamentu ieviešanu valsts kompensējamo zāļu sarakstā, gan inovatīvu iekārtu un tehnoloģiju iegādi progresīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai. “Koncentrējot nepieciešamos līdzekļus vienā, specializētā iestādē efektīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai, tas ir realizējams, turpretī, ja mēs sadalīsim kūku mazos gabaliņos, mēs turpināsim stagnēt, un augs tikai statistikas cipari ar novēlotiem saslimšanas gadījumiem,” teic profesors.
Tāpat joprojām ir spēkā “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020.gadam”. Profesors teic: “Pateicoties papildu piešķirtajam finansējumam, tagad onkoloģijas pacientiem pieejami vairāk nekā desmit jauni mērķterapijas medikamenti, kas iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Gribētos cerēt, ka šī tendence turpināsies un neaprobežosies līdz ar vēlēšanām, jo Latvijā sistēmiskajā ārstēšanā lielākoties esam spiesti izmantot novecojušus medikamentus pretēji praksei Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, kur aizvien vairāk izmanto efektīvāku un pacientu veselību saudzējošāku personalizētu medicīnisko aprūpi.”
Jānis Eglītis arī norāda, ka vajadzētu vienkāršot procesu, kā medikamenti nonāk apritē. Viņaprāt, ekonomiskās efektivitātes izvērtēšanas mehānisms medicīnā ir pārāk sarežģīts: “Tie nav salīdzināmi lielumi, ko izvērtējam – cilvēka dzīvība, veselība pret naudas daudzumu, kas nepieciešams, lai ārstētu pacientu.”
Raksts sagatavots Rīgas domes Labklājības departamenta un Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros. Raksts pirmo reizi publicēts 2018.gada novembrī.
Nodarbības uzņēmumiem par stresu, ģimenes un darba pienākumu apvienošanu, kā arī fiziskā noguruma mazināšanu
Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar SIA “OnPlate” arī 2022.gadā uzņēmumiem piedāvā iespēju pieteikties bezmaksas nodarbībām, lai pastāstītu par veidiem, kā sekmēt stresa mazināšanu, rastu līdzsvaru savā ikdienā, kad jāapvieno darba un ģimenes dzīves pienākumi, kā arī palīdzētu mazināt saspringumu un prast izvingrināt ķermeni arī darba vietā.
Pieteikšanās un informācija:
Lai pieteiktos vai noskaidrotu radušos jautājumus, lūdzam rakstīt uz e-pastu elina@onplate.lv vai aizpildīt elektronisku anketu https://ieej.lv/piesakiDarbavietu
Pieteikties iespējams šādām tēmām pēc savas izvēles:
- Stress un izdegšana darba vietās.
Psihologa vadītā nodarbībā uzzināsiet par stresa izpausmēm fiziskā, emocionālā, intelektuālā un uzvedības līmenī; kā identificēt galvenos stresorus un to ietekmi uz cilvēka ķermeni; kā atpazīt un pārvarēt stresa izraisītos simptomus; kā attīstīt prasmi vadīt savas emocijas arī emocionālās spriedzes apstākļos, un kādi ir iespējamie risinājumi stresa situāciju pārvarēšanā.
- Darba un ģimenes pienākumu apvienošana.
Uzzināsiet par šķēršļiem sabalansētai darba un ģimenes dzīvei; praktiskiem ieteikumiem un risinājumiem – kā līdzsvarot savus pienākumus, lai tas ir ieguvums gan darba devējam, gan darbiniekam; pašmotivācijas veicināšanu; risinājumiem un atbalsta resursiem indivīda un darbavietas līmenī.
- Fiziskā noguruma mazināšana
Fizioterapeita vadītā nodarbībā uzzināsiet par darba vietas/vides faktoru ietekmi uz darbinieku fizisko veselību, organisma fizioloģisko un psihoemocionālo procesu mijiedarbību. Dalībnieki varēs līdzdarboties praktiskos vingrinājumos, ko arī turpmāk ieteicams veikt savā darba vietā.
Nodarbību norise:
Šobrīd nodarbības tiek organizētas attālināti, izmantojot Zoom platformu. Vienas nodarbības ilgums – 60 minūtes.
Kas var pieteikties?
Ikviens uzņēmums, kurš darbojas Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Viena nodarbība paredzēta 10 – 25 cilvēku lielai grupai. Ja uzņēmumā ir lielāks darbinieku skaits, iespējams organizēt vairākas nodarbības dažādām cilvēku grupām. Ja uzņēmumā nav vairāk par 10 dalībniekiem, kuri velētos piedalīties, lūdzam rakstīt uz e-pastu uz elina@onplate.lv, un piedāvāsim jums ērtāko risinājumu.
Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā tiek veikts ekrānuzņēmums kā apliecinājums Rīgas domes Labklājības departamentam par nodarbību norisi, savukārt dati tiek apstrādāti saskaņā ar Datu aizsardzības regulu.
Eiropas Komisijas līmenī turpinās sarunas par vakcīnu piegāžu apjomiem
Nacionālais veselības dienests informē, ka pagājušo piektdien, 22. janvārī, tika saņemta informācija no ražotāja AstraZeneca, par iespējamu pirmā ceturkšņa solīto vakcīnu devu piegāžu samazināšanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai. Šobrīd Eiropas Komisijas (EK) līmenī joprojām tiek turpinātas sarunas par plānotajām piegādēm un to apjomiem.
Prognozēts, ka jau šonedēļ, 29. janvārī, Eiropas Zāļu aģentūra varētu reģistrēt ražotāja AstraZeneca izstrādāto vakcīnu. Pozitīva lēmuma gadījumā, šī brīža prognozes liecina, ka februārī Latvijai tiktu piegādātas 72 874 devas no pirmā ceturkšņa sākotnējā apjoma (423 957 devas).
Latvijai jārēķinās ar to, ka plānotās COVID-19 vakcīnu devu piegādes ir mainīgas un atkarīgas no ražotāja spējas nodrošināt vakcīnu pieejamību. Šobrīd joprojām turpinās sarunas par vakcīnas piegāžu apjomiem un, lai arī ir izskanējusi informācija par ievērojamu kopējo piegāžu apjomu samazinājumu, šobrīd informāciju par precīzu devu samazinājumu attiecībā uz pārējām piegādēm ražotājs AstraZeneca nav sniedzis. Šī jautājuma risināšanā iesaistīta gan EK, gan Latvija.
Informācijai:
AstraZeneca sākotnēji solītās piegādes pa ceturkšņiem un to apjomi (piegāžu grafiks atkarīgs no reģistrācijas):
- 1.ceturksnī – 423 957 vakcīnu devas (šobrīd ražotājs pēc piedāvātā piegāžu grafika februāri sola piegādāt 72 874 vakcīnu devas);
- 2.ceturksnī – 593 539 vakcīnu devas;
- 3.ceturksnī – 254 374 vakcīnu devas.
