Vasara rit pilnā sparā, atkal lutinot ar tveici un dažādu atpūtas pasākumu dažādību, tostarp – bērnu un jauniešu brīvā laika aktivitātēm. Tā kā šogad, līdz ar vasaras pirmajām siltajām dienām, īpaši bērnu un jauniešu vidū traumu skaits bija ievērojami palielinājies,
aicinām apmeklēt nākamo semināru “Brokastis ar speciālistu”, kuru šoreiz vadīs Dr. med. Anna Junga, RAKUS “Gaiļezers” anestezioloģe-reanimatoloģe un pastāstīs vairāk par dažādiem drošības pasākumiem un pirmās palīdzības ABC.
Fizisko aktivitāšu ietekme uz cilvēku veselību pētīta krustu šķērsu, un ir neapstrīdami zinātniski pierādījumi, ka regulāras fiziskās aktivitātes palīdz izvairīties no 26 (!) hroniskām slimībām, tostarp arī no saslimšanas ar vēzi. Savām spējām atbilstoši vingrinājumi jāveic arī vēža pacientiem jau teju tūlīt pēc operācijas, kas ir īpaši svarīgi, lai iespējami saglabātu kustības un ātrāk atlabtu.
Svarīgais muskuļu spēks
Visticamāk, katrs no mums piedzīvojis periodu savā dzīvē, kad kādu iemeslu dēļ esam bijuši neaktīvāki, un tad pat neliels skrējiens, lai paspētu, piemēram, ielēkt pieturā stāvošajā tramvajā, sagādā pamatīgas grūtības. Pētījumos secināts, ka lielākajai daļai vēža pacientu pirms diagnozes bijis ievērojami samazināts ikdienas fizisko aktivitāšu apjoms. Vērā ņemami fakti, vai ne? Tāpēc fiziskās aktivitātes iesaka kā vienu no svarīgākajiem ikdienas pienākumiem, lai samazinātu vēža attīstības risku, kā arī obligātas tās ir cilvēkiem, kuri veiksmīgi izārstējušies no vēža, lai iespējami pagarinātu savu mūžu.
Tā kā krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sieviešu vidū reproduktīvā vecumā, veikti daudzi pētījumi, kas pierāda, ka regulāras fiziskās aktivitātes ievērojami samazina krūts vēža attīstības risku. Sievietēm, kas 3 – 5 dienas nedēļā veic mērenas vai vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes, relatīvais krūts vēža risks samazinās par 20 – 50 %, salīdzinot ar vienaudzēm, kas neiesaistās fiziskās aktivitātēs. Savukārt tām sievietēm, kas ir fiziski aktīvas pēc diagnozes noteikšanas, nozīmīgi palielinās dzīvildze un uzlabojas dzīves kvalitāte, salīdzinot ar tām, kuras paliek fiziski neaktīvas.
Nozīmīga loma ir muskuļu spēkam – jo spēcīgāki tie būs, jo vairāk cilvēkam būs enerģijas. Īpaši svarīgi tas ir ārstēšanās laikā, kad muskuļu spēks samazinās pat par 30 % un līdz ar to ķermenim ir grūtāk atlabt.
Kā pareizi uzsākt?
Atcerēsimies sporta stundas skolā, kas parasti sākās ar iesildīšanās treniņiem – to laikā mēs iekustinām mazo muskuļu grupu, locītavas, asinsrite kļūst spraigāka un mēs arī saprotam, kādā garastāvoklī esam, cik labi jūtamiem u.tml.
Tad seko izvēlētās fiziskās aktivitātes, kurām jābūt atbilstošām mūsu spējām. Lai saprastu, vai nepārspīlē, vai, gluži otrādi, slodze nav par mazu tavām spējām, pievērs uzmanību pulsam:
Mērenas intensitātes slodze – 60 – 75 % no HR Max. Intensīva slodze – 75 – 85 % no HR Max.
Maksimālo sirds ritmu jeb pulsu, kas pieļaujams fiziskās slodzes laikā, vari aprēķināt pēc vienkāršas formulas: HR max = 220 – vecums. Piemēram, 220 – 38 = 182!
Tāpat noteikti pievērs uzmanību subjektīviem rādītājiem – pašsajūtai, nogurumam, aizdusai.
Pēc treniņa OBLIGĀTI atsildies – veic muskuļu stiepšanas, līdzsvara un koordinācijas, arī elpošanas vingrojumus, bet sirds ritmam atgriezties sākotnējā tempā palīdzēs mierīga pastaiga.
Fiziskās aktivitātes palīdzēs:
*Labi justies! Arī reizēs, kad nepavisam negribas vingrot, saņemies un izej nelielā pastaigā – pēc tam varēsi kalnus gāzt.
*Uzturēt veselīgu ķermeņa svaru. Kā zināms, fizisko aktivitāšu laikā mēs patērējam ar pārtiku uzņemtās kalorijas.
*Uzlabot slodzes izturību, tostarp sirds muskuļa darbu, un mikrocirkulāciju ķermenī. Tas savukārt palīdzēs mūsu imūnsistēmai, vielmaiņas procesiem un gremošanas traktam darboties vēl efektīvāk.
Atceries!
Fiziskajām aktivitātēm nav jābūt mokošām, nepatīkamām. Galvenais ir darīt to ar prieku, tad būs arī cerētais rezultāts. Tāpēc, ja tev nu nemaz netīk kolektīvas vingrošanas sporta zālēs, tad zini, ka arī regulāras brīvā laika aktivitātes pieskaitāmas pie fiziskajiem treniņiem – pastaigas, īpaši intensīvā solī, nūjošana, braukšana ar velosipēdu, dejas, laivošana, SUPošana, kāšana pa kāpnēm un daudz citas.
Jebkura šāda veida aktivitāte regulē metabolo funkciju, hormonu līmeni, imūnās sistēmas atbildes reakcijas un samazina sistēmiskos iekaisuma procesus organismā.
Slodzes dozēšana
Arī ar fiziskajām aktivitātēm pārspīlēt nevajag. Tā teikt, kas par daudz, tas par skādi.
Aerobās/cikliskās/izturības slodzes:
● 300 min./nedēļā mērenas intensitātes slodze vai
● 150 min./nedēļā intensīva slodze
Vienas slodzes ilgums no 20 – 30 min.
Raksts sagatavots Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.
Īstenojot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Valsts administrācija” apstiprināto projektu “Integrēti pakalpojumi sociālā riska jauniešiem Ziemeļvalstīs” (PVM ID APS1376; turpmāk – Projekts) septiņi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta darbinieki un Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra pārstāvis laika periodā no 08.04.2024. līdz 11.04.2024. devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kopenhāgenas, Frederiksbergas un Horsensas pašvaldībām Dānijā.
Pieredzes apmaiņas brauciena mērķis bija iegūt jaunas zināšanas, pieejas un apmainīties ar pieredzi par Dānijas pašvaldību un nevalstisko organizāciju sniegto atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem vecuma posmā no 13 līdz 24 gadiem, apvienojot veselības un sociālos jautājumus integrētos pakalpojumos, kā arī pielietojot kopienas darba, t.sk. izvērtēšanas instrumentus.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības delegācijai pieredzes apmaiņas brauciena laikā bija iespēja iepazīties ar Dānijas Veselīgo pašvaldību tīkla (turpmāk – Tīkls) pārstāvjiem un iegūt informāciju par šī Tīkla darbības principiem un sasniedzamajiem mērķiem un uzdevumiem. Kā informēja Dānijas Veselīgo pilsētu pārstāvis, tad vadošais mērķis un izaicinājums Tīkla ietvaros ir – sociālā vienlīdzība un veselība, kā arī tas atbalsta sabiedrības veselības iniciatīvas pašvaldībās un veicina viegli saprotamu zināšanu pārnesi no pētniecības uz praksi, sniedzot iespēju apmainīties ar labo praksi starp pašvaldībām. Būtiski uzsvērt, ka dalība Tīklā nosaka, ka nepieciešama pašvaldības vadības politiskā apņemšanās un aizstāvība sabiedrības veselības politikas īstenošanai savā pašvaldībā. Tīklā ir vairākas darba grupas, kurās iekļauti pārstāvji no dažādām nozarēm, veicinot “veselība visās politikās” principu.
Apmeklējot Dānijas pilsētu Frederiksbergu, tika iepazīts pašvaldībā īstenotais “Place Standard Tool” un kā piemērs demonstrēts kopā ar jauniešiem izpētīts un ieviests fizisko aktivitāti veicinošs projekts – sporta laukums jauniešiem. Jāmin, ka šāds “Place Standard Tool” ieviests dažādos Dānijas pašvaldību projektos un tas ir veiksmīgs instruments, lai izpētītu pašvaldības iedzīvotāju vajadzības un mērķtiecīgi plānotu intervences. Šis instruments veicina arī sadarbību starp dažādu nozaru speciālistiem, kā, piemēram, tas bija Dānijas pilsēta Fredriksbergā, kur savstarpēji sadarbojās izglītības iestāde, sabiedrības veselības speciālisti un pilsētas plānotāji.
Pieredzes apmaiņas braucienā delegācijai bija iespēja iepazīties ar garīgās veselības centru Kopenhāgenā un tā sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem. Garīgās veselības centra klientiem pieejams plašs pakalpojumu klāsts un tiek piemeklēta atbilstošā terapija aktuālajai problēmai vai situācijai. Pieejama terapija gan grupās, gan individuālas sesijas ar psihologu. Iedzīvotājiem, kuriem ir arī sociāla rakstura problēmas pieejams attālinātas konsultācijas. Šis pakalpojums Kopenhāgenas iedzīvotājiem tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Apmeklējot Dānijas pilsētu Horsensu, delegācija tika iepazīstināta ar Horsensas sociālo un sabiedrības veselības politiku. Kā norādīja Horsensas pašvaldības pārstāvji, tad “Jaunās bērnu un jauniešu politikas mērķis ir nodrošināt saskaņotību, kopskatu un vienotu virzību tam, kā strādā un sadarbojas ar bērniem un jauniešiem Horsensā. Jo īpaši ir svarīgi, lai būtu saikne starp to, ko dara visu bērnu un jauniešu labā, un to, ko dara bērnu un jauniešu labā, kuriem nepieciešams īpašs atbalsts”. Horsensas pārstāvji iepazīstināja ar Apkaimju centra darbības principiem un atbalsta grupām, kas tiek nodoršinātas šajā pašvaldībā. Apkaimju centrā atbalsta grupas darbojas pārsvarā uz brīvprātīgo darbinieku principa. Tāpat delegācija tika iepazīstināta ar Horsensas pašvaldības izstrādāto “sērošanas politiku”, kurā tiek izglītoti speciālisti metodikai darbā ar bērniem un jauniešiem, kuri zaudējuši tuvinieku.
Pieredzes apmaiņas vizītē apmeklētajās Dānijas pašvaldībās Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvji ir ieguvuši jaunus labās prakses piemērus un sadarbības kontaktus, kas ilgtermiņā veicinās iespēju veidot jaunus sadarbības projektus.
Informāciju sagatavoja: Laura van Rosuma, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta Projektu koordinācijas nodaļas galvenā speciāliste – eksperte, tālr. 67037114
Īstenojot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Valsts administrācija” apstiprināto projektu “Integrēti pakalpojumi sociālā riska jauniešiem Ziemeļvalstīs” (PVM ID APS1376), septiņi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta darbinieki un Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra pārstāvis laika periodā no 18.03.2024. līdz 21.03.2024. devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Stokholmas pašvaldību Zviedrijā.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības delegācija Stokholmā tikās ar Sociālo lietu departamenta pārstāvjiem, kuri sniedza ieskatu Stokholmas sociālās politikas plānošanā, izmantojot datos un pētījumos balstītas metodes, kā arī prezentēja darbu par atkarību izraisošo vielu un procesu prevenci. Stokholmas Sociālo lietu departamenta pārstāvji delegāciju iepazīstināja ar Jauniešu centra darbības principiem un radīja iespēju apmeklēt šādu Jauniešu centru, iepazīstināja ar darbu ar ielu jauniešiem un ielu darbinieku funkcijām, uzdevumiem, darbības principiem, kā arī ar šī Jauniešu centra darba uzdevumiem (t.sk. psihologa konsultācijas un terapija), informējot, ka tāda veida Jauniešu centri izplatīti visā Stokholmā. Jāmin, ka 2023.gadā Stokholma ir izstrādājusi vadlīnijas ielu darbiniekiem un tās sniedz detalizētu pārskatu par šo darbinieku pienākumiem.
Pieredzes apmaiņas brauciena ietvaros tika apmeklēta arī zemsliekšņa veselības aprūpes un veicināšanas organizācija, kurā jauniešiem no 14 līdz 25 gadiem iespējams saņemt psihoemocionālu atbalstu, ginekologa konsultācijas, vecmāšu konsultācijas un saņemt visu nepieciešamo informāciju par seksuāli reproduktīvo veselību. Kopumā Stokholmā ir 11 šādi centri, no kuriem lielākie atrodas pie slimnīcām. Jāmin, ka šo centru darbība ir uzsākta 1960.gados un ir būtiski ietekmējusi STI un abortu, nevēlamu agrīnu grūtniecību izplatību Zviedrijā.
Delegācija viesojās organizācijā “Future of Stockholm” (“Stokholmas nākotne”), kuras darbība tiešā veidā ir saistīta ar Sociālo pakalpojumu un atbalsta izveidošanu pilsētā. Tāpat delegācijai tika sniegta prezentācija par Terapetisku metodi – “BSFT” (Brief Strategic Family Therapy), kuru Stokholma, iegādājoties licenci, ir pārņēmusi no ASV pilsētas Maiami un ir vienīgā pilsēta Eiropā, kas šādu terapijas metodi izmanto. Tā tiek uzskatīta par labo praksi, kas sevī ietver pašas metodes apmācības un supervīzijas. Metode piemērota bērniem un jauniešiem, kā arī viņu ģimenēm, lai sekmētu bērna emocionālo audzināšanu – gan atgriežoties no rehabilitācijas iestādes, gan no īslaicīgas prombūtnes no ģimenes.
Viesojoties “Apkaimes Bērnu un Jauniešu centrā”, vienā no Stokholmas sociāli mazaizsargātākajiem pilsētas rajoniem – Rågsved, Enskede-Årsta-Vantör rajonā, delegācijai bija iespēja tikties ar ielu darba organizētājiem un veicējiem, jaunatnes centra vadītājiem un darbiniekiem, kas tiešā veidā plāno un organizē pakalpojumus iedzīvotājiem.
Pieredze apmaiņas brauciena ietvaros delegācija tikās arī ar nevalstisko organizāciju “1000 iespējas”, kuras darbības mērķis ir sniegt psihoemocionālu atbalstu un informāciju sievietēm, kuras cieš no jebkāda veida vardarbības. Centram ir sadarbības līgums ar Stokholmas pašvaldību, tas darbojas arī citās Zviedrijas pilsētās. Organizācija plāno un īsteno arī izglītojošas sabiedrisko mediju kampaņas par vardarbības atpazīšanu, palīdzības sniegšanas iespējām un profilaksi.
Zviedrija un tās galvaspilsēta Stokholma tradicionāli ir starp Eiropas inovatīvākajām pilsētām jaunu labklājības (sociālu un sabiedrības veselības, veselības aprūpes) politikas izstrādē un pakalpojumu izveidošanā un īstenošanā. Zviedrijas pieredze sniedz neatsveramu ietekmi uz sabiedrības veselības politikas plānošanu visā Eiropā, t.sk. Latvijā, tādēļ pieredzes apmaiņa un zināšanu dalīšanās ar Stokholmas pārstāvjiem, kuri ir tieši saistīti ar šo pakalpojumu radīšanu, sniedza ne tikai ieskatu labās prakses īstenošanas pamatprincipos, bet arī iedvesmoja jaunām idejām un perspektīvām Rīgas valstspilsētas pašvaldībai.
Informāciju sagatavoja: Laura van Rosuma, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta Projektu koordinācijas nodaļas galvenā speciāliste – eksperte, tālr. 67037114
2024.gada 6.martā tika uzsākta programmas “Komandas pārdomas” ieviešana Rīgas Sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers”. Šobrīd programmu apgūst trīspadsmit Sociālā aprūpes centra sociālie darbinieki.
Programma “Komandas pārdomas” ir paredzēta, lai veicinātu aprūpes speciālistu psihoemocionālo veselību paaugstinātas slodzes un augsta stresa apstākļos. Pieejas pamatā ir ideja, ka veselības aprūpes speciālisti profesionāla speciālista klātbūtnē, zināmā vidē, kopā ar kolēģiem, kuri piedzīvojuši vienādus izaicinājumus, apmainās ar pieredzi un kļūst par padomdevējiem, kā pārvaldīt stresu un palīdzēt viens otram noturēties sarežģītās situācijās. Programmas autori ir speciālisti no Nīderlandes, kas programmu izstrādāja, lai uzlabotu medicīnas un aprūpes iestāžu darbinieku psihoemocionālo veselību un stresa noturību COVID-19 pandēmijas apstākļos. Programmas autori ir apmācījuši speciālistus, kas šobrīd veic programmas ieviešanu Rīgā.
Programma “Komandas pārdomas” Rīgas Sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” un citās iestādēs Rīgā tiek ieviesta projekta “Mentality” ietvaros. Projekta “Mentality” galvenais mērķis ir izplatīt daudzsološu praksi psihiskās veselības aprūpē, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, veselības aprūpes un citiem aprūpes darbiniekiem, cilvēkiem ar jau esošām garīgās veselības problēmām un psihosociāliem traucējumiem, migrantiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Skaļa mūzikas klausīšanās nelabvēlīgi ietekmē ausu veselību. Tā var izraisīt zvanīšanu vai trokšņus ausīs, kā arī dzirdes pasliktināšanos. Trokšņa izraisīta dzirdes pasliktināšanās ir novēršama, ievērojot drošas klausīšanās principus:
Ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem un citiem spiciem priekšmetiem. Tā var traumēt bungplēvīti, kā arī radīt auss iekaisumu. Pilnīgi pietiek, ja ausis iztīra ar pirkstu.
Ja radušās aizdomas par dzirdes pasliktināšanos, ausīs jūtamas sāpes, dzirdama zvanīšana vai trokšņi, jāvēršas pie ārsta – otolaringologa.
Papildu informācija par drošu un nekaitīgu audio ierīču lietošanu un drošu klausīšanos bērniem pieejama arī: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17647/download?attachment.
Pievēršot uzmanību Pasaules dzirdes dienai, SPKC speciālisti izstrādājuši arī infografiku “Rūpējies par savu dzirdi”, kurā apkopoti ieteikumi, kā saudzēt dzirdi.
Līnijdeju jeb LINE DANCE nodarbībās laipni gaidīsim ikvienu – gan tos, kuriem šajā deju veidā pieredze vēl nav bijusi, gan tos, kuriem līnijdeju soļi jau izmēģināti – šeit ikviens dejotājs varēs atrast savu vietu un attīstīt savas prasmes.
Deja vienmēr ir bijusi ne tikai sportiska nodarbošanās, bet arī emocionāls gandarījums, jo mūzikas pavadījums sniedz daudz pozitīvu emociju. Tāpat šis deju stils, kura horeogrāfijā raksturīga soļu atkārtošanās noteiktā secībā, palīdz ne vien attīstīt deju prasmes, bet arī veidot socializēšanos, interešu kopību un sniedz brīnišķīgu brīvā laika pavadīšanu, uzlabojot savu veselību un dzīvesprieku.
Nodarbības notiek klubā “Vecrīga”, Vaļņu ielā 32, Rīgā. Katras nodarbības ilgums ir viena stunda.
Pieteikšanās: pirms nodarbības aicinām pieteikties pie pasniedzējas, zvanot Sarmītei Galanskai – 25991307.
Ieskaties marta nodarbību grafikā un izvēlies sev ērtāko laiku un vietu:
Linijdeju nodarbibas_2024_marts
Līdz ar pavasarīgāka laika iestāšanos un gaišākiem vakariem ir pienācis īstais brīdis doties veselīgās pastaigās pēc iespējas biežāk. Lai pastaigas padarītu aktīvākas un mudinātu to laikā izkustināt visu ķermeni, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments ir izstrādājis veselīgo pastaigu audiogidu.
Tajā iekļauti 20 vieglas un vidējas intensitātes vingrojumi, kas palīdzēs izkustināt ķermeni un sniegt veselībai vērtīgus ieguvumus – noņemt saspringumu, atbrīvot prātu, uzlabot un stiprināt elpošanu, sirdsdarbību, attīstīt kustību apzinātību un līdz ar to sajust spēku, enerģiju un justies labāk, jo pastaigas laikā tiek nodrošināts vispusīgs muskuļu darbs.
Lai klausītos audiogidu, mobilajā ierīcē nepieciešams lejupielādēt bezmaksas aplikāciju “izi.TRAVEL” un meklētājā ierakstīt “Veselīgo pastaigu audiogids”.
Audiogidā būs redzama Rīgas karte ar 20 lokācijas punktiem. Uzspiežot uz katra no tiem, varēs noklausīties gan vingrinājumus, gan aplūkot pievienotās fotogrāfijas, kas uzskatāmāk demonstrē veicamos vingrojumus. Katru vingrojumu var noklausīties un pildīt atkārtoti, bet jāatceras, ka svarīgākais ir vadīties pēc savas fiziskās sagatavotības un pašsajūtas.
Aplikācijā norādītas arī konkrētas lokācijas vietas – šajā audiogidā tās vairāk kalpo ierosmei un idejai, jo klausīties audiogidu iespējams jebkurā sev ērtā vietā un laikā. Pats svarīgākais ir šos vingrojumus pildīt secīgi, sākot no cipara “1”, jo pirmais vingrojums veltīts stājas apzinātībai un iesildīšanās, lai sagatavotos plānotajai aktivitātei un iesildītu muskuļus. Tiem jāpaliek siltākiem, elastīgākiem, uzlabojot gan asins cirkulāciju, gan pasargātu sevi no traumu riska, piemēram, saišu sastiepuma.
Kopējais pastaigas ilgums būs nedaudz garāks par vienu stundu – tas būs atkarīgs no katra individuālā vingrojuma izpildes laika un ieklausīšanās savā ķermenī. Ja pastaigas laikā nevēlies veikt aktīvākus vingrojumus, iespējams noklausīties arī audiogida sākuma stāstījumu par veselīgu stāju, ko vērts ievērot ik dienu, nevis tikai dodoties pastaigā noteiktā maršrutā.
Viss, kas būs nepieciešams dodoties pastaigā, ir ērti apavi, laikapstākļiem piemērots apģērbs, kas neierobežo kustības, kā arī ūdens. Visērtākais maršruts pastaigai būs kāda klusāka iela bez intensīvas satiksmes. Vislabāk – parks vai pastaigu taka. Tas ir svarīgi, jo audiogida klausīšanās austiņās var novērst uzmanību no apkārtējās vides, un mierīgāka vieta ļaus vairāk koncentrēties sev un pildāmajiem vingrojumiem.
Ja audiogidu vēlies noklausīties tāpat, neielādējot aplikāciju, to iespējams atvērt arī, izmantojot kādu no interneta pārlūkprogrammām un vietnes www.izi.travel.com meklētājlodziņā ierakstot nosaukumu “Veselīgo pastaigu audiogids”.
Aicinām iepazīties un izmēģināt receptes no gatavošanas meistarklases “Pilngraudu produkti garšīgā un sabalansētā maltītē”, ko Rīgas domes Labklājības departaments organizē sadarbībā ar SIA “OnPlate”.
Pelēko zirņu plāceņi
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Šķelto zirņu sautējums
Pirms sautējuma gatavošanas zirņus iemērc ūdenī vismaz uz 6 stundām, jo tad ēdiena pagatavošanas process būs daudz ātrāks!
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Saldie sklandrauši
Sastāvdaļas:
Mīklai
Biezpiena masai
Burkāna masai:
Pagatavošana :
Mīkla: Olu sakuļ, sadala uz pusēm, pusi noliek malā. Otrai pusei pievieno cukuru, sāli, ūdeni un izmaisa. Pievieno miltus, sviestu, ar rokām veido mīklu. Tai jāveidojas stingrai, uz mirkli var ietīt pārtikas plēvē un ielikt ledusskapī atdzesēties.
Burkānu masai: burkānu izvāra, atdzesē un sablenderē ar olu un grieķu jogurtu, pievieno kanēli un samaisa.
Biezpiena masa: visas sastāvdaļas sablenderē kopā.
Mīklu izrullē, aptuveni 3 mm plānu, ar glāzi izspiež aplīšus. Veido maliņas. Kārto uz plātnes, kur izklāts cepamais papīrs. Ar karoti liek biezpiena masu un pa virsu burkāna masu, pārkaisa ar kanēli. Cep 200 grādos 20 – 25 minūtes. Kad gatavi, atdzesē un ēd.
