Receptes no meistarklases “Pilngraudu produkti garšīgā un sabalansētā maltītē”

Posted on | by Gunta

Pilngraudu tortiljas rullīši 

Sastāvdaļas:

  • 3 lielas tortiljas – parastās vai spinātu, biešu, burkānu
  • 200g krēmsiera
  • 1 ēdk. Grieķu jogurta
  • 2 – 3 lielas saujas spinātu
  • 100g sarīvēta liesa siera
  • krāsaina paprika (sarkanā, dzeltenā, oranžā)
  • 1 ēdk. sasmalcinātu loku
  • 1 ēdk. sasmalcinātu diļļu
  • sāls un pipari pēc garšas

Pagatavošana:

  1. Tortiljām un krēmsieram jāļauj sasilt istabas temperatūrā.
  2. Bļodā sajauc kopā krēmsieru, grieķu jogurtu, garšvielas un sakapātos garšaugus, sāli un piparus.
  3. Papriku nomazgā. Sagriež ļoti plānās šķēlītes.
  4. Gatavo masu  izklāj  uz tortiljām, pa virsu klāj spinātu lapiņas un paprikas šķēlītes, atstājot vietu ap malām.
  5. Cieši sarullē, un griež kumosa izmēra ripiņās.

Pilngraudu pasta ar Boloņas – ziedkāposta mērci

Sastāvdaļas:

  • 6 ķiploka daiviņas
  • 2 sīpoli
  • 2 burkāni
  • 450g maltas liellopa gaļas
  • ½ saldēta vai svaiga ziedkāposta
  • 400g (1 bundža) konservētu tomātu
  • 36g tomātu pastas
  • 300g pilngraudu pastas
  • 100g salātlapu
  • 200g gurķu
  • 2 sarkanie sīpoli
  • 20ml Extra virgin olīveļļas
  • 20ml citrona sulas
  • Vidusjūras garšaugu maisījums  

Pagatavošana:

  1. Ķiploku un parasto sīpolu sasmalcina, burkānu smalki sagriež. Pannu uzkarsē, garšaugus un burkānus apcep nelielā eļļas daudzumā, tad pievieno malto gaļu.
  2. Saldēto vai svaigo ziedkāpostu sablendē ar pusi konservēto tomātu vai (ja nav blendera) to sasmalcina un iemaisa konservētajos tomātos. Kad maltā gaļa ir apcepusies zeltaina, pievieno ziedkāposta – tomātu masu un atlikušos konservētos tomātus, kā arī tomātu pastu un garšaugus.
  3. Kad masa atkal sāk burbuļot, liesmu samazina uz mazāku, noņem vāku un turpina gatavot bez tā, lai liekais šķidrums varētu iztvaikot.
  4. Pastu izvāra. Gurķi un sarkano sīpolu smalki sasmalcina, sajauc ar salātlapām. Olīveļļu sajauc ar citrona sulu un pievieno salātiem.
  5. Gaļas – ziedkāposta mērce ir gatava, kad šķidrums ir samazinājies aptuveni par 1/3 – tad to iemaisa pastā un pasniedz ar salātiem.

Pilngraudu auzu cepumi 

Sastāvdaļas:

  • 2 banāni
  • 4 ēdk. zemesriekstu sviesta
  • 1 ēdk. medus
  • 50g dzērveņu
  • 50g rieksti
  • 50g koksriekstu skaidiņas
  • 200g pilngraudu auzu pārslu

Pagatavošana:

  1. Uzkarsē krāsni uz 180 grādiem.
  2. Banānus saspaida ar dakšiņu. Klāt pievieno zemesriekstu sviestu un kārtīgi samaisa.
  3. Klāt pievieno riekstus, dzērvenes, kokosriekstu skaidiņas un auzu pārslas.
  4. Visu sajauc kopā.
  5. Cepamajā pannā izklāj cepampapīru.
  6. Ar rokām veido vienāda izmēra cepumus un kārto uz pannas.
  7. Cepumus cep ~ 20-25 min, līdz tie ir gatavi un brūnā krāsā.
  8. Pirms ēšanas kārtīgi atdzesē.

Receptes no meistarklases “Nedaudz no latviešu virtuves”

Posted on | by Gunta

Pelēko zirņu plāceņi

Sastāvdaļas: 

  • 300g vārītu pelēko zirņu
  • 1 vidēja lieluma sīpoli
  • 1/2 ēd.k. grauzdētas, maltas ķimenes
  • 1/3 glāzes kviešu miltu
  • sāls pēc garšas
  • sula no 1/4 citrona
  • eļļa

Pagatavošana: 

  1. Zirņus liek virtuves kombainā un samaļ līdz veidojas nevienmērīga, graudaina masa. Pārber masu bļodā.
  2. Smalki sakapā sīpolus un liek uz pannas cepties (bez sāls), līdz zeltaini brūni. Ļauj sīpoliem atdzist un tad pievieno zirņiem.
  3. Pievieno visas pārējās sastāvdaļas, izņemot eļļu, un kārtīgi samīca ar rokām.
  4. Liek mīklu ledusskapī atdzesēties vismaz uz 30 minūtēm. Tad ripina mazas, valrieksta lieluma bumbiņas.
  5. Uz pannas sakarsē eļļu. Kad eļļa uzkarsusi cep plāceņus līdz tie apbrūnē. Tad liek krāsnī caursildīt 180°C uz 10 – 20  minūtēm.

Šķelto zirņu sautējums

Pirms sautējuma gatavošanas zirņus iemērc ūdenī vismaz uz 6 stundām, jo tad ēdiena pagatavošanas process būs daudz ātrāks!

Sastāvdaļas: 

  • 1/2 baltais sīpols, sakapāts
  • 1 ķiploka daiva, izspiesta caur ķiplokspiedi
  • 1 selerijas kāts, sīki sakapāts
  • 200g šķeltie zirņi
  • 600ml dārzeņu buljona
  • 1 saldais kartupelis, sagriezts mazos kubiņos
  • 1/4 tējkarote malts kumīns
  • 1 bundža kokospiens
  • sāls pēc garšas

Pagatavošana: 

  1. Pannā sakarsē olīveļļu. Apcep sīpolu, ķiploku un seleriju kopā ar sāli uz vidējas uguns 5 minūtes.
  2. Pievieno zirņus, apcep 2 minūtes.
  3. Pielej buljonu. Zirņus sautē 10 minūtes.
  4. Pievieno saldo kartupeli un kumīnu. Visu sautē vēl 10 minūtes.
  5. Pievieno kokospienu. Visu sautē vēl 5 minūtes.
  6. Pagaršo, vai zirņi un kartupelis ir gatavs un vai nepieciešams vēl pievienot sāli. Ja nepieciešams, pasautē vēl 5 minūtes, bet ja viss ir gatavs – atliek tikai ēst!
  7. Ja vēlies, pievieno katrai porcijai rīvētu Parmas sieru.

Saldie sklandrauši

Sastāvdaļas: 

Mīklai 

  • 250g pilngraudu milti
  • ½ ola
  • 50ml ūdens
  • 1.ēd.k. mīksta sviesta
  • 1.ēd.k. cukura
  • šķipsniņa sāls

Biezpiena masai 

  • 100g vājpiena biezpiens
  • ½ ola
  • 2 ēd.k. grieķu jogurta
  • 1 ēd.k. medus

Burkāna masai: 

  • 1 liels burkāns
  • 1 ola
  • 1 ēd.k. grieķu jogurta
  • kanēlis

Pagatavošana : 

Mīkla: Olu sakuļ, sadala uz pusēm, pusi noliek malā. Otrai pusei pievieno cukuru, sāli, ūdeni un izmaisa. Pievieno miltus, sviestu, ar rokām veido mīklu. Tai jāveidojas stingrai, uz mirkli var ietīt pārtikas plēvē un ielikt ledusskapī atdzesēties.

Burkānu masai: burkānu izvāra, atdzesē un sablenderē ar olu un grieķu jogurtu, pievieno kanēli un samaisa.

Biezpiena masa: visas sastāvdaļas sablenderē kopā.

Mīklu izrullē, aptuveni 3 mm plānu, ar glāzi izspiež aplīšus. Veido maliņas. Kārto uz plātnes, kur izklāts cepamais papīrs. Ar karoti liek biezpiena masu un pa virsu burkāna masu, pārkaisa ar kanēli. Cep 200 grādos 20 – 25 minūtes. Kad gatavi, atdzesē un ēd.

Minam krustvārdu mīklas!

Posted on | by vr_admin

Vai zini atbildi uz šo mīklu “Abi gali balti, vidus zaļš”?

Dažādām mīklu minēšanas tradīcijām ir sena izcelsme un lielākoties šīs radošās nodarbes norise saistāma ar vakarēšanu ģimenes, saimes vai kaimiņu lokā. Tradicionāli ar mīklu minēšanu ļaudis nodarbojās vēlā rudenī un ziemas pirmajā pusē (sākot no Mārtiņiem). Laikam ritot, šī tradicionālā mutvārdu folkloras forma kļuvusi daudzpusīgāka – attīstoties arī joku jautājumu mīklām, burtu un zilbju mīklām, šarādēm un attēlu mīklām. Radošā un tēlainā mīklu minēšana kļuvusi arī īstenu prāta asināšanas uzdevumu, un mūsdienās mīklu daudzveidīgums no lappušu pāršķirstīšanas dažādos tematiskajos žurnālos un avīzēs iet roku rokā ar “prāta mežģiem” arī digitālajā vidē.

Tuvojoties gadu mijai, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments novēl nerimstošu zinātkāri, radošas aktivitātes un, protams, veselību! Tādēļ aicinām ielūkoties zemāk redzamajā saitē, lai atvērtu nākamā 2024.gada gada Veselības kalendāru un minētu krustvārdu mīklas* par dažādām veselības tēmām – sirds veselību, veselīgu uzturu, psihoemocionālo veselību, fiziskajām aktivitātēm un citām tēmām. Lai veicas!

Veselibas kalendars_2024

*Zemāk pievienotas arī pareizās atbildes janvāra mēnesim.

Pareizās atbildes janvāra mēnesim.

 

Traumas un augšējo elpceļu veselība ziemā. Videolekcijā ārsti sniedz praktiskus ieteikumus veselīgākai ikdienai

Posted on | by vr_admin

Foto:Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr. Rihards Sīpols, stāstot par kritienu risku ziemā. Attēls: Rīgas 2. slimnīcas fotoarhīvs.

Tiešsaistes lekcijā Rīgas valstspilsētas medicīnas iestāžu SIA “Rīgas 2. slimnīca” un SIA “Rīgas veselības centrs” (RVC) ārsti sniedza rekomendācijas un dalījās piemēros, atsvaidzinot un papildinot zināšanas par izvairīšanos no traumatisma un rūpēm par augšējo elpceļu veselību, lai ar drošu soli izbaudītu ziemas aktivitātes. 

Kritiena risks ziemā

Gada slidenākajā periodā ir jo īpaši svarīgi pievērst uzmanību drošas pārvietošanās principiem un ar mēru izbaudīt dažādas āra aktivitātes. Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr. Rihards Sīpols savā prezentācijā “Kritiena risks ziemā” iepazīstināja ar tipiskākajām ziemas traumām un piesardzības pasākumiem, minot praktiskus piemērus un jo īpaši uzsverot, ka jāvelk piemēroti apavi (ar rievotu, neslīdošu gumijas zoli vai uzliekot speciālas radzes) un nepieciešamības gadījumā, jo īpaši senioriem, ir ieteicams lietot tehniskos palīglīdzekļus. Drošības garants – iešana lēnāk un ar mazākiem soļiem, izvēloties iespējami drošāku maršrutu. Ja ir ļoti slidens segums, ieteicams pārvietoties pingvīna gaitā, t.i., maziem soļiem.

Traumatoloģijā un ortopēdijā specializētās slimnīcas ārsts atgādināja, ka “pareizi” krītot, lai negūtu savainojumus, ir ātri jāreaģē un jāsagrupē ķermenis. Savukārt, ja pēc kritiena ir gūts sasitums, sastiepums, mežģījums, lūzums, visu traumu gadījumā pirmā neatliekamā medicīniskā palīdzība sniedzama atbilstoši RICE (angļu: R – rest, I – ice, C – compress, E – elevate) principam, traumēto roku vai kāju novietojot atslodzes režīmā, lietojot aukstuma kompresi, imobilizējot, piem., ar elastīgo saiti, un paceļot skarto ekstremitāti uz augšu. Rīgas 2. slimnīcas komanda palīdzēs risināt neplānotās dzīves situācijas, kas saistītas ar traumām un ierobežotu mobilitāti.

Augšējo elpceļu iekaisumi ziemas periodā

RVC filiāles “Ķengarags” otorinolaringologs (LOR) dr. Oļegs Sokolovs-Karijs savā prezentācijā “Augšējo elpceļu iekaisumi ziemas periodā” izklāstīja sezonai raksturīgāko augšējo elpceļu iekaisumu (deguna dobumā – iesnas, rīklē – tonsillīts, faringīts) gaitu, kā arī dalījās ar efektīvākajiem līdzekļiem cīņā pret saslimšanām, uzskaitot priekšrocības, lietojot aerosolus, pilienus, sīrupus, tabletes u.c. līdzekļus atkarībā no situācijas.

Akūta rinosinusīta jeb iesnu ārstēšanai otorinolaringologs rekomendē vienmēr dot priekšroku aerosoliem, nevis pilieniem, un pēc 5 dienu lietošanas asinsvadus sašaurinošus līdzekļus atcelt vai nomainīt pret deguna hormonāliem līdzekļiem.

LOR jo īpaši uzsvēra, ka, sirgstot ar rīkles iekaisumu, to nekādā gadījumā nevajag skalot ar sāli, jodu, sodu, citronu vai medu jebkādā kombinācijā. Rīkle ir jāskalo ar speciāli tam paredzētiem līdzekļiem, kas tur medikamentus.

Zinātniskie pētījumi liecina, ka atveseļošanos paātrina selēna uzņemšana, kā arī ir svarīgi uzņemt D vitamīnu, jo tā trūkums pasliktina imunitāti. D vitamīnam ir nozīmīga loma arī kaulu un locītavu veselības nodrošināšanai.

Noskatieties videolekciju >>

Par Rīgas 2. slimnīcu

Rīgas 2. slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde Daugavas kreisajā krastā, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu gadījumos un plānveida ortopēdisko ārstēšanu dažādām kaulu un locītavu slimībām.

Par Rīgas veselības centru

SIA “Rīgas veselības centrs” darbojas sešās filiālēs – Ziepniekkalnā, Imantā, Iļģuciemā, Ķengaragā, Torņakalnā, Bolderājā un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus vairumam Pārdaugavas un daļai Ķengaraga iedzīvotāju iespējami tuvu viņu dzīves vietai.

27. oktobris – Pasaules ergoterapijas diena

Posted on | by vr_admin

Pasaules ergoterapijas dienā speciālisti mudina pievērst uzmanību savām ikdienas aktivitātēm. 

“Mēs katrs pats esam atbildīgs par savu veselību, tāpēc aicinu pievērst uzmanību tam, kā tiek veiktas ikdienas aktivitātes,” tā Pasaules ergoterapijas dienā, 27. oktobrī, mudina sertificēta Rīgas 2. slimnīcas ergoterapeite Terēze Meire.

Ergoterapija ir veselības aprūpes profesija, kas pamatojas uz zināšanām par mērķtiecīgām nodarbēm un kuras galvenais uzdevums ir veicināt indivīda dalību ikdienas dzīves nodarbēs, veselību un labklājību visos dzīves aspektos. Ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt, atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.

Kā jau ierasts, arī šogad ergoterapeiti dalās ar #1padomuveselībai. Rīgas 2. slimnīcas speciālisti rūpējas par pacientu kaulu un locītavu veselību, tāpēc ergoterapeites T. Meires šā gada ieteikums veselībai balstīts tieši uz šiem aspektiem: “Veicot ikdienas aktivitātes, ņemiet vērā locītavu aizsardzības principus: 

  1. Respektējiet sāpes;
  2. Sabalansējiet veicamo aktivitāti ar atpūtas pauzēm;
  3. Vingrojiet, lai saglabātu un uzlabotu muskuļu spēku un kustību apjomu locītavās;
  4. Izvairieties no deformāciju pastiprinošiem stāvokļiem;
  5. Samaziniet pārāk lielu piepūli un spēka izmantošanu; 
  6. Izmantojiet  lielākas un spēcīgākas locītavas;
  7. Izvairieties no ilgstoši statiskām pozām;
  8. Izvairieties no pārāk cieša satvēriena.

Neatkarīgi no tā, vai pacients dzīvo mājā vai dzīvoklī, lai mājvietā justos droši, tā ir jāpielāgo. Tas var

ietvert spilgtāka apgaismojuma uzstādīšanu, mēbeļu pārvietošanu u.c. Ergoterapeite aicina novērtēt mājas vides drošību, aizpildot anketu:

Uz ergoterapeita konsultāciju var pieteikties, zvanot uz Rehabilitācijas nodaļas tālruni: 67 607 263 (darba dienās plkst. 8:00 – 16:00). 

Informāciju sagatavoja: SIA “Rīgas 2. slimnīca”

 

10.novembrī notiks seminārs senioriem par traumatismu

Posted on | by vr_admin

Rīgas domes Labklājības departaments aicina apmeklēt semināru par traumatisma profilaksi, kas norisināsies traumatoloģijā un ortopēdijā specializētajā Rīgas 2. slimnīcā 10. novembrī no plkst. 16:00, piedaloties traumatologam, ortopēdam un sertificētam fizioterapeitam. Dalībnieki aicināti iepriekš pieteikties.

Seminārs notiks Rīgas 2.slimnīcas konferenču zālē, 5. stāvā (Ģimnastikas ielā 1).

Pieteikšanās – zvanot uz tālruni +371 29423020 (Ieva) vai rakstot uz e-pastu ieva@onplate.lv 

Informatīvi izglītojošā semināra un praktiskās nodarbības laikā pieredzējuši speciālisti sniegs ieskatu un lietderīgus padomus, kā pēc iespējas labāk parūpēties par kaulu un locītavu veselību.

Semināra programma:

  • 16:00-17:00 lekcija “Traumatisma profilakse”

Vada dr. Sandris Petronis, sertificēts traumatologs, ortopēds, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Dalībnieki uzzinās, kādi ir traumatisma riska faktori, traumatisma un lūzumu profilakses pasākumi, pirmā palīdzība traumu gadījumā, drošība dzīvesvietā un dodoties ikdienas gaitās.

  • 17:15-18:15 izzinoša nodarbība “Kustības veselībai”

Vada Evita Brensone, sertificēta fizioterapeite.

Nodarbības apmeklētāji noskaidros, kāda slodze un vingrinājumi ir piemēroti senioru vecumā.

Vēlams ierasties sev ērtā apģērbā, lai kopā ar fizioterapeiti varētu veikt mierīgas intensitātes vingrojumus līdzsvaram, koordinācijai un kustību mobilitātei, kā arī dažus “āķīgus” vingrinājumus, kas ikdienā ļoti noderīgi kognitīvo spēju stiprināšanai (t.sk. vingrojumi pirkstiem, pretējās darbības vingrojumi u.tml.).

Semināra dalībnieki saņems izdales materiālus par traumatisma profilaksi un fizioterapeites sagatavotu  vingrinājumu programmu.

Seminārs tapis sadarbībā ar uzņēmumu “OnPlate”.

Organizatori informē, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts RD Labklājības departamenta publicitātes materiālu vajadzībām.

Foto: www.freepik.com

Tiešsaistes lekcijas novembrī par cilvēka iekšējiem resursiem – kā stiprināt sevi un savu iekšējo līdzsvaru

Posted on | by vr_admin

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar “GRIBU BŪT” Dzīves kvalitātes uzlabošanas un veselības veicināšanas biedrība” aicina piedalīties  BEZMAKSAS lekciju ciklā  “Iekšējo resursu stiprināšana emocionālās labsajūtas veicināšanai”, kuru vada psiholoģe Sanita Kronberga.

Visas 3 lekcijas notiks tiešsaistē  ZOOM platformā un būs viena otru papildinošas. Sākot no soļiem, kā saprast sevi; kā apzināties savus resursus un tos novērtēt, līdz iekšējo resursu stiprināšanai un to izmantošanai ikdienas grūtībās. Zemāk redzamas pieteikšanās saites:

23.novembra lekcijā “Iekšējo resursu apzināšanās un atrašana” uzināsi:

sava “ES” koncepciju, cilvēka personības modeļus, pašcieņas mehānismus un to ietekmi uz mūsu veselību. Praktisku uzdevumu un diskusijas veidā analizēsim, kā veidojas veselīgs pašvērtējums un kā tad sev palīdzēt ikdienā, lai savus iekšējos resursus stiprinātu un izmantotu jēgpilni, sastopoties ar dažādiem ikdienas izaicinājumiem.

30.novembra lekcijā “Iekšējo resursu attīstīšana un stiprināšana” uzzināsi: 

kā apzināt, attīstīt un stiprināt savus iekšējos resursus; kā noteikt savai emocionālajai labsajūtai veselīgas robežas un savus iekšējos resursus saglabāt; kādēļ tik svarīga ir nepieciešamība atbrīvoties no emocionālām atkarībām un toksiskām attiecībām/toksiskas domāšanas; kā atpazīt brīdi, kad tiek pārkāptas manas robežas? Uzzināsim, kas ir emocionālā līdzatkarība un kā tā ietekmē manu dzīvi?

Lekcijas noslēgumā būs praktiska darbošanās savu resursu apzināšanai.

6.decembra lekcijā “Iekšējo resursu stratēģijas – kā tikt pāri grūtībām un pielietot tās savā dzīvē” uzzināsi:

kādi var būt psihiskās noturības veicināšanas paņēmieni; kāda varētu būt situāciju modelēšana, lai palīdzētu apzināties un saprast – kā mūsu iekšējie resursi vislabāk var palīdzēt, sastopoties ar emocionālām grūtībām/situācijām un atgūt iekšējo līdzsvaru; kā pielietot savus spēka resursus stresa situācijās; iepazīstināsim ar praktiskiem uzdevumiem savu spēka resursu apzināšanai.

Ja rodas vairāk jautājumu par lekciju norisi, aicinām rakstīt uz e-pastu – biedriba.gribubut@gmail.com

 

12. oktobris – Pasaules artrīta diena

Posted on | by vr_admin

Pasaules artrīta diena ik gadu tiek atzīmēta 12. oktobrī. Šajā dienā sabiedrības ievērība tiek vērsta locītavu iekaisumam jeb artrītam un tā profilaksei. Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienā rūpējas par iedzīvotāju kaulu un locītavu veselību un skaidro, kā izvairīties no diagnozes “artrīts” vai arī stabilizēt tā radītās sekas.  

Artrīts ir bieži izplatīta hroniska, deģeneratīva locītavu iekaisuma slimība, kas ietekmē locītavu audus ap locītavu un citus saistaudus. Ir zināmi vairāk nekā 100 artrīta paveidu, bet populācijā visizplatītākais ir osteoartrīts un reimatoīdais artrīts. Par artrītu var liecināt šādas sūdzības, ja tās ilgst vizmaz divas nedēļas: locītavu sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi un locītavu pietūkums. Ja ir laikus noteikts locītavu iekaisuma veids, ārstēšanu var uzsākt agrīnāk, tādējādi maksimāli mazinot locītavu bojājumu.

“Dzīvība ir kustībā, tādēļ Pasaules artrīta dienā jo īpaši padomāsim par savu locītavu veselību. Šī izplatītā slimība ierobežo kustības, arī rada invaliditāti, un tāpēc nelabvēlīgi ietekmē dzīves kvalitāti. Pirms cīnāmies ar sekām, mēs katrs varam piedomāt par savas ikdienas paradumiem un likt pamatus veselīgākām vecumdienām,” uzsver dr. J. Kovaļevskis. 

Cēloņi un riska faktori

Osteoartrīta attīstību var ietekmēt un veicināt dažādi faktori:

  • locītavas traumas, piem., lūzumi, sastiepumi, atkārtota pārmērīga noslodze sportā vai darbā;
  • jau esošas locītavu slimības, piem., reimatoīdais artrīts vai podagra;
  • specifiskas vielmaiņas slimības, piem., diabēts;
  • aptaukošanās – īpaši gūžas un ceļa osteoartrīta gadījumā – kam raksturīgi vielmaiņas traucējumi, iekaisums un pārmērīga slodze uz locītavām;
  • ģenētika;
  • sociāldemogrāfiskie faktori (vecums, dzimums).

Ārstēšana

Traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienas praksē saskaras ar artrīta radītajām sekām: “Aicinu ikvienu rūpēties par savu kaulu un locītavu veselību jau no mazotnes – regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, lietot veselīgu uzturu. Mēs kā ārsti palīdzam atvieglot kustības, sniedzam iespēju turpināt savas ierastās aktivitātes, taču ir svarīgi, ka pacienti pēc iespējas vairāk realizē profilaktiskos pasākumus un jau pirmo sūdzību gadījumā vēršas pie ģimenes ārsta. Ar motivāciju un kopīgiem spēkiem ikvienam izdosies saglabāt kustību prieku.”

Lai saglabātu veselību un novērstu artrīta risku, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, regulāri kustēties, uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un, ja nepieciešams, saņemt ārsta aprūpi un ārstēšanu.

  • Savlaicīga diagnostika un ārstēšanas plāna ievērošana ir labākais veids, kā palēnināt slimību un optimizēt balsta sistēmas funkcijas.
  • Rehabilitācija ar individuāli izstrādātu vingrinājumu programmu var stiprināt skartos muskuļus un palīdzēt atgūt mobilitāti. Citas terapeitiskās pieejas var palīdzēt locītavai pareizi kustēties un ļaut cilvēkiem turpināt ikdienas aktivitātes.
  • Ir svarīgi saglabāt veselīgu ķermeņa svaru.
  • Locītavu nomaiņas jeb endoprotezēšanas operācija var samazināt sāpes, atjaunot kustību amplitūdu un uzlabot dzīves kvalitāti lielākajai daļai cilvēku ar smagi skartām locītavām. Šīs operācijas visbiežāk veic gūžas un ceļa locītavai.
FAKTI

  • Pasaules veselības organizācija norāda, ka 2019. gadā ap 1,71 miljards cilvēku visā pasaulē cieš no muskulo-skeletālās sistēmas slimībām.
  • Muskulo-skeletālo slimību izplatība palielinās līdz ar vecumu. Ar osteoartrītu sirgst 528 miljoni cilvēku visā pasaulē, bet no reimatoīdā artrīta cieš 18 miljoni cilvēku. Attiecīgi 19 milj. personu osteoartrīta gadījumā un 2,4 milj. cilvēkiem reimatoīdā artrīta radītas invaliditātes dēļ ir zaudēti veselīgas dzīves gadi.
  • Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas datiem 2019. gadā ap 528 milj. cilvēkiem visā pasaulē bija diagnosticēts osteoartrīts; salīdzinot ar 1990. gadu, slimības izplatība pieaugusi par 113%.
  • Apmēram 73% osteoartrīta pacientu ir vecāki par 55 gadiem, un 60% no sirgstošajiem ir sievietes.
  • Visbiežāk, t.i., 365 milj. pacientu, skarta ir ceļgala locītava. Nākamais izplatītākais osteoartrīts ir gūžas un plaukstas locītavai.
  • 344 milj. osteoartrīta slimnieku ir vidējas vai smagas pakāpes stāvoklis, ko var uzlabot ar rehabilitācijas palīdzību.

Informāciju sagatavoja: Rīgas 2. slimnīcas speciālisti

 

6.oktobrī aicinām uz semināru par traumatisma profilaksi “Mans ķermenis ir mana pils”

Posted on | by vr_admin

Lai izglītotu par senioru traumatisma profilaksi un parādītu iespējas – kā savlaicīgi pasargāt pašam sevi vai nepieciešamības gadījumā atbalstīt arī savus tuviniekus, Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar SIA “Rīgas veselības centrs” organizē semināru senioriem par traumatisma profilaksi “Mans ķermenis ir mana pils”.

Seminārs notiks:

6.oktobrī 16:00 – 18:15 (t.sk. atpūtas pauze), SIA “Rīgas veselības centrs” filiālē “Imanta” (Imantas 8.līnija 1, korpuss 1).

Reģistrācijas sākums – no plkst. 15:40. Vēlams ierasties sev ērtā apģērbā, lai kopā ar fizioterapeiti varētu veikt mierīgas intensitātes vingrojumus gan kustību mobilitātei, gan dažus “āķīgus” vingrinājumus, kas ikdienā ļoti noderīgi kognitīvo spēju stiprināšanai (t.sk. vingrojumi pirkstiem, pretējās darbības vingrojumi u.tml.).

PIETEIKŠANĀS

pa tālruni +371 29423020 (Ieva) vai rakstot e-pastā ieva@onplate.lv

Seminārā uzstāsies:

  • 16:00-17:00 – Sandris Petronis – Rīgas 2.slimnīcas valdes priekšsēdētājs, sertificēts traumatologs, ortopēds, ikdienā praktizējošs ķirurgs. Noskaidrosim: kādi ir traumatisma riska faktori un profilakses pasākumi; traumatisma profilakse ar tehnisko palīglīdzekļu palīdzību; lūzumu profilakse; apkārtējās mājas vides un ergonomikas loma kritienu mazināšanā un iespējamie riska faktori dodoties ikdienas gaitās; kāda ir pirmā palīdzība traumu gadījumā;
  • 17:15-18:15 – Evita Brensone – fizioterapeite. Noskaidrosim: kāda slodze un vingrinājumi ir vispiemērotākie senioru vecumā. Kopīgi izkustēsimies, veicot līdzsvara, koordinācijas vingrinājumus, jo regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru, turklāt pētījumi liecina, ka tieši līdzsvara vingrojumi būtiski samazina kritiena risku.

Semināra dalībnieki saņems izdales materiālus gan par demences profilaksi, gan ikvienam senioram noderīgu vingrinājumus, ko sagatavojusi fizioterapeite Evita Brensone!

Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ lūdzam savu dalību pieteikt jau laicīgi!

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotofiksācija Rīgas domes Labklājības departamenta publicitātes materiālu vajadzībām.

 

 

 

Programmas “Komandas pārdomas” ieviešana uzsākta Rīgas patversmē un RSAC “Mežciems”

Posted on | by Gunta

Laikā no 14.augusta līdz 24.augustam notika programmas “Komandas pārdomas” apmācību pirmā kārta. Pirmajā kārtā speciālisti no Nīderlandes apmācīja RSAC “Mežciems” un Rīgas valtstpilsētas pašvaldības Labklājības departamenta speciālistus un psihologu programmas “Komandas pārdomas” ieviešanā. Pēc apmācību beigām apmācītie speciālisti ir gatavi ieviest programmu iestādēs.

13.septembrī sākās programmas ieviešana Rīgas patversmē. Oktobrī sāksies programmas ieviešana RSAC “Mežciems”. Plānots, ka kopumā programmu “Komandas pārdomas” apgūs piecas grupas, katrā 10 – 15 cilvēki. Paralēli reizi mēnesī notiks Nīderlandes speciālistu vadītas supervīzijas, kurās piedalīsies apmācību pirmajā kārtā sagatavotie speciālisti. Pirmā supervīzijas tikšanās plānota 18.oktobrī.