Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi. Tādēļ, kad uz ceļiem vērojama atkala un ledus, aicinām būt īpaši uzmanīgiem!
Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var kļūt liktenīgi. Tādēļ, kad uz ceļiem vērojama atkala un ledus, aicinām būt īpaši uzmanīgiem!
Rīgas domes (RD) kapitālsabiedrība SIA “Rīgas 2. slimnīca” atklājusi pilnveidoto zīmolu, prezentējot logotipu un vēstījumu, kas balstās uz medicīnas iestādes stratēģiju. Logotips atspoguļo slimnīcas profilu un vīziju – sadarbību starp pacientu un mediķi, pacientu mobilitāti un kustības prieku, slimnīcas sasniegumus.
Ciguna vingrinājumu sistēma radusies senajā Ķīnā jau vairāk nekā pirms 5000 gadiem. “Ci” nozīmē “iekšējā enerģija”, bet “Gun” – “darbs ar sevi”. Ciguna vingrojumi ir ļoti vienkārši izpildāmi, neprasa īpašu sagatavotību, lokanību vai priekšzināšanas, turklāt vingrot var jebkurā vecumā.
Rīgas domes Labklājības departamenta īstenotajā projektā “Mēs par veselīgu Rīgu!”* iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas apmeklēt cigun nodarbības, kurās piedalās iedzīvotāji arī ļoti cienījamā vecumā, piemēram, pat 94 un 95 gadu vecumā. “Možums acīs un azarts dzīvot” – tā savas ciguna vingrotāju grupiņas dalībniekus raksturo viena no ciguna instruktorēm – Anita Tamašauska.
Ir arī dalībnieki, kuri ciguna nodarbības turpina apmeklēt jau kopš paša projekta sākuma, laika gaitā paplašinot gan draugu loku, gan atrodot domubiedrus, ar kuriem dalīt kustību prieku. Kā raksturo instruktore, dabas, zemes un debesu spēka mijiedarbībā mūsu pašu enerģija gluži vai atdzīvojas.
Elpa ir būtisks pamats šo vingrojumu izpildē – saskaņā ar ciguna praksi, ieelpojot gaisu, cilvēks ieelpo arī visas piecas dabas stihijas. Ķīniešu tradīcijās tās ir uguns, ūdens, zeme, metāls un koks. Ieelpojot gaisu, izelpa jāvirza pa visu ķermeni.
Dažādie fizisko kustību vingrinājumi, pašmasāžas tehnikas un elpas sakārtošana dod virkni pozitīvu ieguvumu veselībai: palīdz sakārtot domas, kustības, uzlabot darbaspējas, veselīgu miegu, atslābināt nervu sistēmu, mazināt stresa sekas, kā arī muguras un galvas sāpes. Izmantojot elpas spēku, mērķtiecīgi virzot domas un ķermeņa spēku vienotā plūdumā, tas palīdz veicināt gan psihoenerģētisko līdzsvaru, gan attīstīt līdzsvaru un uzlabot stāju arī tiešākā nozīmē.
Ciguna vingrošanā:
Dinamiskās jeb aktīvās ciguan tehnikas galvenokārt koncentrējas uz ķermeņa, īpaši uz roku un kāju, kustībām. Meditatīvās jeb pasīvās ciguna kustības var praktizēt, ieņemot noteiktu pozu stabilitātei un veicot elpas un prāta vingrinājumus.
Ja vēlaties pieteikties ciguna nodarbībām, aicinām ieskatīties Pasākumu kalendārā, izvēloties sev ērtāko laiku un vietu, turklāt nemaksājot par tām ne centa – pašiem vien jāparūpējas par nokļūšanu nodarbības vietā un jāpiesakās pie ciguna instruktoriem.
* Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros.
2022. gada 31. oktobrī Rīgā norisinājās Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes federācijas (European Hospital and Healthcare Federation – HOPE) pārstāvju ikgadējā sanāksme. Eiropas medicīnas iestāžu jumta organizāciju vadītājus uzņēma Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), starptautisko sanāksmi rīkojot Rīgas 2. slimnīcā, Pārdaugavā. Iepriekš HOPE sanāksme Latvijā norisinājās 2012. gadā.
HOPE ir Eiropas bezpeļņas organizācija, kura kopš 1966. gada nodrošina starptautisku pieredzes apmaiņu veselības aprūpes vidē. Federācija pārstāv 36 valstu publisko un privāto slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu asociāciju vai biedrību intereses. Sanāksmes laikā ieskicēti aktuālākie jautājumi medicīnas aprūpes un sociālajā jomā, tostarp inflācijas un enerģētikas krīzes ietekme uz slimnīcu darbību. Latvijas slimnīcu intereses jau 25 gadus pārstāv LSB.
“Latvijas Slimnīcu biedrība kā HOPE nacionālā pārstāve ir gandarīta par iespēju jau otro reizi Rīgā uzņemt kolēģus no visas Eiropas. Ir svarīgi Latvijas medicīnas iestāžu problēmas risināt Eiropas kontekstā, gan apmainoties idejām, gan piedaloties pieredzes apmaiņas programmā”, komentēja dr. Jevgēņijs Kalējs, LSB valdes priekšsēdētājs.
Ik gadu tiek realizēta starptautiskās pieredzes apmaiņas programma “HOPE”, kurā aktīvi piedalās arī LSB pārstāvji. Šogad programmas dalībnieku gala konferencē piedalījās 10 pārstāvji, tostarp dr. Sandris Petronis, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs, LSB valdes loceklis.
Gadskārtējā pieredzes apmaiņas programmas “HOPE” dalībnieku sanāksmē, kas norisinājās šā gada jūnija sākumā Briselē, tika pieņemts, ka ikgadējā HOPE vadītāju sanāksme norisināsies Rīgas 2. slimnīcā.
Programmas galvenais mērķis ir dalīties pieredzē un sekmēt zināšanu mijiedarbību, kā arī pārnesi starp medicīnas jomā slimnīcās strādājošiem speciālistiem visā Eiropā. Pēdējos gadus liels uzsvars ir tieši uz pierādījumos balstītu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Nākamā pieredzes apmaiņa notiks 2023. gada maijā.
Paaugstināts holesterīna un glikozes (cukura) līmenis asinīs ir riska faktors, kas ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, turklāt holesterīna vielmaiņas traucējumi var būt arī iedzimti un simptomi neparādīties uzreiz – tādēļ nevajag atlikt holesterīna līmeņa pārbaudi uz vēlāku laiku un pārbaudīt to vajadzētu ikvienam. Ja ikdienas gaitās šķiet, ka visu darāmo ir grūti atcerēties – vērts izveidot savu veselības dienasgrāmatu, kurā ierakstīt gada laikā veicamās profilaktiskās veselības pārbaudes.
Kvinojas grieķu salāti
Sastāvdaļas salātiem:
Sastāvdaļas mērcei:
Pagatavošana:
Zaļo zirnīšu pastēte
Pagatavošana:
Kraukšķīgie krekeri ar sēkliņām (bez olām)
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Šokolādes čia sēklu pudiņš
Sastāvdaļas čia pudiņam:
Sastāvdaļas jogurtam:
Pagatavošana:
Tunča salāti
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Vista ar kabaci kokospienā
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Bagātīgie auzu pārslu cepumi
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Hepatīts ir aknu iekaisums – infekcijas slimība, ko izraisa hepatīta vīrusi.
Saslimt ar B hepatītu ir visvieglāk, jo inficēšanās deva, salīdzinot ar C hepatītu, ir niecīga.
B hepatīts izplatās ar asiņu starpniecību, seksuāli transmisīvā ceļā un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim vai dzemdību laikā). Inficēšanās ar B hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces un adatas), dzimumkontaktu ceļā (vagināla, anāla vai orāla seksa laikā), ja netiek lietots prezervatīvs, lietojot kopīgus higiēnas piederumus, piemēram, skuvekli, zobu birsti, veicot manikīru, pedikīru, tetovēšanu vai pīrsingu, zobārstniecības u.c. medicīnisku manipulāciju laikā, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespējamību).
B hepatīta vīrusam ir raksturīga īpaša izturība pret ķīmisku un fizikālu līdzekļu iedarbību, tādēļ, veicot manipulācijas, kas saistītas ar ādas vai gļotādas bojājumu ar vairākkārt lietojamiem instrumentiem, noteikti jāpārliecinās, ka tie tiek sterilizēti speciālās iekārtās atbilstoši instrukcijai.
Apmēram 30 līdz 40 % cilvēku slimība noris ar tai raksturīgām pazīmēm: nespēks, nelaba dūša, vemšana, sāpes vai smaguma sajūta labajā paribē, bezmiegs, ādas nieze, tumšs urīns, gaiši izkārnījumi, dzelte (var sākties no acu baltumiem un pārņemt visa ķermeņa ādu).
Aptuveni 10 līdz 15 % gadījumu attīstās hroniskas formas B hepatīts. Šādos gadījumos nepieciešams veikt papildu izmeklēšanu pie infektologa vai hepatologa un uzsākt specifisku ārstēšanu. Hroniska B hepatīta gadījumā nepieciešams regulāri kontrolēt veselību, jo ir paaugstināts risks saslimt ar aknu cirozi vai aknu vēzi. Faktori, kas slimības norisi saasina: toksisku vielu lietošana (alkohols, narkotikas, medikamenti), fiziska pārslodze, aknas pārslogojoša uztura lietošana (trekni produkti).
B hepatītu diagnosticē ar asins analīzi, nosakot antigēnu HBsAg. Antigēns asinīs parādās jau 1 līdz 1.5 mēnešus pirms slimības izpausmēm. Nedaudz vēlāk asins analīzes uzrāda organismā izstrādātās antivielas pret B hepatīta vīrusu. Nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie aknu slimību speciālista – hepatologa, kas veiks plašāku izmeklēšanu.
Smagākos B hepatīta gadījumos ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā, taču vieglākos gadījumos B hepatītu var ārstēt arī mājās. Akūta B hepatīta gadījumā vairumam pacientu nav nepieciešama medikamentu lietošana. Hroniskas formas gadījumā tiek lietoti pretvīrusu medikamenti. Pēc B hepatīta pārslimošanas organismā izveidojas antivielas, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās.
Visefektīvākā B hepatīta profilakse ir vakcinācija. Kopā nepieciešams saņemt 3 potes 6 mēnešu laikā. Vienreiz veicot vakcinācijas kursu, tiek nodrošināta aizsardzība pret slimību un atkārtota vakcinācija nav nepieciešama. Kopš 1997. gada Latvijā notiek visu zīdaiņu vakcinācija pret B hepatītu. Imunizācija jāveic pusaudžiem 14 gadu vecumā, ja viņi nav vakcinēti iepriekš. Vakcinācija ieteicama arī inficēto cilvēku ģimenes locekļiem, dzimumpartneriem un citām riska grupām. Vakcinācija pret B hepatītu pasargās arī no D hepatīta, jo inficēšanās ar D hepatītu iespējama tikai vienlaicīgi ar B hepatītu vai personām, kas jau ir inficētas ar B hepatīta vīrusu.
Arī C hepatīts ir vīrusu infekcijas slimība, kas izpaužas ar aknu audu bojājumiem. C hepatīts ir ļoti izplatīta infekcija injicējamo narkotiku lietotāju un ar tiem saistīto personu vidē.
Visizplatītākais C hepatīta vīrusa pārneses veids ir ar inficētu asiņu starpniecību. Retāk C hepatīts tiek pārnests seksuālās transmisijas un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim, visbiežāk dzemdību laikā).
Inficēšanās ar C hepatītu var notikt, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas un citus), lietojot kopīgus higiēnas piederumus (skuvekļus, zobu birstes), veicot skaistumkopšanas procedūras (manikīrs, tetovējumi, pīrsings), medicīnisko manipulāciju laikā (zobārsts, ķirurģiskas manipulācijas), ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, iesaistoties gadījuma dzimumsakaros un bieži mainot partnerus, ja netiek lietots prezervatīvs, asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespējamību).
Sākuma pazīmju šai slimībai var nebūt. Tomēr, ja sākotnējie simptomi ir, tie ir neizteikti, tos bieži uzskata par saaukstēšanos. Retos gadījumos parādās ilgstošs nogurums, slikta dūša, diskomforta sajūta labajā paribē, slikta apetīte, īslaicīgas muskuļu un locītavu sāpes, dzelte. C vīrushepatīts 80 % gadījumu pāriet hroniskā formā, arī hroniskās formas simptomi ir nespecifiski un ilgstoši var nebūt pamanāmi.
C hepatītu diagnosticē, veicot asins analīzi, kurā nosaka vīrusa antigēnu vai antivielas pret C hepatīta vīrusu (anti-HCV). Antivielas asinīs saglabājas visu mūžu, arī ja pats vīruss vairs nav atrodams organismā. Latvijā visiem asins paraugiem, kuros ir atrastas antivielas, tiek veikta apstiprinoša diagnostika. Aknu slimību speciālists – hepatologs, veic plašākus izmeklējumus, lai noteiktu aknu bojājumu līmeni.
Apstiprinātas diagnozes gadījumā uzsāk specifisku pretvīrusu terapiju, lai novērstu iekaisumu un aknu bojājumus. Hroniska C hepatīta gadījumā ārsts nozīmē specifisku ārstēšanu ar iedarbīgiem pretvīrusu preparātiem. Ārstēšanās ilgst vidēji 6 līdz 11 mēnešus. Kopš 2014. gada valsts 75 % apmērā kompensē medikamentu iegādi C hepatīta ārstēšanai. Trūcīgo personu ārstēšanās tiek kompensēta pilnā apmērā.
Pret C hepatītu vakcīnas nav. Cilvēkiem, kuri ir inficējušies ar C hepatītu, ir svarīgi vakcinēties gan pret A hepatītu, gan B hepatītu, lai novērstu citas hepatīta infekcijas pievienošanos un attālinātu aknu cirozes un vēža attīstību.
Izmanto iespēju un veic B un C hepatīta eksprestestu kādā no HIV profilakses punktiem anonīmi un bez maksas! Nepieciešami tikai pāris asins pilieni, lai noskaidrotu savu B un C hepatīta statusu. Atrodi sev tuvāko HIV profilakses punktu šeit!
Sīkāka informācija par B hepatītu šeit. Sīkāka informācija par C hepatītu šeit.
Pēdējo gadu laikā aizvien jaunu modernu tehnoloģiju attīstība un pakalpojumu pieejamība ir veicinājusi plašāku dažādu tehnoloģiju pielietojumu ikdienā. Tās izmanto ne tikai pieaugušie darbā un brīvajā laikā, bet arī bērni – saziņai, izklaidei, kā arī mācībām.
Līdz ar tehnoloģiju attīstību, pieaug arī dažādi ar šo mobilo ierīču lietošanu saistītie veselības riski, kuri var negatīvi ietekmēt bērnu veselības rādītājus – fizisko un psihoemocionālo veselību, miega kvalitāti un ilgumu un citus, kas ilgtermiņā var radīt dažādas hroniskas slimības un atkarību riskus.
Lai mazinātu šos riskus Veselības inspekcijas izveidota starpnozaru darba grupa ir izstrādājusi Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem.
Rekomendācijās ir ietverti ieteikumi ekrānlaika ierobežojumiem, informācija par moderno tehnoloģiju ietekmi uz bērnu veselību, procesu atkarību, elektromagnētisko lauku, drošību internetā un citiem jautājumiem un tās ir paredzētas izglītības iestādēm un to darbiniekiem, pedagogiem, bērnu vecākiem, likumīgajiem pārstāvjiem un citiem, kas ikdienā saskaras ar dažāda vecuma bērniem.
Aicinām iepazīties ar šīm rekomendācijām: